Sveiki un lai jums laba diena. Bet ja Jums ir kas nomāc jūsu sirdi, šeit varat mierīgi "ķert savu kreņķi". Un mans "dienas kreņķis" ir ka, es esmu atrāvies no tautas lielā kreņķa par elektrības sistēmas nestabilitāti Latvijā. Man viss ir labi, serveris iet stabili un bez novirzēm.

Pirmdienas rītā vētras dēļ bez elektroapgādes vēl 87 000 klientu

Šodien, 7:02
Papildināts šodien, 11:20
Latvijā
Autori: LSM.lv Ziņu redakcija
Pēc nedēļas nogalē piedzīvotās vētras līdz pirmdienas, 24. augusta, pulksten sešiem elektroapgāde ir atjaunota 190 000 klientu jeb 70 % no klientiem, kam vētras ietekmē bija pārtraukta elektroapgāde, liecina "Sadales tīkla" apkopotā informācija. Pirmdienas rītā bez elektroapgādes ir vēl ap 87 000 klientu.

Pēc vētras vispirms labotas bojātās elektrolīnijas, lai atjaunotu elektroapgādi iespējami daudziem klientiem, taču pirmdien un otrdien turpināsies remontdarbi, lai elektroapgādi atjaunotu mazāk apdzīvotās vietās. Tāpēc turpmākajās stundās bez elektroapgādes palikušo mājsaimniecību skaits saruks lēnāk, Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta Panorāma" skaidroja "Sadales tīklu" valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons.
Ja laikapstākļi to atļaus, bojāto elektrolīniju apsekošanā "Sadales tīkls" sāks izmantot dronus ātrākai defektu identificēšanai.

Bojājumus turpina novērst 206 "Sadales tīkla" brigādes. Operatīvākai vētras seku novēršanai piesaistīti visi iespējamie uzņēmuma resursi, kā arī septiņas Igaunijas sadales sistēmas operatora "Elektrilevi" brigādes.
Šobrīd lielākie elektroapgādes traucējumi ir Rēzeknes, Preiļu, Ogres, Siguldas, Jēkabpils, Bauskas, Aizkraukles, Krāslavas, Jelgavas, Ludzas, Kandavas, Madonas novadā.
Ņemot vērā plašos vētras radītos postījumus, daļai klientu, īpaši mežiem bagātās teritorijās, elektroapgādes atjaunošanai var būt nepieciešamas vairākas dienas, brīdināja "Sadales tīkls".
Aktuālajai situācijai elektrotīklā iedzīvotāji aicināti sekot līdzi www.sadalestikls.lv pieejamā digitālajā atslēgumu kartē, kur apkopota informācija par jau reģistrētajiem elektrotīkla bojājumiem (neplānotiem atslēgumiem). Vēl nereģistrētos bojājumus vai pamanītos elektrotīkla defektus iedzīvotāji aicināti pieteikt mājaslapas sadaļā "Pieteikt bojājumu", pievienojot foto.

Atjauno elektrības pārvades apakšstacijas
Līdz pirmdienas rītam pulksten 6 "Augstsprieguma tīkls" (AST) atjaunojis sprieguma padevi gandrīz 80 % apakšstaciju, kuras bija palikušas bez sprieguma nedēļas nogalē pieredzētās vētras dēļ. Prioritāri atjaunotas bojātās elektrolīnijas uz lielajām pilsētām jeb tām apakšstacijām, kuras apgādā plašāku patērētāju loku. Elektroapgādes atjaunošana AST apakšstacijās ļauj AS "Sadales tīkls" (ST) turpināt darbu pie bojājumu novēršanas vidējā un pēc tam zemspriegumā, pakāpeniski atjaunojot elektroapgādi klientiem.
Līdz ar to bez sprieguma patlaban ir tikai 10 apakšstacijas jeb 6,4 % no kopējā pārvades tīkla apakšstaciju skaita. Atjaunošanas darbi turpinās, tos sarežģī grūtā pieeja bojājumu vietām, informēja AST.
Vairāk nekā 3000 pieteikumu ugunsdzēsējiem glābējiem
Valsts ugunsdzēdzības un glābšanas dienestā (VUGD) saistībā ar vētras radīto seku novēršanu saņemti 3028 pieteikumi. Visbiežāk – par lūzušiem kokiem uz ceļa braucamās daļas un elektrolīnijām. Turpinājušies arī ikdienas darbi, ieskaitot palīdzības sniegšanu cilvēkiem, kuri apmaldījušies, "Rīta Panorāmā" pastāstīja VUGD priekšnieks Mārtiņš Baltmanis.
"Bija 14 reizes vairāk notikumu nekā ikdienā," piebilda Baltmanis.

Vietām vēl jārēķinās ar apgrūtinājumiem satiksmē
Pie autoceļiem joprojām ir sagāzti lūzušie koki un zari, tāpēc daudzviet satiksme uz reģionālajiem un vietējiem autoceļiem joprojām var būt apgrūtināta vai pat bloķēta, informēja "Latvijas Valsts ceļi" (LVC). 
Pēc vētras un ilgstoša lietus ūdenstilpēs ceļas ūdens līmenis, kā rezultātā var applūst ceļi, veidoties izskalojumi grants segumos un konstrukcijās, brīdināja LVC.
Pirmdienas rītā Talsu novadā jau ir applūdis un satiksmei slēgts vietējās nozīmes autoceļš Pastende–Iliņi–Spāre (V1385), savukārt Limbažu novadā autoceļš Pāle–Pociems (V146).
LVC aicina ziņot par applūdušajiem un izskalotajiem valsts autoceļu posmiem, zvanot uz diennakts bezmaksas tālruni 80005555.
Daudzviet nedēļas nogalē bija traucēta arī sabiedriskā transporta kustība. Vilcienu satiksmi pirmdien paredzēts atjaunot visās līnijās, bet Skultes līnijā vilcieni kursēs līdz Saulkrastiem, un tālāk pasažieru pārvadājumi tiks organizēti ar autobusiem. Bet posmā Ieriķi–Valga atsevišķi vilcienu reisi var kavēties. 
Arī uzņēmums "Rīgas satiksme" informēja, pa pirmdienas rītā joprojām dažviet izjūtamas vētras sekas. Piemēram, Matrožu ielā nolūzis koks, tādēļ 57. maršruta autobusi kursē no Torņakalna stacijas līdz Ģipša ielai, bet Voleru ielā nolūzis koks un noliecies virs braucamās daļas, tāpēc 54. maršruta autobusi kursē no Botāniskā dārza līdz pagriezienam no Daugavgrīvas ielas uz Voleriem. 
Mediķi palīdzējuši 14 cilvēkiem; viens miris 
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā (NMPD) informēja, ka kopumā mediķi palīdzību snieguši 14 cietušajiem, atsevišķos gadījumos fiksētas arī smagas traumas. Traģisks negadījums reģistrēts Jelgavā, kur viens cilvēks gājis bojā. 
Uz neapdzīvotu jaunbūvi Jelgavā, Īves ielā, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta glābēji devās izsaukumā, jo tur, sabrūkot ēkas konstrukcijām, gāja bojā cilvēks. Viņa nāvi konstatēja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta mediķi. Apkārtējie iedzīvotāji Latvijas Televīzijai pieļāva, ka bojā gājušais turp devies slēpties no vētras.
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/...u.a660018/

Pilns saules aptumsums Maljorkā, 2026. gada 12. augustā

Rims Buroks (Rimas Burokas (īstajā vārdā Raimunds Buroks, 1953–1980)) ir leģendārs lietuviešu dzejnieks, hipiju kultūras un padomju laika galvaspilsētas bohēmas pārstāvis, kura īsais, bet spilgtais mūžs kļuva par brīvības un sacelšanās pret sistēmu simbolu. Galvenie biogrāfiskie fakti Izcelsme un dzīvesveids: Dzimis Alītā, vēlāk pārcēlies uz Viļņu. Viņš izvēlējās brīvdomīgu, klejojošu hipiju dzīvesveidu, pilnībā ignorējot padomju sistēmas normas, ideoloģiju un prasības "strādāt lietderīgi". Vajāšanas: Dzīvesveida, nevēlēšanās dienēt padomju armijā un oficiālā "brīvlaulātāja" statusa dēļ viņš pastāvīgi tika pakļauts VDK un milicijas spiedienam, tika hospitalizēts psihiatriskajā slimnīcā. Traģisks liktenis: 1979. gada beigās R. Buroks tika arestēts, notiesāts par "sistemātisku klaiņošanu" un ieslodzīts Lukišķu cietumā. Viņš nomira Lukišķos 1980. gadā 10. augustā, tikai 27 gadu vecumā (oficiālais nāves cēlonis bija pneimonija). Radošums un mantojums Neatkarīgā dzeja: Savas dzīves laikā R. Buroks nepublicēja nevienu oficiālu dzejoli drukātā veidā, jo nevēlējās piekāpties padomju sistēmai. Izplatība ar manuskriptiem: Viņa dzejoļi, kas bija caurstrāvoti ar melanholiju, mīlestību, nāves motīviem un pilsētas (īpaši Viļņas) pulsāciju, cirkulēja jauniešu vidū manuskriptos, tika pārrakstīti uz piezīmju grāmatiņām vai kafejnīcu sienām. Viņa dziesmu tekstus lielā mērā ietekmēja franču dzejnieka Pola Verlēna daiļrade. Atmiņa: Pēc dzejnieka nāves un pēc Lietuvas neatkarības atgūšanas viņa mantojums tika apkopots un publicēts grāmatās (visvairāk ievērojams ir "39 dzejoļi"), un pats Rimas Buroks nostiprinājās kā kulta figūra Lietuvas literatūrā. 

„39 eilėraščiai“ (39 dzejoļi) ir viena zināmākā leģendārā lietuviešu dzejnieka, hipiju kultūras pārstāvja un Viļņas bohēmas pārstāvja Rima Buroka (Rims Buroks, 1953–1980) dzejas grāmata.

Šis krājums tika izdots jau pēc dzejnieka nāves (1992. gadā), pateicoties viņa draugu un domubiedru atmiņām un saglabātajiem rokrakstiem, jo dzīves laikā Buroks nepadevās padomju režīmam un oficiāli nepublicējās. Viņa dzeja izplatījās caur norakstītiem burtnīcu lapām un slēptiem ierakstiem.

Galvenās iezīmes par krājumu un dzejnieku:

• Tematika: Dzejā dominē vientulības, mīlestības, nāves, rudens melanholijas, pilsētas motīvi (īpaši Viļņas ielas, kafejnīcas un palātas), kā arī brīvības ilgas. Būtisku iespaidu uz viņa daiļradi atstāja franču dzejnieks Pols Verlēns.
  
  
• Lirisko tēlu pasaule: Viņa dzejas centrā bieži ir klaidoņa, brīvā mākslinieka un sabiedrības autsaidera tēls, kurš neiekļaujas padomju sistēmas rāmjos.
  
  
• Traģiski: Rims Buroks par savu dzīvesveidu un atteikšanos pakļauties sistēmai tika vajāts, ieslodzīts un miris Lukišķu cietumā Viļņā 1980. gadā, sasniedzot tikai 27 gadu vecumu.
  

REPERTORIUM (repertorium.eu) ir Eiropas Savienības programmas Horizon Europe finansēts starptautisks pētniecības un inovāciju projekts, kura mērķis ir saglabāt un pētīt Eiropas seno un klasisko mūzikas mantojumu, izmantojot mākslīgo intelektu (MI) un modernas audio tehnoloģijas.

Galvenie darbības virzieni un tehnoloģijas

• Seno manuskriptu digitalizācija (OMR — Optiskā nošu atpazīšana): Ar MI palīdzību tiek skenēti un apstrādāti vēsturiskie nošu manuskripti (piemēram, viduslaiku Gregora dziedājumi no Solesmes arhīva), pārvēršot tos meklējamos digitālos nošu formātos.
  
  
• Skaņas celiņu atdalīšana (Sound Source Separation): Tiek izstrādāti dziļās mācīšanās rīki, kas spēj no pilna orķestra vai kora ieraksta atdalīt atsevišķus instrumentus vai balsis. Tas ļauj klausītājam vai mūziķim izcelt soloinstrumentu, pielāgot miksu vai izslēgt kādu partiju (izveidot minus-one pavadījumu).
  
  
• Imersīvais (3D) audio un Metaverse risinājumi: Telpiskās skaņas rekonstrukcija simfoniskās mūzikas koncertiem. Klausītājs var interaktīvi mainīt savu atrašanās vietu zālē vai pat klausīties koncertu no konkrēta mūziķa skatpunkta uz skatuves.
  
  
• Mūzikas datubāzes un sasaistītie dati (Linked Data): Tiek veidotas atvērtas piekļuves platformas (piemēram, Medieval Music Manuscripts Online), savienojot tūkstošiem digitalizētu skaņdarbu un manuskriptu ar starptautiskajām mūzikas datubāzēm.
  
  

• Prakse ar "Minus-One" pavadījumiem: Izmantojot skaņas avotu atdalīšanas tehnoloģiju (Sound Source Separation), no pilna orķestra vai ansambļa ieraksta var izolēt vai "apklusināt" vienu konkrētu instrumentu. Tas ļauj studentam vai mūziķim spēlēt līdzi profesionālam orķestrim savas partijas vietā.
  
  
• Detalizēta izpildījuma analīze: Iespēja izdalīt atsevišķa instrumenta vai balss grupas celiņu, lai padziļināti izpētītu frāzējumu, intonāciju un izpildījuma tehniku.
  
  

• Automātiska seno nošu nolasīšana (OMR): MI spēj konvertēt vēsturiskos rorakstus (piemēram, viduslaiku neumu pierakstus un renesanses nošu manuskriptus) mūsdienu digitālajos nošu formātos (MusicXML, MEI), aizstājot mēnešiem ilgu manuālo pārrakstīšanu.
  
  
• Vienota piekļuve un meklēšana arhīvos: Platforma Medieval Music Manuscripts Online (MMMO) un sasaistīto datu (Linked Data) struktūra ļauj vienuviet meklēt, salīdzināt un indeksēt vairāk nekā 150 000 viduslaiku dziedājumu no iepriekš grūti pieejamiem klosteru un katedrāļu arhīviem (piemēram, Solesmes vai Salamankas katedrāles).
  
  

• Interaktīva 3D / telpiskā klausīšanās pieredze: Imersīvā audio straumēšana ļauj klausītājam koncerta laikā interaktīvi mainīt savu pozīciju telpā (6DoF — six degrees of freedom) — izvēlēties citu sēdvietu koncertzālē vai klausīties mūziku no konkrēta orķestra mūziķa skatpunkta uz skatuves.
  
  
• Iepazīšanās ar aizmirstu mantojumu: Digitālā restaurācija ļauj sabiedrībai atklāt un noklausīties skaņdarbus, kas gadsimtiem guloši arhīvu plauktos.
  
  

• Jauni pakalpojumi un ieņēmumu avoti: Straumēšanas servisi var piedāvāt klausītājiem interaktīvus audio formātus, pielāgojamus miksus un izglītojošus materiālus.
  
  
• Efektīva katalogu pārvaldība: Uzlaboti metadati un meklēšanas struktūras atvieglo liela apjoma klasiskās un senās mūzikas ierakstu indeksēšanu.
  

Pāvests Asīzē aicina jauniešus veidot mīlestības civilizāciju
Svinīgā lūgšanu un brālības gaisotnē vairāk nekā 2 000 jauniešu no visas Eiropas ceturtdien, 6. augustā, Asīzē uzņēma Leonu XIV pasākuma «GO! Franciscan Youth Meeting» noslēguma dienā. Tikšanās notika pāvesta pastorālās vizītes ietvaros. Viņš ieradās Asīzē no rīta ar helikopteru, lai atzīmētu svētā Franciska nāves 800. gadadienu. Atbildot uz triju jauniešu jautājumiem, Svētais tēvs aicināja jaunās paaudzes būt par «miera veicinātājiem».

Ogistēna Asta, Jānis Evertovskis – Vatikāns

Asīzi pārņēmis franciskāņu entuziasms, radot atmosfēru, kas līdzīga Pasaules jauniešu dienām. Kopš šī gada 3. augusta svētā Franciska pilsēta vibrē dziesmu, diskusiju un lūgšanu ritmā. Vairāk nekā 2 000 jauniešu vecumā no 18 līdz 33 gadiem – gan ticīgie, gan neticīgie – no visas Eiropas piedalās pasākumā «GO! Franciscan Youth Meeting». Četru dienu garumā viņi dalījās savā dzīves pieredzē, piedalījās darbnīcās, izglītojošos pasākumos un liturģijas svinībās. Eiropas franciskāņu jauniešu tikšanās kulminācija bija saruna ar pāvestu. Leons XIV devās uz Umbrijas pilsētu, sekojot sava priekšgājēja Franciska pēdās. Pāvests Francisks sava pontifikāta laikā tur viesojās sešas reizes. Leons XIV tur jau bija ieradies pagājušā gada novembrī, lai tiktos ar Itālijas bīskapiem.

Brālība, miers un žēlsirdība

Pirms tikšanās ar jauniešiem pāvests lūdzās Porcjunkulā. Pēc tam brālis Marko Vianelli, Umbrijas un Sardīnijas Mazāko brāļu ordeņa provinciāls, savā uzrunā uzsvēra šīs vizītes simbolisko nozīmi svētajam Franciskam tik dārgajā svētnīcā. Šajā gadā, ko iezīmē «Asīzes Nabaga» nāves simtgades atcere, viņš atgādināja, ka šī vieta paliek viņa garīgā mantojuma dzīvā sirds, kur joprojām atbalsojas vienkāršības, brālības, miera un žēlsirdības vērtības, kas turpina piesaistīt svētceļniekus no visas pasaules.
Brālis Marko Vianelli arī izcēla tūkstošiem Eiropas jauniešu klātbūtni, kuri pulcējušies ap Porcjunkulu, lai pārdomātu tādus mūsdienu izaicinājumus kā miers, identitāte, misija, ekonomika, atstumšana un radības aizsardzība. Pateicies pāvestam par viņu ielūguma pieņemšanu un ierašanos, viņš ievadīja diskusiju daļu, aicinot jauniešus uzdot Romas bīskapam jautājumus, cerot saņemt iedrošinājumu dzīvot un liecināt par Evaņģēliju svētā Franciska garā.
Pēc tam Svētais tēvs atklāja dialogu ar tikšanās dalībniekiem. Trīs jaunieši no dažādām Eiropas vietām uzdeva viņam jautājumus par trim lielām tēmām. Astoņus gadsimtus pēc svētā Franciska nāves viņa tēls turpina uzrunāt jaunās paaudzes.

«Esiet miera veicinātāji»

Pirmo jautājumu uzdeva Karolīna, jauna horvātiete, kas uzaugusi franciskāņu draudzē. Šodien, viņa atzīmēja, «mēs dzīvojam strauji mainīgā pasaulē, kurā daudziem jauniešiem ir grūti atrast orientierus, veidot autentiskas attiecības un atvērt savu sirdi Dievam.» Tad viņa pāvestam jautāja: «Kādu padomu Jūs dotu mums, jauniešiem, kas esam uzauguši franciskāņu garīgumā, lai mēs spētu palikt īsti Kristus mācekļi un nestu cerību saviem vienaudžiem, nezaudējot Evaņģēlija prieku, sirds vienkāršību un to tuvību cilvēkiem, pateicoties kurai mūsu kristīgā liecība var būt ticama?».
Leons XIV atbildēja, paskaidrojot, ka «franciskāņu klātbūtne gadsimtiem ilgi ir iedvesmojusi dialogu un veicinājusi mierīgu līdzāspastāvēšanu starp katoļiem, pareizticīgajiem un musulmaņiem». Tāpēc «būt uzticīgiem šai tuvības tradīcijai nozīmē iet pret straumi, strādājot pie atmiņas attīrīšanas un kopjot samierināšanos,» viņš precizēja.
Pāvests arī uzsvēra, ka kristieši arvien vairāk tiks aicināti kļūt par miera veicinātājiem sabiedrībās, kuras tiek pakļautas kārdinājumam instrumentalizēt reliģiju, lai nostādītu dažādu reliģiju piederīgos vienu pret otru.
«Kļūt par Kristus liecinieku joprojām ir aizraujošs un prasīgs aicinājums, jo tas atver prātu un sirdi aiz mākslīgām robežām, proti, aiz bailēm, ko rada dezinformācija, un aiz aizspriedumu mūriem. Atbrīvošanās no varas kultūras un mīlestības civilizācijas celšana netiek uzreiz saprasta vai pieņemta.»
«Mācieties no svētā Franciska evaņģēlisko radikālismu, kas ir pretstats fundamentālismam: tas nepadara aklus vai vardarbīgus, bet gan jūtīgus, uzmanīgus, pazemīgus un viesmīlīgus pret visiem,» teica Romas bīskaps. Laikmetā, kurā dominē ekrāni un tehnoloģijas mūs atradina no būšanas kopā, viņš aicināja jauniešus no jauna atklāt reālo attiecību skaistumu.

Galīgs «jā»

Atbildot jaunajam Džovanni, kurš pauda bažas par «īslaicīguma kultūru», Leons XIV norādīja, ka «šajā kontekstā drosme izdarīt galīgo izvēli varbūt ir visrevolucionārākais solis.» Pateikt «jā» uz visiem laikiem nav sevis ieslodzīšana važās, bet gan piedzīvojums. «Mīlestība ir iziešana, ceļš, kas jāatklāj, ceļš, kuru Dievs iet kopā ar mums,» atgādināja pāvests, kurš sniedza arī personīgu liecību par savu aicinājuma ceļu. «Kungs mani nekad nav atstājis vienu. Viņš manā ceļā vienmēr ir nostādījis cilvēkus, ar kuriem iet kopā,» viņš sacīja.

Kristus mīlestība

Trešais jautājums, ko uzdeva Luidži, attiecās uz Baznīcas ievainojumiem un kritisko skatienu, ar kādu daudzi jaunieši uz to skatās. «Ir jāatzīst un jāļauj augšāmcēlušajam Jēzum darboties mūsu dzīvē,» atbildēja Leons XIV. Atgādinot par aicinājumu, ko Francisks dzirdēja pie Svētā Damiana krusta, pāvests uzsvēra, ka «katram no mums ir sava loma šajā vienmēr atvērtajā būvlaukumā.» Tādējādi «mēs runāsim par Baznīcu ar tādu mīlestību, ar kādu runā par māti,» viņš uzsvēra.
Asīzes ielās, tāpat kā Porcjunkulas laukumā, dalībnieku guļammaisi atgādina par pirmajiem franciskāņu brāļiem, kas pulcējās ap savu dibinātāju pirms astoņiem gadsimtiem – piebilda pāvests. Noslēgumā viņš teica: «Cik skaisti ir būt kopā, lai runātu par Dievu un Viņa gaismā – par pašu dzīvi».
https://www.vaticannews.va/lv/pavests/ne...aciju.html

Valsts drošības dienests (VDD) šā gada 5. augustā aizturēja personu aizdomās par finansējuma nodrošināšanu Krievijas bruņotajiem spēkiem karadarbības pret Ukrainu turpināšanai.
Kriminālprocess aizdomās par Krimināllikuma 77.2 pantā paredzēto noziegumu, proti, bruņota konflikta finansēšanu, uzsākts 2025. gada 12. februārī.
VDD izmeklēšanā noskaidroja, ka aizturētā Krievijas pilsone, kura vairākus gadus dzīvo Latvijā, kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā atsaukusies vairākiem interneta vidē publicētiem aicinājumiem sniegt finansiālu vai materiālu palīdzību karadarbības pret Ukrainu nodrošināšanai, veicot regulārus naudas pārskaitījumus Krievijas bruņoto spēku atbalstam. 

https://vdd.gov.lv/aktualitates/jaunumi/...inansesanu

Nākamās Francijas prezidenta vēlēšanas ir paredzētas 2027. gada pavasarī:

• Pirmā kārta: 2027. gada 18. aprīlī.
  
  
• Otrā kārta (izšķirošā): 2027. gada 2. maijā.
  
  

• Marina Lepēna: Pēc tiesvedībām un sodu pārskatīšanas 2026. gada vasarā Lepēnai tika saglabātas tiesības kandidēt, un viņa oficiāli paziņoja par dalību vēlēšanās. Sabiedriskās domas aptaujās viņa ieņem stabilu līderpozīciju pirmajā kārtā.
  
  
• Žordans Bardella: Partijas jaunais prezidents tiek uzskatīts par galveno rezerves kandidātu vai nākotnes līderi.
  
  

• Eduārs Filips (Édouard Philippe): Bijušais premjerministrs un partijas Horizons līderis, kurš tiek uzskatīts par vienu ar spēcīgākajām pozīcijām centristu spārnā.
  
  
• Gabriels Attals (Gabriel Attal): Bijušais premjerministrs un partijas Renaissance ģenerālsekretārs.
  
  

• Kreiso spēku koalīcija plāno kopīgas primārās vēlēšanas (United Left), lai mēģinātu izvirzīt vienotu kandidātu un novērst balsu sašķelšanos.
  
  
• Kā potenciālie līderi tiek minēti Žans Liks Melanšons (Jean-Luc Mélenchon), Rafaels Gliksmans (Raphaël Glucksmann), Fransuā Rufēns (François Ruffin) un bijušais prezidents Fransuā Olands (François Hollande).
  
  

• Iekšlietu ministrs un konservatīvo līderis Bruno Retaijo (Bruno Retailleau), kā arī citi reģionālie līderi cīnās par labēji centriskā vēlētāja balsīm.
  
  

• Otrā kārta notiks 2. maijā — nākamajā dienā pēc 1. maija (Darba svētku) demonstrācijām. Opozīcija norāda, ka priekšvēlēšanu "klusuma periods" sakritīs ar arodbiedrību gājieniem, kas var ietekmēt vēlētāju noskaņojumu.
  
  
• Vēlēšanas sakrīt ar pavasara skolu brīvlaikiem reģionos, kas var ietekmēt vēlētāju aktivitāti.
  

2026. gada 3. novembrī ASV norisināsies starptermiņa (midterm) vēlēšanas, kurās tiks pārvēlēts ASV Kongresa sastāvs un ieceltas amatpersonas štatu līmenī. Šīs ir pirmās kongresa vēlēšanas prezidenta Donalda Trampa otrā pilnvaru termiņa laikā.

Vēlēšanu rezultāti noteiks 120. ASV Kongresa valdošo vairākumu un varas līdzsvaru Vašingtonā turpmākajiem diviem gadiem.

1. Ko pārvēl 2026. gada vēlēšanās?

• ASV Pārstāvju palāta (House of Representatives): Tiks pārvēlēti visi 435 balsstiesīgie mandāti. Demokrātiem un republikāņiem cīņa norit par katru vietu, lai nodrošinātu kontroli pār likumdošanas iniciatīvām un valsts budžetu.
  
  
• ASV Senāts (Senate): Tiks pārvēlētas 35 no 100 vietām (33 kārtējās vēlēšanas + 2 speciālās vēlēšanas par vakancēm, ko atstāja viceprezidents Dž. D. Venss un valsts sekretārs Marko Rubio).
  
  
• Gubernatori un reģionālā vara: Vēlēšanas notiks 39 štatos un teritorijās (36 štatu gubernatoru amati), kā arī tūkstošiem reģionālo parlamentu un vietējo pašvaldību amatos.
  
  

• Vēsturiskā tendence: Starptermiņa vēlēšanās valdošās prezidenta partijas pārstāvji bieži zaudē vietas Kongresā. Tādēļ republikāņiem pastāv liels spiediens saglabāt pašreizējo vairākumu abās palātās.
  
  
• Cīņa par Senātu: Lai atgūtu vairākumu Senātā, Demokrātu partijai nepieciešams papildus iegūt vismaz 4 vietas. Regulārajā ciklā tiek pārvēlētas 20 republikāņu un 13 demokrātu kontrolētās vietas.
  
  
• Izšķirošie štati (Battleground states): Par galvenajiem cīņas laukiem Senātā un Pārstāvju palātā tiek uzskatīti tādi štati kā Ziemeļkarolīna, Džordžija, Meina, Mičigana, Teksasa un Ohaio.
  
  

• Ekonomiskā situācija: Cenu līmenis, inflācija un Trampa administrācijas īstenotā nodokļu un tirdzniecības tarifu politika.
  
  
• Imigrācija un robeždrošība: Federālās imigrācijas kontroles pasākumi saglabājas kā viena no centrālajām debašu tēmām.
  
  
• Apgabalu robežu pārdale (Gerrymandering): Atsevišķos štatos kampaņu gaitu un rezultātus ietekmē iepriekš veiktās vēlēšanu apgabalu robežu izmaiņas.
  

Krievijas 2026. gada vēlēšanas norisinās no 18. līdz 20. septembrim (galvenā balsošanas diena noteikta svētdienā, 20. septembrī). Oficiālo dekrētu par Valsts Domes vēlēšanu izsludināšanu Vladimirs Putins parakstīja 2026. gada 16. jūnijā.

Šis ir apjomīgākais vēlēšanu cikls Krievijā pēdējos gados, jo vienlaikus tiek pārvēlēts gan federālais parlaments, gan liels skaits reģionālo varas orgānu.

Galvenie vēlēšanu līmeņi
1. Valsts Domes (9. sasaukuma) vēlēšanas
Tiek pārvēlēti visi 450 apakšpalātas deputātu mandāti pēc paralēlās jeb jauktās vēlēšanu sistēmas:

• 225 mandāti tiek sadalīti pēc partiju sarakstiem proporcionālā sistēmā (ar 5% barjeru).
  
  
• 225 mandāti tiek pārvēlēti vienmandāta vēlēšanu apgabalos pēc mažoritārās sistēmas.
  
  

• 11 gubernatoru (reģionu vadītāju) vēlēšanas (8 tiešās un 3 netiešās vēlēšanas reģionālajos parlamentos).
  
  
• 39 reģionālo parlamentu vēlēšanas.
  
  
• Pašvaldību vēlēšanas vairākos simtos pašvaldību.
  
  

• Pirmās Valsts Domes vēlēšanas kara apstākļos: Šīs ir pirmās parlamenta vēlēšanas kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā.
  
  
• Balsošana okupētajās teritorijās: Maskava plāno rīkot balsošanu arī nozīmīgās okupētajās Ukrainas teritorijās — Doneckas, Luhanskas, Zaporižjas un Hersonas apgabalos, kā arī 2014. gadā anektētajā Krimā. Starptautiskā sabiedrība šīs vēlēšanas iepriekš pasludinājusi par spēkā neesošām un nelikumīgām.
  
  
• Elektroniskā balsošana un kontrole: Attālinātā elektroniskā balsošana (REV) tiek paplašināta un apstiprināta 33 reģionos (aptverot aptuveni 48 miljonus vēlētāju). Neatkarīgie novērotāji un analītiķi e-balsošanu kritizē kā galveno rīku rezultātu manipulācijai un kontrolei.
  
  
• Interneta un sakaru ierobežojumi: Krievijas Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vadītāja Ella Pamfilova jau iepriekš paziņoja, ka balsošanas laikā jārēķinās ar iespējamiem sakaru un interneta traucējumiem reģionos "drošības apsvērumu dēļ" (saistībā ar dronu uzbrukumu riskiem).
  
  
• Politiskā ainava: Vēlēšanās pielaistas 17 oficiāli reģistrētās partijas, taču reālu konkurenci nodrošina tikai sistēmiskās spēļu puses (galvenokārt valdošā "Vienotā Krievija" un tās kaimiņpartijas KFKP, KLDP, "Taisnīgā Krievija" un "Jaunie ļaudis"). Nesistēmiskā opozīcija un neatkarīgie kandidāti ir faktiski izslēgti no politiskā procesa, ieslodzīti vai piespiesti pamest valsti.