| Sveicināts ciemiņs |
Tev ir jāreģistrējas pirms vari ko šeit publicēt.
|
| Lietotāji tiešsaistē |
Šeit ir 35 lietotāji tiešsaistē. » 0 biedrs(i) | 33 ciemiņš(i) Baidu, Bing
|
|
|
| Nacionālo bruņoto spēku parāde 11. novembra krastmalā |
|
Publicējis: Vietuieraditajs - 0:07 - Forums: Latvijas ikdiena un notikumi
- Nav atbilžu
|
 |
Nacionālo bruņoto spēku parāde 11. novembra krastmalā
18. novembrī Rīgā, 11. novembra krastmalā, notika Latvijas Republikas proklamēšanas 108. gadadienai veltīta Nacionālo bruņoto spēku, sabiedroto vienību un valsts aizsardzībā iesaistīto dienestu parāde. Sanākušos uzrunāja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.
"Ik gadu mūsu Latvijas Republikas proklamēšanas svētkos šajā krastmalā valda īpašs saviļņojums. Katrā karoga lentē, katrā smaidā mīt patriotisms un apziņa – mēs esam brīvi! Svarīgi šo lepnumu un pārliecību izjust arī ikdienā. Gan mierīgos apstākļos, gan vētrās un satricinājumos. Un tādu mums netrūkst. Šis ir brīdis teikt lielu paldies visiem parādes dalībniekiem," viņš pauda.
Valsts prezidents arī sacīja, ka karavīri, zemessargi, ugunsdzēsēji un glābēji visi ir valsts drošība un viņu apņēmība pašaizliedzīgi sargāt mieru iedvesmo. Prezidents arī pateicās jaunsardzei un teica, ka ar viņiem lepojas ne tikai ģimenes un draugi, bet visa Latvija.
Īpašus pateicības vārdus prezidents veltīja arī robežsardzei un policistiem:
"Jūs nodrošināt kārtību ikdienā. Jūs novēršat draudus un reaģējat uz incidentiem, lai mums dzīve Latvijā būtu mierīga. Mūsu robeža, mūsu drošība un sabiedriskā kārtība ir jūsu ikdienas cīņas un darba lauks."
Tāpat Rinkēvičs pateicās par rūpēm par drošību valsts drošības iestāžu un tieslietu sistēmas darbiniekiem un mediķiem.
Sarunas noslēgumā Valsts prezidents arī veltīja pateicības vārdus NATO sabiedrotajiem un vērsās arī pie sanākušajiem parādes skatītājiem:
"Teju piecus gadus Krievija turpina savu agresiju Ukrainā. Mēs bijām, esam un būsim kopā ar ukraiņu tautu tās cīņā par brīvību. Mēs sniedzām un sniegsim visaptverošu atbalstu mūsu Ukrainas sabiedrotajiem. Šī militārā parāde ir arī brīdis, lai noliektu galvu un pieminētu visus Latvijas brīvprātīgos, kuri cīnījušies par Ukrainu. Viņi cīnījās arī par Latviju. Latvija šajā karā zaudējusi vēl vienu brīvprātīgo karavīru Vitāliju Šampiņu. Lai mūžīga piemiņa tiem, kas neatgriezās. Lai mūžīga piemiņa mūsu varoņiem! Mīļie draugi! Gan Lāčplēša dienā, gan valsts svētku dienās mēs priecājamies, sastopot karavīrus. Padodam labudienu. Uzsmaidām. Iedvesmojamies no viņiem. Darīsim to arī ikdienā. Ar savu prieku, ar savām mirdzošajām acīm un ar savu draudzīgo attieksmi pateiksim paldies ikvienam, kurš sargā mūsu Latviju. Dievs svētī, Latviju!"
Parādi komandēja Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku komandieris jūras kapteinis Gvido Ļaudups, bet to pieņēma Nacionālo bruņoto spēku augstākais vadonis, Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, aizsardzības ministrs Raivis Melnis un Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Kaspars Pudāns.
Nacionālos bruņotos spēkus parādē pārstāvēja Jūras spēki, Gaisa spēki, Latvijas Nacionālā aizsardzības akadēmija, Štāba bataljons, Nodrošinājuma pavēlniecība, Zemessardzes 1. Rīgas, 2. Vidzemes, 3. Latgales un 4. Kurzemes brigāde, kā arī Sauszemes spēku Mehanizētā kājnieku brigāde. Valsts aizsardzības dienesta karavīri soļoja savu vienību ierindās, simbolizējot jauno paaudzi Latvijas aizsardzībā.
Citāts:21 nāciju zalvi par godu valsts neatkarības proklamēšanas gadadienai no AB dambja veica Zemessardzes 17. kaujas atbalsta bataljons.
Parādē pēc Latvijas armijas karoga vada soļoja sabiedroto valstu karogu grupas – Albānijas, Kanādas, Čehijas, Dānijas, Igaunijas, Vācijas, Islandes, Itālijas, Lietuvas, Melnkalnes, Ziemeļmaķedonijas, Nīderlandes, Polijas, Slovākijas, Slovēnijas, Spānijas, Ukrainas un Amerikas Savienoto Valstu karogi, apliecinot sabiedroto vienotību un atbalstu Latvijai.
Parādē piedalījās arī NATO Spēku integrācijas vienības Latvijā un Baltijas Aizsardzības koledža, kā arī Mācību vadības pavēlniecības, Instruktoru skolas, Kājnieku skolas, Kaujas atbalsta nodrošinājuma mācību centra, Sakaru skolas un Jūras spēku mācību centra karogu grupas.
Parādē piedalījās arī Valsts robežsardzes, Valsts policijas koledžas, Nodokļu un muitas policijas, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta vienības, Ieslodzījuma vietu pārvaldes, kā arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta vienība.
Simbolizējot jauniešu patriotismu un Latvijas militāro tradīciju turpināšanu, parādē piedalījās pulkveža Oskara Kalpaka profesionālās vidusskolas vienība, kā arī
Citāts:pirmo reizi parādē soļoja ģenerāļa Pētera Radziņa profesionālās vidusskolas vienība.
Tāpat parādē soļoja Jaunsardzes centra karogu grupa un vienības no katra Latvijas novada.
Sabiedroto bruņotos spēkus parādē pārstāvēja NATO Daudznacionālās divīzijas "Ziemeļi" sastāvā esošā Kanādas vadītā NATO Daudznacionālā brigāde Latvijā.
Muzikālo noformējumu parādē nodrošināja Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku orķestris, Zemessardzes orķestris kopā ar Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku orķestri, kā arī Štāba orķestris.
Citāts:Parādes kājnieku kolonnu noslēdza 50 Itālijas bruņoto spēku bersaljēri, kas pazīstami ar savām militārajām tradīcijām un raksturīgo ātro marša soli.
Parādes kājnieku vienības militāro orķestru pavadībā turpināja gājienu pa Kaļķu ielu, Brīvības ielu, Bruņinieku ielu līdz Skanstes ielai.
Parādi papildināja Latvijas un sabiedroto gaisa spēku pārlidojums. Virs 11. novembra krastmalas bija redzami Latvijas Gaisa spēku UH-60 "Black Hawk" helikopteri, Valsts robežsardzes "Agusta AW109" un "AW119" helikopteri, kā arī Amerikas Savienoto Valstu UH-60 helikopteri un Kanādas bruņoto spēku "CH-146 Griffon" helikopteri.
Parādē bija skatāma plaša Latvijas un sabiedroto bruņoto spēku militārā tehnika, demonstrējot valsts aizsardzības spējas, modernizāciju un sabiedroto klātbūtni Latvijā.
Pirmo reizi parādē bija skatāma arī 155 mm riteņu artilērijas sistēma "Morana", par kuru iegādi šī gada septembrī Latvijas Aizsardzības ministrija, Slovākijas valdība un Čehijas aizsardzības rūpniecības uzņēmums "TATRA DEFENCE SYSTEMS" parakstīja trīspusēju līgumu.
Citāts:Šīs sistēmas drīzumā papildinās Nacionālo bruņoto spēku netiešās uguns atbalsta (artilērijas) vienības, būtiski stiprinot Latvijas atturēšanas un aizsardzības spējas.
Parādē bija redzami arī dažādi transporta un kaujas nodrošinājuma transportlīdzekļi, bezpilota lidaparāti un tālās darbības prettanku ieroču sistēmas, kas palielina Latvijas aizsardzības spējas.
18. novembrī no plkst. 11.00 līdz 16.00 Rīgas pasažieru ostā apmeklētājiem ir iespēja apskatīt militārās tehnikas un aprīkojuma izstādi. Ostas piestātnēs apskatāmi pieci Latvijas Jūras spēku kuģi, kā arī Lietuvas Jūras spēku kuģis "Skalvis".
Jūras spēki apmeklētājiem demonstrē savu specializēto aprīkojumu, tostarp zemūdens robotus, ko izmanto mīnu meklēšanā un neitralizēšanā, ūdenslīdēju ekipējumu un aprīkojumu, kā arī mācību mīnu paraugus, kas pēc izskata un uzbūves atbilst īstām jūras mīnām.
Izstādē apskatāma arī citu Nacionālo bruņoto spēku vienību un valsts aizsardzībā iesaistīto dienestu militārā tehnika un aprīkojums.
Iedzīvotāji novēl Latvijai patriotiskus latviešus
Šogad varētu Latvijai novēlēt ne tikai saules mūžu, bet apņemties būt vienotiem, mazāk šķelties un raudzīties, lai bērniem un mazbērniem būtu spoža un droša valsts. Tā šajā īpašajā dienā Latvijas Televīzijas raidījumam "Panorāma" sacīja iedzīvotāji, kas bija ieradušies vērot militāro parādi un nolikt ziedus pie Brīvības pieminekļa.
Zvirbuļu ģimenē pie krūtīm sprausts mammas austs Latvijas karogs. Parādi skatās ar sarkanbaltsarkaniem ziediem rokā.
"Katru gadu, tie kas mūs pazīst, zina, ka katru gadu velkam sarkanās krāsas un ar puķēm ejam pie pieminekļa," stāsta Emīlija.
Domājot par novēlējumiem Latvijai, viņa izceļ to, ko varam darīt mēs paši.
"Es novēlu patriotiskus latviešus," saka jaunākā meita Katrīna.
Militāro parādi ieradās skatīties arī Kristaps, Eduards un Agita:
"Man parādes ir atmiņā arī palikušas kā kaut kas ģimenisks. Vai skatījāmies televizorā, vai klātienē. Gribās to sajūtu nodod tālāk. Katram ir jāsaprot, ka tas spēks ir mūsos, katrā mūsu indivīdā, nevajag meklēt laimes lāci citos, jāsāk ar sevi."
Raugoties uz karavīriem, sabiedrotajiem, tehniku, jādomā par nākotni, tikmēr saka Daiga:
"Vajag skatīties uz rītdienu. Dažreiz šķiet, ka patīk skatīties kā ir bijis. Tā nevajag. Vajag skatīties uz priekšu. Kā būs mūsu bērniem, kā būs mazbērniem. Nākotnei. Saules mūžu, es varētu novēlēt."
Citāts:Viņa saka, ka tieši varam kļūt saliedēti, vienoti. Un tā būtu skaista dāvana Latvijai. Jaunsargi saka, ka gluži kā jaunsardzes pārbaudījumos – jāturas kopā, jāatbalsta viens otru.
Vēl kāda ģimene kurā bruņotajos spēkos dienē teju visi ģimenes vīri – aicina ne vien lepoties, bet arī izjust atbildību par valsti. Savukārt, ārzemju viesi, kuri arī vēroja parādi novēl saglabāt valstij visvarīgāko – brīvību.
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/...a.a671852/
|
|
|
| [LV|EU] Pūrs |
|
Publicējis: Vietuieraditajs - 23:14 - Forums: Sveicieni
- Nav atbilžu
|
 |
Ievads. Tā kā foruma saruna Dienas kreņki neaizgāja, tad saskaņa ar Jaunā saziņu tehnoloģiju politikas īstenošana tiek veidota Signal grupa, lai būtu lietotājiem tuvāk.
iztirzājums. Jaunās Signal grupas mērķis neatkarīga kultūras un literatūras draugu kopienas sarakste. Katrs kas lieto latviešu valodu ikdienā, ir latviešu kultūras entuziasts. Ko var sagaidīt šai grupā ir pārplicējumus no kubele.lv, stradnieks.eu un labsa.mooo.com par austāk minetājām tēmām. Kur iegūt Signal klientu: https://signal.org/lv/download/ Tur ir pieejamas uzstādīšanas programmas - Android, IPhone, Ipad, Windows, Mac, Linux. Signal'a sarunu arhīvs ir katrā ierīcē un nav centrālā arhīva. Augstāk minētajās vietnēs ir sagaidāmas Signal sarunu pārpublicējumi. Signal sarunu sauks [LV|EU] Pūrs https://signal.group/#CjQKIHFPAZMMgFU2EJ...Z7hgPvr8Kt
Nobeigums. Ar to tiek paziņots, ka privāta, noslēgta Signal grupa ir izveidota, kurai pievienošanās ir brīva un brīvprātīga.
|
|
|
| Jaunā saziņu tehnoloģiju politikas īstenošana |
|
Publicējis: Vietuieraditajs - 2026-11-17 3:56 - Forums: Par forumu
- Atbildes (2)
|
 |
Jebkurš idiots var nolasīt Zigītim priekšā lekciju, ka forums ir "novecojusi tehnoloģija" un, protams, Zigītim ir tiesības pavīpsnāt, un noburkšķēt "nu nu ... parādi klasi."
Bet papētot situāciju tehnoloģiju vidē, ir jāpievērš uzmanību divām lietām - tehnoloģiskās iespējas un mērķauditorija.
Tehnoloģiju vide īsti nepiedāvā daudz tādu īsti neatkarīgu pakalpojumu, jo tehnoloģija maskā naudu.
Signal, Mastodon un Bluesky vieno pamatmērķis piedāvāt lietotājiem neatkarīgāku, caurspīdīgāku un uz privātumu vērstu alternatīvu tradicionālajām tehnoloģiju milžu (Meta, X/Twitter, Google) platformām, taču tehniski tie darbojas ļoti atšķirīgi.
Galvenās kopīgās iezīmes - Atvērtais pirmkods (Open Source): Visu trīs platformu klienta lietotnes un pamatprotokoli ir atvērti — ikviens drošības pētnieks vai izstrādātājs var pārbaudīt kodu, lai pārliecinātos, ka tajā nav slēptas izsekošanas vai datu vākšanas.
- Nav reklāmu un uzvedības profilēšanas: Neviens no šiem rīkiem nepelna, pārdodot lietotāju uzmanību vai mērķētu reklāmu, kā arī neizmanto algoritmus, kas mākslīgi uzkurina strīdus, lai noturētu lietotāju pie ekrāna.
- Neatkarība no lielajām korporācijām: Visas trīs platformas pārvalda bezpeļņas organizācijas vai sabiedriskā labuma struktūras (Signal Foundation, Mastodon gGmbH, Bluesky PBLLC), nevis biržā kotēti uzņēmumi, kuru galvenais pienākums ir peļņa akcionāriem.
- Brīva un atvērta piekļuve: Visi trīs pakalpojumi ir bez maksas ikdienas lietotājiem.
|
|
|
| 18.novembris (2026) |
|
Publicējis: LvSnor - 2026-11-16 12:43 - Forums: Sveicieni
- Nav atbilžu
|
 |
Pucēšanās, rotāšanās, pētīšana un gardumu gatavošana. Kā krāšņi svinēt Latvijas dzimšanas dienu kopā ar bērniem?
Lai skaisti svinētu svētkus, tiem nopietni jāgatavojas. Te praktiski ieteikumi un idejas vecākiem un bērniem, kā gatavoties svētku svinēšanai – gatavot rotas, izzināt Latvijas simbolus, sapost svētkiem lelles, gatavot gardumus un saprast, cik Latvijai gadu.
Patriotiska piespraude
Ieteikumi, kā kopā ar bērniem pagatavot patriotisku piespraudīti vai somas piekariņu.
Nepieciešams filcs karmīnsarkanā krāsā – vidēja biezuma, tādu bērnam būs vieglāk šūt –, atstarojoša lente, saspraudīte piespraušanai, diegs, adata, šķēres.
Nepieciešamas divas vienādas sirsniņas. Ar krītu vai ziepju gabaliņu uz filca uzzīmē sirsniņu, Latvijas kontūru vai kādu citu formu. Izgriež uzzīmēto figūru un tad izgriež otru, tik pat lielu. Kad pie vienas sirsniņas piešūts rotājošais elements, pie otras piespraude, abas sirsniņas saliek kopā un sašuj.
Izzini Latvijas simbolus!
Katrai valstij ir savi simboli, iepazīsti Latvijas karogu, ģerboni un himnu.
Karogs
Citāts:Latvijas karogs ir uzskatāms par vienu no senākajiem mūsdienās izmantotajiem valsts karogiem pasaulē.
Likums nosaka, ka svētku dienās noteikti jāizkar karogs. Pie dažādām iestādēm karogs ir izkārts katru dienu. Valsts karoga izskatu, izkāršanas noteikumus, attieksmi pret karogu nosaka likums.
Dokumenti
Latvija-karogs.pdf
Lejuplādēt
75.73 KB
Izdrukājams darbs karoga krāsošanai vai aplicēšanai ar krāsainiem papīra gabaliņiem.
https://www.lsm.lv/raksts/vecaki-un-bern...m.a671864/
|
|
|
| mākslas cenzūra Latvijā |
|
Publicējis: LvSnor - 2026-11-16 11:56 - Forums: Cita māksla un kultūra
- Nav atbilžu
|
 |
Par bēdām un būdiņām: performances mākslas cenzūra Latvijā
«Esmu dabūjusi kā ar mietu pa pieri.» Māksliniece Gundega Evelone par cenzūras dažādajām sejām
"Pēc tam pie manis nāca atvainoties simpozija kuratore, kura teica, ka viņi neko nevar darīt, ja jau galvenais cilvēks man ir aizliedzis, bet tas bija tāds paradokss – kā absurda teātris," savu saskarsmi ar varas pozīciju ietekmi pār radošajām izpausmēm atminas māksliniece Gundega Evelone, kuras profesionālā darbība vairākkārt pierādījusi – ejot pret straumi, mākslinieks var sastapties ar dažādām problēmām un "dabūt kā ar mietu pa pieri" ar dažādām cenzūras izpausmēm.
Esmu dabūjusi kā ar mietu pa pieri – tā savu pieredzi, saskaroties ar cenzūru performances mākslā, apraksta māksliniece, kritiķe un kuratore Gundega Evelone, kura mākslas pasaulē darbojas jau vairākus gadus. Ar sabiedrības neizpratni, dažāda līmeņa skandāliem un savas radošās brīvības ierobežojumiem viņa saskārusies vairākkārt, un pirmā šāda veida pieredze bijusi jau studiju laikā, kad piedalījusies studentu simpozijā Kuldīgā.
Nepatīk, tātad var iznīcināt?
"Tas bija jau pirms kādiem 15 gadiem. Mēs radījām pilsētvides instalācijas, kas bija daļēji saskaņotas, un es uzbūvēju rindu ar mazām mājiņām, kas saucās "Kaimiņu aplūrēšanas būdiņas", jo es biju pamanījusi, ka Kuldīgā, kā jau mazpilsētās, cilvēki viens otru ļoti vēro un pēc tam par novēroto savā starpā sarunājas. Mana būdiņu ideja bija tāda, ka tu vari tur ieiet iekšā, pavisam neredzami lūrēt uz garāmgājējiem un viņus nosodīt, piemēram. Šīs būdiņas tika izvietotas uz galvenās ielas, bet nākamajā rītā tas darbs, ko es biju izveidojusi, bija iznīcināts," atceras Gundega Evelone.
Citāts:"Es pieļauju, ka kādu bija sadusmojis tas, kas bija rakstīts par mazpilsētas sadzīvi tajā visā. Un tādā veidā mākslas darbs pazuda," saka māksliniece.
Tolaik cenzorus neviens tā arī neatrada un, iespējams, ka īpaši nemeklēja. Arī plašākas sarunas ar pasniedzējiem, citiem māksliniekiem vai pilsētas pārstāvjiem par notikušo māksliniece nepiedzīvoja. "Tas tika pieņemts kā normāls akts – vienkārši cilvēkiem nepatika," saka Gundega Evelone.
Kaut arī piedzīvotais bijusi mācība mazliet piedomāt pie tā, kā sabiedrība varētu reaģēt uz viņas radīto mākslu, Gundega Evelone uzskata, ka viņas radošo brīvību šī pieredze nav
ierobežojusi.
Citāts:"Protams, ja tu rēķini, cik daudz tu esi ieguldījis laiku un resursus, kuru tev tajā brīdī kā studentam nav, tas ir sarūgtinoši, jo būtu bijis patīkami vismaz redzēt, kā skatītājs mijiedarbojas ar šo darbu.
Toreiz tā situācija bija tāda, ka darbs tika uzlikts vakarā ar domu, ka nākamajā rītā tas tiks nofotografēts un es varēšu vērot cilvēkus, bet mēs līdz tam pat netikām. Savā ziņā tā bija vilšanās, bet, no otras puses, man kā performatīvai personai ir svarīgi sadarboties ar publiku, un tas man bija kā interesants pētījums. Ilūziju par pilsētvidi un cilvēkiem man vairs nav. Es apzinos, ka reakcijas ir dažādas, un tā bija laba mācība par to, kā strādā pūlis," saka māksliniece.
Cenzē par pārāk lielu atklātību?
Turpmākos gados krātā pieredze un citu kolēģu piedzīvotais Gundegai Evelonei pierādījis, ka jebkuram darbam, kas tiek izstādīts pilsētvidē, jābūt "muļķu drošam". Māksliniece zina – ar to var notikt jebkas, sākot ar šķietami nevainīgu pārvietošanu, sadalīšanu vai apzīmēšanu, līdz pat pilnīgai iznīcināšanai.
"Viss ir piedzīvots. Es esmu speciāli arī no betona taisījusi darbus, lai tos nevar pārvietot, bet jebkas var notikt, un tas ir normāli, jo tā ir pasaule. Tu savu darbu atdod pasaulei, kad tu esi viņu kaut kur novietojis.
Citāts:Bet cita situācija ir tad, kad iejaukšanās notiek apzināti un kad tā notiek no varas pozīcijām," uzskata Gundega Evelone.
Pirms vairāk nekā 10 gadiem māksliniece bija devusies uz simpoziju Krievijas militārajā pilsētā Kronštatē, kas atrodas netālu no Sanktpēterburgas. "Mūs vietējais muzejs uzaicināja piedalīties vides mākslas festivālā, lai runātu par vides piesārņojumu. Viņi teica, ka mums jārada darbs par vides aizsardzību no atkritumiem, kas ir atrodami muzeja telpās. Viņiem bija tāda milzīga noliktava, kas līdz nabai bija piepildīts ar drazu. Kronštatē bija tāpat kā Maskavā, ka centrālā iela ir skaista, bet apkārt viss ir piegāzts ar atkritumiem – riepas un viss cits mētājās krūmos," atceras Gundega Evelone.
Parakņājusies pa piedāvāto atkritumu klāstu, viņa nolēmusi veidot instalāciju no naftas piķiem. "Es gribēju izveidot pludmales ainavu, kas kopā ar piķi norādītu uz šo piesārņojumu. Bet tajā dienā, kad es sāku strādāt, pie manis atnāca muzeja direktors, ko es iepriekš nebiju satikusi, bet viņš bija tātad pati centrālā persona, un viņš mani sāka lamāt par to,
Citāts:ko es vispār iedomājoties – es kausēšot piķi, es norādīšot uz to, kādas viņiem ir vides problēmas, lai gan simpozijs bija par šo tēmu un tieši to viņi man prasīja.
Viņš man aizliedza tādu instalāciju veidot," saka Gundega Evelone. "Pēc tam pie manis nāca atvainoties simpozija kuratore, kura teica, ka viņi neko nevar darīt, ja jau galvenais cilvēks man ir aizliedzis, bet tas bija tāds paradokss – kā absurda teātris. Protams, es vēl biju jauna un nezināju, kā man reaģēt un rīkoties," saka māksliniece.
Citāts:"Tas aukstums un tas ļaunums, kas nāca no tā cilvēka… Tu jūti, ka viņš jūt to pārākumu un ka viņš var atļauties tevi tā izsmērēt," viņa atceras.
Gundega Evelone gan atklāj – no savām agrīnajām pieredzēm ir mācījusies un, ja būtu iespēja atgriezties pagātnē ar tagadējām zināšanām, māksliniece būtu gana drosmīga, lai muzeja vadītājam atgādinātu, kāpēc simpozijs ticis organizēts, un vajadzības gadījumā viņa vienkārši dotos prom. Tomēr Gundega Evelone ir pārliecināta, ka daudzu mākslinieku tālākā izaugsme, piedzīvojot līdzīgas pieredzes, komentārus un attieksmi no varas pozīcijām, jau pašā ceļa sākumā var arī sagraut un negatīvi ietekmēt.
Ja iesi pret straumi, finansējuma nebūs?
Kopš piedzīvotajām situācijām pagājuši vairāki gadi, tomēr māksliniece uzskata, ka cenzūras izpausmes mākslas vidē jūtama vēl joprojām. Piemēram, viņa ir pārliecināta, ka mākslinieki, kuri atļaujas iet ārpus ierastā, ārpus saprotamā, ārpus "pareizā", netiešā veidā tiek ierobežoti arī finansējuma piešķiršanas un iecerēto projektu atbalstīšanas kontekstā.
"Tev ir vieglāk piekļūt pie dažāda veida resursiem, izmantojot konkrētus vizuālus, ideju, konceptuālos kodus, izmantojot noteikta veida uzvedību gan publiskajā telpā, gan arī ejot noteiktā secībā konkrētus soļus mākslinieka karjerā. Ja tu izkļūsti ārpus šī rāmja, kas ir tas vispārpieņemtais labais stils, kā attīstīties daudzsološam māksliniekam, tev var būt ļoti grūti ieiet atpakaļ ciklā, kur tu iegūsti piekļuvi resursiem," saka Gundega Evelone.
Šādas likumsakarības viņa novērojusi, divus gadus strādājot Valsts Kultūrkapitāla žūrijā. "Šī sistēma ir tāda, kas vienlaicīgi cīnās pati pret sevi, bet vienlaicīgi viņa nespēj funkcionēt bez rāmējuma.
Citāts:Finansējumu iegūst tikai katrs piektais projekts, un vienā konkursa kārtā tev jāvērtē kādi 250 projekti. Lai tu iegūtu finansējumu šajos milzīgajos konkurences apstākļos, (..) tev ir jāmāk runāt projektu valodā,
un tev ir jāmāk ne tikai izteikties, bet arī jāseko līdzi jaunākajiem trendiem. Pat ar vislabāko sirdsapziņu, sekojot kritērijiem, ir grūti atbalstīt kādu projektu, kurš kaut kādā veidā izkrīt ārpus tā rāmējuma, kādam būtu jābūt labam projektam," novērojusi māksliniece.
Citāts:"Un ja tu izkrīti vienreiz, divreiz ārpus šī loka, tu attālinies arvien tālāk no tās iespējas veidot veiksmīgi savu karjeru," saka Gundega Evelone.
Neatkarīgi mākslinieki, kuru izdzīvošana atkarīga no dalības atbalstītos projektos, bieži vien laika gaitā sāk sevi pašcenzēt, jo rodas pārliecība un izpratne, ka finansējumu var iegūt tikai tad, ja seko konkrētām norādēm. "Es esmu no malas redzējusi izmisīgus mākslinieku mēģinājumus sekot jaunākajiem trendiem, un viņi aizmirst savas autentiskās sajūtas, kas viņiem ir bijušas. Ir ļoti žēl – te var runāt par pašcenzūru, jo tu mainies, kolaboracionējies ar to, kas pašlaik ir it kā topā, bet tādā veidā tu zaudē savu oriģinalitāti," uzskata Gundega Evelone.
https://www.lsm.lv/raksts/kultura/maksla...m.a669641/
|
|
|
| BBC darbinieks Maskavā intevija |
|
Publicējis: LvSnor - 2026-11-08 17:34 - Forums: Starptautiski notikumi
- Nav atbilžu
|
 |
“Strādāt Krievijā ir kā būt dziļjūras nirējam,” BBC darbinieks Maskavā stāsta RFI
01/11/2026
Kā no galvaspilsētas ziņot par Krievijas kara realitāti? BBC Krievijas korespondents Stīvs Rozenbergs, kurš Maskavā dzīvo jau vairāk nekā 30 gadus, ir viens no nedaudzajiem Rietumu žurnālistiem, kas joprojām strādā valstī. Viņš pastāstīja RFI par savu ikdienas dzīvi kā reportierim Krievijā un to, kāpēc viņš ir izvēlējies palikt, neskatoties uz Kremļa pieaugošo naidīgumu pret ārvalstu medijiem.
Rozenbergs ir labi pazīstams Krievijā. Slava, ko viņš ieguvis, uzdodot Krievijas politiskajiem līderiem, tostarp prezidentam Vladimiram Putinam, tiešus un nelokāmus jautājumus televīzijas preses konferencēs, nozīmē, ka viņam bieži uzrunā uz ielas – tikšanās, viņš saka, ir ārkārtīgi pozitīvas.
"Ļoti bieži cilvēki pienāk pie manis, lai paspiestu roku vai palūgtu selfiju... tas daudz pasaka par to, kas notiek valstī," viņš teica. "Manuprāt, tas parāda, ka milzīgais antirietumu propagandas vilnis, ko izplata valsts mediji, nav sasniedzis visus iedzīvotājus."
Nesenā vizītē Francijā, lai piedalītos Bajē Kalvadosas-Normandijas kara korespondentu balvas pasniegšanas ceremonijā, kurā pēc gada, kad Rozenbergs bija strādājis par reportāžām no Krievijas, tika demonstrēta BBC dokumentālā filma "Mūsu cilvēks Maskavā", viņš tikās ar RFI.
RFI: Kāda ir bijusi sajūta, atrodoties ārpus Krievijas Rietumeiropā, Francijā? Stīvs Rozenbergs: Katru reizi, kad pametu Krieviju, kas nenotiek pārāk bieži, un ierodos Eiropā vai atgriežos mājās Apvienotajā Karalistē, man sākumā šķiet dīvaini izkāpt no šī burbuļa, kurā dzīvoju un strādāju. Taču es domāju, ka ir svarīgi ik pēc dažiem mēnešiem pamest Krieviju, spert soli atpakaļ un no attāluma paskatīties uz tur notiekošo, pirms atgriežaties.
Savā ziņā darbs Krievijā mūsdienās ir mazliet līdzīgs dziļūdens nirējam. Tu nolaižies zem virsmas, ļoti dīvainā vidē, kur spiediens ir intensīvs. Pēc pilna mēroga Krievijas iebrukuma Ukrainā man bija sajūta, ka milzīgs vilnis ir pārņēmis Krieviju, ko es pazinu.
Tāpēc laiku pa laikam ir svarīgi izkāpt virspusē – ja vēlaties, noņemt regulatoru – un ieelpot, pirms atkal nirst. Kad pametu valsti, es vēlos atgriezties, jo tas mani fascinē, un es vēlos zināt, kas notiks. Taču laiku pa laikam ir svarīgi atbrīvoties no spiediena.
RFI: Jūs pirmo reizi ieradāties Krievijā 1991. gadā, sākotnēji, lai mācītu angļu valodu, vēlāk kļūstot par BBC korespondentu. Vai atceraties brīdi, kad Krievija, ko pazināt, patiesi mainījās? Vai bija kāds pagrieziena punkts, vai arī tas notika pakāpeniski?
SR: Kad atrodaties viesuļvētras vidū, ir grūti saskatīt visu, kas notiek. Tikai atskatoties, jūs saprotat: "ā, tas bija tieši tas brīdis, kad kaut kas mainījās".
Atskatoties atpakaļ, man ir sajūta, ka esmu pazinis četras dažādas Krievijas. Es redzēju Padomju Krievijas galu – 1990. gadā pavadīju gadu, studējot Maskavā. Tāpēc es piedzīvoju Padomju Savienības pēdējos nopūtas brīžus. Tad es biju liecinieks tās sabrukumam 1991. gadā.
Un es redzēju 1990. gadu Krieviju, neatkarīgās Krievijas pirmo desmitgadi, kas bija pilna haosa, pilna arī cerību, ka Krievija un Rietumi būs draugi, un šī būs jauna miera ēra, bet arī haosa ēra, daudzi krievi kļūst nabadzīgi, kari Čečenijā..."
Tad bija Putina Krievija, pirmā versija. Viņa nākšana pie varas 2000. gadā iezīmēja citādu Krieviju. Jau no paša sākuma bija satraucošas pazīmes, bet šķita, ka Putins vēlas uzlabot attiecības ar Eiropu un Rietumiem. Ekonomika auga. Naftas cenas bija augstas. Tad pakāpeniski valsts kļuva autoritārāka.
Visbeidzot, esmu piedzīvojis Krieviju pēc 2022. gada, ko es bieži saucu par Z-Krieviju. Z ir viens no simboliem tam, ko Kremlis sauc par "īpašo militāro operāciju" Ukrainā. Tā ir ļoti atšķirīga Krievija, daudz autoritārāka, ar represīvākiem likumiem. Valsts, kas karo ar savu kaimiņvalsti un ar arvien pieaugošu iekšējo... represijas.
RFI: Vai jūs pārsteidza tas, ka Putins aizgāja tik tālu, ka iebruka Ukrainā?
SR: Jā, pilnīgi noteikti. Es nedomāju, ka viņš pieņems šādu lēmumu. Tā bija Kremļa karojoša spēka demonstrācija. Tajā dienā es biju ēterā visu dienu līdz vēlai naktij. Kad pabeidzu savu pēdējo tiešraidi, apsēdos un pirmo reizi patiesi aptvēru notikušā apmērus. Es sapratu, ka dzīve nekad vairs nebūs tāda pati. Ne tikai Krievijai, bet arī Eiropai, Rietumiem.
Un esmu pārliecināts, ka Putins nedomāja, ka tas būs karš. Esmu pārliecināts, ka viņam noteikti bija jābūt pārliecinātam, ka dažu dienu vai, augstākais, nedēļu laikā Kijevā sabruks Ukrainas valdība, tiks ieviests promaskaviskais režīms un viss šis pasākums paliks militāra operācija. Taču varas iestādes acīmredzami kļūdījās.
RFI: Parunāsim par to, kā jūs veicat savu darbu Maskavā BBC. Jums ik pēc trim mēnešiem ir jāatjauno vīzas un akreditācijas, kā tas ietekmē jūsu darba veidu?
SR: Iepriekš mēs saņēmām viena gada vīzas un akreditācijas, daudzkārtējas ieceļošanas vīzas... Bet kopš iebrukuma Ukrainā žurnālisti no tā sauktajām "nedraudzīgajām valstīm" saņem tikai trīs mēnešu vīzas. Un Apvienotā Karaliste ir šajā sarakstā. Tāpēc mums ik pēc trim mēnešiem ir jāatjauno vīzas un akreditācijas.
Sākumā, tuvojoties derīguma termiņa beigām, neizbēgami rodas jautājums, vai viņi to atjaunos vai nē. Es iedomājos, ka tieši tā varas iestādes vēlas, lai mēs justos. Bet esmu sapratis, ka nav jēgas uztraukties. Es neko nevaru darīt, ja kādu dienu viņi nolems neatjaunot manu vīzu, es nevarēšu ietekmēt viņu lēmumu. Tāpēc nav jēgas uztraukties vai turēt čemodānu iepakotu.
RFI: Kopš 2022. gada jums ir arī jādomā citādi par cilvēkiem, kurus satiekat, kur jūs viņus satiekat un kā jūs ar viņiem mijiedarbojaties. Pastāstiet mums par to.
SR: Mums, protams, ir ļoti rūpīgi jāpārdomā, ar ko mēs runājam un ko mēs laižam ēterā vai pārraidām. Pēc 2022. gada februāra Krievijā tika pieņemta vesela virkne represīvu likumu, lai apklusinātu disidentus un sodītu tos, kas kritizē varas iestādes un karu. Tāpēc mums ir pienākums nodrošināt to cilvēku drošību, kurus mēs laižam ēterā.
Kad es veicu [intervijas ar parastiem cilvēkiem ielās], es tieši nejautāju cilvēkiem: "Vai jūs esat par karu vai esat pret karu?", jo tas varētu viņus iedzīt nepatikšanās. Taču ir daudz citu jautājumu, kas ļauj mums novērtēt sabiedrības viedokli un saprast, kas notiek.
Ir arī vietas, kur mēs vairs nevaram doties, lai kur agrāk gājām. Piemēram, pēdējos divus vai trīs gadus BBC nav saņēmusi atļauju doties uz Belgorodas, Kurskas un Brjanskas apgabaliem, kas robežojas ar Ukrainu, kur sprādzieni un bezpilota lidaparātu uzbrukumi acīmredzami rada daudz sižetu. Tagad, lai dotos uz šiem reģioniem, ir nepieciešama īpaša atļauja, kas netiek piešķirta. Mēs turpinām pieteikties, bet pagaidām nevaram doties.
Es lasu Krievijas presi un regulāri publicēju tās apskatus, jo laikraksti daudz raksta par to, kas notiek valstī. Pat ļoti kontrolētā mediju vidē tie atspoguļo notikumus Maskavā. Un varas iestādes nevar mani apsūdzēt propagandas izplatīšanā, ja es ziņoju par to, kas ir laikrakstos.
RFI: Vai tagad ir grūti pārliecināt cilvēkus ar jums runāt?
SR: Mums agrāk bija ļoti garš autoru, ekspertu un komentētāju saraksts, ar kuriem varējām sazināties, lai runātu par visdažādākajām tēmām: kultūru, mūziku, politiku, ekonomiku. Un tad pēc 2022. gada – patiesībā tas sākās pirms pilna mēroga iebrukuma – daži cilvēki sāka atteikt mūsu interviju pieprasījumus. Šis garais saraksts kļuva ārkārtīgi īss.
Daži cilvēki baidās runāt ar BBC. Viņi nevēlas riskēt ar apsūdzībām par saistību ar kādu no lielākajiem Rietumu medijiem. Citi ir pametuši valsti.
Mani pārsteidz tas, ka parastie cilvēki vienmēr piekrīt ar mums runāt uz ielas. Lai kur mēs dotos – pilsētās, mazpilsētās vai ciematos –, mēs apturam garāmgājējus. Es vienmēr iepazīstinu ar sevi, norādot, ka strādāju BBC. Protams, ne visi piekrīt runāt, bet, ja jūs apturēsiet cilvēkus Oksfordstrītā Londonā, ne visi atbildēs arī uz jūsu jautājumiem. Daudzi cilvēki piekrīt ar mums runāt, un tas ir iedrošinoši.
RFI: Preses brīvība mūsdienās Krievijā praktiski nepastāv. Kad uzdodat Putinam jautājumu viņa ikgadējā decembra preses konferencē, vai jautājums dažreiz ir svarīgāks par atbildi?
SR: Pirmkārt, nav garantijas, ka man būs iespēja uzdot vārdu. Bet, kad man ir tāda iespēja, es zinu, ka tā ir milzīga atbildība. Man ir jādomā par jautājumu, ko es uzdošu, un par to, ko dzirdēs krievi, kas skatās tiešraidē visā valstī.
Tas nav viegli, jo reti kad tiek uzdots papildu jautājums – tiklīdz jautājums ir uzdots, viņi atņem mikrofonu. Bet pat viens jautājums Putinam un viena atbilde var izgaismot viņa domāšanas veidu.
Reiz [pēc tam, kad biju uzdevis jautājumu], nākamajā dienā apsargs mūsu ēkā teica: "Stīv, jautājums, ko tu vakar uzdevi mūsu prezidentam, ir jautājums, ko mēs visi sev uzdodam." Tas iemāca kaut ko par to, ko cilvēki domā.
Es ļoti vēlētos veikt īstu interviju ar Putinu. Līdz šim mani mēģinājumi ir bijuši neveiksmīgi. Esmu divas reizes ilgstošās intervijā intervējis [Baltkrievijas prezidentu Aleksandru] Lukašenko. Viņš ir pavisam citāds personāžs nekā Putins. Viņš atbild uz visu un šķiet, ka intervijas laikā izbauda sava veida dueli.
RFI: Kāpēc, jūsuprāt, ir svarīgi būt klāt uz vietas?
SR: Klātienes klātbūtnei ir patiesa vērtība. Ja jūs neesat tur, ja vairs nav ārzemju korespondentu, viss kļūst melns vai balts. Visi krievi šķiet melni, un arī visa valsts. Bet, kad esat tur, mēs varam redzēt nianses.
Minēšu piemēru. Es atgriezos Maskavā pēc reportāžas brauciena, un mēs apstājāmies degvielas uzpildes stacijā apmēram 200 kilometru attālumā no pilsētas. Es gribēju nopirkt cepumus. Kad tuvojos, lai samaksātu, cits klients mani atpazina. Viņš pienāca pie manis un jautāja, vai esmu reportieris. Es atbildēju jā. Viņš man teica: "Es kaut kur redzēju jūsu reportāžas, varbūt YouTube." Un viņš teica, ka vēlas samaksāt par maniem cepumiem. Es viņam teicu, ka viņam tas nav jādara, ka tas ir ļoti laipni, bet nav nepieciešams. Viņš uzstāja un samaksāja. Tad viņš pienāca un paspieda man roku ar platu smaidu, pirms aizgāja. Tieši šīs mazās mijiedarbības mums daudz ko iemāca par to, kas notiek.
Runa nav tikai par to, ko saka un domā prezidents, bet arī par to, ko saka un domā parastie krievi.
RFI: Jūs ziņojat no Krievijas jau vairāk nekā 25 gadus. Raidījumā “Mūsu cilvēks Maskavā” jūs sakāt, ka vēlaties palikt, lai pastāstītu šī stāsta beigas. Vai jums ir svarīgi to novest līdz galam?
SR: Jā, es sev to saku visu laiku, bet vai tas ir reāli? Kad šis stāsts beigsies? Savā ziņā Krievija atgādina plašu Tolstoja romānu – tas ir “Karš un miers”. Diemžēl šajā brīdī vairāk kara nekā miera. Mēs pāršķirstām lappuses, domājot, kā romāns beigsies, bet šķiet, ka tas turpinās mūžīgi. Tas vienkārši turpinās. Viena Krievija nomaina otru, tad vēl vienu.
https://www.rfi.fr/en/international/2026...-tells-rfi
|
|
|
| Mozilla Firefox 160 |
|
Publicējis: LvSnor - 2026-11-02 7:21 - Forums: Datortehnika un programmatūra
- Atbildes (4)
|
 |
Mozilla Firefox 160 — gaidāmās stabilās versijas apskats
Plānotā versija Firefox 160
Plānotais izlaišanas datums: 2026. gada 10. novembris
Pašlaik Firefox 160 ir Beta stadijā. Tālāk minētās iespējas vēl var mainīties līdz stabilās versijas izlaišanai.
Firefox 160 izskatās pēc diezgan interesanta atjauninājuma. Galvenais uzsvars ir uz ērtāku vairākuzdevumu darbu, video atskaņošanu, privātumu un pārlūka savietojamību.
1. Galvenie jaunumi
Mini Window — jauns peldošais logs
Viens no lielākajiem jaunumiem
Iespēja pārvietot veselu cilni vai tās daļu nelielā logā, kas paliek virs citiem logiem. Noder dokumentiem, sarakstēm un video zvaniem.
Picture-in-Picture uzlabojumi
Video logā pievienota atskaņošanas ātruma regulēšana no 0,25× līdz 2×.
Ērtāka vēstures pārvaldība
Vēstures ierakstus no sānu joslas tagad var vilkt uz cilņu joslu, lai tos atvērtu jaunās cilnēs.
Adresešu joslas uzlabojumi - Skaidrāk izcelts domēna nosaukums.
- Ja kopēts meklēšanas teksts, konteksta izvēlnē parādās Paste and Search.
2. Drošība un privātums- Firefox Android versijā vietējā tīkla piekļuves ierobežojumi pēc noklusējuma ir ieslēgti. Vietnēm būs jāpieprasa atļauja piekļūt ierīcēm lokālajā tīklā.
- Epasta un citu lietotņu saišu atkārtotu atvēršanas pieprasījumu varēs bloķēt ar opciju Never allow.
- Bloķētās vietnes būs iespējams pārvaldīt iestatījumos.
3. Video, PDF un tehniskie uzlabojumi- Atbalsts Matroska (MKV) video failiem ar FLAC, MP3 vai PCM audio.
- PDF dokumentu pieejamības uzlabojumi, tostarp MathML satura saglabāšana PDF formātā.
- macOS WebGL renderēšanai izmantota Apple Metal grafikas API.
- Uzlabota vietņu saderība ar dažādiem CSS elementiem.
- Izlabotas vairākas adreses joslas, lejupielāžu un macOS problēmas.
4. Izstrādātājiem
Firefox 160 pievieno arī tehniskas izmaiņas:- Web Speech API runas atpazīšana ierīcē reāllaikā 40 valodās.
- ARM64 platformās paplašinājuma API atgriezīs arhitektūras nosaukumu
arm64
- Uzlabota saderība ar vietnēm, kuras izmanto vecāku CSS sintaksi.
Oficiālie informācijas avoti
Piezīme: šis ir Firefox 160 Beta funkciju apkopojums, nevis galīgais stabilās versijas izmaiņu saraksts. Ne visas Beta funkcijas obligāti nonāks gala laidienā.
|
|
|
| Lielākā laupīšana kriptovalūtu vēsturē |
|
Publicējis: LvSnor - 2026-10-31 22:14 - Forums: Starptautiski notikumi
- Nav atbilžu
|
 |
Pazuduši 20 minūtēs: Kā norisinājās lielākā kriptovalūtu vēsturē notikušā laupīšana
Reuters
Publicēts: 2026. gada 30. oktobrī plkst. 12:17 pēc EDT laika
SINGAPŪRA — Hakeri nozaga 6,3 miljardus ASV dolāru no pasaulē lielākās kriptovalūtu biržas Binance rekordlielā digitālo aktīvu zādzībā.
Lūk, kas mums līdz šim zināms:
Kas notika?
Saskaņā ar biržas un blokķēdes ierakstu ekspertu analīzi no Binance makiem tika izzagtas aptuveni 6,3 miljardu ASV dolāru vērtas kriptovalūtas. Binance paziņojumā par X norādīja, ka sākotnēji uzskatīja, ka uzbrukumā ir iesaistīts kompromitēts klēpjdators. "Tomēr mūsu turpmākā izmeklēšana ir atklājusi papildu uzlaušanas punktus," tas piebilda, sīkāk nesniedzot informāciju. Birža pārvalda drošu aktīvu fondu lietotājiem — 1 miljarda dolāru lielu bitkoinu rezervi, kas paredzēta klientu aizsardzībai drošības pārkāpuma gadījumā, teikts tās tīmekļa vietnē. Līdzdirektors Ričards Tengs sacīja, ka zaudējumi tiks segti no fonda un uzņēmuma resursiem. Saskaņā ar ASV blokķēdes analītikas uzņēmuma TRM Labs sniegto informāciju uzbrucēji apdraudēja Binance “parakstīšanas infrastruktūru”, kas autorizē darījumus, ļaujot tiem izdot norādījumus, kas iztukšo skartos makus. Blokķēdes ieraksti liecina, ka lielākā daļa laupīšanas notika aptuveni 20 minūšu laikā, sākoties ceturtdien neilgi pēc plkst. 20:00 pēc Griničas laika. Kad līdzekļi bija pārvietoti, uzbrucēji steidzās tos pārvietot ārpus Binance darījumu partneru un stabilo kriptovalūtu emitentu sasniedzamības, kuri ir iesaldējuši aptuveni pusi no nozagtajiem aktīviem. Dažu kriptovalūtu, tostarp tādu galveno stabilo kriptovalūtu kā Tether USDT un Circle USDC, neparasta iezīme ir tā, ka to emitenti var tos attālināti iesaldēt. “Vienkārši izsakoties, uzbrucējs, iespējams, nav nozadzis seifa atslēgu, bet gan nolaupījis sistēmu, kas liek seifam atbrīvot naudu,” sacīja Džošua Ču, Honkongas advokāts, kurš strādā ar kriptovalūtu lietām.
Kas stāv aiz tā?
Vairākas ASV blokķēdes analīzes firmas paziņoja, ka uzbrukumam ir līdzības ar iepriekšējām operācijām, kas piedēvētas Ziemeļkorejas hakeriem. Tengs sacīja, ka Binance izmeklēšana vēl nav identificējusi uzbrucējus, savukārt Ziemeļkoreja regulāri noliedz savu iesaisti kiberuzbrukumos un kriptovalūtu zādzībās. Ziemeļkorejas pārstāvniecība Ženēvā un vēstniecība Ķīnā nekavējoties neatbildēja uz komentāru pieprasījumiem. TRM paziņoja, ka pārkāpumam ir kopīgas iezīmes ar pagājušā gada uzbrukumu kriptovalūtu biržai Bybit, ko FBI piedēvēja Ziemeļkorejas hakeriem. Uzņēmums paziņoja, ka ir ļoti pārliecināts, ka aiz Binance zādzības stāv tā pati grupa. Chainalysis paziņoja, ka pagājušajā mēnesī uzbrukumā Bitget nozagtie līdzekļi tika sajaukti ar ieņēmumiem no Binance pārkāpuma.
Kur ir nauda?
Apmēram puse no nozagtajiem aktīviem bija stabilās kriptovalūtas (stablecoins), kuras kopš tā laika ir iesaldējuši tādi emitenti kā Tether, Circle, Ripple un World Liberty Financial, Trampa ģimenes kriptovalūtu uzņēmums. Tas nenozīmē, ka kriptovalūtas tiks atgrieztas Binance, taču tas ievērojami ierobežo uzbrucēju iespējas tās pārvērst skaidrā naudā. TRM paziņoja, ka daļa līdzekļu jau ir iemaksāta kā nodrošinājums ētera aizņemšanai, un lēš, ka aptuveni 2,4 miljardu dolāru vērtībā bitkoinu un ētera ir nesasniedzami. Tā kā neviena centralizēta vienība neizdod bitkoinu vai ēteri, neviens nevar iesaldēt šos aktīvus, sacīja Patriks Tans, Singapūras blokķēdes izlūkošanas uzņēmuma ChainArgos galvenais jurists. "Bitkoinu un ēteri var apturēt tikai tad, ja uzbrucējs tos nosūta kriptoaktīvu biržai vai brokerim, kas spēj un vēlas tos iesaldēt, vai ja tiesībaizsardzības iestādes iegūst privātās atslēgas."
Tirgus dalībnieki un analītiķi norādīja, ka uzbrucēji, visticamāk, jauks nozagtās kriptovalūtas ar citiem aktīviem vai izmantos mazāk zināmas kriptovalūtas un biržas, lai mēģinātu pārvietot ieņēmumus. Bernardo Brites, stabilās kriptovalūtas infrastruktūras uzņēmuma Trace Finance izpilddirektors, sacīja, ka šādu uzlaušanas ieņēmumus parasti var atmazgāt tikai pirmajās stundās. "Jo vairāk laika paiet, jo mazāka iespēja, ka viņi varēs novirzīt šos līdzekļus uz citām biržām vai maksājumu pakalpojumu sniedzējiem — viņi būtībā tiek iekļauti melnajā sarakstā."
Chainalysis savā tīmekļa vietnē publicētā ierakstā norādīja, ka tā izmeklētāji novēro atmazgāšanas modeļus, ko viņi iepriekš nebija redzējuši. "Tūkstošiem darījumu īsā laika periodā liecina, ka uzbrucēji izmanto automatizāciju, lai slēptu līdzekļu pēdas. Tā vietā, lai vienkārši pārvietotu līdzekļus tālāk, viņi tos atkārtoti pārvieto starp adresēm, bieži vien nosūtot līdzekļus atpakaļ uz adresēm, kas bija iesaistītas agrāk secībā," tas rakstīja.
Kas tālāk?
Šī zādzība ir jaunākais no virknes lielu digitālo aktīvu pārkāpumu. Saskaņā ar TRM Labs datiem, uzbrucēji pagājušajā gadā gandrīz 150 incidentos nozaga kriptovalūtu 2,9 miljardu ASV dolāru vērtībā. Uzbrukums ir arī satricinājis uzticību nozarei. Kriptovalūtu cenas piektdien kritās, un stabilās kriptovalūtas kopējā tirgus vērtība samazinājās, kas liecina, ka investori izņēma naudu no digitālajiem aktīviem.
Ankur Banerdžī un Ree Vī, Reuters
|
|
|
|