| Sveicināts ciemiņs |
Tev ir jāreģistrējas pirms vari ko šeit publicēt.
|
| Foruma statistika |
» Biedri: 22
» Jaunākais biedrs: hrenmalin
» Foruma virtenes: 945
» Foruma ieraksti: 4'377
Pilna statistika
|
| Lietotāji tiešsaistē |
Šeit ir 54 lietotāji tiešsaistē. » 0 biedrs(i) | 51 ciemiņš(i) Baidu, Google, Bing
|
|
|
| Cilvēciskas attiecības |
|
Publicējis: LvSnor - 10 stundas ago - Forums: Latvijas ikdiena un notikumi
- Atbildes (2)
|
 |
Latvijā un citās Eiropas valstīs ir veikti pētījumi par sociālo uzticēšanos, vientulību, kopienu dzīvi un sociālo kapitālu, kas kopā sniedz diezgan skaidru priekšstatu.
Daži no biežāk minētajiem faktoriem ir: - Zema savstarpējā uzticēšanās. Latvijā starppersonu uzticēšanās vēsturiski ir zemāka nekā Ziemeļvalstīs. Tas nozīmē, ka cilvēki biežāk ir piesardzīgi pret nepazīstamajiem un retāk veido jaunas draudzības.
- Vēsturiskā pieredze. Sociologi bieži norāda uz padomju okupācijas mantojumu, kad atklātība un uzticēšanās ārpus tuvākā loka varēja būt riskanta. Šādas sociālās normas var saglabāties vairākās paaudzēs.
- Migrācija. Daudzi cilvēki ir pārcēlušies uz ārzemēm vai no mazākām pilsētām uz Rīgu. Tas izjauc senākos draugu un kaimiņu tīklus.
- Darba un dzīves ritms. Garas darba stundas, nogurums un ekonomiskais spiediens atstāj mazāk laika regulārām tikšanās reizēm.
- Mazāka iesaiste kopienās. Dalība biedrībās, klubos un citās sabiedriskās aktivitātēs Latvijā kopumā ir zemāka nekā valstīs ar ļoti spēcīgu pilsonisko sabiedrību, kas nozīmē mazāk iespēju iepazīt jaunus cilvēkus.
- Digitalizācija. Tāpat kā daudzviet pasaulē, saziņa internetā bieži aizstāj klātienes kontaktus, lai gan pētījumi rāda, ka tā ne vienmēr rada tik ciešas attiecības.
Vienlaikus ir svarīgi nepārspīlēt ar vispārinājumiem. Pētījumi arī rāda, ka:- latviešiem bieži ir mazāks, bet ciešāks draugu loks;
- cilvēki daudz uzticas ģimenei un seniem draugiem, taču retāk veido plašu paziņu tīklu;
- jaunākās paaudzes arvien biežāk iepazīstas caur hobijiem, sportu, studijām un darbu.
Tātad jautājums nav tikai par to, ka "cilvēki neuztur draudzīgas attiecības", bet arī par to, kādas attiecības tiek veidotas. Latvijā bieži priekšroka tiek dota dažām ļoti ciešām draudzībām, nevis plašam sociālajam lokam.
Par zemo starppersonu uzticēšanos Latvijā – tas balstās uz European Social Survey datiem, kuros regulāri tiek mērīta vispārējā uzticēšanās cilvēkiem ("Most people can be trusted..."). Latvija ilgstoši ir starp valstīm ar salīdzinoši zemāku vispārējo uzticēšanos nekā Ziemeļvalstis. Latvijas dalību ESS koordinē Latvijas Universitāte sadarbībā ar Centrālo statistikas pārvaldi.
csp.gov.lv
Par padomju perioda ietekmi uz uzticēšanos un sociālajiem tīkliem – tas nav tiešs ESS secinājums, bet plaši apspriests socioloģijas literatūrā par postpadomju valstīm. Šeit bieži tiek izmantoti World Values Survey un European Social Survey dati, kurus analizē akadēmiskajos rakstos par sociālo kapitālu un institucionālo uzticēšanos.
Par migrācijas ietekmi uz sociālajiem tīkliem – šis secinājums balstās demogrāfijas un migrācijas pētījumos, kuros analizēts, kā emigrācija un iekšējā migrācija samazina vietējo sociālo saišu blīvumu. To regulāri analizē Latvijas demogrāfi un Centrālā statistikas pārvalde.
csp.gov.lv
Par laika trūkumu, darba slodzi un mazāku iesaisti kopienās – šie faktori tiek analizēti ESS, EU-SILC un citās Eiropas iedzīvotāju aptaujās, kurās pēta dzīves kvalitāti, sociālo līdzdalību un labklājību.
csp.gov.lv
Par to, ka Latvijā bieži ir mazāks, bet ciešāks draugu loks – šis ir secinājums no salīdzinošiem sociālo tīklu un sociālā kapitāla pētījumiem, nevis viens konkrēts Latvijas pētījums. Tas raksturo tendenci, kas novērota vairākās Centrālās un Austrumeiropas valstīs.
Ja interesē tieši akadēmiskā literatūra, varu ieteikt dažus autoritatīvus avotus:
Bowling Alone – par sociālo kapitālu un pilsonisko iesaisti.
Making Democracy Work – par uzticēšanās un sociālā kapitāla nozīmi.
European Social Survey datu analīzes par Latviju.
World Values Survey datu analīzes par uzticēšanos un vērtībām.
https://www.csp.gov.lv/lv/jaunums/aicina...as-ietekmi
|
|
|
| «Luminor» pērk Ungārijas «OTP Group» |
|
Publicējis: LvSnor - 2026-07-21 12:44 - Forums: Latvijas ikdiena un notikumi
- Nav atbilžu
|
 |
Latvijas vienu no lielākajām bankām «Luminor» pērk Ungārijas «OTP Group»
Vakar, 22:17
Papildināts šodien, 12:34
Ekonomika
Autori: LSM.lv Ziņu redakcija, Mihails Ņikulkins (Latvijas Radio korespondents)
Ungārijas banka "Országos Takarék Pénztár" ("OTP Bank") ienāks Baltijas tirgū un iegādāsies "Luminor Bank", liecina paziņojums "Luminor Bank".
Paziņojumā teikts, ka par "Luminor Bank" iegādi "OTP Bank" ir parakstījusi līgumu ar ASV investīciju kompānijas "Blackstone" pārvaldīto privātā kapitāla fondu konsorciju un "DNB Bank".
"Luminor" bankas paziņojumā teikts, ka "OTP Group" ienāks Baltijas tirgū, paplašinot savu klātbūtni līdz 14 valstīm un palielinot kopējos aktīvus par vairāk nekā 10 %, savukārt tās darbības īpatsvars eirozonā sasniegs 50 %.
"OTP Bank" ir parakstījusi līgumu ar "Blackstone" pārvaldīto privātā kapitāla fondu konsorciju un "DNB Bank" par "Luminor" – trešās lielākās banku grupas Baltijas reģionā – iegādi.
Kā norādīja kompānijā, pēdējos gados "Luminor" ir būtiski stiprinājusi savu biznesa modeli, paplašinājusi klientu bāzi un veicinājusi darbības digitalizāciju, nostiprinot savu pozīciju kā universāla Baltijas banka, kas apkalpo klientus Igaunijā, Latvijā un Lietuvā.
"OTP Bank" turpinās atbalstīt "Luminor" izaugsmi, balstoties uz bankas esošajām stiprajām pusēm, tirgus pozīciju un attiecībām ar klientiem. Kā stratēģisks investors, kas jau šobrīd apkalpo vairāk nekā 17,5 miljonus klientu, "OTP Group" plāno nostiprināt ilgtermiņa klātbūtni Baltijas reģionā un ar "Luminor" starpniecību veicināt klientu finansiālo labklājību.
Citāts:Iegādājoties "Luminor", "OTP Group" vēl vairāk nostiprinās savu pozīciju kā viena no vadošajām banku grupām Centrāleiropā un Austrumeiropā,
vienlaikus ienākot jaunos izaugsmes tirgos Baltijas reģionā. Darījuma rezultātā" OTP Group" kopējie aktīvi palielināsies par aptuveni 13 %, savukārt eirozonā īstenoto darbību īpatsvars grupas neto kredītportfelī pieaugs no pašreizējiem 42 % līdz 50 %.
"Luminor iegāde nav tikai ģeogrāfiska paplašināšanās – tā ir stratēģiska ienākšana attīstītā un stabilā reģionā ar ievērojamu izaugsmes potenciālu. Kā viena no vadošajām banku grupām Centrāleiropā un Austrumeiropā "OTP Group" pēdējo desmitgažu laikā ir apliecinājusi spēju radīt vērtību jaunos tirgos. Mēs ieguldām kapitālu, likviditāti un tehnoloģiskās zināšanas iegādātajās bankās, īstenojot ilgtermiņa īpašnieka pieeju. Balstoties uz "Luminor" spēcīgo tirgus pozīciju, mūsu mērķis ir vēl vairāk stiprināt bankas lomu Baltijas valstīs un veicināt reģiona finanšu sistēmas, kreditēšanas aktivitātes un finanšu inovāciju attīstību," komentē Pēters Čāņi, "OTP Bank" valdes priekšsēdētājs.
"Šis darījums ir nozīmīgs solis mūsu attīstībā. "Luminor" un OTP vieno skaidra apņemšanās strādāt klientu labā, radīt ilgtermiņa vērtību un finansēt mūsu vietējās ekonomikas izaugsmi.
Citāts:OTP sastāvā "Luminor" atbalstīs pieredzējusi starptautiska banku grupa ar spēcīgu klātbūtni Centrāleiropā un Austrumeiropā.
Esmu pateicīgs "Luminor" darbiniekiem par ieguldījumu bankas attīstībā un nemainīgo apņemšanos atbalstīt mūsu klientus un Baltijas ekonomiku," uzsvēra "Luminor" valdes priekšsēdētājs Vojcehs Sass.
Darījuma pabeigšanai ir nepieciešams saņemt regulatoru apstiprinājumu.
Kas ir "OTP Group"
"OTP Group" ir viena no vadošajām banku grupām Centrāleiropā un Austrumeiropā, kas apkalpo 17,5 miljonus klientu 11 valstīs. Pēdējo divu desmitgažu laikā grupa ir uzkrājusi ievērojamu pieredzi uzņēmumu iegādē un apvienošanā dažādās valstīs – kopš 2001. gada veiksmīgi pabeidzot 25 banku iegādes. Tās stratēģija ir veidot vadošas tirgus pozīcijas, īstenojot ilgtermiņa ieguldījumus un apvienojot spēcīgu kapitāla un likviditātes pozīciju ar ekspertīzi digitālajā banku darbībā, riska pārvaldībā un efektīvā uzņēmuma darbībā.
Grupas kopējie aktīvi pārsniedz 130 miljardus eiro, un 2025. gadā tā sasniedza kapitāla atdevi, kas pārsniedza 21 %. "OTP Bank" akcijas kopš 1995. gada tiek kotētas Budapeštas Fondu biržā, un bankai ir diversificēta akcionāru struktūra bez valsts līdzdalības.
Citāts:Darījuma summa paziņojumā netiek atklāta. Darījuma pabeigšanai vēl ir nepieciešams saņemt regulatoru apstiprinājumu.
Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, vēlmi iegādāties "Luminor Bank" Ungārijas "OTP Bank" bija izteikusi jau pirms dažiem gadiem. Tolaik izskanēja, ka banka darbojas ne tikai Ungārijā, bet arī Albānijā, Bulgārijā, Horvātijā, Krievijā, Melnkalnē, Moldovā, Serbijā, Slovēnijā, Ukrainā un Uzbekistānā.
Darījums klientus Latvijā neietekmēs
Latvijas Bankā norādīja, ka "Luminor" bankas klientiem Latvijā ikdienā nekas nemainās un šis darījums principā nekādā veidā viņus neietekmē.
Latvijas Banka 2024. gadā aģentūrai LETA skaidroja, ka "OTP Bank" izteikto "Luminor Bank" iegādes darījumu vērtēs Igaunijas uzraugs kopā ar Eiropas Centrālo banku (ECB). Tolaik Latvijas Bankā skaidroja, ka atļauja iegūt būtisku līdzdalību ietvertu arī Igaunijā reģistrētās "Luminor Bank" visaptverošu analīzi, kas nozīmē, ka jāvērtē potenciālā akcionāra ietekme uz "Luminor Bank" kopā ar visām, tostarp Latvijas un Lietuvas filiālēm, jo filiāles nav nošķirtas no "Luminor Bank" un ir Igaunijas "Luminor Bank" struktūrvienības.
Latvijas Bankā skaidroja, ka lēmumu pieņemšanas procesā tas tiek apstiprināts ECB Uzraudzības valdē, kur kā dalībnieks piedalās arī Latvijas Banka, un ir tiesīga ECB Uzraudzības valdes lēmumu pieņemšanas procesā sniegt savu viedokli. Latvijas Banka piedalās arī ECB kopējā "Luminor Bank" uzraudzības komandā, kuras ietvaros tiek izskatīti visi būtiskākie jautājumi, kas saistās ar bankas darbību un attīstību.
2024. gadā Latvijas Bankā skaidroja, ka Latvijas gadījumā ECB pārņēmusi trīs pēc aktīviem lielāko kredītiestāžu – "Swedbank", "SEB bankas" un bankas "Citadele" – uzraudzību, savukārt Igaunijā tādas bija četras – "Swedbank", "SEB Pank", "Luminor Bank" un "LHV Pank".
Vērtējot šī potenciāla darījuma nozīmi Latvijas banku sektoram un ekonomikai kopumā, Latvijas Bankas preses sekretārs Jānis Silakalns sacīja, ka kopumā vēlme iegādāties "Luminor" banku liecina par ārējo interesi, un tas varētu kāpināt konkurenci bankas sektorā, taču galīgo vērtējumu šobrīd izteikt būtu pāragri:
"Protams, jaunu dalībnieku ienākšana būtu vērtējama pozitīvi, taču šajā gadījumā pagaidīsim un ļausim regulatoram strādāt, un uzraugiem novērtēt visus riskus, lai saprastu, vai tas Latvijas un šajā gadījumā kopējam Baltijas banku sektoram nāktu par labu vai par sliktu."
2024. gada maijā toreizējā Lietuvas Seima priekšsēdētāja Viktorija Čmilīte-Nilsena, ņemot vērā iecerēto "Luminor Bank" iegādes darījumu, aicināja būt īpaši piesardzīgiem attiecībā uz Ungārijas investīcijām. Viņa vērsa uzmanību, ka "Ungārijas nostāja gan attiecībā pret Ukrainu, gan [Krievijas diktatoru Vladimiru] Putinu ļoti atšķiras no Eiropas Savienībā pastāvošās vienprātības".
"Luminor Bank" mājaslapā norādīts, ka tā ir trešā lielākā finanšu pakalpojumu sniedzēja Baltijas reģionā, kas apkalpo privātpersonas, ģimenes un uzņēmumus. 2025. gadā banka strādāja ar 158 miljonu eiro peļņu un sasniedza 8,6 % pašu kapitāla atdevi. 2025. gada beigās bankas pirmā līmeņa pamata kapitāla (CET1) rādītājs bija 20,2 %, bet kopējais kapitāla pietiekamības rādītājs – 24,6 %.
Latvijā strādā "Luminor Bank" filiāle. Pēc aktīvu apmēra "Luminor Bank" filiāle Latvijā ir ceturtā lielākā banka Latvijā. Banku kontrolē ASV investīciju kompānija "Blackstone".
|
|
|
| Lietuva |
|
Publicējis: LvSnor - 2026-07-19 21:57 - Forums: Eiropas Savienība un NATO
- Nav atbilžu
|
 |
Lietuva ar jaunajām vācu raķetēm
Mihals Zagroba
12:00
Lietuvas Nacionālās aizsardzības ministrija (Lietuvos Respublikos krašto apsaugos ministerija) paziņoja, ka Lietuvas bruņoto spēku noliktavās ir nogādātas raķetes Spike LR2 vairāk nekā 3 miljonu eiro vērtībā. Munīciju piegādāja vācu kompānija EuroSpike GmbH.
Lietuvas saņemtās raķetes ir paredzētas kājnieku kaujas mašīnām Vilkas (Vilkas), kā to uzsvēra ministrija šā gada 7.jūlija paziņojumā. Platformas, kurām ir nonākušas prettanku vadāmās raķetes Spike LR2, ir holandiešu-vācu bruņutransportiera Boxer lietuviešu versija. Tomēr Vilkas ir aprīkots ar Izraēlā ražotu Rafael Samson MKII bezpilota torni, kas bruņots ar 30 mm Bushmaster II Mk44S lielgabalu un Spike palaišanas iekārtu (kas ir saderīga gan ar LR, gan LR2 raķešu variantiem).
Paredzams, ka prettanku vadāmās raķetes Spike LR2 palielinās Lietuvas prettanku spējas, ņemot vērā to palielināto darbības rādiusu (no 4 km LR versijai līdz 5,5 km versijai LR2) un lielāku letalitāti. Papildus bruņumašīnām raķetes paredzētas izmantošanai arī pret ēkām, nocietinājumiem, bunkuriem un citiem inženiertehniskajiem aizsardzības līdzekļiem.
Lietuvas valsts aizsardzības ministrs Roberts Kauņs komentēja munīcijas krājumu stiprināšanu: "Mēs atturam Krieviju un nodrošinām mieru valstī, turpinot stiprinot Lietuvas bruņotos spēkus un investējot munīcijas krājumos. Turpināsies raķešu Spike LR2 piegādes, jo Lietuvas bruņotajiem spēkiem jābūt sagatavotiem un apgādātiem ar modernu munīciju pēc iespējas lielākā apjomā."
|
|
|
| Kristena Stjuarte |
|
Publicējis: LvSnor - 2026-07-19 20:07 - Forums: Filmas
- Atbildes (1)
|
 |
"Biju gatava visus izvilkt cauri ellei." Kristena Stjuarte par Latvijā uzņemto "Ūdens hronoloģiju"
Kate Katrīne Kalniņa Sabiedrības un kultūras ziņu žurnāliste
Pirms dažiem gadiem sociālo mediju lietotāji priecājās par aktrises un nu jau arī režisores Kristenas Stjuartes gaitām Latvijā. Te viņa pusdieno Ikšķilē, te apmeklē vintāžas veikaliņu Rīgas centrā. Ar mūsu kino profesionāļu līdzdalību šeit tapa viņas režijas debija – filma "Ūdens hronoloģija". Pirmizrādi piedzīvojusi pērn Kannu kinofestivālā, nu tā nonākusi uz lielajiem ekrāniem arī pie mums. Saikni ar Latviju aktrise saglabājusi, tāpēc kādā marta pēcpusdienā žurnālistiem kopā ar filmas komandu bija ne tikai iespēja "Ūdens hronoloģiju" noskatīties, bet arī tiešsaistē tikties ar filmas autori, lai aprunātos par kinodarba tapšanu un nākotnes plāniem, kuros ir arī jaunu filmu uzņemšana – un, iespējams, pat atkal Latvijā.
Amerikāņu aktrisi Kristenu Stjuarti pasaulē iepazina kā Bellu vampīrsāgas "Krēsla" filmās, bet savu pirmo un pagaidām vienīgo "Oskara" nomināciju viņa saņēma par Velsas princeses Diānas atveidojumu kinolentē "Spensere". Taču viņas debija kino režijā nav nākusi viegli – galvenokārt finansējuma piesaistes dēļ.
"Ūdens hronoloģija" ("The Chronology Of Water") ir balstīta lietuviešu izcelsmes rakstnieces Lidijas Juknavičas memuāros. Tā vēsta par jaunas sievietes sarežģīto dzīvi, kurā ir gan seksuāla izmantošana, gan alkohola un narkotisko vielu atkarības, gan glābiņš, ko sniedz peldēšana un ūdens.
Uz jautājumu, kādēļ tieši šis stāsts kļuva par Stjuartes pirmo filmu, viņa atbild: "Šī bija foršākā grāmata, ko jebkad esmu lasījusi. Es vienkārši nodomāju – tā ir filma." Galveno lomu tajā atveido britu aktrise Imodžena Pūtsa, bet viņai līdzās redzami arī Tora Bērča, Ērls Keivs, Maikls Eps, Sūzena Flūda, Kima Gordone un Džims Beluši.
Kristena Stjuarte (Kristen Stewart) ir viena no savas paaudzes daudzpusīgākajām amerikāņu aktrisēm, kura pēdējos gados veiksmīgi pievērsusies arī kino režijai. Viņas karjera ir piedzīvojusi unikālu evolūciju — no pusaudžu popkultūras elka līdz augsti novērtētai neatkarīgā kino ikonai.
Galvenie karjeras posmi un sasniegumi:- Pasaules slava ar "Krēslu" (2008–2012): Milzīgu starptautisku atpazīstamību viņa ieguva ar Belas Svānas lomu pusaudžu vampīru sāgā Twilight ("Krēsla"), kas pārtapa par globālu kases grāvēju fenomenu.
- Pievēršanās neatkarīgajam kino: Lai izlauztos datētā masveida kino rāmjiem, Stjuarte mērķtiecīgi sāka izvēlēties sarežģītas lomas Eiropas un Amerikas autoru kino. Viņa kļuva par pirmo amerikāņu aktrisi vēsturē, kas saņēmusi prestižo Francijas kino balvu "Cēzars" (par lomu filmā Clouds of Sils Maria, 2014).
- Oskara nominācija: 2021. gadā viņa izpelnījās vispasaules kritiķu atzinību un savu pirmo Amerikas Kinoakadēmijas balvas nomināciju par princeses Diānas attēlošanu biogrāfiskajā drāmā Spencer ("Spensere").
- Režisores darbība: Stjuarte jau ilgstoši darbojas arī aiz kameras. Pēc veiksmīgām īsfilmām (piemēram, Come Swim) viņa realizēja savu ilggadējo projektu — pilnmetrāžas režijas debiju ar filmu The Chronology of Water, kas balstīta uz Līdijas Juknavičas memuāriem.
Citāts:Stjuarte ir pazīstama ar savu minimālistisko, psiholoģiski nospriegoto aktierspēles stilu, kā arī ar drosmīgu imidžu, esot ilggadēja modes nama Chanel vēstnese.
Filma "Ūdens hronoloģija" ("The Chronology of Water") ir aktrises Kristenas Stjuartes ilgi lolots autorkino projekts un viņas debija pilnmetrāžas režijā. Tā ir ekranizācija rakstnieces Līdijas Juknavičas (Lidia Yuknavitch) slavenajiem un provokatīvajiem 2011. gada memuāriem.
Lūk, galvenā informācija par filmas tēliem, aktieriem un tās vietu kino pasaulē:
1. Galvenā varone un sižeta kodols- Līdija Juknaviča (Lidia Yuknavitch): Filmas centrā ir pati autore un viņas dzīvesstāsts. Tas ir stāsts par sievietes pašatklāsmi, kurā viņa iziet cauri smagai bērnības traumai, vardarbībai ģimenē, atkarībām un zaudējumiem.
- Ūdens kā glābiņš: Kā norāda nosaukums, ūdens un peldēšana ir filmas galvenā metafora. Galvenajai varonei ūdens ir vieta, kur patverties no dzīves realitātes, transformēt savas sāpes un atrast fizisku un garīgu attīrīšanos. Otrs viņas glābiņš ir rakstīšana, kas palīdz noformēt viņas balsi kā māksliniecei.
2. Aktieru sastāvs
Kristena Stjuarte filmas aktieru atlasei piegāja ļoti skrupulozi, meklējot māksliniekus, kuri nebaidās no pilnīga emocionāla kailuma:- Imodžena Pūtsa (Imogen Poots): Britu aktrise atveido galveno varoni Līdiju Juknaviču. Stjuarte intervijās atzinusi, ka Pūtsa bijusi vienīgā, kas spējusi pilnībā izprast un iznest šīs lomas milzīgo emocionālo un fizisko smagumu, radot nepieradinātu un spēcīgu tēlu.
- Tora Bērča (Thora Birch): Pazīstamā aktrise (filma "Amerikāņu skaistums") arī pievienojās aktieru ansamblim, spēlējot vienu no nozīmīgajām lomām varones dzīves gājumā.
- Filmas tapšanā (producēšanā) iesaistījās leģendārā režisora Ridlija Skota kompānija Scott Free Productions, kas palīdzēja nodrošināt projektam augsta līmeņa neatkarīgā kino atbalstu.
3. Panākumi, kritika un saikne ar Latviju- Saikne ar Latviju: Latvijas skatītājiem un kino videi šis projekts ir īpašs, jo filmas uzņemšanas darbi 2024. gadā lielā mērā norisinājās tieši Latvijā un Maltā. Projekts piesaistīja vietējos kino nozares profesionāļus un lokācijas, padarot Latviju par fonu šim starptautiskajam stāstam.
- Mākslinieciskie panākumi un vērtējums: Tā kā šī ir nelineāra un ļoti intīma autobiogrāfijas adaptācija, filma jau kopš izziņošanas brīža kļuva par vienu no gaidītākajiem neatkarīgā kino darbiem lielākajos pasaules kinofestivālos (piemēram, Kannās un Sundance).
- Kritiķi pēc pirmajām skatēm īpaši izcēla divas lietas: Imodženas Pūtsas bezkompromisa aktierspēli, kas tiek saukta par viņas karjeras virsotni, un Kristenas Stjuartes režisores rokrakstu. Stjuartei izdevies smago un poētisko grāmatas valodu pārvērst vizuāli krāšņā, drosmīgā un brīžiem šokējošā kino valodā, piesakot sevi kā nopietnu un avangardisku režisori.
Filma "Ūdens hronoloģija" ("The Chronology of Water"), kas ir aktrises Kristenas Stjuartes pilnmetrāžas režijas debija, ir neatkarīgais autorkino (indie filma). Tāpēc tās finansiālie rādītāji krasi atšķiras no Holivudas kases grāvējiem — šādu filmu galvenais mērķis ir mākslinieciskā vērtība un dalība festivālos, nevis masveida komerciālā peļņa.
Lūk, detalizēts pārskats par filmas budžetu un finansiālajiem rezultātiem:
1. Filmas budžets un finansējums- Ražošanas izmaksas: "Ūdens hronoloģija" ir mazbudžeta neatkarīgais kino. Nozari pārzinoši avoti lēš, ka filmas kopējais ražošanas budžets bija salīdzinoši neliels — zem 3 miljoniem ASV dolāru ($3M).
- Galvenie producenti: Projekta tapšanu finansiāli atbalstīja un pārraudzīja slavenā režisora Ridlija Skota producēšanas kompānija Scott Free Productions.
- Latvijas līdzfinansējums: Filma tapusi kā mazākuma kopražojums (minority co-production) starp ASV, Latviju un Franciju. Tā kā liela daļa filmas tika uzņemta Latvijā, projekts saņēma finansiālu atbalstu no Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) ārvalstu filmu līdzfinansējuma programmas. Šī programma ārvalstu projektiem piedāvā naudas atgriešanu (cash rebate) līdz pat 30% apmērā no tiem līdzekļiem, kas iztērēti tieši Latvijas teritorijā (algot vietējo komandu, īrēt tehniku utt.).
2. Kases ieņēmumi kinoteātros (Box Office)
Tā kā filmas pasaules pirmizrāde notika Kannu kinofestivālā (programmā "Un Certain Regard"), tās izplatīšana kinoteātros visā pasaulē bija izteikti ierobežota (Limited Release), mērķējot uz kinomānu un art-house auditoriju.
Kopējie filmas kases ieņēmumi kinoteātros visā pasaulē sasniedz aptuveni 506 000 ASV dolāru:
Tirgus segments
Ieņēmumi (ASV dolāros)Ziemeļamerika (Domestic Box Office)
~$302,800
Starptautiskais tirgus (International)
~$203,200
KOPĀ PASAULĒ
~$506,000
Piezīme: Lielāko daļu starptautisko ieņēmumu nodrošināja seansi atsevišķās Eiropas valstīs (piemēram, Nīderlandē un Lielbritānijā), kā arī Dienvidkorejā.
3. Finansiālie ieguvumi Latvijas ekonomikai
Šāda mēroga projektiem galvenā finansiālā atdeve (īpaši valstīm, kurās notiek filmēšana) rodas nevis no pārdotajām biļetēm kasēs, bet gan no tiešajām investīcijām filmēšanas procesa laikā:- Ārvalstu kapitāla piesaiste: Filmas veidotāji, strādājot Latvijā, tērēja budžeta līdzekļus lokālajā tirgū — maksājot par viesnīcām, transportu, ēdināšanu, lokāciju īri un tehnisko aprīkojumu.
- Darba vietas vietējiem profesionāļiem: Projektā tika nodarbināti Latvijas kino industrijas speciālisti (tehniskā komanda, asistenti), kā arī vietējie aktieri un masu skatu dalībnieki, kas nodrošināja nodokļu ieņēmumus valsts budžetā.
- Ilgtermiņa reklāma valstij: Tas, ka šāda līmeņa Holivudas zvaigznes kā Kristena Stjuarte izvēlas Latviju kā savu filmēšanas vietu un vēlāk prezentē šo darbu augstākā līmeņa pasaules festivālos, kalpo kā milzīga reklāma Latvijas kino infrastruktūrai, piesaistot jaunus ārvalstu miljonu projektus nākotnē.
Kristena Stjuarte šobrīd piedzīvo ļoti aktīvu karjeras posmu, kurā viņa mērķtiecīgi balansē starp drosmīgām aktierlomām un savu ambīciju attīstīšanu režijā un producēšanā. Lūk, galvenie projekti un ziņas par viņas turpmākajiem plāniem:
1. Jaunākās un gaidāmās lomas kino
- "Full Phil" (Režisors Kantēns Dipjē): Šī franču kinorežisora absurdā komēdija-drāma piedzīvoja savu pasaules pirmizrādi Kannu kinofestivālā. Filma, ko pats režisors raksturo kā "murgainu un drudžainu versiju par seriālu 'Emīlija Parīzē'", stāsta par tēva (Vudijs Harelsons) un meitas (Kristena Stjuarte) sarežģītajām attiecībām. Plašāka filmas iznākšana uz ekrāniem plānota ap 2027. gadu.
- "The Wrong Girls": Pavisam nesen klajā nācis oficiālais treileris šai komēdijai. Stjuarte tajā ne tikai atveido galveno lomu (Frenkiju), bet ir arī viena no scenārija līdzautorēm un producentēm. Projektam ir arī personīga nozīme, jo tā ir viņas sievas Dilanas Meijeres debija pilnmetrāžas režijā.
- "Flesh of the Gods": Vēl viens intriģējošs projekts, kas atrodas pēcapstrādes stadijā. Tajā Stjuarte spēlē lomu vārdā Aleksa, kā arī atkal uzņemas producentes pienākumus.
2. Plāni režijā un aizkadrā
Pēc tam, kad viņas debijas pilnmetrāžas režijas darbs "Ūdens hronoloģija" ("The Chronology of Water") piedzīvoja veiksmīgu pirmizrādi festivālos un nonāca uz kinoekrāniem, Stjuarte intervijās ir uzsvērusi, ka darbs aiz kameras viņu ir pilnībā pārņēmis.
Viņa ir atklājusi, ka vēlas atgriezties režisores krēslā un realizēt savu nākamo režijas projektu pēc iespējas ātrāk. Aktrise pat pajokojusi, ka šobrīd jūtas kā labāka režisore nekā aktrise, tāpēc autorkino radīšana būs viņas prioritāte arī turpmāk.
(izveidots izmantojot Gemini ai)
|
|
|
| Grīvas cietums Daugavpilī |
|
Publicējis: LvSnor - 2026-07-18 18:52 - Forums: Latvijas ikdiena un notikumi
- Nav atbilžu
|
 |
Pēc slēgšanas Grīvas cietums valstij nav nepieciešams, Daugavpilij – tikai ar finansējumu
Vēl šobrīd Grīvas cietumā Daugavpilī sodu izcieš ieslodzītie, tostarp uz mūžu notiesātie, taču līdz gada beigām cietumu slēgs, bet ieslodzītos pārvietos uz jauno Liepājas cietumu. Tieslietu ministrijai ēku pēc tās atbrīvošanās vairs nevajadzēs, arī pašvaldība to bez papildu finansējuma uzņemties pārvaldīt nevēlas.
Vēsturiskās ēkas liktenis neskaidrs
Tieslietu ministrijā norādīja, ka nekustamais īpašums, kur atrodas Daugavgrīvas cietuma Grīvas nodaļa, pēc cietuma slēgšanas nebūs nepieciešams ministrijas un tās padotības iestāžu funkciju īstenošanai. Ministrija ir piedāvājusi īpašumu Daugavpils pašvaldībai tās autonomo funkciju īstenošanai.
Taču Daugavpils pašvaldība cietuma teritoriju nevēlas pārņemt "atplestām rokām", vismaz ne pašreizējā stāvoklī un bez papildu finansējuma teritorijas sakārtošanai.
"Pārņemt bez jebkāda veida skaidrības un vīzijas par iespējamo, tostarp Eiropas struktūrfondu izmantošanu, bez naudas, es absolūti neredzu nekādu jēgu. Pirms pārņemšanas Tieslietu ministrijai noteikti vismaz būtu jāsakārto minētā teritorija, atbrīvojot to no kādreiz padomju laikā veiktajiem uzslāņojumiem un no visiem graustiem," norādīja Daugavpils mērs Andrejs Elksniņš ("Sarauj, Latgale!").
Lai gan daudziem šī vieta asociējas ar cietumu, patiesībā ēkas vēsture ir daudz senāka. To sāka būvēt 19. gadsimta sākumā, bet par cietumu tā kļuva pēc Otrā pasaules kara.
"Sākumā cietums bija cietokšņa tilta nocietinājums. Attiecīgi tā bija cietokšņa daļa. Tos savienoja peldošais pontona tilts. Cietoksnī iebruka Napoleona armija. Vēl Otrā pasaules kara laikā tieši cietoksnī bija ebreju geto," stāstīja vēsturnieks Arturs Fišers.
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/...u.a655320/
|
|
|
| Būs karš? |
|
Publicējis: LvSnor - 2026-07-15 1:47 - Forums: Sveicieni
- Atbildes (1)
|
 |
“The Washington Post”: Krievija gatavojas karam ar Eiropu
https://nra.lv/neatkariga/pasaule/525440...pieaug.htm
“Es teiktu, ka eskalācijas risks pieaug un ir reāls - galvenokārt tāpēc, ka (Vladimirs) Putins saskaras ar pieaugošu iekšpolitisku spiedienu un cieš neveiksmes kaujas laukā,” uzskata bijušais CIA direktors.
Dānijas Aizsardzības izlūkošanas dienests (FE), 2025. gada februāris: Krievija var sākt lokālu karu kaimiņvalstī sešu mēnešu laikā, reģionāla mēroga karu Baltijas jūrā divu gadu laikā un pilna mēroga karu Eiropā piecu gadu laikā pēc kara beigām Ukrainā.
Tā ir ASV ieroču reklāma? Vai kas cits?
|
|
|
| Informācijas avoti krievu valodā |
|
Publicējis: LvSnor - 2026-07-13 2:35 - Forums: Starptautiski notikumi
- Atbildes (2)
|
 |
Meduza (meduza.io)
Meduza ir neatkarīgs tiešsaistes medijs, kas dibināts 2014. gadā Rīgā pēc tam, kad daļa bijušo Lenta.ru žurnālistu pameta darbu redakcionālu domstarpību dēļ. Medijs publicē saturu galvenokārt krievu valodā, kā arī daļu materiālu angļu valodā.
Redakcija un vadība
- Gaļina Timčenko – līdzdibinātāja un izpilddirektore (CEO).
- Ivans Kolpakovs – galvenais redaktors.
- Kevin Rothrock – vadošais redaktors (Managing Editor), atbild arī par angļu valodas saturu.
Drošības apsvērumu dēļ Meduza nepublicē pilnu darbinieku sarakstu, jo daļa žurnālistu un līdzstrādnieku turpina strādāt par Krieviju un tās politiku.
Darbinieki
Redakcijā darbojas:- ziņu reportieri;
- izmeklējošās žurnālistikas autori;
- redaktori;
- datu žurnālisti;
- dizaineri;
- programmatūras izstrādātāji;
- podkāstu un multimediju producenti;
- ārštata autori un anonīmi reportieri.
Precīzs darbinieku skaits netiek publiski atklāts.
Galvenās tēmas
- Krievijas politika;
- Krievijas karš Ukrainā;
- starptautiskā politika;
- ekonomika;
- sabiedrība un cilvēktiesības;
- korupcijas un varas izmeklēšanas;
- kultūra;
- zinātne un tehnoloģijas;
- analītika un faktu pārbaude.
Papildus ikdienas ziņām Meduza publicē padziļinātas izmeklēšanas, intervijas, skaidrojošus rakstus, podkāstus un citus multimediju projektus.
Redakcionālie principi
- faktu pārbaude un precizitāte;
- redakcionālā neatkarība;
- starptautisku žurnālistikas standartu ievērošana;
- cilvēktiesību un vārda brīvības aizstāvība;
- atbildīga pieeja informācijas publicēšanai.
Tērbatas iela 14 — 3, Rīga, LV-1011
https://meduza.io/
https://meduza.io/en
|
|
|
| Lielbritānija |
|
Publicējis: LvSnor - 2026-07-12 12:35 - Forums: Starptautiski notikumi
- Nav atbilžu
|
 |
Starpvēlēšanas Lielbritānijā Miskaste izaicina labējos populistus
Komiķis "Count Binface" (grāfs miskaste) jeb Džons Hārvijs kandidē pret partijas Reform UK līderi Naidželu Faridžu. Britu mediji kļūst traki.
No Londonas Daniels Zilberštajns-Levandovskis
https://taz.de/Nachwahl-in-Grossbritannien/!6194991/
Satīriskajā vēlēšanu manifestā viņš sola uzcelt vismaz vienu sociālo mājokli, vēlas nacionalizēt britu dziedātāju Adeli un modelēt vilcienus. Un viņš vēlas noteikt, ka turpmāk saldējums “99 Flake” tiks pārdots par 99 pensiem.
Mēs runājam par grāfu Binface, kura īstais vārds ir Džons Hārvijs. Komiķim, britu “starpgalaktikas” satīriskajam kandidātam un pašpasludinātajam kosmosa varonim ir segvārds Count Trashcan Face. Četrdesmito gadu viduvējs vīrietis nēsā uz galvas miskastes ar šķēlumu acīm un melnu motociklista uzvalku. Pašlaik viņš dominē visā Lielbritānijas mediju vidē. BBC, LBC un Guardian Binface bija redzami.
Kopš 2019. gada viņš ir piedalījies sešās vēlēšanās – pēdējās 18. jūnijā notikušajās Mekerfīldas papildu vēlēšanās, kuru rezultātā Mančestras leiboristu mērs Endijs Bērnhems iekļuva apakšpalātā. Pats Binface ieguva 95 balsis.
Domājams, ka vairāk nekā 5900 gadus vecais “Recyclons” vadītājs no planētas Sigma IX svinēja savus līdz šim lielākos panākumus 2021. gada Londonas mēra vēlēšanās, kad viņš saņēma 92 896 balsis un ieņēma 9. vietu. Piedalījās 20 kandidāti.
Pārskaitījums miljonos
Iemesls ažiotāžai ap grāfu Binfeisu ir tas, ka viņš ir kļuvis par galveno kandidātu papildu vēlēšanās pret Naidželu Farāžu, labējās populistiskās partijas Reformu Apvienotās Karalistes līderi, Klaktonā pie Jūras, Anglijas dienvidaustrumos.
Farāžs atkāpās no amata saistībā ar parlamentārās standartu inspekcijas veikto izmeklēšanu par nedeklarētu pārskaitījumu miljoniem mārciņu vērtībā. Tas izraisīja papildu vēlēšanas, kurām Farāžs vēlas stāties pretī.
Taču visas lielākās partijas, izņemot labējo demagogu un aktieri Lorensu Foksu un kandidātu no labējās ekstrēmistiskās partijas, atsakās piedalīties vēlēšanās. Viena persona, kas vēlētos tikt nominēta, ja vien viņu izvirzīs desmit cilvēki, ir grāfs Binface.
Ceturtdienas pēcpusdienā tika paziņots, ka kandidēs arī citi satīras kandidāti. Gan dzīvnieku tiesību aktīvists Robs Pounals, kurš Mekerfīldā parādījās lapsas kostīmā, gan kandidāts no Monster Raving Loony Party, arī Meikfīldā, paziņoja, ka kandidēs.
Kopš grāfa Binfeisa paziņojuma arī britu sociālie mediji ir traki. Īpaši bieži parādās fotomontāža ar Hope plakātu, kas parādījās Baraka Obamas vēlēšanu kampaņas laikā 2008. gadā. Tagad uz tā var redzēt grāfu Binfeisu. Lielbritānijas derību veikalos iespējamība, ka Binface varētu laimēt, tagad tiek lēsta līdz pat 20 procentiem.
Izskats pērtiķa kostīmā
2002. gadā Hārtlpūlā, Anglijas austrumos, skrēja mērkaķa amata kandidāts. Viņš piesauca senu leģendu un solīja izdalīt bezmaksas banānus skolas bērniem. Stjuarts Dramonds tika ievēlēts par mēru, pretēji viņa paša cerībām, un pat tika apstiprināts amatā 2005. gadā. Tomēr ir apšaubāms, vai Binfeiss uzvaras gadījumā varēs ierasties kostīmā Pārstāvju palātā.
Šādu satīras kandidātu saraksts Lielbritānijā ir garš. Vēl 1951. gadā Bils Boaks sacentās ar Klemensu Atlu ar plakātiem uz sava velosipēda. Viņam sekoja tādas personas kā Screaming Lord Sutch no Monster Raving Loony Party 20. gadsimta 60. gados un Mr. Blobijs 1990. gados, kuri sacentās par "Mājas ballīti". Ir vēl daudz piemēru.
Ciniski mājieni uz augsto politiku, spoguļa turēšana pret it kā nozīmīgiem politiķiem un viņu apsmiešana — tā ir neatņemama britu humora sastāvdaļa un ir tādu cilvēku kā grāfs Binfeiss misija. Dažu dienu laikā viņš kļuvis par britu antiestablišmenta simbolu vispār. Savā ziņā grāfs Binfeiss jau ir pārspējis Naidželu Farāžu, kuram līdzīgas ambīcijas bijušas gadiem.
|
|
|
| Ateisms |
|
Publicējis: LvSnor - 2026-07-11 22:25 - Forums: Cita māksla un kultūra
- Atbildes (6)
|
 |
20. gadsimta un 21. gadsimta ateisms nav vienota ideoloģija, tomēr starp tiem var saskatīt vairākas raksturīgas atšķirības.
20. gs. un 21. gs. ateisma atšķirības
Raksturīgās 21. gs. ateisma iezīmes:
- Reliģijas apgalvojumus vērtē pēc pierādījumiem, nevis tradīcijas vai autoritātes.
- Liela nozīme tiek piešķirta evolūcijas teorijai, kosmoloģijai un neirozinātnei.
- Ētiku cenšas pamatot ar humānismu, empātiju un cilvēktiesībām, nevis reliģiskiem tekstiem.
- Daudzi ateisti identificējas arī kā sekulārie humānisti, lai gan ne visi.
"Jaunais ateisms"
Pēc 2001. gada īpaši pazīstama kļuva kustība, ko dēvē par Jauno ateismu (New Atheism). Tās pārstāvji ne tikai netic Dievam, bet arī aktīvi kritizē reliģiju, uzskatot, ka tā dažkārt var veicināt kaitīgas idejas vai kavēt zinātnisko domāšanu. Šī pieeja ir viena no redzamākajām 21. gadsimta ateisma izpausmēm, taču tā nepārstāv visus ateistus.
Kopsavilkums
20. gadsimta ateisms bieži bija saistīts ar filozofiju vai politiku, savukārt 21. gadsimta ateisms biežāk balstās zinātniskajā pasaules skatījumā, sekulārajā humānismā un publiskās diskusijās internetā.
21. gadsimta ateisma kritika
21. gadsimta ateisms, īpaši tā sauktais Jaunais ateisms, ir saņēmis kritiku gan no reliģiskiem domātājiem, gan filozofiem, gan arī dažiem neticīgajiem.
Biežāk minētā kritika:
- Pārmērīga vienkāršošana. Kritiķi uzskata, ka reliģija tiek attēlota pārāk vienpusīgi, ignorējot tās filozofisko, kultūras un vēsturisko daudzveidību.
- Pārāk liela paļaušanās uz zinātni. Daži filozofi norāda, ka zinātne nevar atbildēt uz visiem jautājumiem, piemēram, par morāli, estētiku vai dzīves jēgu.
- Konfrontējošs stils. Jaunā ateisma pārstāvji bieži izmanto asu retoriku pret reliģiju, kas, pēc kritiķu domām, apgrūtina konstruktīvu dialogu.
- Vispārinājumi par reliģiju. Nereti tiek pieņemts, ka visas reliģijas ir līdzīgas vai rada vienādas problēmas, lai gan praksē tās ievērojami atšķiras.
- Nepietiekama uzmanība pozitīvajām reliģijas funkcijām. Kritiķi uzsver, ka reliģija daudzviet veicina labdarību, kopienu veidošanu, psiholoģisku atbalstu un kultūras mantojuma saglabāšanu.
- Pārliecība par objektīvu morāli bez reliģijas. Daļa filozofu uzskata, ka sekulārais humānisms vēl joprojām diskutē par to, kā pamatot universālas morāles normas bez atsaukšanās uz Dievu vai reliģiju.
Ateistu iekšējā kritika:
Ne visi ateisti piekrīt Jaunajam ateismam. Daži uzskata, ka:- Pārāk agresīva reliģijas kritika rada nevajadzīgu polarizāciju.
- Sabiedriskās problēmas nevar izskaidrot tikai ar reliģijas ietekmi.
- Lielāka uzmanība jāpievērš sadarbībai starp ticīgajiem un neticīgajiem kopīgu mērķu sasniegšanai.
Kopsavilkums
21. gadsimta ateisma galvenā kritika ir tā, ka tas dažkārt pārvērtē zinātnes spēju atbildēt uz visiem cilvēka eksistences jautājumiem, pārāk vienkāršo reliģijas lomu un izmanto konfrontējošu pieeju. Vienlaikus tā atbalstītāji uzskata, ka kritiska reliģijas izvērtēšana ir nepieciešama atvērtas un sekulāras sabiedrības attīstībai.
(Sagatavojis ChatGTP.ai)
|
|
|
| “Sveši bērni” |
|
Publicējis: LvSnor - 2026-07-11 17:45 - Forums: Latvijas ikdiena un notikumi
- Atbildes (1)
|
 |
Ja produkts ir legālajā tirgū, nelegālajam tirgum paliek mazāk vietas
https://nra.lv/neatkariga/intervijas/523...iegsim.htm
Jūs vairākkārt esat minējis frāzi - “sveši bērni”. Ko ar to domājat?
Sabiedrībā bieži atkārto, ka svešu bērnu nav. Es diemžēl redzu pretējo. Ja konkrētas problēmas skartu pašu politiķu vai ierēdņu bērnus, daudzi jautājumi tiktu risināti daudz ātrāk un daudz nopietnāk.
Kad runa ir par citu cilvēku bērniem, ļoti bieži parādās birokrātija, atrunas, lēmumu atlikšana un politiskie aprēķini. Un tas man šķiet ļoti skumji.
|
|
|
|