| Sveicināts ciemiņs |
Tev ir jāreģistrējas pirms vari ko šeit publicēt.
|
| Foruma statistika |
» Biedri: 22
» Jaunākais biedrs: hrenmalin
» Foruma virtenes: 956
» Foruma ieraksti: 4'438
Pilna statistika
|
| Lietotāji tiešsaistē |
Šeit ir 31 lietotāji tiešsaistē. » 0 biedrs(i) | 30 ciemiņš(i) Baidu
|
|
|
| Microsoft akcijas piedzīvoja vēsturisku cenu kāpumu |
|
Publicējis: LvSnor - 2026-08-03 2:12 - Forums: Datortehnika un programmatūra
- Atbildes (4)
|
 |
- 2026 gada 30. jūlijā Microsoft akcijas piedzīvoja vēsturisku cenu kāpumu par aptuveni 15–16% vienas dienas laikā, palielinot uzņēmuma tirgus kapitalizāciju par apmēram 450 miljardiem ASV dolāru. Tas bija lielākais vienas dienas tirgus vērtības pieaugums kādam uzņēmumam akciju tirgus vēsturē.
Šī straujā reakcija sekoja dienu iepriekš (2026. gada 29. jūlija vakarā) publiskotajam Microsoft 2026. finanšu gada 4. ceturkšņa (Q4 FY26) finanšu ziņojumam.
Kas izraisīja rekordlielo akciju kāpumu?
1. Rekordlieli finanšu rezultāti
Microsoft būtiski pārsniedza Volstrītas analītiķu prognozes visos galvenajos rādītājos:- Ieņēmumi: sasniedza 90,0 miljardus USD (pieaugums par +18% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu), pārsniedzot prognozētos 87,6 miljardus USD.
- Peļņa uz akciju (EPS): sasniedza $4.74 (koriģētā) / $4.81 (GAAP), pārsniedzot analītiķu gaidītos $4.24.
2. Mākslīgā intelekta (MI) reālā monetizācija
Tirgus ilgstoši bija bažīgs par tehnoloģiju milžu milzīgajiem tēriņiem mākslīgā intelekta infrastruktūrā, taču Microsoft pierādīja, ka šīs investīcijas atmaksājas:- Azure mākoņpakalpojumi: Azure ieņēmumu pieaugums paātrinājās līdz 43%, pārsniedzot paša uzņēmuma prognozētos 39–40%. Turklāt Azure gada ieņēmumi pirmo reizi vēsturē pārsniedza 100 miljardus USD.
- Nākotnes līgumi (RPO): Komerciālo saistību portfelis (Commercial RPO) pieauga par 84%, sasniedzot 678 miljardus USD, kas liecina par milzīgu un garantētu pieprasījumu pēc uzņēmuma MI pakalpojumiem.
- Microsoft 365 Copilot: Maksājošo lietotāju skaits pārsniedza 30 miljonus.
3. Spēcīga nākotnes prognoze
Uzņēmuma vadība paziņoja, ka pieprasījums pēc MI infrastruktūras šobrīd pat pārsniedz Microsoft pieejamās jaudas, un nākamajam ceturksnim prognozēja Azure izaugsmes paātrināšanos līdz 45%.
Kādas būs šī notikuma sekas?
📈 Tūlītēja ietekme uz vispārējo tirgu- Plašāks tehnoloģiju nozares kāpums: Microsoft uzrāviens līdzi parāva arī pārējo tirgu — S&P 500 indekss un Nasdaq piedzīvoja ievērojamu kāpumu, un pusvadītāju (mikročipu) nozares akcijas strauji pieauga.
- Valitēts MI investīciju bums: Tirgus guva apstiprinājumu, ka mākslīgā intelekta bums nav tikai tukšs burbulis, bet gan rada reālu ieņēmumu pieaugumu.
🥊 Spiediens uz konkurentiem- Kritēriju paaugstināšana citiem tehnoloģiju gigantiem: Citi lielie uzņēmumi (piemēram, Alphabet, Meta u.c.), kas arī tērē desmitiem miljardu dolāru MI datu centriem, tagad izjūt papildu spiedienu no investoriem uzrādīt tikpat skaidru atdevi un ieņēmumu pieaugumu.
🏗️ Liela mēroga kapilārie ieguldījumi (Capex)- Microsoft plāno turpināt agresīvi investēt datu centros un aparatūrā (prognozējot aptuveni 175–190+ miljardu USD investīcijas gadā). Tas garantē stabilus un augošus pasūtījumus tādiem mikroshematu ražotājiem un serveru piegādātājiem kā Nvidia, AMD un TSMC.
🔍 Augstākas cerības nākotnē- Pēc 16% lēciena Microsoft akciju novērtējums ir ievērojami pieaudzis. Tas nozīmē, ka nākamajos ceturkšņos uzņēmumam nebūs vietas kļūdām — investori sagaidīs nevainojamu plānu izpildi un jaudas ierobežojumu savlaicīgu risināšanu.
|
|
|
| Magnifica Humanitas. |
|
Publicējis: LvSnor - 2026-08-02 15:49 - Forums: Nieki
- Atbildes (1)
|
 |
Magnifica Humanitas: Sociāldemokrātu ceļvedis
Cilvēks ir sociāla būtne, un mēs esa radīti, lai dzīvotu kopā. Lai mūsu sabiedrība plauktu un lai ikviens cilvēks varētu sasniegt savu potenciālu, mums ir jāveido pasaule, kas balstās uz solidaritāti, taisnīgumu un vienlīdzību. Šis ceļvedis ir par to, kā sociāldemokrātiskie principi var palīdzēt mums to sasniegt un izveidot labāku nākotni visiem.
Kas ir Magnifica Humanitas?
Magnifica Humanitas nav tikai politiska ideoloģija, tā ir arī dzīvesveids. Tas ir par to, kā mēs varam veidot sabiedrību, kurā katram cilvēkam ir vienādas iespējas, kurā nav diskriminācijas un kurā mēs visi rūpējamies par otru.
Kāpēc Magnifica Humanitas ir svarīga?
Magnifica Humanitas ir svarīga, jo tā piedāvā reālu alternatīvu pašreizējai nevienlīdzībai un netaisnībai. Tā ir par to, kā mēs varam izveidot sabiedrību, kurā ikviens cilvēks ir vērtība un kurā nav neviena, kurš būtu atstāts novārtā.
Magnifica Humanitas principi: - Solidaritāte: Mēs esam atbildīgi par otru. Mums ir jārūpējas par tiem, kam klājas grūtāk.
- Taisnīgums: Visiem ir jābūt vienādām iespējām, neatkarīgi no viņu izcelsmes, rases, dzimuma vai citiem faktoriem.
- Vienlīdzība: Ikviens cilvēks ir vienlīdzīgs un ir pelnījis vienādu cieņu un attieksmi.
- Demokrātija: Ikvienam ir tiesības piedalīties lēmumu pieņemšanā, kas ietekmē viņu dzīvi.
- Brīvība: Ikvienam ir tiesības uz brīvību un pašnoteikšanos, ciktāl tas neierobežo citu brīvību.
Kā Magnifica Humanitas var palīdzēt mums izveidot labāku nākotni?
Magnifica Humanitas piedāvā virkni konkrētu risinājumu, kas var palīdzēt mums atrisināt mūsdienu sabiedrības problēmas:- Veselības aprūpe: Mums ir jānodrošina bezmaksas veselības aprūpe visiem, neatkarīgi no viņu ienākumiem.
- Izglītība: Mums ir jānodrošina kvalitatīva bezmaksas izglītība visiem, neatkarīgi no viņu izcelsmes.
- Mājoklis: Mums ir jānodrošina pieejams mājoklis visiem, neatkarīgi no viņu ienākumiem.
- Nodarbinātība: Mums ir jānodrošina pilnīga nodarbinātība un labvēlīgi darba apstākļi.
- Sociālā aizsardzība: Mums ir jānodrošina sociālā aizsardzība visiem, neatkarīgi no viņu ienākumiem.
Magnifica Humanitas ir nākotne:
Magnifica Humanitas ir vienīgais reālais ceļš uz labāku nākotni visiem. Tas ir par to, kā mēs varam izveidot sabiedrību, kurā ikviens cilvēks ir vērtība un kurā nav neviena, kurš būtu atstāts novārtā.
Aicinājums rīkoties:
Magnifica Humanitas nav tikai teorija, tā ir arī prakse. Mums ir jārīkojas, lai izveidotu labāku nākotni visiem. Mums ir jāapvienojas un jācīnās par mūsu vērtībām.
(ģenerēja gemini.ai)
|
|
|
| Neptūns (planēta) |
|
Publicējis: LvSnor - 2026-08-01 21:52 - Forums: Cita māksla un kultūra
- Nav atbilžu
|
 |
https://bsky.app/profile/drnereide.bsky....zdyvlews24
Kopsavilkums (Galvenie atklājumi)
Džeimsa Veba kosmiskais teleskops (JWST) ir ieguvis jauna veida spektra datus par Neptūna iekšējiem mazajiem pavadoņiem (Larissa, Galatea, Proteus) un gredzeniem, atklājot to sastāvā unikālas iezīmes:
- Filosilokātu (māla minerālu) atklāšana: Neptūna mazajos pavadoņos un gredzenos konstatēti ar magniju bagāti filosilokāti. Šie minerāli veidojas tikai ilgstošā šķidra ūdens iedarbībā. Šis ir pirmais šāda veida atklājums Saules sistēmā tālāk par Jupiteru.
- Ķīmiskais paradokss: Minerālu veidošanai bija nepieciešams silts, šķidrs ūdens miljoniem gadu garumā, taču uz pašreizējiem pavadoņiem gandrīz nav ūdens ledus pēdu. Mūsdienu mazie pavadoņi ir pārāk mazi, lai tie paši spētu radīt un uzturēt šādu siltumu.
- Galvenā hipotēze par izcelsmi: Neptūnam sākotnēji bijusi "parasta" lielo pavadoņu sistēma. Kad Neptūns sagūstīja Tritonu (sākotnēji Kopera joslas objektu), Tritona ierašanās iznīcināja šos senos pavadoņus. Pašreizējie mazie pavadoņi un gredzeni izveidojās no lielo pavadoņu iekšienes atlūzām, saglabājot to iekšienes ķīmiskos nospiedumus.
- Masu salīdzinājums: visa pašreizējā Neptūna iekšējā sistēma veido tikai aptuveni 1% no Urāna lielo pavadoņu sistēmas masas — tās ir tikai būtiski nopostītas sistēmas paliekas.
- Neatrisinātās mīklas:
- Uz visiem pētītajiem objektiem ir atrasts vēl kāds hidratēts minerāls, ko šobrīd nav iespējams identificēt (tas neatbilst nevienam spektram laboratoriju bibliotēkās).
- Proteus (lielākais no mazajiem pavadoņiem) satur to pašu noslēpumaino materiālu, taču tajā gandrīz nav māla pēdu, kas liecina par citu izcelsmes reģionu vai vēlāku termisko apstrādi.
- Alternatīvu scenāriju (piemēram, liela Koipera joslas objekta saplosīšanu ar paisuma spēkiem) joprojām nevar pilnībā izslēgt.
Zinātniskā analīze un nozīme- Unikāls "logs" uz planētu iekšieni: Parasti lielo ledus pasaulju iekšējie slāņi paliek nepieejami zem bieza ledus garozas slāņa. Katastrofālā Neptūna sistēmas iznīcināšana un fragmentu atkalsavienošanās (reaccretion) sniedz unikālu iespēju tieši novērot un pētīt seno ledus pavadoņu hronoloģiju un iekšējos procesus.
- Ķīmiskās paralēles ar Cēreru un meteorītiem: Atklātie filosilokāti spektrāli līdzinās minerāliem uz pundurplanētas Cēres un visvairāk modificētajiem oglekļa hondrītu meteorītiem, kas atrasti uz Zemes. Tas norāda uz līdzīgiem ūdens-iežu mijiedarbības procesiem agrīnajā Saules sistēmā, neatkarīgi no attāluma līdz Saulei.
- Sistēmas dinamika: Dati apstiprina teorētiskos modeļus par to, ka Tritona gūstīšana radīja milzīgu haosu Neptūna pavadoņu orbitālajā dinamikā, pilnībā pārveidojot visu Neptūna iekšējo sistēmu.
![[Attēls: bafkreifsd3a3lkz3kx6qfsmajca5pohklvodjzd...4qpqbtxadu]](https://cdn.bsky.app/img/feed_fullsize/plain/did:plc:5odp2okktic3ychbdqiw3kxi/bafkreifsd3a3lkz3kx6qfsmajca5pohklvodjzd2ujyceg7y4qpqbtxadu)
https://www.science.org/doi/10.1126/sciadv.aeb1437
|
|
|
| Kibernētika |
|
Publicējis: LvSnor - 2026-07-31 1:48 - Forums: Ārzemju pagātnes piedzīvojumi
- Atbildes (5)
|
 |
Mihails Cetlins (Михаил Львович Цетлин, 1924–1966) bija izcils padomju matemātiķis, fiziķis un kibernētikas pionieris. Viņa darbi likuši pamatus vairākām mūsdienu datorzinātņu, mākslīgā intelekta (AI) un robotehnikas jomām.
Dzīves gaita - 1924. gads: Dzimis Maskavā.
- Otrā pasaules kara laikā: Dienēja armijā par sakarnieku, piedalījās cīņās frontē.
- 1950. gads: Absolvēja Maskavas Valsts universitātes Fizikas fakultāti.
- Zinātniskā darbība: Strādāja ciešā sadarbībā ar izcilajiem matemātiķiem Izrailu Gelfandu (Израиль Гельфанд) un Alekseju Ļapunovu. Izveidoja un vadīja pētnieku grupas, kas pētīja bioloģisko kibernētiku un automātu teoriju.
- 1966. gads: Pāragri mira 41 gada vecumā, atstājot izcilu mantojumu tā laika kibernētikā.
Galvenie sasniegumi
1. Automātu uzvedība un spēļu teorija (Cetlina automāts)
Cetlins bija pirmais, kurš noformulēja un pētīja galīgo automātu uzvedību gadījuma vidē (behavior of finite automata in random environments):- Pierādīja, ka vienkārši automāti ar atmiņu spēj "mācīties" un pielāgoties videi bez tiešas ārējas programmēšanas.
- Izstrādāja automātu spēļu teoriju, parādot, kā atsevišķi neatkarīgi automāti spēj mijiedarboties un decentralizēti sasniegt kolektīvi optimālu uzvedību.
2. Bioelektriskās protēzes un neirokibernētika
Sadarbībā ar fiziologiem un inženieriem Cetlins deva izšķirošu ieguldījumu pasaulē pirmās bioelektriski vadāmās rokas protēzes izstrādē. Tā izmantoja muskuļu biosignālus (mjoelektriskos signālus), lai vadītu mākslīgo plaukstu.
3. Datu struktūras (Cetlina bibliotēka)
Datorzinātnē zināms arī Cetlina piedāvātais sarakstu pašorganizēšanās princips (Tsetlin library jeb move-to-front algoritma variants), ko izmanto datu struktūru meklēšanas optimizācijā.
4. Cetlina mašīna (Tsetlin Machine)
Cetlina automātu koncepts mūsdienās piedzīvo renesansi. Mūsdienu datorzinātnē izveidotā Cetlina mašīna ir alternatīva neironu tīkliem — tā balstās loģikas slēdzienos un automātu mācīšanās principos, piedāvājot viegli interpretējamus un energoefektīvus mākslīgā intelekta modeļus.
Nozīme un mantojums
Lai gan Mihaila Cetlina mūžs bija īss, viņa starpdisciplinārā pieeja — apvienojot matemātiku, biologiju, medicīnu un inženierzinātnes — apsteidza savu laiku par vairākām desmitgadēm. Viņa idejas šobrīd aktīvi izmanto daudzaģentu sistēmās, robotehnikā un zaļajā AI.
Kibernētika (cēlusies no sengrieķu kybernētēs — 'stūrmanis' vai 'vadītājs') ir starpdisciplināra zinātne par vadību, komunikāciju un informācijas apstrādi kompleksās sistēmās — vai tās būtu dzīvie organismi, mašīnas, sabiedrība vai datortīkli.
Tās pamatlicējs ir amerikāņu matemātiķis Norberts Vīners (Norbert Wiener), kurš 1948. gadā izdeva fundamentālo darbu "Cybernetics: Or Control and Communication in the Animal and the Machine".
Kibernētikas pamatjēdzieni- Atgriezeniskā saite (Feedback): Sistēmas spēja izmantot informāciju par savas darbības rezultātiem, lai pielāgotu turpmāko uzvedību.
- Negatīvā atgriezeniskā saite: Stabilizē sistēmu un uztur līdzsvaru (piemēram, termostats, kas izslēdz apkuri, kad sasniegta vēlamā temperatūra).
- Pozitīvā atgriezeniskā saite: Pastiprina izmaiņas un var novest pie straujas izaugsmes vai nestabilitātes.
- Homeostāze: Sistēmas spēja saglabāt savu iekšējo līdzsvaru un funkcionēšanu, neraugoties uz ārējās vides svārstībām (piemēram, cilvēka ķermeņa temperatūras regulācija).
- "Melnā kaste" (Black Box): Pieeja, kurā sistēma tiek pētīta, analizējot tikai tās ievadi (input) un izvadi (output), neiedziļinoties iekšējās uzbūves detaļās.
- Adaptācija un pašorganizācija: Kompleksu sistēmu spēja patstāvīgi mainīt savus noteikumus un struktūru, pielāgojoties jauniem apstākļiem.
Kibernētikas attīstības posmi
Posms
Laiks
Galvenais fokussPirmās kārtas kibernētika
1940.–1960. gadi
Inženierija, bioloģija un datortehnika. Uzmanības centrā ir novērojamās sistēmas — kā automātiski vadīt mašīnas un izprast neirofizioloģiju.
Otrās kārtas kibernētika
1970.–1990. gadi
Pašatsauce un sociālās sistēmas. Uzmanības centrā ir novērotāja loma — novērotājs nav atdalāms no pētāmās sistēmas (Heinz von Foerster).
Mūsdienu kibernētika
21. gadsimts
Kiberfizikālās sistēmas, robotehnika, mākslīgais intelekts, lietu internets (IoT) un sarežģīti sociāli tehniskie tīkli.
Kur kibernētiku izmanto mūsdienās?
Citāts:Kibernētika nav atsevišķa šaura nozare — tā ir sistēmiskās domāšanas veids, kas ļauj saskatīt kopsakarības starp bioloģiju, tehnoloģijām un sabiedrību. - Mākslīgais intelekts un mašīnmācīšanās: Neironu tīklu apmācības algoritmi (piemēram, kļūdas atpakaļizplatīšanās) balstās atgriezeniskās saites cilpās.
- Robotehnika un autonomie transportlīdzekļi: Droni un pašbraucošās automašīnas nepārtraukti apstrādā sensoru datus, lai koriģētu savu kustību reāllaikā.
- Vadības kibernētika (Management Cybernetics): Lielu organizāciju un procesu plānošana, nodrošinot to spēju ātri reaģēt uz tirgus izmaiņām.
- Bionika un medicīna: Muskuļu biosignālu vadītas protezēšanas sistēmas, sirdsdarbības stimulatori un smadzeņu-datora saskarnes (Brain-Computer Interfaces).
Mūsdienu kibernētika ir izgājusi tālu ārpus agrīnajām vadības teorijām — tā apvieno neirozinātni, robotiku, mākslīgo intelektu, datu zinātni un kompleksu sociālo sistēmu pētniecību.
Lūk, ievērojamākās personības, kuru darbs ir veidojis un turpina veidot mūsdienu kibernētiku un tās lietojumu:
1. Neirokibernētika un Mākslīgais Intelekts
Kārls Fristons (Karl Friston)- Joma: Neirozinātne, bioloģiskā kibernētika.
- Ieguldījums: Viens no viscitētākajiem mūsdienu neirozinātniekiem. Izstrādājis Brīvās enerģijas principu (Free Energy Principle) un Active Inference konceptu. Tas ir matemātisks kibernētisks modelis, kas izskaidro, kā bioloģiskās sistēmas (piemēram, smadzenes) uztur homeostāzi un pieņem lēmumus, nepārtraukti samazinot atšķirību starp gaidīto un reālo vidi.
Rodnijs Brukss (Rodney Brooks)- Joma: Autonomā robotehnika un ietvertā kibernētika (Embodied AI).
- Ieguldījums: Bijušais MIT Mākslīgā intelekta laboratorijas vadītājs un uzņēmumu iRobot (Roomba) un Rethink Robotics līdzdibinātājs. Viņš revolucionizēja robotiku ar "uzvedības līmeņu arhitektūru" (subsumption architecture), pierādot, ka robotam nav vajadzīga sarežģīta iekšējā pasaules karte — efektīvu vadību nodrošina tiešas sensomotorās atgriezeniskās saites cilpas ar vidi.
2. Neiro-saskarnes un Cilvēka-mašīnas simbioze
Kevins Vorviks (Kevin Warwick)- Joma: Neirokibernētika, bionika.
- Ieguldījums: Lielbritānijas kibernētiķis, kurš ieguvis slavu kā "pasaulē pirmais kiborgs". Viņš veica drosmīgus eksperimentus, implantējot savā nervu sistēmā neiro-saskarnes (Cyborg I & II projekti), lai ar smadzeņu/nervu signāliem tieši vadītu robotizētas protēzes un datorus, kā arī pētītu tiešu nervu signālu pārraidi starp diviem cilvēkiem.
3. Sociālā un Datu Kibernētika
Aleksandrs "Sendijs" Pentlands (Alex "Sandy" Pentland)- Joma: Sociālā kibernētika, Social Physics.
- Ieguldījums: MIT Media Lab profesors un viens no lielo datu un sociālās kibernētikas pionieriem. Viņš pēta, kā informācijas plūsmas, atgriezeniskā saite un uzvedības modeļi izplatās cilvēku sabiedrībā, organizācijās un viedajās pilsētās.
Stjuarts Amplbijs (Stuart Umpleby)- Joma: Otrās kārtas kibernētika un sistēmu teorija.
- Ieguldījums: Džordža Vašingtona universitātes profesors un ilggadējs Amerikas Kibernētikas biedrības (ASC) vadītājs. Viņš izstrādājis modeļus par to, kā novērotājs ietekmē pētāmo sistēmu, un kā kibernētikas principus lietot ekonomikas un sabiedrības transformācijā.
4. Vadības kibernētikas vizionāri (Vēsturiskais tilts uz mūsdienām)
Persona
Joma
Galvenā ideja / IzstrādneStafords Bīrs (Stafford Beer)
Vadības kibernētika (Management Cybernetics)
Izstrādāja Dzīvotspējīgās sistēmas modeli (Viable System Model) un vadīja leģendāro Project Cybersyn Čīlē — pirmo mēģinājumu vadīt valsts ekonomiku ar reāllaika datu tīklu.
Haincs fon Fērsters (Heinz von Foerster)
Otrās kārtas kibernētika
Bio-kibernētikas laboratorijas (BCL) dibinātājs; formulēja ideju par kibernētiku kā "zinātni par novērošanas procesā iesaistīto novērotāju".
Citāts:Mūsdienās kibernētikas idejas visstraujāk attīstās kiberfizikālo sistēmu (IoT, autonomie transportlīdzekļi), smadzeņu-datora saskarņu (piemēram, Neuralink izstrādnes) un adaptīvā AI jomās.
(sagatavoja gemini ai)
|
|
|
| Austrija |
|
Publicējis: LvSnor - 2026-07-30 0:59 - Forums: Eiropas Savienība un NATO
- Nav atbilžu
|
 |
Reforma izlemta
Koalīcija vienojas par ilgāku militāro dienestu
Vēl nesen valdība ir cīnījusies par reformu militārajā dienestā, pirmdien koalīcijas līderi iepazīstināja ar vienošanos pēc vasaras ministru padomes Švarcenbergas kazarmās Zalcburgā. Nākotnē militārais pamatdienests tiks pagarināts par trim mēnešiem ar obligātām militārām mācībām. Civildienesta gadījumā vispirms būtu jābūt iespējamam brīvprātīgam divu mēnešu termiņa pagarinājumam, bet, ja militāro pamatierēdņu skaits ir pārāk mazs, civildienests būtu jāpagarina līdz vienpadsmit mēnešiem. Kritika nāca no opozīcijas.
27. 2026. gada jūlijs, plkst. 4:49 (Atjaunināts: 27. 2026. gada jūlijs, plkst. 17.57.)
Dalīties
Jaunā regula stājas spēkā no 1.janvāra nākamgad. Tomēr sarunas ar opozīciju joprojām ir nepieciešamas, jo civildienesta pagarināšanai ir vajadzīgs divu trešdaļu vairākums. Divu mēnešu pagarinājums civildienestā sākotnēji būs brīvprātīgs un tiks zinātniski izvērtēts.
Par vienu (militārā dienesta pagarinājumu, piezīmi) nevar izlemt bez otra (pilsoņdienesta pagarināšana, ņemiet vērā)," opozīcijas virzienā norādīja Vācijas kanclers Kristians Stokers (ÖVP). Viņš bija apmierināts ar risinājumu.
Cik noderīga ir militārā pamatdienesta paplašināšana?
Pirms tam notika “ļoti ilgas un intensīvas diskusijas”. “Vadošais princips” bija “militārā dienesta un valsts aizsardzības stiprināšana”. Pēc Stocker domām, “solis” seko Militārā dienesta komisijas ieteikumi: “Ar šiem pasākumiem mēs aizsargājam savu valsti un savas valsts iedzīvotājus.” Saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem militārais pamatdienests ilgst sešus gadus, un civildienests ilgst deviņus mēnešus.
“Wehrdienstgarantie” no 2028. gada
Stocker pateicās militārā dienesta komisijai un sarunu partneriem. Reformu iepazīstināja arī kanclera vietnieks Andreass Bablers (SPÖ), ārlietu ministrs Beate Meinl-Reisinger (NEOS) un Militārā dienesta komisijas priekšsēdētājs Erwin Hameseder.
No 2028. gada “iesaukšanas pakalpojuma garantija” ir jāstājas spēkā. Ja gada militāro kalpu skaits samazinās par vairāk nekā 7,5 procentiem no 15 000, civildienests ir pastāvīgi jāpalielina līdz vienpadsmit mēnešiem no nākamā gada. Pēc tam papildu divus mēnešus var nodrošināt, vienojoties ar attiecīgo iestādi – arī elastīgi.
Valdība nesen ilgu laiku cīnījās par reformu
Vicekanclers Bablers, pēc viņa paša vārdiem, ir bijis svarīgs, lai piesaistītu militāro dienestu, kā viņš teica, atsaucoties uz savu laiku kā pamata militārais kalps un profesionāls karavīrs. Ārlietu ministrs Meinl-Reisinger uzsvēra, ka Wehrdieners ir arī jāpiedāvā kaut kas satura ziņā: “Ja mēs diktējam jauniešiem, kā viņiem ir jāpavada laiks, tad tam jābūt jēgpilnam.”
Hameseder nav pārliecināts, bet redz "progresu"
Hameseders nebija pilnīgi pārliecināts par atrasto kompromisu – “protams, ne jautājumu”, kā viņš pats teica. Viņa vadītā komisija sākotnēji bija aizstāvējusi “Austria Plus” modeli – astoņus mēnešus ilgu militāro dienestu plus divu mēnešu milicijas dienestu. Valdošo pušu panāktais kompromiss bija “nevis optimāls risinājums šim jautājumam”, bet “ievērojams progress” attiecībā uz status quo.
“Man tas neiedvesmo entuziasmu, bet tas jau ir solis, kas Austrijas armiju ievērojami virzīs uz priekšu,” rezumēja Hamesders. Ideālā gadījumā, pēc viņa domām, civildienestam vajadzētu ilgt divpadsmit mēnešus un tādējādi ievērojami ilgāk nekā militārajam dienestam.
Pēc viņa domām, ir būtiski pārveidot civildienesta perioda pagarinājumu, kas pašlaik ir brīvprātīgi paredzēts, uz kopumā vienpadsmit mēnešiem par apņemšanos, ja netiek sasniegts nepieciešamais militāro pamatieroču skaits. “Šis modelis ir politisks kompromiss, kas ir jāievēro.” Tam ir arī ekonomikas cena, un armijas organizācija kļūst sarežģītāka nekā Komisijas izvēlētajā modelī.
Vairāk naudas un atvaļinājuma dienas
Militārā dienesta modelis atbilst militārā dienesta komisijas pakāpeniskajam modelim. Tūlīt pēc kodolieroču militārā dienesta notiek obligātas militārās mācības. Turklāt desmit gadu laikā jāpabeidz pakārtotās kaujinieku mācības. Turklāt militārajam pamatdienestam jābūt pievilcīgam, palielinot finansiālo atlīdzību līdz 1,000 eiro un ieviešot atvaļinājuma dienas.
Vēl nesen civildienesta ilgums bija sarunu punkts. NEOS šeit izteicās pret pagarinājumu. Tomēr ÖVP, visticamāk, ir uzstājis uz – sākotnēji brīvprātīgu – ilgāku militārā aizstājēja dienesta ilgumu, ja citādi būtu baidījies, ka civildienests kļūs pievilcīgāks militārajam dienestam. Kurz tika arī minēts, ka sākotnēji militārajā dienestā tika iesniegta tikai vienošanās un civildienesta jautājums būtu atstāts novārtā.
FPÖ: “Nākamais slinks kompromiss”
“Šī kompromisa konstatēšana starp trim koalīcijas partijām ir prasījusi ilgāku laiku, bet dažreiz tas prasa laiku,” sacīja Vācijas prezidents Aleksandrs Van der Bellens (Alexander Van der Bellen) Blūska īsziņu dienestā. Tomēr tika konstatēts kompromiss, kas pieņem ekspertu komisijas priekšlikumu, uzsvēra Federālās armijas virspavēlnieks. Van der Bellen tagad vēlas, lai reforma tiktu īstenota ātri.
FPÖ līderis Herberts Kickls valdības plānu raidījumā raksturoja kā “nākamo šīs zaudētās gaismas sapuvušo kompromisu”. Ar iesniegto reformu “nekalpo ne federālajai armijai, ne ierēdņiem, ne mūsu mītnes valsts drošībai”. Kickl ir īpaši nobažījies par to, ka iedzīvotāji nebija iesaistīti šajā projektā. Viņš arī aicināja rīkot jaunas vēlēšanas.
Zaļo pārstāvis Deivids Stēgmillers (David Stögmüller) redz “numuru spēli par militārā dienesta ilgumu”, bet tas, kā tas notiek ar civildienestu, joprojām ir atvērts. Reformai jābūt vairāk nekā ikmēneša skaitļu atlikšanai, viņš kritizēja raidījumā. Stögmüller īpaši trūkst konkrētu saturu.
Sarkanais Krusts atzinīgi vērtē plānus
Austrijas Sarkanā Krusta priekšsēdētājs Džeralds Šēpfers atzinīgi novērtēja lēmumu par sākotnējo brīvprātīgo un lietas gadījumā civildienesta obligātu paplašināšanu: “Lēmums stiprina sabiedrības noturību un vienlaikus piedāvā nepieciešamo elastību, lai varētu reaģēt uz turpmākajām norisēm.”
Industriellenvereinigung (IV) arī redzēja iesniegto modeli pozitīvi, “pat ja tas nebija pirmais Militārā dienesta komisijas ieteikums”. Šajās lēmumās federālajai valdībai ir jākļūst “ievērojami ātrākai”. Ģeopolitiskā situācija negaida atsevišķu valdošo partiju sadursmes, sacīja IV ģenerālsekretāra vietnieks Pīters Korens.
ORF.at/Aģentūras
|
|
|
| Apustuļa Toma evaņģēlijs |
|
Publicējis: LvSnor - 2026-07-29 21:58 - Forums: Grāmatas, literatūra un valoda
- Atbildes (1)
|
 |
Apustuļa Toma evaņģēlijs ir viens no pazīstamākajiem un nozīmīgākajiem apokrifajiem (kanonā neiekļautajiem) tekstiem agrīnajā kristietībā.
Lūk, galvenie fakti īsumā:
1. Kas tas ir? - Formāts: Atšķirībā no Jaunās Derības evaņģēlijiem (Mateja, Marka, Lūkas un Jāņa), Toma evaņģēlijā nav stāstījuma par Jēzus dzīvi, viņa dzimšanu, brīnumiem, ciešanām vai augšāmcelšanos.
- Saturiski: Tas ir 114 Jēzus izteikumu, līdzību un dialogu krājums.
2. Izcelsme un atklāšana- Atklāšana: Pilns teksta roraksts koptu valodā tika atrasts 1945. gadā Ēģiptē, netālu no Naghamādī (Nag Hammadi) pilsētas, kopā ar citiem gnostiskajiem tekstiem.
- Datējums: Tiek lēsts, ka oriģināls grieķu valodā sarakstīts aptuveni no 1. gadsimta otrās puses līdz 2. gadsimta vidum.
3. Galvenās tēmas un mācība- Misticisms un gnosticisms: Tekstā uzsvērta iekšējā, garīgā atziņa (gnōsis). Dieva valstība tiek raksturota nevis kā nākotnes notikums vai fiziska vieta, bet gan kā garīga realitāte, kas jau atrodas cilvēka iekšienē un visapkārt.
- Pašizziņa: Jēzus šajā evaņģēlijā aicina uz pašizziņu: "Ja jūs iepazīsiet paši sevi, jūs tiksiet atzīti... Bet ja jūs neiepazīsiet sevi, jūs dzīvosiet nabadzībā."
4. Kāpēc tas nav Bībelē?- Agrīnās Baznīcas tēvi (piemēram, Irenejs) to noraidīja, jo tā mācība un skatījums uz Jēzu būtiski atšķīrās no pārējiem četriem evaņģēlijiem un tika uzskatīts par herētisku (gnostisku).
Citāts:Secinājums: Toma evaņģēlijs ir unikāls vēsturisks dokuments, kas sniedz ieskatu tajā, cik daudzveidīga un dažāda bija agrīnā kristīgā domāšana pirmajos gadsimtos pēc Kristus.
|
|
|
| "latviskošanu" Ulmaņa režīma |
|
Publicējis: LvSnor - 2026-07-26 19:42 - Forums: Latvijas pagatne
- Atbildes (2)
|
 |
2. Ar ebreju un vācbaltiešu saimniecisko īpašumu "latviskošanu" Ulmaņa režīms vēlējās vismaz ārēji īstenot proporcionalitāti starp ekonomisko un etniskās grupas nacionālo īpatsvaru valstī. Ar to arī tautai bija jāparāda, ka valsts ir aktīva minoritāšu, t.s., vācbaltiešu un ebreju grupu dominances ierobežošanā. Ar šādu politiku varēja (tautā) radīt nostāju/noskaņojumu, ka ir leģitīmi ierobežot zināmu grupu tiesības. Tā varēja arī veicināt izpausties apslēptām antisemītisma tieksmēm (izpausmēm/nostājām), kad vācu okupācijas laikā sākās pret ebrejiem vērstā represiju politika. Tā varēja arī likt represijām pret ebrejiem izskatīties kā jau agrāk bijušām un tāpēc kā parastām un pierastām.
"Holokausta izpētes jautājumi Latvijā" 2003 Kārlis Kangeris "Latviešu un ebreju attiecības Trešā reiha skatījumā (1933.-1939. gads)"
|
|
|
| Nevis Sociālie, bet botu tīkli |
|
Publicējis: LvSnor - 2026-07-25 12:44 - Forums: Nieki
- Nav atbilžu
|
 |
Izmeklēšana: kā koordinēti tīkli manipulē ar Eiropas mediju komentāru sadaļām
Pētījumā apkopoti un analizēti vairāk nekā 17,5 miljoni komentāru, kas 12 mēnešu periodā no 2025. gada aprīļa sākuma līdz 2026. gada marta beigām tika publicēti Eiropas sabiedrisko raidorganizāciju un programmu — ORF, RTVE, RFI, LRT, "Swissinfo", BR24, "France 24", ARD "Tagesschau" un "ZDFheute" — pārvaldītajos kontos. Šo Eiropas sabiedrisko mediju organizāciju vairāku nedēļu garumā veiktā izmeklēšana atklājusi sistemātisku manipulāciju ar komentāru sadaļām zem to ziņu satura, kas publicēts "Instagram" un "Facebook".
Šo neautentisko vai koordinēto komentāru analīze aptver gan botu radītu naida runu masveida izplatīšanu, gan politiskās kampaņas un komerciālo surogātpastu. Visos šajos komentāros viena tēma izraisīja vairāk koordinētu aktivitāti nekā jebkura cita: Irāna.
Protestu kustība Irānā izvēršas komentāru sadaļās
Kamēr no 2026. gada janvāra pastiprinājās protestu kustība pret Irānas Islāma Republiku, Eiropas sabiedrisko raidorganizāciju komentāru sadaļas atspoguļoja pieaugošo politisko spriedzi valstī: tika novēroti vismaz trīs atšķirīgi koordinēti tīkli, kas darbojās vienlaikus tajās pašās platformās un dažkārt zem tiem pašiem ierakstiem.
Lielākā saskaņotā kopiena, kas tika identificēta visā datu kopumā, atbalstīja Irānas opozīciju un tās vadošo personu Rezu Pehlavī, opozīcijas pārstāvi trimdā un bijušā Irānas šaha Mohameda Reza Pehlavī vecāko dēlu. Šī kopiena visos analizētajos kanālos radīja desmitiem tūkstošu komentāru, tādējādi kļūstot par līdz šim lielāko koordinēto klātbūtni šajā izmeklēšanā.
Šajā tīklā konti publicēja ierakstus, izmantojot vienādus tēmturus — #KingRezaPahlavi, #FreeIran, #IranRevolution2026, #DigitalBlackoutIran — un daudzos gadījumos izmantoja gandrīz identiskus teksta paraugus, kas, visticamāk, tika izplatīti ar ziņapmaiņas lietotņu starpniecību.
"Vēlreiz Irānas Islāma Republika ir pārtraukusi piekļuvi internetam un telefona līnijām, tādējādi izolējot Irānas iedzīvotājus no pārējās pasaules. Ārzemēs dzīvojošie irāņi ir dziļi nobažījušies par savu tautiešu drošību. Tautas apklusināšana nav drošības jautājums — tā ir ķīlnieku sagrābšana. Kļūstiet par Irānas balsi!"
Šis teksts ar dažām nelielām atšķirībām ir parādījies simtiem reižu dažādās komentāru sadaļās un vairākās valodās — jo īpaši ORF, "Tagesschau", "France 24", RFI, RTVE un "ZDFheute" tīmekļa vietnēs.
Analizējot vairāku šī pētījuma dalībnieku publicētos komentārus, atklājās zīmīga tehniska detaļa: nepareizi uzrakstīts tēmturis #DigitalBlackoutlran, kurā vārdā "Iran" lielais burts "I" bija aizstāts ar mazo burtu "i". Šis nepareizi uzrakstītais tēmturis tieši tādā pašā formā parādījās ORF, "ZDFheute", "France 24", LRT un "Tagesschau" komentāru sadaļās, kā arī komentāros, kas tika atstāti "RTBF Info" "Instagram" lapā. ORF izdevās atrast šī tēmtura pēdas arī "Telegram" platformā, taču tā precīza izcelsme joprojām nav zināma.
Līdzīgus Pehlavī atbalstošus tēmturus, piemēram, "kingrezapahlavi" un "iranrevolution2026", identificēja arī "Swissinfo", kas pamanīja vairākus kontus, kuri atstāja komentārus gan "Swissinfo", gan BR24 lapās. Šie konti divu nedēļu datu vākšanas perioda laikā aprīlī diezgan ātri mainīja savus lietotājvārdus. Maijā, kamēr žurnālisti analizēja datu vākšanas rezultātus, "Swissinfo" konstatēja, ka daži no šo kontu publicētajiem ierakstiem bija dzēsti to īpašnieku pašu spēkiem.
Īsti komentāri, kas atbalsta Pehlavī, taču tie ir koordinēti un dažkārt pastiprināti ar botu palīdzību
ORF, "Tagesschau", "France 24", LRT, RTVE, "Swissinfo" un BR24 savās platformās ir atklājuši kontus, kas saistīti ar Rezas Pehlavī atbalstītāju tīklu. Tas attiecas arī uz RTBF. Lielākā daļa mediju organizāciju uzskatīja, ka vairums šo kontu, visticamāk, piederēja īstiem Irānas diasporas pārstāvjiem, kuri iesaistījās patiesā — lai gan koordinētā — politiskā lobēšanā.
"Tagesschau" arī atklāja, ka Pehlavī atbalstošajā aktivitātē, šķiet, pastāvēja atšķirīgs, acīmredzami automatizēts slānis: internetā publicēti ieraksti ar dažu minūšu intervālu, no kuriem gandrīz visos bija iekļauti tieši vārdi "karalis Reza Pehlavī", kas liecina par to, ka līdzās patiesai cilvēku iesaistīšanai notika arī botu radīta aktivitātes pastiprināšana.
Toronto Universitātes eksperts kiberdrošības, dezinformācijas un OSINT jomā Alberto Fitarelli intervijā ORF apstiprināja, ka Pehlavī atbalstītāju kustību internetā galvenokārt virza reāli cilvēki. Tomēr viņš norādīja, ka šī kustība gūst labumu arī no divu citu veidu tiešsaistes aktivitāšu atbalsta: no vienas puses, "kontiem, kas acīmredzami ir roboti vai automatizēti un ļoti īsā laikā izplata milzīgus satura apjomus, reaģējot uz aktuālajiem notikumiem", teica Fitarelli. Un no otras puses "pelēkā zona, ko bieži veido konti, kas, visticamāk, ir īsti, bet ir ļoti labi koordinēti starp dažādām platformām", viņš skaidroja.
Režīmam lojālo Irānas botu tīkls
Tajā pašā laikā tīkls, kas pārstāvēja pretējo pusi – atbalstot Irānas valdību un iebilstot pret protestētājiem –, bija vērsts pret tiem pašiem ierakstiem. Šis naratīvs bija skaidri saskatāms komentāros portālā "Tagesschau", un šī rīcība bija viens no visvairāk acīmredzami neautentiskajiem gadījumiem, kas tika identificēti šīs izmeklēšanas laikā.
Tīkla analīze liecina par tādas grupas pastāvēšanu, kuras iekšējā savstarpējā saistība ir praktiski pilnīga — mehānisms, kurā praktiski visi konti bija savstarpēji saistīti. Dati par komentāriem liecina, ka vairāk nekā 200 konti 2026. gada 24. janvārī publicēja šādu teikumu:
"Cerēsim, ka visi protestētāji Irānā tiks bargi sodīti. Irāna paliks islāma valsts, un jūs neko nevarat darīt, lai to mainītu."
Lielākā daļa komentāru, kuros tika atkārtots šis teksts — vairāk nekā 190 — tika publicēti vienas minūtes laikā, savukārt pārējie parādījās nedaudz vairāk nekā divu minūšu laikā.
Otrs kontu kopums, kas darbojās zem tā paša nosaukuma, publicēja ziņu "Befreit den Iran vom Zionismus" (Atbrīvojiet Irānu no cionisma). Šie komentāri sāka parādīties tajā pašā dienā vairākos secīgos viļņos dažas minūtes pirms iepriekš minētā piemēra.
Šo kontu profiliem bija raksturīgas pazīmes, kas tipiskas komerciāliem pakalpojumiem, kuri specializējas "iesaistīšanās veicināšanā" — metodē, kas paredzēta, lai mākslīgi palielinātu tiešsaistes satura izplatību: tie bija izveidoti nesen, tiem bija ļoti ierobežota publicējumu vēsture, un bija pazīmes, kas liecināja, ka to atrašanās vieta ir Indijā — šāds profils atbilst tam, kas tika identificēts saistībā ar līdzīgu surogātpasta operāciju, kuru iepriekš citā kontekstā atklāja Vācijas medijs BR24.
Jāatzīmē, ka lielāko daļu janvāra protesta kustības laika visā Irānā internets bija gandrīz pilnībā bloķēts, kas tajā laikā varēja kavēt jebkādu koordinētu rīcību, kas izcēlās pašā valstī. Šajā izmeklēšanā nav izdevies noskaidrot, kas stāvēja aiz dažādajiem koordinētajiem ziņojumiem, neatkarīgi no tā, vai tie bija nepatiesi vai ne.
Kas slēpjas aiz debatēm par Irānu: komentāri, kas kūda uz vardarbību
Tīklā iegūtie dati atklāja vēl vienu komentāru kopumu, kas bija saistīts ar Irānu un kuru saturs bija citāda rakstura. Tie tika publicēti dažas dienas pēc ASV un Izraēlas kara sākuma pret Irānu.
"Tagesschau" un "ZDFheute" "Instagram" lapās saskaņoti darbojošs botu tīkls publicēja identisku ziņu, kurā aicināja musulmaņus visā pasaulē uz vardarbīgu atriebību pret Rietumiem un cionistiem, attēlojot konfliktu Irānā kā daļu no globāla kara pret islāmu.
Desmitiem kontu tajā pašā dienā, 2. martā, abu kanālu komentāru sadaļās publicēja vienu un to pašu ziņu. "ZDFheute" ierakstam kopumā bija 414 komentāri, no kuriem 153 saturēja šo identisko aicinājumu uz vardarbību. Vairāk nekā 50 šādi komentāri parādījās zem "Tagesschau" ieraksta.
Lai gan komentāri, kas bija pie "Tagesschau" un "ZDFheute" rakstiem, tika publicēti dažādos laikos, abās sērijās lielākā daļa identisko komentāru tika publicēti vienas minūtes laikā. Arī kontu nosaukumiem bija raksturīgas iezīmes, kas tipiskas automātiski ģenerētiem profiliem.
Mediju organizācijas, piemēram, Vācijas ZDF, "Instagram" ierakstu komentāru sadaļās tiek publicēti saskaņoti naida izteikumi.
"Rietumi neved karu pret Irānu, bet gan pret musulmaņiem visā pasaulē. Viņu naids pret musulmaņiem liek viņiem izvarot mūsu sievietes un nogalināt mūsu bērnus. Musulmaņi, aizstāvieties ar visiem jūsu rīcībā esošajiem līdzekļiem, kur vien jūs atrastos pasaulē! Atriebieties par mūsu brāļiem un māsām musulmaņu valstīs! Neizrādiet žēlastību, tāpat kā cionisti neizrāda to mums, musulmaņiem," teikts ziņojumā, kas tika publicēts koordinētas kampaņas ietvaros.
No visiem šajā izmeklēšanā identificētajiem tīkliem šis ieņēma otro vietu pēc kontu savstarpējās saistības pakāpes. Tam bija raksturīgas pazīstama veida manipulācijas kampaņas iezīmes, un tā vienlaicīgā parādīšanās divos lielāko vācu valodas televīzijas kanālu kontos liecina, ka aiz tā, iespējams, stāv viens dalībnieks.
Šis atklājums — koordinēta aicināšana uz vardarbību, kas vienlaikus izplatīta, izmantojot botu tīklu, vairākās publisko kanālu platformās —, ir visnopietnākā darbību kategorija, kas konstatēta izmeklēšanas gaitā.
Antisemītisms, konflikts starp Kambodžu un Taizemi, kā arī finanšu krāpšana
Papildus Irānai izmeklēšanā tika atklāti vēl citi pierādījumi par saskaņotu manipulāciju analizētajos komentāros.
ORF "Instagram" kontā "Zeitimbild" botu tīkls, kas sastāvēja no vairāk nekā 180 kontiem, sākotnēji pievērsās Izraēlas militārajām darbībām Gazā, bet pēc tam vairāku nedēļu laikā pārgāja uz antisemītisku naida runu, kas saskaņā ar Austrijas likumdošanu tiek uzskatīta par nelikumīgu.
Izsekojot botus līdz citiem "Instagram" kontiem, kuros tie publicēja komentārus, Austrijas sabiedriskajai raidorganizācijai izdevās sazināties ar influenceri, kurš savam profilam bija iegādājies komentārus no Turcijas aģentūras, kas izgaismoja botu tīkla izcelsmi.
Joprojām nav skaidrs, kas pasūtīja šo antisemītisko saturu un kāpēc šī apmaksātā kampaņa galu galā bija vērsta pret Austrijas nacionālās raidorganizācijas galveno ziņu profilu.
Lai gan šī izpēte galvenokārt koncentrējās uz komentāriem, kas publicēti "Instagram", daži dalībnieki analizēja arī datus no komentāriem, kas publicēti viņu kanālu "Facebook" lapās. Piemēram, "France 24" "Facebook" konts bija ģeopolitiskas kampaņas mērķis, kas bija saistīta ar Kambodžas un Taizemes robežkonfliktu 2025. gada jūlijā.
Apmēram 100 no šim nolūkam izmantotajiem kontiem tika izveidoti vienā un tajā pašā dienā; aptuveni 1000 no 7000 komentāriem par šo tēmu tika publicēti ar intervālu, kas bija mazāks par piecām sekundēm, un to saturā par konflikta izraisīšanu tika vainota Taizeme. Daudzi no šiem kontiem sekoja lapai, kas saistīta ar Kambodžas valdošo partiju, lai gan tiešu saikni neizdevās pierādīt.
Konti, kas sola, ka, aktīvi iesaistoties sociālajos tīklos, jūs "ātri kļūsiet bagāti"
Vairāki plašsaziņas līdzekļi ir atklājuši arī tīklus, kurus vada finansiāli motīvi. Vācijā kanāli BR24 un "Tagesschau" ir identificējuši koordinētas surogātpasta kampaņas, kas reklamē "shēmas, kā ātri nopelnīt naudu internetā", un konti, kuriem piemīt tipiskas iezīmes, kas raksturīgas komerciāliem pakalpojumiem, kuri specializējas "iesaistīšanās palielināšanā" — iepriekš aprakstītajā metodē, kā mākslīgi palielināt tiešsaistes satura sasniedzamību.
"ZDFheute" ir atklājis tīklu, kas reklamē pakalpojumus, kuri, kā tiek apgalvots, palielina sekotāju skaitu sociālajos tīklos, un vairāki dalībnieki ir identificējuši darbības, kas saistītas ar lietotāju "richboyjames" — influenceri, kurš publicē saturu par bagātību kā motivācijas avotu un padomus par to, kā "ātri kļūt bagātam".
Tādu pašu darbību mazākā apjomā atklāja arī ORF. "France 24" "Facebook" komentāros bija sastopams arī surogātkomentāri, kas reklamēja pornogrāfiskus kanālus, Āfrikas tradicionālos dziedniekus un it kā efektīvu AIDS ārstēšanas metodi.
Daudz lielākas sistēmas atklāšana
Lai gan šis pētījums ir vērsts vienīgi uz publisko kanālu komentāru sadaļām, tas sniedz ieskatu daudz plašākā sistēmā, kas darbojas tiešsaistes publiskajā telpā. Tās pašas taktikas (botu tīkli, koordinēti komentēšanas modeļi, viltus konti, kas izveidoti, izmantojot ziņapmaiņas platformas) tiek izmantotas visā atklātajā internetā un sociālajos tīklos, mēģinot ietekmēt to, kā iedzīvotāji uztver apkārtējo pasauli.
Dažos gadījumos, piemēram, ja komentāri aicina uz vardarbību, tos var uzskatīt par hibrīdkaradarbības instrumentiem: līdzekļiem, ko izmanto ārpus tradicionālajiem kaujas laukiem, lai sētu nesaskaņas, kurinātu spriedzi un radikalizētu sabiedrību.
Viena avota ekstrēms komentārs mākslīgās debatēs var pēkšņi radīt iespaidu, ka to atbalsta tūkstošiem "cilvēku", tādējādi vēl vairāk manipulējot ar jau tāpat dziļi polarizēto vidi, kāda ir atklātais internets 2020. gados.
Dalībvalstu sabiedrisko raidorganizāciju ziņu komentāru sadaļas, kuras analizē iekšējās komandas, kam ir padziļinātas zināšanas par savām moderēšanas sistēmām, nodrošina īpaši pārredzamu vidi, kurā var novērot šo darbību. Tomēr šīs ziņu komentāru sadaļas ir tikai aisberga redzamā daļa daudz plašākā kontekstā. Tas, kas notiek citur, ārpus sabiedrības redzesloka, varētu būt daudz lielākā mērogā.
Metodika un autori:
- Datu vākšanas periods: no 2025. gada 1. aprīļa līdz 2026. gada 31. martam. - Bloķētie komentāri: komentāru moderēšanas sistēmas jau bloķē noteiktu saturu, kas ir aizskarošs vai satur necenzētus vārdus. Dažos gadījumos komentāri, kuros bija šāda veida saturs, netika iekļauti datu kopā, jo to publicēšana sākotnēji bija bloķēta ar dažādu organizāciju ieviestajiem drošības pasākumiem. Tāpēc dažas no identificētajiem tendencēm var būt novērtētas par zemu.
Žurnālisti: Eva Vakenreutere (ORF), Marcels Katclingers (ORF), Jonas Sends (ORF), Maks Gilberts (BR24), Mihaels Šlēgels (BR24), Sofija Menere (BR24), Kvangs Fams (France 24), Eršads Alijani (France 24), Nathan Gallo (France 24), Jurga Bakaitė (LRT), Estefanía de Antonio (RTVE), María Escobar (RTVE), Borja Díaz-Merry (RTVE), Akiko Uehara (Swissinfo), Pascal Siggelkow (Tagesschau), Carla Reveland (Tagesschau), Jan Schneider (ZDFheute), Marco Bereth (ZDFheute), Nils Metzger (ZDFheute), Maria Flannery (EBU), Sara Badilini (EBU).
Raksts, kura autors ir RTBF, pirmo reizi publicēts 2026. gada 12. jūlijs 07:00 (CEST)
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/...m.a654979/
|
|
|
| Latvijas valsts parāds |
|
Publicējis: LvSnor - 2026-07-24 20:07 - Forums: Latvijas ikdiena un notikumi
- Nav atbilžu
|
 |
Latvijas valsts parāds pieaudzis līdz 20,5 miljardiem eiro
LETA
30 aprīlis, 2026
Latvijas vispārējās valdības parāds pagājušā gada beigās veidoja 46,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP), teikts Valsts kases gada pārskatā.
Parāds pieaudzis par 0,1 procentpunktu, salīdzinot ar 2024. gada beigām, kad tas bija 46,8% no IKP.
Valsts kasē norāda, ka Latvijas vispārējās valdības parāds pieaug, bet turpina būt viens no zemākajiem Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidū, kā arī tā līmenis ir zem ES dalībvalstu vidējā rādītāja.
Vispārējās valdības parāda līmeni galvenokārt ietekmē valsts parāds, kas 2025. gada beigās, pēc Valsts kases operatīvajiem datiem, veidoja 20,5 miljardus eiro, kopš 2024. gada beigām pieaugot par 1,6 miljardiem eiro.
Valsts parāda pieaugumu noteica nepieciešamība nodrošināt resursus valsts budžeta deficīta finansēšanai, kuru ietekmē izdevumu pieaugums valsts aizsardzībai, skaidro Valsts kasē.
Valsts parāda struktūrā lielāko īpatsvaru – 88% no kopējā valsts parāda – veido finanšu tirgos emitētās eiroobligācijas.
Pārskatā teikts, ka 2025. gadā aizņemšanos starptautiskajos finanšu tirgos Valsts kase organizēja pirmajā un otrajā pusgadā, maijā emitējot piecu gadu obligācijas viena miljarda eiro apmērā un septembrī – 10 gadu obligācijas 1,25 miljardu eiro apmērā.
Tā kā obligāciju termiņi atbilda tā brīža investoru interesei, pieprasījums pēc obligācijām bija augstāks nekā piedāvājums, maija emisijā sasniedzot 2,5 miljardus eiro un septembra emisijā attiecīgi – 3,3 miljardus eiro. Tādējādi Valsts kases izvēlētais obligāciju emisijas laiks un augstais investoru pieprasījums darījumos ļāva aizņemties uz izdevīgiem finanšu nosacījumiem, skaidrots pārskatā.
Latvijas valsts vērtspapīru emisijās investoru bāzi tradicionāli veidoja bankas, aktīvu pārvaldītāji un starptautiskās finanšu institūcijas no Eiropas valstīm – Vācijas, Austrijas, Lielbritānijas, Īrijas, Ziemeļvalstīm un citām.
Pārskatā teikts, ka 2025. gadā Valsts kase rīkoja regulāras izsoles ar primāro dīleru starpniecību, investoriem piedāvājot papildu laidienus apgrozībā esošajām eiroobligācijām, kas sākotnēji tika emitētas starptautiskajos finanšu tirgos, ar dzēšanas termiņu no 2028. līdz 2033. gadam.
Vērtspapīru piedāvājumu izsolēs Valsts kase galvenokārt koncentrēja tajos termiņos, kas nodrošināja lielāko investoru pieprasījumu un iespējami izdevīgus aizņemšanās nosacījumus attiecīgajos finanšu tirgus apstākļos.
Valsts vērtspapīru izsolēs 2025. gadā piedalījās primārie dīleri – kredītiestādes, kurām ir noslēgts primārā dīlera līgums ar Valsts kasi, proti, banka “Citadele”, “Luminor Bank”, “SEB bankas”, “Swedbank” un “Erste Group Bank”. 2026. gada februārī Valsts kase paplašināja valsts vērtspapīru izsoļu dalībnieku loku, noslēdzot primārā dīlera līgumu ar “DZ Bank”, kas ir viena no lielākajām Vācijas bankām.
Ar primāro dīleru starpniecību piesaistīto resursu apmērs 2025. gada izsolēs sasniedza 950 miljonus eiro, teikts pārskatā. Valsts kase 18 izsolēs piedāvāja dažāda termiņa vērtspapīrus. Pēc Valsts kasē skaidrotā, šāda pieeja uzlabo vērtspapīru likviditāti, kā arī veicina tirdzniecību otrreizējā tirgū. Kopš izsolēs tiek piedāvāti tikai eiroobligāciju papildu laidieni, ir palielinājusies starptautisko investoru interese pēc Latvijas valsts vērtspapīriem, ļaujot piesaistīt resursus ar izdevīgām procentu likmēm, norāda Valsts kasē.
Lai nodrošinātu valsts parāda vērtspapīru pieejamību sākotnējā tirgū plašākam investoru lokam, Valsts kase 13 izsolēs piedāvāja vērtspapīrus ar minimālo iegādes apmēru 1000 eiro. Pārējās 2025. gadā rīkotajās izsolēs piedāvāti vērtspapīri ar iegādes apmēru 100 000 eiro.
Investoru pieprasījums un Valsts kases piedāvājums izsolēs koncentrējās uz vērtspapīriem ar atlikušo dzēšanas termiņu no trim līdz pieciem gadiem. Investoru pieprasījums pārsniedza pārdoto apmēru vidēji trīs reizes, atsevišķās izsolēs – arī sešas reizes.
Saglabājoties augstam pieprasījumam pēc likvīdiem valsts vērtspapīriem un procentu likmēm izsolēs atspoguļojot tirgus likmju samazinājuma tendences, fiksētais ienesīguma līmenis bija robežās no 2,42% līdz 3,378%, atkarībā no termiņa un situācijas tirgū, teikts pārskatā.
|
|
|
| Platons "Dzīres" |
|
Publicējis: LvSnor - 2026-07-24 3:39 - Forums: Cita māksla un kultūra
- Nav atbilžu
|
 |
Šķirstot internetu es pavisam nejauši uzskrēju virsū Daira Mežvicka rakstam "Dzīres mēra laikā" divās daļās: https://telos.lv/dzires-mera-laika-1-dala/ un https://telos.lv/dzires-mera-2/ (kuru lasot nespēju atrast pamatojumu, kāpēc ir pieminēts mēris).
Citāts:Iespēju gūt priekšstatu par citiem veidiem, kā domāt par minētajām parādībām, sniedz Platona dialogs Dzīres (Συμπόσιον, Symposium), kas ir viens no mākslinieciski, dramatiski un filozofiski aizraujošākajiem filozofijas tekstiem, kas jebkad radīti.[1] Tāpēc ielūkosimies Dzīrēs, lai no jauna pārdomātu, kas ir “erots”, “skaistums” un “izglītība”.
Citāts:Arī dialogā Teaitēts Sokrats, aprakstot savu intelektuālās dzemdniecības prasmi, runā tikai par jaunekļiem, kas ir vai nav intelektuāli “grūti”, un darbojas ar nošķīrumu – sievietes dzemdē bērnus, bet vīri “dzemdē” patiesas vai nepatiesas domas (148e–151d).[12]
Diotīma no Mantinejas ir viena no ietekmīgākajām un intriģējošākajām figūrām sengrieķu filozofijā. Viņa parādās Platona slavenajā dialogā "Simpozijs" (Symposium), kur Sokrats atstāsta viņas mācību par Mīlestības (Eros) dabu un būtību.
Diotīmas loma Platona dialogā
Dialogā "Simpozijs" Atēnu domātāji pulcējas, lai teiktu runas par godu mīlestības dievam Erotam. Kad kārta pienāk Sokratam, viņš norāda, ka viņa paša izpratne par mīlestību ir pamatā Diotīmas guvums — sievietes un priesterienes, kura savulaik viņu skolojusi.
Diotīma dialogā atklāj atšķirīgu skatījumu uz mīlestību:- Mīlestība kā starpnieks: Mīlestība (Eros) nav ne dievs, ne mirstīgais, bet gan daimons — garīgs starpnieks starp dievišķo un cilvēcisko, starp nezināšanu un gudrību.
- Tieksme pēc nemirstības: Mīlestība nav tikai vēlme pēc skaista partnera, bet gan cilvēka dabas dziļākā vēlme radīt un sasniegt nemirstību — vai nu caur bērniem, vai caur garīgiem un mākslinieciskiem darbiem, tikumu un idejām.
"Mīlestības kāpnes" (Scala Amoris)
Slavenākā Diotīmas koncepcija ir vadlīnijas tam, kā cilvēka dvēsele var pacelties no fiziskas pievilkšanās līdz garīgai atklāsmei. Šo procesu bieži sauc par Platona mīlestības kāpnēm:
- Viena ķermeņa skaistums: Sākotnējā fiziskā pievilkšanās pret vienu cilvēku.
- Visu ķermeņu skaistums: Apzināšanās, ka skaistums vienā ķermenī ir radniecīgs skaistumam citos.
- Dvēseles skaistums: Izpratne, ka dvēseles, rakstura un prāta skaistums ir vērtīgāks par fizisko izskatu.
- Iestāžu un zināšanu skaistums: Skaistuma saskatīšana likumos, kultūrā, tikumos un zinātnē.
- Absolūtais Skaistums: Visaugstākā pakāpe — paša Skaistuma idejas uztveršana tīrā veidā, kas ir mūžīga, nemainīga un dievišķa.
Vēsturiska personība vai izdomāts tēls?
Filozofijas vēsturnieku vidū joprojām notiek debates par to, vai Diotīma bija reāla personība:- Skeptiskais viedoklis: Daudzi pētnieki uzskata, ka Diotīma ir Platona radīts literārs tēls. Izmantojot sievietes-priesterienes tēlu, Platons varēja piešķirt savām idejām īpašu, dievišķu autoritāti.
- Vēsturiskais viedoklis: Citi norāda, ka gandrīz visi pārējie Platona dialogos minētie tēli ir bijuši reāli vēsturiski cilvēki, tāpēc pastāv iespēja, ka arī Diotīma bijusi reāla Mantinejas priesteriene, kuras gudrību Sokrats patiesi cienījis.
Neatkarīgi no tā, vai viņa bija reāla personība, Diotīmas tēls atstājis paliekošu ietekmi uz rietumu domāšanu, liekot pamatus tam, ko šodien dēvē par platonisko mīlestību.
Citāts:Diotīma Sokratu ir pārliecinājusi par Erota dabu, viņš uzdod saprotamu jautājumu: “[J]a Erots ir tāds, kāds labums no viņa cilvēkiem?” (204d)[8] Diotīma uz šo jautājumu neatbild tieši, bet iztaujā Sokratu par to, ko mīl un vēlas iegūt tas, kurš mīl skaisto, un šis jautājums Sokratam sagādā grūtības. Taču, tiklīdz Diotīma nomaina “skaisto” ar “labo”, abus jēdzienus lietojot koekstensīvi, Sokratam viss kļūst skaidrs: “Tagad atbildēt ir vieglāk, [..] viņš būs laimīgs. – Pareizi [..], laimīgie ir laimīgi tāpēc, ka ieguvuši labo, un mums nav vairs jājautā, kāpēc viņi grib būt laimīgi. Šķiet, to jautāt nav jēgas.” (205a)[9]
Citāts:Diotīma: “Tie, kuru miesa grib dzemdēt, pievēršas sievietēm, ar tām viņi rod savu erotu. Viņi domā, ka, radīdami bērnus, viņi iegūs sev nemirstību un laimi, atstādami uz visiem laikiem par sevi cildenu piemiņu.” (208e)[13]
Citāts:Mūsdienu ideoloģiskajā vakuumā, kur pat cilvēka erotiskās tendences tiek padarītas par tirgus resursu un bez žēlastības izmantotas naudas pelnīšanai, šāds skatījums izrauj erotu no nemitīgās egoistiskās baudkāres valgiem un piedāvā cilvēkiem kopā ar erotu iet dažādus ceļus – gan bērnu radīšanas ceļu, gan cildenu darbu darīšanas ceļu, gan ceļu pie dievišķā Skaistuma. Cilvēciskā erota funkcija šādā skatījumā vairs nav vien mirklīga un nenozīmīga, vien slāpēm vai izsalkumam līdzīga tieksme, kas norāda tikai uz kādu citu pamatvajadzību, bet pati svarīgākā dziņa, kāda vispār var būt, – virzīt cilvēku pretim dievišķajam.
|
|
|
|