Eduards Salenieks (1900 – 1977)

[LvSnor]

Eduards Salenieks 

06.06.1900 – 06.05.1977
Eduards Salenieks (1900–1977) – rakstnieks, žurnālists. Dzimis Baltkrievijā latviešu izceļotāju kolonijā. No 1934. līdz 1937. gadam strādāja latviešu literatūras apgādā "Prometejs" Maskavā. Salenieks ir viens no retajiem latviešu kultūras darbiniekiem 30. gadu Krievijā, kurš Staļina "tīrīšanu" laikā paliek dzīvs. 1937. gadā represēts un izsūtīts uz Kolimu, 1946. gadā atbrīvots. 1947. gadā pārcēlies uz dzīvi Latvijā, dzīvojis Jēkabpils apriņķī un Rīgā. 1956. gadā reabilitēts. Nozīmīgākie darbi: romāns "Roberts Zalāns" (1958), atmiņas par latviešu rakstniekiem Padomju Savienībā 20.–30. gados "Tā viņi strādāja" (1967, 1969) un autobiogrāfisko romānu virkne "Mētelis, šūts no ielāpiem" (1967),"Otrais mētelis, šūts no ielāpiem" (1969), "Neskrej ugunī!" (1972), "Neizlaid airus no rokām!" (1975), "Vēstures ratu griez arī tu!" (1978). Rakstījis arī pasakas un stāstus bērniem.

Personiska informācija

Dzimis zemnieku ģimenē Baltkrievijā, Mogiļevas guberņas Oršas apriņķa Puščas latviešu kolonijā.
1910–1913: mācījies zemstes pirmmācības skolā Zaborjē.
1913–1918: mācījies Neruša zēnu privātģimnāzijā Vitebskā.
1919: brīvprātīgi iestājies Sarkanajā armijā, dienējis Vitebskas kara hospitālī.
1920–1921: strādājis par rakstvedi Kokočinas kara komisariātā.
1922: strādājis par skolotāju Jarošinas pagastskolā.
1923–1929: strādājis par skolotāju Lašņevas septiņgadīgajā skolā.
1929–1930: strādājis par skolotāju Ernesta Eferta-Klusā vārdā nosauktā kolhoza skolā Veļikije Luku rajonā.
1934: bijis laikraksta "Komunāru Cīņa" literārais redaktors Maskavā.
1934–1937: bijis Bērnu un jaunatnes daiļliteratūras redakcijas atbildīgais redaktors izdevniecībā "Prometejs" Maskavā.
1937–1946: represēts, bijis izsūtījumā Kolimā.
1947: pārcēlies uz dzīvi Latvijā.
1947–1949: strādājis par rēķinvedi Mežzemes septiņgadīgajā skolā Jēkabpils apriņķī.
1956: reabilitēts.
1960–1977: dzīvojis Rīgā. 

Profesionālā darbība

Stāstu cikls par Robertu Zalānu, vēlāk stāsti apvienoti romānā "Roberts Zalāns" (1958):
1935: "Knislis" (Maskava: Prometejs).
1936: "Vilcēns" (Maskava: Prometejs).
1949: "Viņās dienās" (Latvijas Valsts izdevniecība) – grāmatu veido iepriekš publicētie stāsti "Knislis" un "Vilcēns"; romāna "Roberts Zalāns" 1. grāmata.
1952: "Soli pa solim" (Latvijas Valsts izdevniecība); romāna "Roberts Zalāns" 2. grāmata.
Atmiņas1967, 1969: "Tā viņi strādāja" (atmiņas par latviešu rakstniekiem Padomju Savienībā 20.–30. gados) (Liesma; periodikā 1964–1968).
Romāni1958: "Roberts Zalāns" (Latvijas Valsts izdevniecība).

Autobiogrāfisku romānu virkne:
1967: "Mētelis, šūts no ielāpiem" (Liesma).
1969: "Otrais mētelis, šūts no ielāpiem" (Liesma).
1972: "Neskrej ugunī!" (Liesma).
1975: "Neizlaid airus no rokām!" (Liesma).
1978: "Vēstures ratu griez arī tu!" (Liesma).
Grāmatas bērniem1954: "Zilās podziņas" (kopā ar Mirdzu Osīti) (Latvijas Valsts izdevniecība).
1958: "Grābeklītis" (kopā ar Mirdzu Osīti) (Latvijas Valsts izdevniecība).
1964: "Piektais ritenis" (kopā ar Mirdzu Osīti) (Latvijas Valsts izdevniecība).
1967: "Vāverīte Edīte" (Liesma; periodikā 1963).
1970: "Pasaulē brīnumu daudz" (Liesma).
Dzeja1927: "Pirmdienas gaitā" (Ļeņingrada: Ļeņingradas proletārisko rakstnieku asociācijas latvju sekcija).
Lugas1928: "Sarkanais patērētājs" (Maskava: Prometejs).
1929: "Fronte bez ložberiem" (Minska: SPRS Tautu centrālā izdevniecība).
1934: "Neticami, bet fakts".
1950: "Mežā" (bērnu luga; žurnālā "Bērnība", Nr. 8).
1959: "Bet zeme griežas" (publicēta "Izlasē", Latvijas valsts izdevniecība, 1960).
1964: "To prasa vēsture" (nepublicēta).

https://www.literatura.lv/personas/eduards-salenieks
Izlases1960: "Izlase" 2 sējumos (Latvijas Valsts izdevniecība).

[LvSnor]

Jēkabpils novada Galvenā bibliotēka

Novadpētniecības izstāde ‘’Rakstniekam Eduardam Saleniekam 125’’.
Eduards Salenieks dzimis 1900. gadā Baltkrievijā, Mogiļevas guberņā, Puščas latviešu kolonijā, kur, zemi un laimi meklēdami, 19. gadsimta otrajā pusē bija aizceļojuši vecvecāki, pēc izcelsmes elksnieši un saucieši. Mācījies zemstes pirmmācību skolā Zaborjē, Neruša zēnu privātģimnāzijā Vitebskā. Pēc mācībām - darbs Baltkrievijas skolās, dienests Sarkanajā armijā, darbs Maskavas laikrakstā un izdevniecībā. E. Salenieks piedzīvo staļinisma represijas: 1937–1946 bijis izsūtījumā Kolimā. 1947. gadā viņš atgriežas Augšzemē - Elkšņos, lai strādātu par rēķinvedi Mežzemes septiņgadīgajā skolā un “iekarotu” vietu literatūrā atkal no jauna. No 1949. gada līdz 1960. gadam dzīvo Jēkabpilī. Tieši Jēkabpilī dzīvojot, Eduards Salenieks atgūst rakstnieka vārdu un kļūst plašāk pazīstams. Eduarda Salenieka visai raibo un reizē traģisko dzīvi varam skatīt viņa autobiogrāfiskajos darbos. Pagājušā gadsimta 50. gadu beigās vadījis Jēkabpils novada jauno autoru apvienību. Reabilitēts 1956.gadā. Saleniekam raksturīga savdabīga izteiksme, kur sakāmvārdi un teicieni organiski ieaužas vēstījumā, tomēr detaļu sabiezinājums dažkārt traucē izprast autora māksliniecisko nolūku. Rakstījis arī pasakas un stāstus bērniem.

https://www.facebook.com/JekabpilsGalven...797134292/