2026. gada lēmuma Nr.2 par premjeru tiek aicināts Andris Kulbergs (AP)

[Andris Kulbergs](https://www.apvienotaissaraksts.lv/musu-...s-kulbergs) (dzimis 1979. gada 26. maijā) ir latviešu uzņēmējs, auto nozares pārstāvis un politiķis, kurš kļuva plašāk pazīstams gan biznesa vidē, gan vēlāk valsts politikā.

### Izglītība un uzņēmējdarbība

* Absolvējis Starptautisko Konkordijas universitāti (bakalaura grāds starptautiskajā biznesā, 2002).
* Ilgus gadus darbojies uzņēmējdarbībā, īpaši auto industrijā un nekustamo īpašumu jomā.
* Bijis SIA VK Development valdes priekšsēdētājs.
* Plaši zināms kā Latvijas Auto asociācijas vadītājs, aktīvi pārstāvot auto tirgotāju, transporta un mobilitātes nozares intereses.
* Piedalījies Latvijas Darba devēju konfederācijas darbībā.

### Politiskā karjera

* 2022. gadā ievēlēts 14. Saeimā no “Apvienotā saraksta” (Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija).
* Parlamentā darbojas tautsaimniecības, klimata, enerģētikas un uzņēmējdarbības jautājumos.
* Vada Vides, klimata un enerģētikas apakškomisiju.
* Ieguvis reputāciju kā uzņēmējdarbības un ekonomikas politikas pārstāvis ar uzsvaru uz investīcijām, enerģētisko drošību un konkurētspēju. ([Apvienotais saraksts][1])

### Politiskie uzsvari

Kulbergs bieži publiski runā par:

* ekonomikas attīstību,
* investīciju klimata uzlabošanu,
* enerģētikas reformām,
* transporta infrastruktūru,
* birokrātijas mazināšanu uzņēmējdarbībā.

### Sabiedriskā loma

Viņš bieži pozicionējas kā pragmatisks uzņēmējs-politķis, kurš cenšas ieviest privātā sektora pieeju publiskajā pārvaldē.

### Jaunākā politiskā attīstība

2026. gadā “Apvienotais saraksts” viņu izvirzīja kā savu premjera amata kandidātu, kas liecina par viņa pieaugošo lomu partijas vadībā un nacionālajā politikā. ([lasi.lv][2])

### Kopsavilkums

Andris Kulbergs ir:

* uzņēmējs,
* auto nozares līderis,
* 14. Saeimas deputāts,
* ekonomikas un enerģētikas politikas aktīvs veidotājs,
* viens no redzamākajiem “Apvienotā saraksta” politiķiem.

Viņa profils apvieno biznesa pieredzi ar konservatīvi-pragmatisku politisko pieeju.

[1]: https://www.apvienotaissaraksts.lv/musu-...s-kulbergs "Andris Kulbergs | Apvienotais saraksts"
[2]: https://lasi.lv/par-svarigo/latvija/apvi...ergu.42299 ""Apvienotais saraksts" premjera amatam virza Andri Kulbergu"

Laipni gaidīti [LV|EU] Tornis, 28.sezona, kur jūs sagaidīs  Antistasi Ultimate, uz  Kujari kartes ar speciāliem NIArms All In One  un  AMF_AIO, kas šai sezonā pārstāvēs Franču militāro kultūru.
   

Frakcijas


Karojošās puses

Attached File(s)

  Arma 3 Preset Francu_Antistati.html (Size: 8,58 KB / Downloads: 6)

https://open.spotify.com/episode/0jDHff4T8xRrPsQbQvi2BZ

Sērijas apraksts

Auditorija izvēlas vieglu, ātri patērējamu saturu, kamēr Eiropas kino lēnām zaudē savu skatītāju. Vai problēma ir izglītībā, sistēmā vai pašā cilvēkā? Un vai mēs vispār vēl gribam domāt kritiski, vai tikai justies labi?

Podkāsta vadītājs Alnis Stakle sarunājas ar asociēto profesori Latvijas Kultūras akadēmijā un Rīgas Stradiņa universitātē, kā arī Latvijas Nacionālā kino centra vadītāju Ditu Rietumu un kinozinātnieci un kritiķi, Johana Gūtenberga universitātē Maincā doktora grādu ieguvušo pētnieci un žurnāla Kino Raksti redaktori Elīnu Reiteri.

Septiņas raidieraksta “Neērtie jautājumi. Kultūrpratības piezīmes” sērijas ir veidotas ar nolūku uzrunāt kultūras un mākslas ekspertus, praktiķus, pedagogus, pētniekus un kultūrpratības veidotājus, lai veidotu dialogu par kultūrpratības un mākslas izglītības mainīgo lomu un potenciālu mūsdienu sabiedrībā. Raidieraksti sniedz kritisku ieskatu nepietiekami aktualizētos kultūrpratības jautājumos par kino lomu izglītībā, medijpratību, fotogrāfiju, MI, cenzūru mākslā, tabu tēmām mākslas izglītībā un sociālo atdevi no ieguldījumiem kultūrizglītībā.

Raidieraksta sērijas tiek ierakstītas Rīgas Stradiņa universitātes multimediju studijā un tās top projekta  Kultūrpratības vērtība Eiropā (Cultural Literacies’ Value in Europe) Eiropas Savienības pētniecības un inovācijas programmas „Apvārsnis Eiropa” ietvaros. Granta līgums Nr. 101132285. Podkāstā paustie uzskati un viedokļi ir tikai autora(-u) uzskati un viedokļi un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Komisijas uzskatus un viedokļus. Par tiem nav atbildīga ne Eiropas Savienība, ne Eiropas Komisija. CLiViE projekta mājaslapa:
https://www.clivieproject.eu/

Polijas konservatīvais prezidents Karols Navrockis ir izveidojis komisiju, kuras uzdevums būs sagatavot iespējamās jaunās valsts konstitūcijas projektu līdz 2030. gadam. Tādējādi Navrockis cenšas pildīt vienu no solījumiem, ko viņš deva, stājoties amatā pagājušajā gadā.
Navrockis svētdien paziņoja, ka Polijai ir nepieciešama jauna konstitūcija, jo valsts institūcijas novājina partiju politiskās cīņas, kuru dēļ nenotiekot arī svarīgas reformas. Prezidents piebilda, ka tas "rada arvien lielāku haosu un arvien vairāk sociālu konfliktu".
Polijas pašreizējā konstitūcija ir spēkā kopš 1997. gada. To visvairāk ir kritizējusi opozīcijā esošā nacionālkonservatīvā partija "Likums un taisnīgums", kas regulāri ir aicinājusi pieņemt jaunu Polijas pamatlikumu.
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/...u.a645611/

Monēta «Straume» kļuvusi par «Latvijas gada monētu 2025»

Šodien, 11:11
Ekonomika
Autori: LSM.lv Ziņu redakcija
Sabiedrības aptaujā par "Latvijas gada monētu 2025" atzīta sudraba kolekcijas monēta "Straume", kurā pārdzimuši "Oskara" balvu ieguvušās animācijas filmas tēli, kas iekarojuši cilvēku sirdis visā pasaulē, informēja Latvijas Bankā.
Latvijas Bankas un portāla "Delfi.lv" rīkotajā sabiedrības aptaujā ikvienam no 31. marta līdz 13. aprīlim bija iespēja nobalsot par izcilāko 2025. gadā izlaisto kolekcijas monētu. Šogad aptaujā saņemts gandrīz 29 000 balsu, t. sk. par monētu "Straume" saņemts gandrīz 12 000 balsu.
Centrālajā bankā skaidroja, ka Latvijas Bankas 2025. gada decembrī izlaistā kolekcijas monēta "Straume" ir īpaša ar to, ka tās grafisko dizainu filmas režisors Gints Zilbalodis un animācijas mākslinieks Pēteris Tenisons radījuši, strādājot tandēmā.
Monētas vienā pusē attēlots leģendārais tumšpelēkais kaķis, otrā – pieci atšķirīgi, bet cits citam piekļāvušies draugi, kurus vieno neaizmirstama pieredze. Abām pusēm pa vidu – elpu aizraujoša odiseja, tās varoņiem vienā laivā glābjoties no plūdiem.
Balsotāji piedalījās kopumā 15 kolekcijas monētu izlozē.
Par "Latvijas gada monētu 2024" tika atzīta sabiedrībā iemīļotā sudraba monēta "Kāposts", kas starptautiskajā numismātikas konkursā "Coin of the Year" atzīta par labāko sudraba monētu pasaulē. Monētas grafisko dizainu veidojis mākslinieks Mārtiņš Rozenfelds.
Kopš 2004. gada, kad Latvijas Banka sāka rīkot šo sabiedrības aptauju, par Latvijas gada monētu atzītas "Laika monēta", "Barons Minhauzens", "Ciparu monēta", "Laika monēta II", "Laimes monēta", "Ūdens monēta", "Dzintara monēta", "Miglā asaro logs", "Sudraba pieclatnieks", "Šūpuļa monēta", "Kurzemes baroks", "Pasaku monēta I. Pieci kaķi", "Pasaku monēta II. Eža kažociņš", "Kalējs kala debesīs", "Medus monēta", "Kaķīša dzirnavas", "Liepas lapa", "Veiksmes monēta", "Vilhelms Purvītis" un "Zvaigžņu putekļi".
Latvijas Banka kopš 1993. gada izlaidusi 98 lata un 63 eiro kolekcijas monētas. Kopumā Latvijas monētu veidošanā piedalījušies vairāk nekā 50 Latvijas mākslinieku un viens Ukrainas mākslinieks.

"Dzejoļi man palīdz cīnīties ar bailēm": Pulicera balvas ieguvēja dzejniece Treisija K. Smita

Bijusī ASV dzejniece laureāte raidījumā FRANCE 24 pastāstīja, ka mums vajadzētu pārstāt domāt, ka dzejoļi ir mīklas, un tā vietā pieņemt tos kā veidu, kas palīdz mums bīstamajos laikos. Treisija K. Smita tagad ir Hārvardas profesore un piecu dzejas krājumu autore, tostarp Pulicera balvas ieguvēja "Dzīve uz Marsa". Viņas grāmata "Bailes mazāk: dzeja bīstamos laikos" šajā otrdienā tiek apspriesta šeit, Parīzē. Viņa runāja ar mums raidījumā "Perspective". 

https://www.france24.com/en/tv-shows/per...cy-k-smith

Japāna atceļ nāvējošu ieroču eksporta aizliegumu, būtiski mainot pacifistu politiku Publicēts otrdien, 2026. gada 21. aprīlī, plkst. 3:57 EDT 

Japānas valdība ir atcēlusi ierobežojumus ārvalstu ieroču pārdošanai, būtiski mainot pacifistisko politiku, kas tika ieviesta pēc Otrā pasaules kara.

Tas notiek laikā, kad valsts cenšas novērst reģionālos drošības draudus un atbalstīt sabiedrotos karu laikā Tuvajos Austrumos un Ukrainā.
Politikas izmaiņu pretinieki apgalvo, ka pārskatīšana varētu saasināt globālo spriedzi.

Japānas valdība ir paziņojusi par plāniem atcelt nāvējošu ieroču eksporta aizliegumu, iezīmējot jaunāko atkāpšanos no valsts pēckara pacifistiskās politikas.

Otrdien paziņojumā sociālajos medijos Japānas premjerministre Sanae Takaiči sacīja, ka "neviena valsts vairs nevar viena pati aizsargāt savu mieru un drošību", liecina Google tulkojums.

Viņa piebilda, ka ir svarīgi, lai partnervalstis atbalstītu viena otru ar aizsardzības aprīkojumu "arvien nopietnākā drošības vidē".

Šīs politikas izmaiņas paver ceļu valstij eksportēt karakuģus, raķetes un citus ieročus.

Japāna, kas pēdējos gados ir palielinājusi aizsardzības izdevumus, cenšas novērst reģionālos drošības draudus un atbalstīt partnervalstis karu laikā Tuvajos Austrumos un Ukrainā.

Japāna un Austrālija nesen parakstīja 7,15 miljardu dolāru vērtu līgumu ar Japānas uzņēmumu Mitsubishi Heavy Industries par trīs karakuģu būvniecību Austrālijas jūras spēkiem.

Noteikumu maiņas pretinieki ir paziņojuši, ka politikas maiņa varētu saasināt globālo spriedzi, un pēdējo nedēļu demonstrācijās protestētāji vicināja karogus ar uzrakstu "Nav kara" un pauda atbalstu valsts 9. panta noteikumam.

Japāna atteicās no kara saskaņā ar savas pēc Otrā pasaules kara pieņemtās pacifistiskās konstitūcijas 9. pantu. 2014. gadā premjerministra Šindzo Abes administrācija no jauna interpretēja 9. pantu, lai ļautu Japānas pašaizsardzības spēkiem aktīvāk piedalīties starptautiskajos miera uzturēšanas centienos un aizstāvēt sabiedrotos.

"Mūsu apņemšanās ievērot ceļu un pamatprincipus, ko esam gājuši kā miermīlīga nācija vairāk nekā 80 gadus kopš kara, absolūti nemainās," otrdien, izmantojot X, sacīja Takaichi.

"Saskaņā ar jauno sistēmu mēs stratēģiski veicināsim aprīkojuma nodošanu, vienlaikus pieņemot vēl stingrākus un piesardzīgākus lēmumus par to, vai nodošana ir pieļaujama," viņa piebilda.

https://www.youtube.com/watch?v=M-AWBUhZ...rt_radio=1

Skumju Akmeņi - Albūma prezentācijas koncerts JRT (1996)


Uz šīs prezentācijas laiku, es vēl nebiju Rīgā, bet biju uz 20 gades koncertu. 

Liana Langa un pseidonacionāļi tikko pazaudēja manu balsi, jo ielu nosaukumu maiņā nenomainīja Elizabetes ielu - iela nosaukta Krievijas imperatora Aleksandrs I sievas - Elizabete Aleksejevna - vārdā. Un tas nav pat viņas īstais vārds, viņa bija Luīze Marija Augusta un Elizabete bija viņas pareizticīgais kristību vārds.