Pāvests Asīzē aicina jauniešus veidot mīlestības civilizāciju
Svinīgā lūgšanu un brālības gaisotnē vairāk nekā 2 000 jauniešu no visas Eiropas ceturtdien, 6. augustā, Asīzē uzņēma Leonu XIV pasākuma «GO! Franciscan Youth Meeting» noslēguma dienā. Tikšanās notika pāvesta pastorālās vizītes ietvaros. Viņš ieradās Asīzē no rīta ar helikopteru, lai atzīmētu svētā Franciska nāves 800. gadadienu. Atbildot uz triju jauniešu jautājumiem, Svētais tēvs aicināja jaunās paaudzes būt par «miera veicinātājiem».

Ogistēna Asta, Jānis Evertovskis – Vatikāns

Asīzi pārņēmis franciskāņu entuziasms, radot atmosfēru, kas līdzīga Pasaules jauniešu dienām. Kopš šī gada 3. augusta svētā Franciska pilsēta vibrē dziesmu, diskusiju un lūgšanu ritmā. Vairāk nekā 2 000 jauniešu vecumā no 18 līdz 33 gadiem – gan ticīgie, gan neticīgie – no visas Eiropas piedalās pasākumā «GO! Franciscan Youth Meeting». Četru dienu garumā viņi dalījās savā dzīves pieredzē, piedalījās darbnīcās, izglītojošos pasākumos un liturģijas svinībās. Eiropas franciskāņu jauniešu tikšanās kulminācija bija saruna ar pāvestu. Leons XIV devās uz Umbrijas pilsētu, sekojot sava priekšgājēja Franciska pēdās. Pāvests Francisks sava pontifikāta laikā tur viesojās sešas reizes. Leons XIV tur jau bija ieradies pagājušā gada novembrī, lai tiktos ar Itālijas bīskapiem.

Brālība, miers un žēlsirdība

Pirms tikšanās ar jauniešiem pāvests lūdzās Porcjunkulā. Pēc tam brālis Marko Vianelli, Umbrijas un Sardīnijas Mazāko brāļu ordeņa provinciāls, savā uzrunā uzsvēra šīs vizītes simbolisko nozīmi svētajam Franciskam tik dārgajā svētnīcā. Šajā gadā, ko iezīmē «Asīzes Nabaga» nāves simtgades atcere, viņš atgādināja, ka šī vieta paliek viņa garīgā mantojuma dzīvā sirds, kur joprojām atbalsojas vienkāršības, brālības, miera un žēlsirdības vērtības, kas turpina piesaistīt svētceļniekus no visas pasaules.
Brālis Marko Vianelli arī izcēla tūkstošiem Eiropas jauniešu klātbūtni, kuri pulcējušies ap Porcjunkulu, lai pārdomātu tādus mūsdienu izaicinājumus kā miers, identitāte, misija, ekonomika, atstumšana un radības aizsardzība. Pateicies pāvestam par viņu ielūguma pieņemšanu un ierašanos, viņš ievadīja diskusiju daļu, aicinot jauniešus uzdot Romas bīskapam jautājumus, cerot saņemt iedrošinājumu dzīvot un liecināt par Evaņģēliju svētā Franciska garā.
Pēc tam Svētais tēvs atklāja dialogu ar tikšanās dalībniekiem. Trīs jaunieši no dažādām Eiropas vietām uzdeva viņam jautājumus par trim lielām tēmām. Astoņus gadsimtus pēc svētā Franciska nāves viņa tēls turpina uzrunāt jaunās paaudzes.

«Esiet miera veicinātāji»

Pirmo jautājumu uzdeva Karolīna, jauna horvātiete, kas uzaugusi franciskāņu draudzē. Šodien, viņa atzīmēja, «mēs dzīvojam strauji mainīgā pasaulē, kurā daudziem jauniešiem ir grūti atrast orientierus, veidot autentiskas attiecības un atvērt savu sirdi Dievam.» Tad viņa pāvestam jautāja: «Kādu padomu Jūs dotu mums, jauniešiem, kas esam uzauguši franciskāņu garīgumā, lai mēs spētu palikt īsti Kristus mācekļi un nestu cerību saviem vienaudžiem, nezaudējot Evaņģēlija prieku, sirds vienkāršību un to tuvību cilvēkiem, pateicoties kurai mūsu kristīgā liecība var būt ticama?».
Leons XIV atbildēja, paskaidrojot, ka «franciskāņu klātbūtne gadsimtiem ilgi ir iedvesmojusi dialogu un veicinājusi mierīgu līdzāspastāvēšanu starp katoļiem, pareizticīgajiem un musulmaņiem». Tāpēc «būt uzticīgiem šai tuvības tradīcijai nozīmē iet pret straumi, strādājot pie atmiņas attīrīšanas un kopjot samierināšanos,» viņš precizēja.
Pāvests arī uzsvēra, ka kristieši arvien vairāk tiks aicināti kļūt par miera veicinātājiem sabiedrībās, kuras tiek pakļautas kārdinājumam instrumentalizēt reliģiju, lai nostādītu dažādu reliģiju piederīgos vienu pret otru.
«Kļūt par Kristus liecinieku joprojām ir aizraujošs un prasīgs aicinājums, jo tas atver prātu un sirdi aiz mākslīgām robežām, proti, aiz bailēm, ko rada dezinformācija, un aiz aizspriedumu mūriem. Atbrīvošanās no varas kultūras un mīlestības civilizācijas celšana netiek uzreiz saprasta vai pieņemta.»
«Mācieties no svētā Franciska evaņģēlisko radikālismu, kas ir pretstats fundamentālismam: tas nepadara aklus vai vardarbīgus, bet gan jūtīgus, uzmanīgus, pazemīgus un viesmīlīgus pret visiem,» teica Romas bīskaps. Laikmetā, kurā dominē ekrāni un tehnoloģijas mūs atradina no būšanas kopā, viņš aicināja jauniešus no jauna atklāt reālo attiecību skaistumu.

Galīgs «jā»

Atbildot jaunajam Džovanni, kurš pauda bažas par «īslaicīguma kultūru», Leons XIV norādīja, ka «šajā kontekstā drosme izdarīt galīgo izvēli varbūt ir visrevolucionārākais solis.» Pateikt «jā» uz visiem laikiem nav sevis ieslodzīšana važās, bet gan piedzīvojums. «Mīlestība ir iziešana, ceļš, kas jāatklāj, ceļš, kuru Dievs iet kopā ar mums,» atgādināja pāvests, kurš sniedza arī personīgu liecību par savu aicinājuma ceļu. «Kungs mani nekad nav atstājis vienu. Viņš manā ceļā vienmēr ir nostādījis cilvēkus, ar kuriem iet kopā,» viņš sacīja.

Kristus mīlestība

Trešais jautājums, ko uzdeva Luidži, attiecās uz Baznīcas ievainojumiem un kritisko skatienu, ar kādu daudzi jaunieši uz to skatās. «Ir jāatzīst un jāļauj augšāmcēlušajam Jēzum darboties mūsu dzīvē,» atbildēja Leons XIV. Atgādinot par aicinājumu, ko Francisks dzirdēja pie Svētā Damiana krusta, pāvests uzsvēra, ka «katram no mums ir sava loma šajā vienmēr atvērtajā būvlaukumā.» Tādējādi «mēs runāsim par Baznīcu ar tādu mīlestību, ar kādu runā par māti,» viņš uzsvēra.
Asīzes ielās, tāpat kā Porcjunkulas laukumā, dalībnieku guļammaisi atgādina par pirmajiem franciskāņu brāļiem, kas pulcējās ap savu dibinātāju pirms astoņiem gadsimtiem – piebilda pāvests. Noslēgumā viņš teica: «Cik skaisti ir būt kopā, lai runātu par Dievu un Viņa gaismā – par pašu dzīvi».
https://www.vaticannews.va/lv/pavests/ne...aciju.html

Valsts drošības dienests (VDD) šā gada 5. augustā aizturēja personu aizdomās par finansējuma nodrošināšanu Krievijas bruņotajiem spēkiem karadarbības pret Ukrainu turpināšanai.
Kriminālprocess aizdomās par Krimināllikuma 77.2 pantā paredzēto noziegumu, proti, bruņota konflikta finansēšanu, uzsākts 2025. gada 12. februārī.
VDD izmeklēšanā noskaidroja, ka aizturētā Krievijas pilsone, kura vairākus gadus dzīvo Latvijā, kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā atsaukusies vairākiem interneta vidē publicētiem aicinājumiem sniegt finansiālu vai materiālu palīdzību karadarbības pret Ukrainu nodrošināšanai, veicot regulārus naudas pārskaitījumus Krievijas bruņoto spēku atbalstam. 

https://vdd.gov.lv/aktualitates/jaunumi/...inansesanu

Nākamās Francijas prezidenta vēlēšanas ir paredzētas 2027. gada pavasarī:

• Pirmā kārta: 2027. gada 18. aprīlī.
  
  
• Otrā kārta (izšķirošā): 2027. gada 2. maijā.
  
  

• Marina Lepēna: Pēc tiesvedībām un sodu pārskatīšanas 2026. gada vasarā Lepēnai tika saglabātas tiesības kandidēt, un viņa oficiāli paziņoja par dalību vēlēšanās. Sabiedriskās domas aptaujās viņa ieņem stabilu līderpozīciju pirmajā kārtā.
  
  
• Žordans Bardella: Partijas jaunais prezidents tiek uzskatīts par galveno rezerves kandidātu vai nākotnes līderi.
  
  

• Eduārs Filips (Édouard Philippe): Bijušais premjerministrs un partijas Horizons līderis, kurš tiek uzskatīts par vienu ar spēcīgākajām pozīcijām centristu spārnā.
  
  
• Gabriels Attals (Gabriel Attal): Bijušais premjerministrs un partijas Renaissance ģenerālsekretārs.
  
  

• Kreiso spēku koalīcija plāno kopīgas primārās vēlēšanas (United Left), lai mēģinātu izvirzīt vienotu kandidātu un novērst balsu sašķelšanos.
  
  
• Kā potenciālie līderi tiek minēti Žans Liks Melanšons (Jean-Luc Mélenchon), Rafaels Gliksmans (Raphaël Glucksmann), Fransuā Rufēns (François Ruffin) un bijušais prezidents Fransuā Olands (François Hollande).
  
  

• Iekšlietu ministrs un konservatīvo līderis Bruno Retaijo (Bruno Retailleau), kā arī citi reģionālie līderi cīnās par labēji centriskā vēlētāja balsīm.
  
  

• Otrā kārta notiks 2. maijā — nākamajā dienā pēc 1. maija (Darba svētku) demonstrācijām. Opozīcija norāda, ka priekšvēlēšanu "klusuma periods" sakritīs ar arodbiedrību gājieniem, kas var ietekmēt vēlētāju noskaņojumu.
  
  
• Vēlēšanas sakrīt ar pavasara skolu brīvlaikiem reģionos, kas var ietekmēt vēlētāju aktivitāti.
  

2026. gada 3. novembrī ASV norisināsies starptermiņa (midterm) vēlēšanas, kurās tiks pārvēlēts ASV Kongresa sastāvs un ieceltas amatpersonas štatu līmenī. Šīs ir pirmās kongresa vēlēšanas prezidenta Donalda Trampa otrā pilnvaru termiņa laikā.

Vēlēšanu rezultāti noteiks 120. ASV Kongresa valdošo vairākumu un varas līdzsvaru Vašingtonā turpmākajiem diviem gadiem.

1. Ko pārvēl 2026. gada vēlēšanās?

• ASV Pārstāvju palāta (House of Representatives): Tiks pārvēlēti visi 435 balsstiesīgie mandāti. Demokrātiem un republikāņiem cīņa norit par katru vietu, lai nodrošinātu kontroli pār likumdošanas iniciatīvām un valsts budžetu.
  
  
• ASV Senāts (Senate): Tiks pārvēlētas 35 no 100 vietām (33 kārtējās vēlēšanas + 2 speciālās vēlēšanas par vakancēm, ko atstāja viceprezidents Dž. D. Venss un valsts sekretārs Marko Rubio).
  
  
• Gubernatori un reģionālā vara: Vēlēšanas notiks 39 štatos un teritorijās (36 štatu gubernatoru amati), kā arī tūkstošiem reģionālo parlamentu un vietējo pašvaldību amatos.
  
  

• Vēsturiskā tendence: Starptermiņa vēlēšanās valdošās prezidenta partijas pārstāvji bieži zaudē vietas Kongresā. Tādēļ republikāņiem pastāv liels spiediens saglabāt pašreizējo vairākumu abās palātās.
  
  
• Cīņa par Senātu: Lai atgūtu vairākumu Senātā, Demokrātu partijai nepieciešams papildus iegūt vismaz 4 vietas. Regulārajā ciklā tiek pārvēlētas 20 republikāņu un 13 demokrātu kontrolētās vietas.
  
  
• Izšķirošie štati (Battleground states): Par galvenajiem cīņas laukiem Senātā un Pārstāvju palātā tiek uzskatīti tādi štati kā Ziemeļkarolīna, Džordžija, Meina, Mičigana, Teksasa un Ohaio.
  
  

• Ekonomiskā situācija: Cenu līmenis, inflācija un Trampa administrācijas īstenotā nodokļu un tirdzniecības tarifu politika.
  
  
• Imigrācija un robeždrošība: Federālās imigrācijas kontroles pasākumi saglabājas kā viena no centrālajām debašu tēmām.
  
  
• Apgabalu robežu pārdale (Gerrymandering): Atsevišķos štatos kampaņu gaitu un rezultātus ietekmē iepriekš veiktās vēlēšanu apgabalu robežu izmaiņas.
  

Krievijas 2026. gada vēlēšanas norisinās no 18. līdz 20. septembrim (galvenā balsošanas diena noteikta svētdienā, 20. septembrī). Oficiālo dekrētu par Valsts Domes vēlēšanu izsludināšanu Vladimirs Putins parakstīja 2026. gada 16. jūnijā.

Šis ir apjomīgākais vēlēšanu cikls Krievijā pēdējos gados, jo vienlaikus tiek pārvēlēts gan federālais parlaments, gan liels skaits reģionālo varas orgānu.

Galvenie vēlēšanu līmeņi
1. Valsts Domes (9. sasaukuma) vēlēšanas
Tiek pārvēlēti visi 450 apakšpalātas deputātu mandāti pēc paralēlās jeb jauktās vēlēšanu sistēmas:

• 225 mandāti tiek sadalīti pēc partiju sarakstiem proporcionālā sistēmā (ar 5% barjeru).
  
  
• 225 mandāti tiek pārvēlēti vienmandāta vēlēšanu apgabalos pēc mažoritārās sistēmas.
  
  

• 11 gubernatoru (reģionu vadītāju) vēlēšanas (8 tiešās un 3 netiešās vēlēšanas reģionālajos parlamentos).
  
  
• 39 reģionālo parlamentu vēlēšanas.
  
  
• Pašvaldību vēlēšanas vairākos simtos pašvaldību.
  
  

• Pirmās Valsts Domes vēlēšanas kara apstākļos: Šīs ir pirmās parlamenta vēlēšanas kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā.
  
  
• Balsošana okupētajās teritorijās: Maskava plāno rīkot balsošanu arī nozīmīgās okupētajās Ukrainas teritorijās — Doneckas, Luhanskas, Zaporižjas un Hersonas apgabalos, kā arī 2014. gadā anektētajā Krimā. Starptautiskā sabiedrība šīs vēlēšanas iepriekš pasludinājusi par spēkā neesošām un nelikumīgām.
  
  
• Elektroniskā balsošana un kontrole: Attālinātā elektroniskā balsošana (REV) tiek paplašināta un apstiprināta 33 reģionos (aptverot aptuveni 48 miljonus vēlētāju). Neatkarīgie novērotāji un analītiķi e-balsošanu kritizē kā galveno rīku rezultātu manipulācijai un kontrolei.
  
  
• Interneta un sakaru ierobežojumi: Krievijas Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vadītāja Ella Pamfilova jau iepriekš paziņoja, ka balsošanas laikā jārēķinās ar iespējamiem sakaru un interneta traucējumiem reģionos "drošības apsvērumu dēļ" (saistībā ar dronu uzbrukumu riskiem).
  
  
• Politiskā ainava: Vēlēšanās pielaistas 17 oficiāli reģistrētās partijas, taču reālu konkurenci nodrošina tikai sistēmiskās spēļu puses (galvenokārt valdošā "Vienotā Krievija" un tās kaimiņpartijas KFKP, KLDP, "Taisnīgā Krievija" un "Jaunie ļaudis"). Nesistēmiskā opozīcija un neatkarīgie kandidāti ir faktiski izslēgti no politiskā procesa, ieslodzīti vai piespiesti pamest valsti.
  

Pola Pota un Viņa vadīto Sarkano kmeru attiecības ar Padomju Savienību (PSRS) bija aukstas, saspringtas un atklāti naidīgas. Šīs attiecības pamatā noteica tā laika ģeopolitiskie konflikti — īpaši Ķīnas un PSRS nesaskaņas (Sino-Soviet split) un pieaugošais konflikts starp Kambodžu un Vjetnamu.

1. Ideoloģiskā un ģeopolitiskā nostāja

• Sabiedrošanās ar Ķīnu: Pols Pots iedvesmojās no Mao Dzeduna ideoloģijas un izveidoja ciešu aliansi ar Ķīnas Tautas Republiku. Maoistiskajā skatījumā PSRS tika uzskatīta par "revizionistisku" un "sociālimperiālistisku" valsti, kas bija nodDevusi īsto komunisma ideju.
  
  
• Neuzticība Maskavai: Sarkanie kmeri uzskatīja PSRS par draudu savai absolūtajai neatkarībai un nevēlējās pieļaut nekādu Maskavas ietekmi Kambodžā.
  
  

• Pēc Vjetnamas kara beigām PSRS par savu galveno sabiedroto Dienvidaustrumāzijā izvēlējās Vjetnamu.
  
  
• Pola Pota režīms Vjetnamu uzskatīja par savu nozīmīgāko vēsturisko un eksistenciālo ienaidnieku. Redzot, ka Vjetnama saņem apjomīgu militāro un ekonomisko palīdzību no Maskavas, Pola Pota ienaids pret PSRS tikai pieauga.
  
  

• Ierobežoti kontakti (1975–1978): Lai gan PSRS oficiāli atzina Demokrātisko Kampučiju (Pola Pota valsti), reāla sadarbība nenotika. Diplomatiskās attiecības bija minimālas un pilnas ar abpusēju neuzticēšanos.
  
  
• Kambodžas–Vjetnamas karš (1978–1979): Kad pieauga robežkonflikti starp Vjetnamu un Kambodžu, PSRS atklāti nostājās Vjetnamas pusē, nodrošinot tai ieročus un loģistiku.
  
  
• Pola Pota gāšana (1979): 1978. gada nogalē Vjetnamas armija iebruka Kambodžā un 1979. gada sākumā gāza Pola Pota režīmu. Vjetnamieši pie varas iecēla Henga Samrina valdību (Kampučijas Tautas Republiku), ko PSRS nekavējoties atzina un sāka masīvi atbalstīt.
  

• Ekstremāla Maoisma ideoloģija: Pols Pots vēlējās izveidot pilnīgi agrāru, bezklašu sabiedrību ("Nultais gads"). Viņš mēģināja likvidēt pilsētas, naudu, privātīpašumu, reliģiju un rietumniecisko kultūru.
  
  
• Masveida deportācijas: Tūlīt pēc varas pārņemšanas 1975. gadā visiem pilsētu iedzīvotājiem (ieskaitot simtiem tūkstošu no galvaspilsētas Pnompeņas) tika pavēlēts doties uz laukiem, lai strādātu piespiedu darba nometnēs.
  
  
• Kambodžas genocīds: Režīms sistemātiski iznīcināja "sabiedrības ienaidniekus" — intelektuāļus, skolotājus, ārstus, valsts ierēdņus, kā arī etniskās un reliģiskās minoritātes. Cilvēkus nogalināja pat par briļļu nēsāšanu vai svešvalodu mācēšanu, jo tas tika uzskatīts par izglītotības un "nodevības" pazīmi.
  
  
• Upuru skaits: Tiek lēsts, ka viņa četru gadu valdīšanas laikā bada, slimību, pārmērīga darba un masveida izpildmehānismu dēļ gāja bojā 1,5 līdz 2 miljoni cilvēku — aptuveni 20–25% no visas valsts iedzīvotāju skaita.
  
  

1. 2026 gada 30. jūlijā Microsoft akcijas piedzīvoja vēsturisku cenu kāpumu par aptuveni 15–16% vienas dienas laikā, palielinot uzņēmuma tirgus kapitalizāciju par apmēram 450 miljardiem ASV dolāru. Tas bija lielākais vienas dienas tirgus vērtības pieaugums kādam uzņēmumam akciju tirgus vēsturē.

• Ieņēmumi: sasniedza 90,0 miljardus USD (pieaugums par +18% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu), pārsniedzot prognozētos 87,6 miljardus USD.
  
• Peļņa uz akciju (EPS): sasniedza $4.74 (koriģētā) / $4.81 (GAAP), pārsniedzot analītiķu gaidītos $4.24.
  

• Azure mākoņpakalpojumi: Azure ieņēmumu pieaugums paātrinājās līdz 43%, pārsniedzot paša uzņēmuma prognozētos 39–40%. Turklāt Azure gada ieņēmumi pirmo reizi vēsturē pārsniedza 100 miljardus USD.
  
• Nākotnes līgumi (RPO): Komerciālo saistību portfelis (Commercial RPO) pieauga par 84%, sasniedzot 678 miljardus USD, kas liecina par milzīgu un garantētu pieprasījumu pēc uzņēmuma MI pakalpojumiem.
  
• Microsoft 365 Copilot: Maksājošo lietotāju skaits pārsniedza 30 miljonus.
  

• Plašāks tehnoloģiju nozares kāpums: Microsoft uzrāviens līdzi parāva arī pārējo tirgu — S&P 500 indekss un Nasdaq piedzīvoja ievērojamu kāpumu, un pusvadītāju (mikročipu) nozares akcijas strauji pieauga.
  
• Valitēts MI investīciju bums: Tirgus guva apstiprinājumu, ka mākslīgā intelekta bums nav tikai tukšs burbulis, bet gan rada reālu ieņēmumu pieaugumu.
  

• Kritēriju paaugstināšana citiem tehnoloģiju gigantiem: Citi lielie uzņēmumi (piemēram, Alphabet, Meta u.c.), kas arī tērē desmitiem miljardu dolāru MI datu centriem, tagad izjūt papildu spiedienu no investoriem uzrādīt tikpat skaidru atdevi un ieņēmumu pieaugumu.
  

• Microsoft plāno turpināt agresīvi investēt datu centros un aparatūrā (prognozējot aptuveni 175–190+ miljardu USD investīcijas gadā). Tas garantē stabilus un augošus pasūtījumus tādiem mikroshematu ražotājiem un serveru piegādātājiem kā Nvidia, AMD un TSMC.
  

• Pēc 16% lēciena Microsoft akciju novērtējums ir ievērojami pieaudzis. Tas nozīmē, ka nākamajos ceturkšņos uzņēmumam nebūs vietas kļūdām — investori sagaidīs nevainojamu plānu izpildi un jaudas ierobežojumu savlaicīgu risināšanu.
  

Magnifica Humanitas: Sociāldemokrātu ceļvedis

Cilvēks ir sociāla būtne, un mēs esa radīti, lai dzīvotu kopā. Lai mūsu sabiedrība plauktu un lai ikviens cilvēks varētu sasniegt savu potenciālu, mums ir jāveido pasaule, kas balstās uz solidaritāti, taisnīgumu un vienlīdzību. Šis ceļvedis ir par to, kā sociāldemokrātiskie principi var palīdzēt mums to sasniegt un izveidot labāku nākotni visiem.
Kas ir Magnifica Humanitas?
Magnifica Humanitas nav tikai politiska ideoloģija, tā ir arī dzīvesveids. Tas ir par to, kā mēs varam veidot sabiedrību, kurā katram cilvēkam ir vienādas iespējas, kurā nav diskriminācijas un kurā mēs visi rūpējamies par otru.
Kāpēc Magnifica Humanitas ir svarīga?
Magnifica Humanitas ir svarīga, jo tā piedāvā reālu alternatīvu pašreizējai nevienlīdzībai un netaisnībai. Tā ir par to, kā mēs varam izveidot sabiedrību, kurā ikviens cilvēks ir vērtība un kurā nav neviena, kurš būtu atstāts novārtā.
Magnifica Humanitas principi:

• Solidaritāte: Mēs esam atbildīgi par otru. Mums ir jārūpējas par tiem, kam klājas grūtāk.
  
• Taisnīgums: Visiem ir jābūt vienādām iespējām, neatkarīgi no viņu izcelsmes, rases, dzimuma vai citiem faktoriem.
  
• Vienlīdzība: Ikviens cilvēks ir vienlīdzīgs un ir pelnījis vienādu cieņu un attieksmi.
  
• Demokrātija: Ikvienam ir tiesības piedalīties lēmumu pieņemšanā, kas ietekmē viņu dzīvi.
  
• Brīvība: Ikvienam ir tiesības uz brīvību un pašnoteikšanos, ciktāl tas neierobežo citu brīvību.
  

• Veselības aprūpe: Mums ir jānodrošina bezmaksas veselības aprūpe visiem, neatkarīgi no viņu ienākumiem.
  
• Izglītība: Mums ir jānodrošina kvalitatīva bezmaksas izglītība visiem, neatkarīgi no viņu izcelsmes.
  
• Mājoklis: Mums ir jānodrošina pieejams mājoklis visiem, neatkarīgi no viņu ienākumiem.
  
• Nodarbinātība: Mums ir jānodrošina pilnīga nodarbinātība un labvēlīgi darba apstākļi.
  
• Sociālā aizsardzība: Mums ir jānodrošina sociālā aizsardzība visiem, neatkarīgi no viņu ienākumiem.
  

https://bsky.app/profile/drnereide.bsky....zdyvlews24
Kopsavilkums (Galvenie atklājumi)
Džeimsa Veba kosmiskais teleskops (JWST) ir ieguvis jauna veida spektra datus par Neptūna iekšējiem mazajiem pavadoņiem (Larissa, Galatea, Proteus) un gredzeniem, atklājot to sastāvā unikālas iezīmes:

1. Filosilokātu (māla minerālu) atklāšana: Neptūna mazajos pavadoņos un gredzenos konstatēti ar magniju bagāti filosilokāti. Šie minerāli veidojas tikai ilgstošā šķidra ūdens iedarbībā. Šis ir pirmais šāda veida atklājums Saules sistēmā tālāk par Jupiteru.
   
2. Ķīmiskais paradokss: Minerālu veidošanai bija nepieciešams silts, šķidrs ūdens miljoniem gadu garumā, taču uz pašreizējiem pavadoņiem gandrīz nav ūdens ledus pēdu. Mūsdienu mazie pavadoņi ir pārāk mazi, lai tie paši spētu radīt un uzturēt šādu siltumu.
   
3. Galvenā hipotēze par izcelsmi: Neptūnam sākotnēji bijusi "parasta" lielo pavadoņu sistēma. Kad Neptūns sagūstīja Tritonu (sākotnēji Kopera joslas objektu), Tritona ierašanās iznīcināja šos senos pavadoņus. Pašreizējie mazie pavadoņi un gredzeni izveidojās no lielo pavadoņu iekšienes atlūzām, saglabājot to iekšienes ķīmiskos nospiedumus.
   
4. Masu salīdzinājums: visa pašreizējā Neptūna iekšējā sistēma veido tikai aptuveni 1% no Urāna lielo pavadoņu sistēmas masas — tās ir tikai būtiski nopostītas sistēmas paliekas.
   
5. Neatrisinātās mīklas:
   
   • Uz visiem pētītajiem objektiem ir atrasts vēl kāds hidratēts minerāls, ko šobrīd nav iespējams identificēt (tas neatbilst nevienam spektram laboratoriju bibliotēkās).
     
   • Proteus (lielākais no mazajiem pavadoņiem) satur to pašu noslēpumaino materiālu, taču tajā gandrīz nav māla pēdu, kas liecina par citu izcelsmes reģionu vai vēlāku termisko apstrādi.
     
   • Alternatīvu scenāriju (piemēram, liela Koipera joslas objekta saplosīšanu ar paisuma spēkiem) joprojām nevar pilnībā izslēgt.
     

• Unikāls "logs" uz planētu iekšieni: Parasti lielo ledus pasaulju iekšējie slāņi paliek nepieejami zem bieza ledus garozas slāņa. Katastrofālā Neptūna sistēmas iznīcināšana un fragmentu atkalsavienošanās (reaccretion) sniedz unikālu iespēju tieši novērot un pētīt seno ledus pavadoņu hronoloģiju un iekšējos procesus.
  
• Ķīmiskās paralēles ar Cēreru un meteorītiem: Atklātie filosilokāti spektrāli līdzinās minerāliem uz pundurplanētas Cēres un visvairāk modificētajiem oglekļa hondrītu meteorītiem, kas atrasti uz Zemes. Tas norāda uz līdzīgiem ūdens-iežu mijiedarbības procesiem agrīnajā Saules sistēmā, neatkarīgi no attāluma līdz Saulei.
  
• Sistēmas dinamika: Dati apstiprina teorētiskos modeļus par to, ka Tritona gūstīšana radīja milzīgu haosu Neptūna pavadoņu orbitālajā dinamikā, pilnībā pārveidojot visu Neptūna iekšējo sistēmu. 
  

Mihails Cetlins (Михаил Львович Цетлин, 1924–1966) bija izcils padomju matemātiķis, fiziķis un kibernētikas pionieris. Viņa darbi likuši pamatus vairākām mūsdienu datorzinātņu, mākslīgā intelekta (AI) un robotehnikas jomām.
Dzīves gaita

• 1924. gads: Dzimis Maskavā.
  
• Otrā pasaules kara laikā: Dienēja armijā par sakarnieku, piedalījās cīņās frontē.
  
• 1950. gads: Absolvēja Maskavas Valsts universitātes Fizikas fakultāti.
  
• Zinātniskā darbība: Strādāja ciešā sadarbībā ar izcilajiem matemātiķiem Izrailu Gelfandu (Израиль Гельфанд) un Alekseju Ļapunovu. Izveidoja un vadīja pētnieku grupas, kas pētīja bioloģisko kibernētiku un automātu teoriju.
  
• 1966. gads: Pāragri mira 41 gada vecumā, atstājot izcilu mantojumu tā laika kibernētikā.
  

• Pierādīja, ka vienkārši automāti ar atmiņu spēj "mācīties" un pielāgoties videi bez tiešas ārējas programmēšanas.
  
• Izstrādāja automātu spēļu teoriju, parādot, kā atsevišķi neatkarīgi automāti spēj mijiedarboties un decentralizēti sasniegt kolektīvi optimālu uzvedību.
  

• Atgriezeniskā saite (Feedback): Sistēmas spēja izmantot informāciju par savas darbības rezultātiem, lai pielāgotu turpmāko uzvedību.
  
  • Negatīvā atgriezeniskā saite: Stabilizē sistēmu un uztur līdzsvaru (piemēram, termostats, kas izslēdz apkuri, kad sasniegta vēlamā temperatūra).
    
  • Pozitīvā atgriezeniskā saite: Pastiprina izmaiņas un var novest pie straujas izaugsmes vai nestabilitātes.
    
• Homeostāze: Sistēmas spēja saglabāt savu iekšējo līdzsvaru un funkcionēšanu, neraugoties uz ārējās vides svārstībām (piemēram, cilvēka ķermeņa temperatūras regulācija).
  
• "Melnā kaste" (Black Box): Pieeja, kurā sistēma tiek pētīta, analizējot tikai tās ievadi (input) un izvadi (output), neiedziļinoties iekšējās uzbūves detaļās.
  
• Adaptācija un pašorganizācija: Kompleksu sistēmu spēja patstāvīgi mainīt savus noteikumus un struktūru, pielāgojoties jauniem apstākļiem.
  

Citāts:Kibernētika nav atsevišķa šaura nozare — tā ir sistēmiskās domāšanas veids, kas ļauj saskatīt kopsakarības starp bioloģiju, tehnoloģijām un sabiedrību.

• Mākslīgais intelekts un mašīnmācīšanās: Neironu tīklu apmācības algoritmi (piemēram, kļūdas atpakaļizplatīšanās) balstās atgriezeniskās saites cilpās.
  
• Robotehnika un autonomie transportlīdzekļi: Droni un pašbraucošās automašīnas nepārtraukti apstrādā sensoru datus, lai koriģētu savu kustību reāllaikā.
  
• Vadības kibernētika (Management Cybernetics): Lielu organizāciju un procesu plānošana, nodrošinot to spēju ātri reaģēt uz tirgus izmaiņām.
  
• Bionika un medicīna: Muskuļu biosignālu vadītas protezēšanas sistēmas, sirdsdarbības stimulatori un smadzeņu-datora saskarnes (Brain-Computer Interfaces).
  

• Joma: Neirozinātne, bioloģiskā kibernētika.
  
• Ieguldījums: Viens no viscitētākajiem mūsdienu neirozinātniekiem. Izstrādājis Brīvās enerģijas principu (Free Energy Principle) un Active Inference konceptu. Tas ir matemātisks kibernētisks modelis, kas izskaidro, kā bioloģiskās sistēmas (piemēram, smadzenes) uztur homeostāzi un pieņem lēmumus, nepārtraukti samazinot atšķirību starp gaidīto un reālo vidi.
  

• Joma: Autonomā robotehnika un ietvertā kibernētika (Embodied AI).
  
• Ieguldījums: Bijušais MIT Mākslīgā intelekta laboratorijas vadītājs un uzņēmumu iRobot (Roomba) un Rethink Robotics līdzdibinātājs. Viņš revolucionizēja robotiku ar "uzvedības līmeņu arhitektūru" (subsumption architecture), pierādot, ka robotam nav vajadzīga sarežģīta iekšējā pasaules karte — efektīvu vadību nodrošina tiešas sensomotorās atgriezeniskās saites cilpas ar vidi.
  

• Joma: Neirokibernētika, bionika.
  
• Ieguldījums: Lielbritānijas kibernētiķis, kurš ieguvis slavu kā "pasaulē pirmais kiborgs". Viņš veica drosmīgus eksperimentus, implantējot savā nervu sistēmā neiro-saskarnes (Cyborg I & II projekti), lai ar smadzeņu/nervu signāliem tieši vadītu robotizētas protēzes un datorus, kā arī pētītu tiešu nervu signālu pārraidi starp diviem cilvēkiem.
  

• Joma: Sociālā kibernētika, Social Physics.
  
• Ieguldījums: MIT Media Lab profesors un viens no lielo datu un sociālās kibernētikas pionieriem. Viņš pēta, kā informācijas plūsmas, atgriezeniskā saite un uzvedības modeļi izplatās cilvēku sabiedrībā, organizācijās un viedajās pilsētās.
  

• Joma: Otrās kārtas kibernētika un sistēmu teorija.
  
• Ieguldījums: Džordža Vašingtona universitātes profesors un ilggadējs Amerikas Kibernētikas biedrības (ASC) vadītājs. Viņš izstrādājis modeļus par to, kā novērotājs ietekmē pētāmo sistēmu, un kā kibernētikas principus lietot ekonomikas un sabiedrības transformācijā.
  

Citāts:Mūsdienās kibernētikas idejas visstraujāk attīstās kiberfizikālo sistēmu (IoT, autonomie transportlīdzekļi), smadzeņu-datora saskarņu (piemēram, Neuralink izstrādnes) un adaptīvā AI jomās.