| Sveicināts ciemiņs |
Tev ir jāreģistrējas pirms vari ko šeit publicēt.
|
| Foruma statistika |
» Biedri: 28
» Jaunākais biedrs: Айгерим
» Foruma virtenes: 1'010
» Foruma ieraksti: 4'620
Pilna statistika
|
| Lietotāji tiešsaistē |
Šeit ir 23 lietotāji tiešsaistē.
» 0 biedrs(i) | 21 ciemiņš(i)
Bing, Google
|
|
|
| Par incidentu uz Latvijas robežas |
|
Publicējis: LvSnor - 2026-10-13 12:48 - Forums: Latvijas ikdiena un notikumi
- Atbildes (6)
|
 |
Par incidentu uz Latvijas robežas atbildību uzņemas grupējums «Melnie rusi»; analītiķi saskata specdienestu pēdas
Vakar, 20:34
Papildināts vakar, 21:03
Latvijā
Autori: Judīte Čunka (LTV Ziņu dienesta korespondente), LSM.lv Ziņu redakcija
Par oktobra sākumā notikušu incidentu uz Latvijas un Baltkrievijas robežas, kurā maskās tērpti un bruņoti vīri mēģināja valstī nelegāli nogādāt 20 migrantus un vēlāk sabojāja infrastruktūru, atbildību uzņēmusies līdz šim maz zināma grupa "Melnie rusi". Analītiķi uzskata, ka tā ir Baltkrievijas un Krievijas specdienestu radīta piesegstruktūra hibrīdoperācijām, savukārt Valsts drošības dienests sācis kriminālprocesu par noziedzīgas organizācijas izveidošanu.
Noziedzīgs grupējums uzņemas atbildību par incidentu
Naktī no 5. uz 6. oktobri agresīvi un bruņoti vīri maskās no Baltkrievijas mēģināja Latvijā nelegāli nogādāt 20 migrantus. Pavadoņi draudēja karavīriem, kuri neļāva šķērsot robežu. Pēc vairākām stundām cilvēki maskās tomēr iekļuva Latvijā un sabojāja infrastruktūru. Par šo incidentu atbildību uzņēmusies Baltkrievijā maz zināma grupa "Чёрные русы" – "Melnie rusi", kas solījusi turpināt slēptas operācijas.
Aizsegta seja un pārveidota balss. Titrā norādīts, ka runā Nemans, "Melno rusu" spīkers. Minūti garais video izplatīts "Telegram" kanālā. Video teikts: "Mēs oficiāli uzņemamies atbildību par incidentu uz Latvijas–Baltkrievijas robežas Krāslavas novada Kaplavas pagastā. Mēs apstiprinām, ka naktī no 5. uz 6. oktobri grupa no trim "Melno rusu" aktīvistiem šķērsoja robežu un iesaistījās sadursmē ar Latvijas karavīriem. Pēc tam atkārtoti iekļuva Latvijas teritorijā pie Matulišķu ciema, nolaupīja video novērošanas kameras, sabojāja aparatūru un palika nepamanīta."
Tiek arī paziņots, ka "Melnie rusi" turpināšot diversijas pret Baltkrievijas kaimiņvalstīm.
"Tā bija tikai latviešu pārbaude, kuru viņi neizturēja. Drīzumā ko līdzīgu redzēsiet citos mūsu robežas rajonos. Eiropas Savienība un NATO ir koloss uz māla kājām, kas sabruks pēc pirmā mūsu trieciena," sacīja Nemans.
Aizsardzības ministrs Raivis Melnis intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Šodienas jautājums" uzsvēra, ka incidentā karavīri darbojās ļoti profesionāli. Karavīriem ir arī tiesības izmantot dienesta ieroci pašaizsardzībai un lai raidītu brīdinājuma šāvienus gaisā. Incidents arī parādot, ka pret nelegālo migrāciju vērstā operācija "Vilkatis" nes rezultātus, jo Baltkrievijai ir nepieciešams stumt iekšā migrantus, nevis viņi vienkārši iekļūst.
Melnis akcentēja, ka tas, ar ko nodarbojas Baltkrievijas puse, jau tagad ir organizētā noziedzība, pielietojot ārēju spēku un bojājot mūsu valsts infrastruktūru.
Ministrs uzskata, ka Latvijai ir jārīkojas spēcīgāk un jāatbalsta Iekšlietu ministrijas virzītā neletālo ieroču pielietošana, lai varētu efektīvāk apturēt robežpārkāpējus.
Eksperti to uzskata par piesegu Baltkrievijas un Krievijas hibrīdoperācijām
NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts uzsver – grupējuma nav, bet tas, kas notiek uz robežas, ir informācijas operācija, ko realizē specdienesti.
Citāts:Baltkrievijā un Krievijā šādas neatkarīgas grupas nemaz nevarot pastāvēt.
Sārts skaidroja: "Uzkurināt šo emocionālo aspektu, it īpaši tām cilvēku grupām, kas tiešām par to satraucas. No vienas puses, es pieņemu, varbūt baltkrievi grib tā kā parādīt – mēs taču tie neesam. Kā mēs dzirdējām, tikko arī ANO viņi līdzīgu pozīciju pauda. Neļausim sev pūst miglu acīs! Tas, kas notiek uz robežas, ir pa tiešo saistīts gan ar Baltkrievijas, ar Krievijas varas iestādēm. Tas, ko viņi tur tagad taisa, tā ir tīrā informācijas operācija."
Sārts to salīdzināja ar burvju mākslinieka triku, kad ar vienu roku taisa triku, bet ar otru novērš uzmanību.
Līdzīgās domās ir arī Polijā dzīvojošais baltkrievu politiskais bēglis un militārais žurnālists Dmitrijs Halko.
"Tas ir kaut kāds specdienestu projekts. Cik reāls tas ir fiziski, mēs nezinām. Bet izskatās, ka tā ir kaut kāda proksy (lat. – starpnieka) struktūra kaut kādu darbību piesegšanai, uz kuru vajadzības gadījumā varēs norakstīt kādus notikumus, kādas diversijas uz robežām un tā tālāk. Proti – tie neesam mēs, tie, lūk, tātad, ir kaut kādi aktīvi pilsoņi, tā teikt, pauž savu nostāju, bet mēs te neesam vainīgi. Nu, kā parasti, tie ir zaļie cilvēciņi, vienkārši jaunā līmenī. Bija zaļi, kļuva melni. Tas vienkārši ir ļoti ērts aizsegs, ļoti ērta leģenda jebkam.
Citāts:Manuprāt, provokācijas turpināsies, var gaidīt eskalāciju, vēl lielāku, nekā jau ir. Un tagad viņiem ir vīģes lapa, ar ko piesegties – tie neesam mēs, neko nezinām," stāstīja Halko.
Video parādījies laikā, kad Baltkrievijā norit militārās mācības, un nevar izslēgt, ka daļa vingrinājumu tiek realizēta arī reālajā informācijas telpā. Valsts drošības dienests (VDD) ir pievērsis uzmanību Baltkrievijā bāzētajai personu grupai, kura sevi dēvē "Melnie rusi".
VDD 9. oktobrī sācis kriminālprocesu par noziedzīgas organizācijas izveidošanu nolūkā izdarīt sevišķi smagus noziegumus pret mieru, kā arī Latviju un Ukrainu. Izmeklēšanas interesēs VDD patlaban no plašākiem komentāriem atturas.
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/...s.a667247/
|
|
|
| Maskava: Eiropa kopš 2022. gada iegādājusies Krievijas ogļūdeņražus par 300 miljardie |
|
Publicējis: LvSnor - 2026-10-13 11:08 - Forums: Eiropas Savienība un NATO
- Nav atbilžu
|
|
Maskava: Eiropa kopš 2022. gada iegādājusies Krievijas ogļūdeņražus par 300 miljardiem eiro
Šodien, 8:37
Ekonomika
Autori: Uģis Lībietis (Latvijas Radio ārzemju ziņu korespondents)
Krievija ir paziņojusi, ka, par spīti dažādām sankcijām, tā kopš 2022. gada ir pārdevusi Eiropas valstīm ogļūdeņražus par aptuveni 300 miljardiem eiro.
Krievijas premjerministra vietnieks Aleksandrs Novaks, kurš atbildīgs par enerģētikas jautājumiem, uzsvēris, ka šī gada pirmajos deviņos mēnešos vien šī summa par energoresursiem ir sasniegusi vismaz 20 miljardus eiro, bet līdz gada beigām naftas eksports varot sasniegt pirmskara līmeni.
Komentējot izskanējušos datus, Zviedrijas ārlietu ministre Marija Malmere Stenergārda norādījusi, ka Eiropas Savienības palīdzība Ukrainai ir mazāka, nekā ir samaksāts Krievijai par tās energoresursiem.
Taču, ja tiktu atbrīvoti iesaldētie Krievijas finanšu līdzekļi, palīdzību Ukrainai būtu iespējams vairāk nekā dubultot.
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomik...o.a667281/
|
|
|
|
| Leonīds Ragozins |
|
Publicējis: LvSnor - 2026-10-10 17:11 - Forums: Latvijas ikdiena un notikumi
- Nav atbilžu
|
|
Leonīds Ragozins ir Krievijā dzimis neatkarīgais žurnālists un komentētājs, kurš plašāk pazīstams ar savu darbu starptautiskajos medijos.
Galvenie fakti par viņu:
- Profesionālā darbība: Ragozins 12 gadus strādājis BBC Maskavas birojā, bijis žurnālists izdevumā Newsweek, kā arī publicējies tādos vadošajos rietumu medijos kā Bloomberg, Al Jazeera, Politico, The Guardian un The New Republic. Viņš ir arī vairāku starptautisko Lonely Planet ceļvežu (tostarp par Maskavu un Ukrainu) līdzautors.
- Saistība ar Latviju: Kopš 2013. gada viņš dzīvojis Rīgā, izmantojot pastāvīgās uzturēšanās atļauju.
- Pēdējā laika notikumi: Latvijas varasiestādes (paziņojot par to 2026. gada oktobra sākumā) pieņēma lēmumu iekļaut Ragozinu Latvijai nevēlamo personu jeb persona non grata sarakstā un rosināt viņa izraidīšanu. Šāds lēmums pieņemts viņa publisko izteikumu dēļ, kas, pēc drošības un kompetento iestāžu ieskata, saskan ar Krievijas propagandas naratīviem. Pats Ragozins šo soli ir raksturojis kā politisku vajāšanu un mēģinājumu sodīt viņu par uzskatu paušanu.
Leonīds Ragozins ieguvis augstāko izglītību Maskavas Valsts universitātē (MVU), kur mācījās no 1989. līdz 1994. gadam.
Viņš vienlaikus studēja divās fakultātēs un ieguva divus diplomus:
- Ģeologa-hidroģeologa kvalifikāciju Ģeoloģijas fakultātē;
- Tulkotāja kvalifikāciju (angļu valodā) Svešvalodu fakultātē.
Pēc studiju beigšanas viņš sākotnēji strādāja par tulku no angļu valodas un tūrisma aģentu, līdz 1990. gadu otrajā pusē uzsāka karjeru žurnālistikā.
|
|
|
|
| Aizputē āpša un eža konflikts beidzas ar policijas iesaisti |
|
Publicējis: LvSnor - 2026-10-02 14:59 - Forums: Latvijas ikdiena un notikumi
- Atbildes (1)
|
|
https://www.lsm.lv/video/2026-09-1411648...flikta-del
Aizputē āpša un eža konflikts beidzas ar policijas iesaisti
29. septembris, 18:33
Latvijā
Autori: TV Kurzeme
No kādas daudzdzīvokļu mājas Aizputē policijā saņemts, iespējams, neparastākais izsaukums – kāpņu telpā izcēlies konflikts starp āpsi un ezi. Abu strīds izvērtās tik augstos toņos, ka mājas iedzīvotāji izsauca policiju. Tai ierodoties, āpsis no nozieguma vietas steidzīgi paspēja aizmukt, bet ezi policija nogādāja drošākā vietā – vietējā parkā.
Pēc aculiecinieku stāstītā, jandāliņš bijis pamatīgs. Kundze, kura savu vārdu atklāt nevēlējās, atzina, ka nakts notikumi bijuši spraigi, trokšņotāji nav ļāvuši gulēt. Tāpat viņa bija uztraukusies par savu kaķi, kurš intereses vadīts, varētu skriet ārā paskatīties. Tāpēc viņa neriskēja – zvanījusi policijai.
"Man no sākuma likās, ka ir saskrējuši kaķi, bet [skaņas] bija tādas šņācošas un ļoti, ļoti skaļas. Un tad es nācu tumsā ārā paskatīties, kas tur notiek.
Es nezināju, ka ezim vispār ir balss, viņš ļoti, ļoti skaļi raudāja, bija sakosts.
Āpsis viņam bija uzkritis virsū, un tad viņi te cīnījās," stāstīja aculieciniece.
Policijas inspektors, kurš tonakt dežūrēja un kuram nācās atrisināt konfliktu, saka –
uz šādu izsaukumu braucis pirmo reizi mūžā.
"27. septembra rītā, ap plkst. 2.25 saņēmām izsaukumu uz dienesta tālruni, ka Raiņa bulvārī 5 kāpņutelpā atrodas divi meža zvēri. Dienesta transportlīdzekli atstājām uz ielas un, izkāpjot no transportlīdzekļa, jau bija dzirdama tāda spalga skaņa," stāstīja Dienvidkurzemes novada pašvaldības policijas inspektors Artūrs Petrausks.
Policija ieradās vienā no karstākajiem konflikta brīžiem, kas varēja beigties ezim letāli. Inspektors lēš, ka pie vainas varētu būt pilnmēness.
"Atverot otrās durvis, āpsis starp mums izskrēja ārā. – Ir nojausma, kāpēc viņi bija kāpņutelpā? – Nē, tas paliek neatrisināts, kā viņi tika iekšā, jo abas durvis bija pilnīgi ciet," teica Artūrs Petrausks.
Veterinārārstam Dzintaram Tīdam āpšu stāsti nav sveši – pirms 16 gadiem viņš Liepājā bija saņēmis izsaukumu par tramvaja pieturā sastingušu āpsi. Toreiz cilvēki bija neizpratnē par neparasto skatu, līdz atklājās, ka āpsis bija miris jau vairākas dienas. Lai arī šo gadījumu ārsts atminas ar smaidu, tagadējo situāciju viņš vērtē nedaudz skarbāk.
"Mēs jau varam mazliet pasmieties, bet paldies Laimes mātei, ka mums Latvijā jau ilgāk nekā desmit gadus nav trakumsērgas.
Jāsaka, tas āpsis bija tā kā "sapīpējies", tā kā mušmires saēdies, kā gumijas līmi salaizījies. Kauties ar ezīti? Ko tev tas nabaga ezītis bija izdarījis?
Laikam bija domājis, ka tās ir labas vakariņas, bet bija vilšanās, ka tās vakariņas ir tik sāpīgas un degunam kaitīgas," teica veterinārārsts Dzintars Tīds.
Āpsis ir visēdājs – tā ēdienkartē ir gan ogas un tārpi, gan arī peles un cita dzīva radība. Ezi viņš arī nesmādētu, taču tas nebūtu vieglākais medījums. Par to, ka ezis varētu kļūt par āpša vakariņām, atzīst arī dabas pētnieks Vilnis Skuja, kurš ir viens no daudzajiem komentētājiem par āpša un eža konfliktu.
"Mēs domājam, ka pasaule pieder mums. Nē, pasaule pieder dabai. Ja āpsis ieskrietu dzīvoklī, nevar tā vienkārši uzlikt rokudzelžus vai paņemt kaut kādu žņaudzošu paņēmienu, tur nekas nesanāks, būs nepatikšanas," norādīja veterinārārsts.
Ārsts aicina no savvaļas dzīvniekiem sargāt gan mājdzīvniekus, gan pašiem tos neaiztikt. Sastopot meža zvēru, nevajadzētu mēģināt ar to kontaktēties vai skatīties tam acīs, bet gan mierīgi atkāpties, tā pasargājot sevi.
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/...i.a665325/
|
|
|
|
| Trupes sēne saēd Āraišu ezerpili |
|
Publicējis: LvSnor - 2026-10-01 11:58 - Forums: Cita māksla un kultūra
- Nav atbilžu
|
|
https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kultur...o.a664848/
Trupes sēne saēd Āraišu ezerpili: glābšanai vajadzīgs miljons eiro
25. septembris, 21:05
Kultūrtelpa
Autori: Dace Kaukule (LTV raidījumu redaktore), Zane Brikmane (LTV kultūras žurnāliste), «Kultūršoks» (Latvijas Televīzijas raidījums)
Nepietiekamā finansējuma dēļ trupes sēne saēdusi Āraišu ezerpils koka pamatklāstu, apdraudot unikālās baļķu mājiņas. Šonedēļ Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde un Cēsu novada pašvaldība vienojušās par glābšanas plānu piecās kārtās, kam nepieciešams viens miljons eiro. Tā kā brīvu līdzekļu nav ne pašvaldībai, ne pārvaldei, šī krīze izgaismo sistēmas nespēju operatīvi glābt valsts nozīmes kultūras mantojumu.
Āraišu ezerpilī situācija kļūst arvien kritiskāka
Latgaļu apdzīvotā Āraišu ezerpils gāja bojā postošā ugunsgrēkā ienaidnieku uzbrukuma laikā ap 1050. gadu. Pagāja vēl gandrīz tūkstoš gadu, un ezerpils rekonstrukcija kļuva par arheologa Jāņa Apala mūža darbu. Vispirms izrakumi 15 gadu garumā, tad būvniecība, līdz 1994. gadā vienīgā 9.–10. gadsimta nocietinātas dzīvesvietas rekonstrukcija Ziemeļaustrumeiropā tika atklāta apmeklētājiem. Taču paaugstinātais mitruma līmenis kokam nepatīk. "Tā sēne ir tik ļoti izplatījusies, ka mēs ar saviem esošajiem līdzekļiem vairs nespējam tikt līdzi, lai nomainītu visu tā, lai būtu labi un lai būtu droši.
Citāts:Tāpēc mums ir uzbūvēta pagaidu laipa apmeklētājiem, lai būtu droši pārvietoties, jo faktiski gandrīz viss pamatklāsts ir sēnes saēsts.
Protams, mēs to mainām. Sēne ieiet arī mājiņās iekšā," stāsta Āraišu ezerpils arheoloģiskā parka vadītāja Eva Koljera.
Viņa atklāj, ka Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde pirmo reizi atzinumu, ka ezerpils ir apdraudēta un nepieciešami nopietni risinājumi, atsūtīja pirms četriem gadiem: "Līdz ar to ir izstrādāts tehniskais projekts piecās apbūves kārtās. Bet es gribētu teikt – tās ir pietiekami lielas finanses."
Šonedēļ Āraišu ezerpilī bija ieradusies Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes un Cēsu novada vadība, lai vienotos, kā ezerpili glābt. Kopējā tāme piecām kārtām, kuras realizētu piecu gadu laikā, sasniedz vienu miljonu eiro.
Citāts:Tas ir vairāk, nekā Cēsu novada pašvaldība gada laikā piešķir savā pārvaldījumā esošajām 17 muižām un pilīm.
"Sāksim ar pirmo kārtu, kas ir pirmā kritiskākā sadaļa, – trīs mājiņas un pamatklājs. Es domāju, ka šogad jau jāiesāk, jo ir kaut kādi resursi, kurus mēs varam pārdalīt, nākamā gada budžetā jāplāno. Nākamā gadā jāpiesakās uz Mantojuma pārvaldes glābšanas programmu," darbības plānu ieskicē Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs ("Jaunā Vienotība"). Nacionālā kultūras mantojuma glābšanas programmā līdzekļi tiek piešķirti konkursa kārtībā. Maksimālā atbalsta summa ir tikai 30 tūkstoši eiro.
Jānis Rozenbergs atzīst, ka ar šo summu neko neizglābs: "Pat ja pašvaldība, pieņemsim, otrus 30 000 pieliktu klāt – kopā sanāk 60 000 –, tad faktiski viņš ir neatjaunojams. Jo 10 gadu laikā vai 15 gadu laikā tas objekts atkal jāremontē no sākta gala."
Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes vadītāja Ināra Bula apzinās, ka var piedāvāt ļoti maz: "Vienīgais, kā mantojuma pārvalde šobrīd var palīdzēt,
Citāts:no valsts puses skatoties, ir mūsu eksperti, mūsu ekspertīzes, padoms, darbaspēks.
Bet atkal, no otras puses, ar to nereti ir par maz, un viņiem ir vajadzīgs vismaz tas pirmais grūdiens. Bet tāda kopēja, stabila, noturīga sistēma, kas tiešām varbūt motivētu šos objektu īpašniekus un palīdzētu viņiem tādos grūtos brīžos, kādi, piemēram, šobrīd ir Āraišos, mums valstī nav."
[b]Pašvaldība bez valsts atbalsta netiks galā
[/b]Āraišu ezerpils parāda, kas notiek ar atbildības dalīšanu. No vienas puses, ir valsts, kas šo rekonstruēto seno latgaļu apmetni ir atzinusi par nacionālo dārgumu. No otras puses – pašvaldība, kurai ikdienā par šo pili ir jārūpējas un jāapmaksā rēķini.
Citāts:Valsts dotācija Āraišu ezerpilij līdz šim ir bijusi 30 000 eiro gadā, pašvaldības finansējums – 198 tūkstoši eiro gadā.
"Tur ir katru gadu kāda mājiņa jāremontē, un tā tas būs, jo mitrums un pūšanas process ietekmē koku. Tas ir tāds nebeidzams process," atzīst Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs.
Āraišu ezerpils arheoloģiskā parka vadītāja Eva Koljera norāda, ka finansējums vienmēr bijis nepietiekams: "Tās izmaksas ir lielas, un tas arī bija iemesls, kāpēc tas nav risinājies pirms tam."
Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes vadītāja Ināra Bula atzīst, ka tagad tam redzam sekas: "Tas, ko Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde vienmēr ir teikusi:
Citāts:ja ikdienā sistemātiski netiek veikti uzturēšanas darbi katru gadu, tad mēs beigās nonākam pie tā rezultāta, ka objekts jau ir tehniski kritiskā stāvoklī."
Papildus visu apgrūtina birokrātija, kas, pēc Evas Koljeras stāstītā, kavē meklēt eksperimentālus ceļus, kā ilgāk saglabāt mājiņas, kam katrai piešķirts savs kadastra numurs. Uz tām attiecas Būvniecības likums: "Ja mēs esam savādāki un krītam laukā no tās ierastās birokrātiskās kastītes, tad ir ļoti grūti iet uz priekšu ar tādiem jēgpilniem darbiem, kas būtu vajadzīgi tieši šai konkrētajai vietai."
Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs cer, ka cīņā par Āraišiem pašvaldība nepaliks viena: "Šīs ir tās vērtības, ko mēs nevaram… Ja mēs viņas pazaudēsim, tad nekad vairs neatgriezīsim.
Līdz ar to svarīgi būtu spēt mazliet audzēt šo valsts atbalstu piemineklim."
Kultūras mantojuma saglabāšana nav prioritāte
Kultūras mantojuma sargāšanu savās priekšvēlēšanu programmās sola tikai trīs saraksti – "Jaunā Vienotība", "Suverēnā vara/Apvienība Jaunlatvieši" un Jaunā konservatīvā partija. Nacionālā apvienība sola stiprināt Sakrālā mantojuma programmu.
Mākslas zinātniece Astrīda Rogule jaunas idejas programmās neredz: "Pārsvarā tādas vispārīgas frāzes kā "veicināt", "apzināt". Nav tā, ka ir kādas noteiktas prioritātes, nav mums kultūrā. Protams, visi lepojamies – [animācijas filma] "Straume", cik lieliski, mums ir "Oskars", bet kā tas iet tīri kultūrpolitikā?
Ar kādiem instrumentiem valsts varētu palīdzēt veicināt šīs jomas attīstību, tas nav pieminēts nekur."
"Kultūršoka" uzrunātie nozares eksperti atzīst – kultūras joma priekšvēlēšanu solījumos nav tuvplānā. "Tikai daži no politiskajiem spēkiem Latvijā principā par kultūru kaut kā padziļināti domā, un arī viņu programmās ir iestrādāti punkti, kas liecina, ka viņiem ir izpratne par šo lauku.
Citāts:Lielākā daļa, es domāju, izmanto tikai tādas salīdzinoši tukšas frāzes, mēģinot apliecināt savu vispārējo it kā atbalstu,
bet tajā pašā laikā skaidrs, ka tāda ilgtermiņa domāšana par kultūru nav raksturīga," norāda Latvijas Kultūras akadēmijas rektors Dāvis Sīmanis.
Režisore Māra Ķimele uzskata, ka, tiecoties pēc materiāliem labumiem, politiķi ir aizmirsuši svarīgāko: "Visi ķermeņi visā pasaulē, kādi tie ķermeņi ir – melni, balti vai dzelteni, vai vēl kādi –, ķermeņi ir ķermeņi. Un Latvija jau ir Latvija – tikai tā vienīgā pazīme ir kultūra. Tā ir vienīgā pazīme.
Ja mūsu pašu ievēlētajai valdībai ir svarīga tā mūsu tautas pazīme, tad ir ļoti jārūpējas par kultūru.
Un, ja nav svarīga, jo tās robežas tāpat izšķīdīs – un faktiski ļoti ātri –, nav, ko izlikties. Tādi ir fakti. Tad vispār par to kultūru nav jārūpējas, jo mūsu pazīme ir kultūra."
Astrīda Rogule redz, ka politiķiem patīk tikai ar kultūru lepoties: "Kad atbrauc kāds prezidents vai karalis, mēs taču viņiem nerādām bankas un nestāstām par dažādām savām finanšu operācijām. Mēs vedam uz operu. Mēs vedam uz teātri, uz muzejiem, jo tā ir mūsu seja. Kultūra ir mūsu seja. Tas nav pats par sevi saprotams, un tāpēc ir vajadzīgs finansējums, lai sasniegtu šos mērķus, lai parādītu,
ka mēs esam augstas kultūras zeme, kas ir pelnījusi, ka cilvēki, kas šeit dzīvo, lepojas ar to un dzīvo ar prieku, un bauda kultūru."
Kultūrai jābūt virsmērķim
Kultūras nozarē strādājošo algas Latvijā ir vidēji par 30–40 % zemākas nekā pārējā sabiedriskajā sektorā nodarbinātajiem. Atalgojuma palielinājumu kultūras nozarē strādājošajiem sola tikai trīs partijas – Zaļo un Zemnieku savienība, Jaunā konservatīvā partija un "Austošā saule Latvijai".
Mākslas zinātniece Astrīda Rogule apzinās, ka kultūras darbiniekam nauda ir atslēgvārds: "Mums ir ļoti liela kadru mainība. Jauni, talantīgi cilvēki aiziet prom no kultūras jomas tikai tāpēc, ka tas nav cienīgs atalgojums. Savukārt, vai nauda vispār ir pamats visam? Te es vēlos atcerēties – ļoti, ļoti sen atpakaļ bija bijušo premjeru tikšanās kādā televīzijas pārraidē, un viņiem jautāja – kādu jūs redzat Latvijas nākotni? Visi kā viens, izņemot, man liekas, tas bija [Valdis] Birkavs, kurš atbildēja savādāk, teica šos vārdus – mēs redzam Latviju labklājībā; un kas ir labklājība? Labklājība var būt tikai instruments. Šī labklājība ir vajadzīga kaut kādam virsmērķim, ar ko tad mēs, Latvija, būsim unikāli šajā pasaulē."
Režisore Māra Ķimele domā, ka būtu jāmaina uzstādījums, ko mēs varam izdarīt, nevis ko no Latvijas pārdot: "Mums ir jāorientējas uz tām kvalitātēm, ko tikai mēs varam izdarīt. Ja visu ekonomiku pagrieztu: nevis ātrāk pārdot zemes – būs nauda, ātrāk nozāģēt mežus, jo būs nauda, un visam ir iemesls nauda. Tad būs nauda.
Bet Latvija nav nauda. Latvija ir Latvija. Un es varu tikai aicināt politiķus padomāt par to, kas viņi ir, kas tad dibināja Latviju.
Ja nebūtu to dzejnieku, rakstnieku, zinātnieku un mākslinieku, visu, kas to dibināja, tad, mīļie valdības vīri, jūsu vienkārši nebūtu, jo nebūtu tās Latvijas. Tad, kad paiet tas laiks, kaut kā aizmirstas, ka tie visi bija kultūras darbinieki, kuri dibināja Latviju arī pirmo reizi. Visi, ieskaitot Raini un Aspaziju, kas ir unikāli mākslinieki, unikālas personības."
Latvijas Kultūras akadēmijas rektors Dāvis Sīmanis neslēpj, ka šajos apstākļos iedvesmot jaunos talantus par to, kāda būs viņu vieta Latvijas nākotnes kultūrā, ir aizvien grūtāk: "Tas tā ir, jo mēs jau šobrīd sastopamies ar situāciju... Ņemsim par piemēru kino nozari. Mēs redzam, ka kino nozarē īstenībā nevaram nodrošināt, lai tie,
kas šobrīd ir spēcīgākie Latvijas režisori, spēcīgākie Latvijas operatori un citi kino talanti, lai viņiem būtu regulāra nodarbinātība.
Ko tad mēs varam solīt tiem jaunajiem cilvēkiem, ja viņiem vienkārši tur vairs nav vietas?"
Ezerpili bez miljona varētu glābt eksperimenti un jaunieši
Āraišu ezerpils vadītāja Eva Koljera apzinās, ka šajos apstākļos ir jāmeklē alternatīvas, kā mūsu unikālajam kultūras piemineklim neļaut vēlreiz pazust no kartes. Piemēram, egles vietā izmēģināt pret trupes sēni noturīgāko priedi un darbu uzticēt studentiem: "Varbūt sadarboties arī ar amatniecības tehnikumiem un kokamatniecības skolām, lai piesaistītu lētāku darbaspēku, ja tā varētu teikt. Būtu gan vienlaicīgi šī zināšanu uzkrāšanas vieta, zināšanu pārneses vieta, nemateriālā mantojuma pārneses vieta jauniešiem, gan arī mums būtu labums no tā, ka ir uzbūvētas mājiņas."
Ezerpils vadītāja stāsta, ka Āraišu ezerpils kolektīvam kā nepadošanās piemērs ir arheologs Jānis Apals: "Tie laiki bija tādi, kad daudz varēja panākt tieši ļoti sabiedriska personība,
Citāts:kura gāja, runājās ar cilvēkiem, pamatoja savu ideju, runāja par savu ideju un daudz ko sarunāja – vienkārši sarunāšanās pēc.
Piemēram, tad, kad Jānis Apals būvēja ezerpili, nekāds Būvniecības likums uz to neattiecās."
Uz noteiktu rīcību aicina Māra Ķimele, kura pie esošās lietu kārtības Latvijai gaišu nākotni neredz: "Es domāju, ka mēs patlaban esam tieši tajā brīdī, kad vēl varētu kaut ko darīt. Bet tas ir gandrīz neiespējami tādēļ, ka tādā gadījumā valdībā ir jāmaina ideoloģiskā nostādne, ka mēs identificējam ar sevi. Mums ir tik daudz izcilību visās jomās, bet kaut kā nav apvienojošā saimnieka jeb kaut kādas grupas cilvēku, kuri nolemtu, ka viss – tagad sajozīsim siksnas, bet iesim uz augstākajām aparatūrām.
Tādēļ, ka mēs esam labi, mēs varētu uztaisīt jebko. Mēs varētu izdomāt jebko."
Latvijas Kultūras akadēmijas rektors Dāvis Sīmanis uzskata, ka vajadzētu saprātīgas reformas arī kultūras nozarē: "Valstij budžetā ir tik daudz naudas, cik tās ir, un mēs nevaram bezgalīgi šos izdevumus audzēt. Citām nozarēm arī ir nepieciešams finansējums, protams, arī kultūras nozarei būtu tikai svētīgi, ja būtu kādas lielākas reformas. Ja mēs redzētu iespēju atrast kaut kādu veidu, kā, varbūt mainot kaut kādus fundamentālus principus, mēs arī atrastu to iespēju, ka pirmām kārtām būtu iespēja finansēt tos nākotnes projektus. Varbūt kultūra būtu kaut kādā veidā savādāka, tas kultūras procesa organizācijas princips."
Sliktai organizācijai piemērus min arī mākslas zinātniece Astrīda Rogule: "Mums ir tik daudz iztērētas naudas par dažādiem iesāktiem projektiem, ko nevaram novest līdz galam. Tas pats Laikmetīgās mākslas muzejs – cik daudz naudas ir aizgājis gan valsts, gan privātās, to veidojot jau no 2004. gada, kad tas pirmo reizi parādījās valdības deklarācijā? Cik var? Atkal mēs esam iestrēguši ar [Nacionālo] koncertzāli. Paskatāmies uz Igauniju, negribas būt tādai banālai un visu laiku tikai stādīt igauņus kā piemēru.
Bet tad, kad viņiem atkal notiek kāda jauna muzeja atvēršana, tas mums, muzejniekiem, ir kā [dūriens] ar sarūsējušu nazi sirdī."
Dāvis Sīmanis aicina apzināties, ka tagad uz brīdi politiķi ir "mūsu rokās": "Tas nozīmē – kaut kāda veida izvēle, kaut kāda veida mūsu demokrātijas dotais mandāts, tas, ka mēs katrs esam politiskā procesa daļa. Tad, kad izvēlamies, par ko balsot, tad, kad izvēlamies cilvēkus, kas pārstāvēs mūsu valsti valsts pārvaldē kā politiskais spēks, kā kaut kas, kurš izlemj par to, vai kultūrai pienākas vairāk naudas vai ne,
šajā brīdī, protams, tā atbildība... viņa kaut kur izlīdzinās.
Viņa ir gan jau esošo politiķu pusē, gan arī vienlaikus tā ir mūsu pašu pusē. Tad, kad mēs izdarām šo izvēli."
|
|
|
|
| Mozilla Common Voice |
|
Publicējis: LvSnor - 2026-09-30 3:37 - Forums: Grāmatas, literatūra un valoda
- Nav atbilžu
|
|
Mozilla Common Voice ir globāla, brīvpieejas iniciatīva, ko izveidojis Mozilla fonds, lai apkopotu cilvēku balss ierakstus un izveidotu atvērtus datu krājumus. Šie dati tiek izmantoti, lai apmācītu mākslīgā intelekta balss atpazīšanas tehnoloģijas (piemēram, runas-teksta un teksta-runas rīkus).
Vietnes latviešu valodas versija (
) ir veltīta tam, lai šajā procesā pilnvērtīgi iekļautu arī latviešu valodu.
Kā tas darbojas?- Balss ziedošana ("Runāt"): Brīvprātīgie lasa priekšā ekrānā redzamus teikumus latviešu valodā, ierakstot savu balsi.
- Pārbaude ("Klausīties"): Lietotāji klausās citu iesniegtos ierakstus un pārbauda to kvalitāti un precizitāti.
- Atvērtais kods: Iegūtie balss datu krājumi ir brīvi pieejami ikvienam izstrādātājam un pētniekam, lai attīstītu tehnoloģijas latviešu valodā.
Projekts balstās uz sabiedrības iesaisti (crowdsourcing), un tajā var piedalīties ikviens, kurš vēlas palīdzēt attīstīt digitālos rīkus latviešu valodā.
https://commonvoice.mozilla.org/lv
|
|
|
|
| Publiskie torrent avoti |
|
Publicējis: LvSnor - 2026-09-29 22:01 - Forums: Datortehnika un programmatūra
- Atbildes (2)
|
|
Šis apskats balstīts uz jaunākajiem TorrentFreak datiem un apmeklētības statistiku.
- YTS — Neapšaubāms līderis filmu kategorijā. Specializējas uz augstas kvalitātes filmām ar īpaši maziem failu izmēriem.
- 1337x — Viena no vislabāk organizētajām un universālākajām vietnēm ar milzīgu spēļu, aplikāciju, filmu un seriālu datu bāzi.
- NYAA.si — Galvenā un populārākā platforma anime, mangas un Āzijas kultūras satura faniem.
- The Pirate Bay — Leģendārākais un vecākais publiskais torrent arhīvs pasaulē ar plašāko kopējo satura klāstu.
- FitGirl Repacks — Populārākais resurss spēlētājiem, kas piedāvā maksimāli saspiestas un optimizētas datorspēļu instalācijas.
- EXT.to — Mūsdienīga, ātra un minimālisma stila meklētājprogramma, kas balstīta uz magnētsaitēm (*magnet links*).
- EZTV — Specializēts portāls TV seriālu un ikdienas šovu cienītājiem.
- LimeTorrents — Viena no lielākajām publiskajām vietnēm ar ērtiem failu "veselības" (seeders/leechers attiecības) rādītājiem.
- Skidrow & RELOADED — Populārs emuāra tipa resursu un spēļu relīžu centrs.
- RARBG — Zīmola pēctecis un alternatīva, kas ieguvusi stabilu lietotāju bāzi pēc oriģinālās vietnes slēgšanas.
Piezīme drošībai: Izmantojot publiskos torrent avotus, vienmēr ieteicams izmantot drošības rīkus un uzmanīties no viltotām saitēm.
|
|
|
|
| Planšetdatoru izvēlēs apskats (2026 gads) |
|
Publicējis: LvSnor - 2026-09-27 22:15 - Forums: Datortehnika un programmatūra
- Nav atbilžu
|
|
Tirgus piedāvā skaidru sadalījumu trīs galvenajās kategorijās: premium klase profesionāļiem, vidējā klase ikdienas darbam un studijām, kā arī budžeta segments izklaidei un lasīšanai.
Ierīču izvēle pa kategorijām
1. Premium / Profesionālā klase (Darbs ar grafiku, video apstrāde un klēpjdatora aizstāšana)
- Apple iPad Pro (M4) – Augstākā līmeņa OLED ekrāns, M4 procesora veiktspēja un plāns korpuss. Piemērots grafiskajiem dizaineriem, video montāžai un profesionāļiem, kuriem svarīga krāsu precizitāte un ilgtermiņa programmatūras atbalsts.
- Samsung Galaxy Tab S10+ / Ultra – Liels AMOLED ekrāns, atbalsts S Pen irbulim (iekļauts komplektā) un pilnvērtīgs Samsung DeX režīms, kas pārvērš saskarni par darbvirsmu darbam ar vairākiem logiem vienlaikus.
2. Vidējā klase (Universāls risinājums studijām, dokumentiem un izklaidei)
- Apple iPad Air (M2) – Piedāvā M sērijas jaudu par zemāku cenu nekā Pro modelim. Lieliska izvēle studentiem un lietotājiem, kuri vēlas ilgtspējīgu ierīci darbam ar iPadOS lietotnēm.
- Xiaomi Pad 6 / Pad 7 Pro – Viena no labākajām cenas un veiktspējas attiecībām Android segmentā. Augsts ekrāna atvaidzināšanas ātrums (līdz 144 Hz) un pietiekama jauda spēlēm un dokumentu apstrādei.
- OnePlus Pad 2 / 3 – Piedāvā netipisku ekrāna malu attiecību (7:5), kas ir īpaši ērta dokumentu, grāmatu un tīmekļa vietņu pārlūkošanai.
3. Budžeta un ģimenes klase (Mācībām, multimedijiem un ikdienai)
- Samsung Galaxy Tab A9+ – Uzticama izvēle pamata uzdevumiem, video straumēšanai un mācībām. Pieejams arī pusaudžiem vai kā koplietojama mājas ierīce.
- Lenovo Tab M11 / Tab Plus – Labi skaļruņi, sakarīgs ekrāns par pieņemamu cenu, piemērots grāmatu lasīšanai, video skatīšanai un fona izklaidei.
Galvenie specifikāciju kritēriji
Parametrs
Budžeta klase (<250 €)
Vidējā klase (250–600 €)
Premium klase (>600 €)RAM atmiņa
Vismaz 6 GB (izvairieties no 4 GB)
8 GB – 12 GB
12 GB – 16 GB
Displejs
IPS LCD (90 Hz)
IPS / AMOLED (120 Hz)
OLED / Tandem OLED (120 Hz+)
Atmiņa (Storage)
64 GB – 128 GB
128 GB – 256 GB
256 GB – 1 TB+
Galvenais pielietojums
Video, lasīšana, pamata lietotnes
Piezīmes, darbs ar dokumentiem, spēles
Grafika, video apstrāde, klēpjdatora aizstāšana
Kā izvēlēties piemērotāko?
- Operētājsistēma un ekosistēma:
- iPadOS: Labākā izvēle, ja jau izmantojat iPhone vai Mac, kā arī gadījumos, kad nepieciešamas specifiskas zīmēšanas vai montāžas lietotnes (Procreate, Final Cut Pro).
- Android: Lielāka izvēles brīvība aparātprogrammatūras ziņā, izdevīgākas cenas budžeta/vidējā segmentā un labākas daudzuzdevumu pārvaldības saskarnes (Samsung DeX, OnePlus OpenCanvas).
- Klaviatūras un irbuļa atbalsts:
- Ja plānojat konspektēt vai zīmēt, preces komplektācijā pievērsiet uzmanību irbuļa pieejamībai (Samsung komplektācijā tas bieži jau ir iekļauts, savukārt Apple un Xiaomi to pārdod atsevišķi).
- Akumulators un uzlāde:
- Ikdienas lietošanai optimāls ir 8000–10 000 mAh akumulators ar vismaz 30 W ātro uzlādi.
|
|
|
|
| Dānijas kuģu būvētava uztur Krievijas gāzes biznesu virs ūdens |
|
Publicējis: LvSnor - 2026-09-27 20:36 - Forums: Eiropas Savienība un NATO
- Atbildes (1)
|
|
https://danwatch.dk/en/danish-shipyard-k...s-step-in/
Enerģija
24.09.2026.
Dānijas kuģu būvētava uztur Krievijas gāzes biznesu virs ūdens: Tagad iejaucas ES politiķi
Tā kā Fajarda kuģu būvētavā Fīnā uz apkopi dodas vēl viens tankkuģis ar Krievijas gāzi, ES politiķi aicina to nekavējoties apturēt. "Tam nav jēgas," saka Eiropas Parlamenta deputāts no Dānijas.
Lai gan Fīnas kuģu būvētavu Fayard par Krievijas gāzi (LNG) pārvadājošo tankkuģu apkalpošanu ir kritizējis premjerministrs, 100 Eiropas Parlamenta deputāti un NVO, kuģu būvētava turpina darboties tik ilgi, cik tas ir iespējams likuma un sankciju ietvaros.
Šāds bija vēstījums no kuģu būvētavas, kas pieder Dānijas miljardierim Tomasam Vilkensam Andersenam, augustā raidījumam Danwatch.
Un viņš tur savu vārdu. Pašlaik kuģu būvētavā sausajā dokā atrodas vēl viens LNG tankkuģis, kas pārvadā Krievijas gāzi, jo jaunās ES sankcijas šajā reģionā stāsies spēkā tikai 2027. gada 1. janvārī.
Lieta tagad ir nonākusi Eiropas Komisijā, kurai sešu nedēļu laikā ir jāatbild, kāpēc Fīnas kuģu būvētava joprojām apkalpo šos kuģus, neskatoties uz ES vēlmi apturēt Krievijas miljardu eiro ieņēmumus no LNG.
Tieši Eiropas Tautas partijas (ETP) grupa, lielākā centriski labējā grupa Eiropas Parlamentā, ir izvirzījusi šo jautājumu Eiropas Komisijā. Viņi aicina nekavējoties pārtraukt Fayard veikt šo kuģu apkopi.
Nīls Flemings Hansens no Konservatīvās tautas partijas, kurš ir Eiropas Tautas partijas biedrs, atzīst dilemmu, un tāpēc viņš ir palīdzējis palielināt pieprasījumu ES līmenī.
"Acīmredzot nav jēgas, ka Eiropas uzņēmumi joprojām var palīdzēt uzturēt Krievijas sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) eksportu, kamēr Krievija karo Ukrainā un apdraud mūsu drošību Eiropā," viņš saka.
Nav jēgas, ka Eiropas uzņēmumi joprojām var palīdzēt uzturēt Krievijas sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) eksportu.
Nīls Flemings Hansens
Eiropas Parlamenta deputāts no Konservatīvās tautas partijas
Fayard noraida kritiku
Dānijas ES politiķis vēlas, lai sankciju datums tiktu pārcelts uz agrāku laiku, un arī mudina Fayard brīvprātīgi pārtraukt palīdzēt kuģiem. Fayard apkope šiem kuģiem palīdz Krievijai gūt gāzes ieņēmumus.
“Kamēr netiks ieviests paātrināts aizliegums, varas iestādēm, protams, ir rūpīgi jāuzrauga, lai nodrošinātu pašreizējo sankciju ievērošanu. Taču uzņēmumiem nav jāgaida jauni noteikumi. Viņi jau tagad var izvēlēties atteikties no uzdevumiem, kas palīdz uzturēt Krievijas kara ekonomiku,” viņš stāsta Danwatch.
Fajerds noraida kritiku un uzskata, ka atbildība gulstas uz ES.
“Fajerds atbalsta ES sankcijas pret Krieviju. Jaunākajos 21 sankciju paketes noteikumos Komisija ir atbrīvojusi Krievijas sašķidrināto dabasgāzi (LNG), jo ES ir energoapgādes problēma un tā turpina importēt Krievijas LNG. Tā ir dilemma, par kuru ES ir pilnībā informēta,” Fajerds raksta rakstiskā atbildē Danwatch.
Kuģu būvētava mudina politiķus rīkoties pašiem un mainīt sankcijas, ja viņi vēlas apturēt gāzes importu no Krievijas.
“Ja ir ES politiķi, kuri vēlas mainīt noteikumus ES, viņi var sākt, izdarot spiedienu uz Komisiju. Turklāt ES ir pieņēmusi Krievijas LNG importa apturēšanu no 2027. gada janvāra, ko mēs, protams, atbalstām,” Fajerds raksta e-pastā.
Augustā Danwatch ziņoja, ka Fīnas salā ir ieradies vēl viens tankkuģis "Boris Davydov", kas būvēts Krievijas gāzes transportēšanai, lai to apkalpotu un sagatavotu jaunām piegādēm.
Kuģis ir īpaši būvēts, lai savāktu gāzi no gigantiskās Jamalas iekārtas Krievijas ziemeļos Arktikā. Jamala ir viena no lielākajām Krievijas sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) rūpnīcām.
Šobrīd, rakstīšanas brīdī, LNG tankkuģis "Nikolai Yevgenov" atrodas Odenses fjordā, un to apkalpo uzņēmums "Fayard", kas pauž atbalstu viedoklim, ka rīcība ir jāīsteno ES politiķiem.
|
|
|
|
|
