Aina Renda (Ayn Rand)  (1905–1982) bija krievu izcelsmes amerikāņu rakstniece un filozofe, pazīstama ar savu filozofiju – objektīvismu.

Aina Renda (angļu: Ayn Rand, dzimusi Alisa Rozenbauma) bija krievu izcelsmes amerikāņu rakstniece, filozofe un sabiedriskā domātāja. Viņa dzimusi 1905. gada 2. februārī Sanktpēterburgā, Krievijas impērijā, bet pēc Krievijas revolūcijas piedzīvotajiem satricinājumiem 1926. gadā emigrēja uz Amerikas Savienotajām Valstīm. Tur viņa kļuva par vienu no pazīstamākajām 20. gadsimta individuālisma un brīvā tirgus kapitālisma aizstāvēm.
Dzīves sākums
Renda uzauga izglītotā ģimenē. Pēc boļševiku nākšanas pie varas viņas ģimenes aptieka tika nacionalizēta, kas būtiski ietekmēja viņas turpmākos politiskos un filozofiskos uzskatus. Studiju laikā viņa interesējās par filozofiju, vēsturi un literatūru, vēlāk pārcēlās uz Holivudu, kur sākotnēji strādāja kino industrijā.
Literārā darbība
Pasaules slavu Aina Renda ieguva ar romāniem "Avots" (The Fountainhead) (1943) un "Atlants iztaisnoja plecus" (Atlas Shrugged) (1957). Šajos darbos viņa attēlo spēcīgus, neatkarīgus cilvēkus, kuri atsakās pakļauties sabiedrības spiedienam un cenšas īstenot savus ideālus.
Avots galvenais varonis ir arhitekts Hovards Rorks, kurš aizstāv radošo neatkarību un atsakās kompromitēt savus principus.
Atlants iztaisnoja plecus tiek uzskatīts par viņas nozīmīgāko darbu. Romāns apvieno filozofiju, politiku un ekonomiku, aprakstot sabiedrību, kurā uzņēmīgākie un talantīgākie cilvēki atsakās uzturēt sistēmu, kas viņus ierobežo.
Objektīvisma filozofija
Renda izveidoja filozofisku sistēmu, ko nosauca par objektīvismu. Tās galvenās idejas ir:

• realitāte pastāv neatkarīgi no cilvēka uzskatiem;
  
• cilvēka galvenais izziņas līdzeklis ir saprāts;
  
• katram cilvēkam ir tiesības dzīvot savās racionālajās interesēs;
  
• individuālā brīvība ir sabiedrības pamats;
  
• valsts galvenais uzdevums ir aizsargāt cilvēku tiesības, nevis kontrolēt ekonomiku;
  
• brīvā tirgus kapitālisms ir visatbilstošākā ekonomiskā sistēma.
  

Nekad neļauj man iet (Never Let Me Go) ir 2010. gada britu distopiskā romantiskā drāma, kuras pamatā ir Kazuo Išiguro 2005. gada romāns ar tādu pašu nosaukumu. Filmas režisors ir Marks Romaneks pēc Aleksa Gārlenda scenārija. Filma Nekad neļaujiet man aiziet risinās alternatīvā vēsturē, un tās centrā ir Ketija, Rūta un Tomijs, kurus attēlo attiecīgi Kerija Maligana, Keira Naitlija un Endrjū Gārfīlds, kuri sapinās mīlas trijstūrī. Galvenā fotografēšana sākās 2009. gada aprīlī. Filmēšanas vietās bija Endrjū Melvila Hols un Forest School, Walthamstow.[2] Filmu producēja DNA Films un Film4 ar 15 miljonu ASV dolāru budžetu. 

Filmas motīvs no zinātniski fantastiskā romāna: 20. gadsimta 50. gadu sasniegums medicīnā līdz 1960. gadu beigām ir pagarinājis cilvēka mūža ilgumu vairāk nekā 100 gadus. 1978. gadā jaunā Ketija H kopā ar draugiem Tomiju D un Rūtu C pavadīja bērnību Heilsemā, tradicionālajā internātskolā. Skolotāji, saukti par aizbildņiem, mudina skolēnus būt saudzējošiem un radīt mākslas darbus, no kuriem labākos pieņem noslēpumainās kundzes vadītajā galerijā. Viņiem ir maz kontaktu ar pasauli aiz skolas žogiem. Lūsijas jaunkundze, jaunā aizbildne, stāsta savai klasei, ka viņi ir orgānu donori, un viņiem ir lemts mirt vai pabeigt agrā pieaugušā vecumā; viņu atlaiž direktore Emīlijas jaunkundze. Keitija pievelk Tomiju, bet Rūta viņu uzvar sev, neskatoties uz to, ka ir viņu ķircinājusi.

Pēc septiņiem gadiem Ketija, Rūta un Tomijs, kas tagad ir jauni pieaugušie, tiek izmitināti kotedžās kādā fermā. Viņiem ir atļauts braukt dienas braucienos, taču viņi paliek savrupi, viņiem trūkst sociālo prasmju un samierinājās ar likteni. Viņi satiek citus no līdzīgām skolām, kuri apgalvo, ka Hailsham studenti ir priviliģēti, un atklājas, ka viņi visi ir kloni. Viņi apspriež baumas par orgānu ziedošanas atlikšanu, kas varētu tikt piešķirta iemīlējušiem kloniem, un to cilvēku raksturu, no kuriem viņi tika klonēti un kurus viņi neveiksmīgi meklē grāmatās un jūrmalā. Tomijs, kurš joprojām sadarbojas ar Rūtu, ir pārliecināts, ka galerija kalpo kā pārbaude atlikšanai, jo mākslas darbi atklāj dvēseli, un viņš nožēlo savu radošuma trūkumu. Rūta spītējas vientuļajai Ketijai, apgalvojot, ka Tomijs nekad nav domājis par viņu kā par draugu. Ketija aiziet, iestājoties par pēcoperācijas aprūpētāju klonu biedriem.

Pēc deviņiem gadiem Ketija ir vērojusi, kā daudzi donori pakāpeniski mirst, kad tiek izņemti viņu orgāni. Kopš viņa pameta kotedžus, nav redzējusi Rūtu vai Tomiju, un viņa sastopas ar Rūtu, kura ir vāja pēc diviem ziedojumiem. Viņi meklē Tomiju, lai dotos nostaļģiskā ceļojumā pie jūras. Rūta atklāj, ka Tomiju pavedinājusi tikai tāpēc, ka baidījusies palikt viena; viņu pārņem vainas apziņa, un viņa vēlas palīdzēt Tomijam un Ketijai meklēt atlikšanu. Viņa atstāj viņus ar kundzes adresi, kurai, viņasprāt, ir tiesības viņiem palīdzēt, un vēlāk nomirst uz operāciju galda. Ketija un Tomijs sāk attiecības, un Tomijs paskaidro Keitijai, kas tagad ir viņa aprūpētāja, ka viņš ir radījis mākslas darbus, cerot nopelnīt viņu atlikšanu. Pāris to atnes madāmai, taču viņa paliek attālināta un aicina Emīlijas jaunkundzi runāt. Viņi atklāj, ka atlikšana patiešām ir mīts un ka galerija tika izveidota, lai apliecinātu klonu pamatcilvēcību kā aicinājumu uz viņu ētisku attieksmi. Heilsama, kas tagad ir slēgta, bija pēdējā iestāde, kas novērtēja jaunos klonus kā "visus, izņemot cilvēkus". Ketija un Tomijs aiziet klusēdami, bet Tomijs ceļojuma vidū uzsprāgst no bēdām un dusmām, kā jau bērnībā. Tomijs mirst pēc sava ceturtā ziedojuma, atstājot Ketiju vienu, kad viņa sākas. Domājot par bērnības drupām, viņa jautā, cik ļoti atšķiras viņas dzīve no parastu cilvēku dzīves.

Utopijas un distopijas literatūras žandrs

• Miers, harmonija un vienlīdzība starp iedzīvotājiem.
• Attīstīta zinātne un tehnoloģijas, kas kalpo sabiedrības labā.
• Nabadzības, noziedzības un netaisnības sekmīga izskaušana.
• Ideāla pārvaldes sistēma.

• Totalitārs režīms, vispārēja kontrole un personiskās brīvības trūkums.
• Informācijas cenzūra un sabiedrības manipulācija (smadzeņu skalošana).
• Vides katastrofas vai tehnoloģiju (piemēram, mākslīgā intelekta) dominance pār cilvēkiem.
• Galvenais varonis bieži vien ir "buntavnieks", kurš pamana sistēmas netaisnīgumu un mēģina pret to cīnīties.

Citāts:Kamēr utopijas sniedz mums iedvesmu un mērķus, uz kuriem tiekties, distopijas kalpo kā nopietns brīdinājums par to, kas var notikt, ja mēs zaudēsim modrību, brīvību un kritisko domāšanu.

• Tematika: Mediju manipulācija, totalitārisms, šķiru netaisnība.
  
• Apraksts: Viens no gadsimta lielākajiem popkultūras fenomeniem. Stāsts par Panemas valsti, kurā valda nežēlīgs Kapitolijs, piespiežot nabadzīgāko apgabalu bērniem cīnīties uz dzīvību un nāvi televīzijas šovā.
  

• Tematika: Bioētika, klonēšana, cilvēcība.
  
• Apraksts: Nobela prēmijas laureāta romāns, kas sākumā šķiet kā stāsts par parastu Anglijas pansijas ikdienu, taču pamazām atklāj melanholisku un baisu distopiju par jauniešiem, kuri radīti tikai vienam mērķim — kalpot par orgānu donoriem.
  

• Tematika: Postapokalipse, izdzīvošana, tēva un dēla attiecības.
  
• Apraksts: Pulicera prēmiju ieguvis, ārkārtīgi drūms un minimālistisks darbs par tēvu un dēlu, kas ceļo cauri pelnu klātai, mirušai Amerikai pēc nenosauktas globālas katastrofas.
  

• Tematika: Ģenētiskā inženierija, korporāciju visvarenība, ekoloģiskā krīze.
  
• Apraksts: Grāmatas "Kalpones stāsts" autore šajā triloģijā (MaddAddam) piedāvā redzējumu par pasauli, kurā bioinženierija ir izgājusi no kontroles un radījusi jaunu cilvēku sugu, kamēr vecā pasaule ir iznīcināta.
  

• Tematika: Pandēmija, mākslas un kultūras nozīme pēc pasaules gala.
  
• Apraksts: Atšķirībā no citām skarbajām distopijām, šis darbs ir poētisks un cerīgs. Tas seko ceļojošai aktieru un mūziķu trupai 20 gadus pēc tam, kad gripas pandēmija ir noslaucījusi lielāko daļu civilizācijas.
  

• Tematika: Dzimumu lomas, varas korumpētība.
  
• Apraksts: Pasaule mainās, kad pusaudzes visā pasaulē pēkšņi iegūst spēju ģenerēt elektriskos lādiņus. Tas pilnībā apgriež otrādi globālo varas balansu starp vīriešiem un sievietēm, parādot, kā jebkura vara spēj samaitāt sabiedrību.
  

Eksistē gan, un šis treniņu laukums ir tieši tas, ko es personīgi uzskatu par obligātu pieturvietu ikvienam, kurš vēlas patiesi izprast šīs konkrētās spēles filozofiju. Zini, ir liela atšķirība starp vienkāršu griešanu un apzinātu spēlēšanu, un tieši tur šī atšķirība kļūst acīmredzama. Šajā vietnē tu vari modelēt dažādus scenārijus — piemēram, skatīties, kas notiek, ja ilgstoši spēlē ar vienu un to pašu griezienu skaitu, vai arī pētīt, kā mainās biežums, kad pārslēdzies starp dažādām versijām. Šāda veida analītiskā pieeja ir ārkārtīgi aizraujoša, un tā pilnībā maina to, kā tu uztver spēli. Vairs tas nav tikai mirgojošs ekrāns, bet gan sarežģīts mehānisms, kura iekšējās likumsakarības vari pētīt un izprast. Es atceros, ka pēc kādas nedēļas šādu eksperimentu es jutos tā, it kā būtu ieguvis maģistra grādu makšķerēšanas slotoloģijā, un tas man deva milzīgu pārliecību. Kad pēc tam es nolēmu izmēģināt spēkus nopietnākā vidē, es jau zināju, ko sagaidīt, un tas pilnībā izslēdza vilšanās faktoru. Starp citu, tieši tad es atklāju, cik ļoti  Big Bass ir piemērots turpinājumam, jo tajā ir gan plašs klāsts, gan tā vide, kas motivē turpināt izaugsmi. Tā ir tāda kā sinerģija — vispirms tu mācies drošā vidē, un tad pārej uz vietu, kur vari pielietot iegūtās zināšanas pilnā apjomā. Man šķiet, ka šāds divpakāpju modelis ir ideāls, jo tas nodrošina gan izglītību, gan izklaidi, turklāt bez lieka riska. Tāpēc es tev ļoti iesaku neatmest šo treniņu ideju, jo tā patiešām var kļūt par tavu slepeno ieroci.

Nu, re. Labi, ka atgādinājāt par sevi, - kaut kas ne visai sakarīgs ienācis e-pastā. Biju par jums pavisam aizmirsis. Daudz ūdens aiztecējis. Latvijas info telpa man kļuvusi pagalam neinteresanta, - esmu šo "valsti" savā prātā un attiecībā pret to norakstījis kā neveiksmīgu un neizdevušos projektu, tāpēc nekāds lielais sarunu biedrs acīmredzot nebūšu.

Sveiki!
Vēršos pie foruma dalībniekiem pēc padoma.
Saldū šobrīd notiek Saldus Kultūras nama nojaukšanas process, lai gan pamatlieta administratīvajā tiesā vēl nav izskatīta pēc būtības. Tiesas sēde lietā ir nozīmēta 2026. gada 31. augustā.

Īpaši satraucoši ir tas, ka Iekšlietu ministrija savā 21.01.2026. vēstulē pati rakstiski norādīja, ka ir pieņēmusi lēmumu atlikt ēkas demontāžu līdz situācijas tiesiskam noregulējumam jeb tiesas lēmuma pieņemšanai. Tomēr šobrīd demontāža faktiski tiek virzīta jau pirms pamatlietas izskatīšanas tiesā.

Mans jautājums foruma dalībniekiem: Kādos vēl tiesiskos, sabiedriskos vai praktiskos veidos var mēģināt panākt, lai Iekšlietu ministrija un iesaistītās institūcijas aptur Saldus Kultūras nama nojaukšanu vismaz līdz tiesas sēdei 31. augustā?

Plašāka informācija un dokumenti šeit:
https://www.nara.im/lat/preses-relize-pl...nama-lieta
Būšu pateicīgs par jebkuru lietišķu padomu, pieredzi vai ideju.

Ar cieņu,
Jānis Ozoliņš
https://www.nara.im/lat/saldus

Jellyfin ir bezmaksas un atvērtā pirmkoda (open-source) mediju servera programmatūra. Tā ļauj tev izveidot savu personīgo straumēšanas servisu (līdzīgi kā paša uzturēts Netflix vai Spotify), izmantojot failus, kas glabājas uz tava datora vai mājas servera.
Galvenās priekšrocības un funkcijas:

• 100% bezmaksas un bez reklāmām: Atšķirībā no populāriem konkurentiem (Plex vai Emby), Jellyfin nav nekādu maksas aizkaru (Premium abonementu). Visas funkcijas, ieskaitot aparatūras paātrināto transkodēšanu un mobilās lietotnes, ir pieejamas bez maksas.
  
• Privātums un kontrole: Serveris darbojas lokāli. Nekādi dati par taviem skatīšanās paradumiem netiek sūtīti uzņēmumiem vai trešajām pusēm.
  
• Plašs ierīču atbalsts: Ir pieejamas lietotnes viedtālruņiem (iOS, Android), planšetēm, viedtelevizoriem (Android TV, Fire TV, Roku) un saturu var ērti skatīties arī parastā tīmekļa pārlūkprogrammā.
  
• Viedā transkodēšana: Ja ierīce, kurā skaties video, neatbalsta oriģinālo faila formātu vai kodeku, Jellyfin serveris to automātiski un reāllaikā pārveidos piemērotā formātā.
  
• Automātiska satura sakārtošana: Programma pati lejupielādē filmu un seriālu plakātus, aprakstus, aktieru sarakstus un dziesmu vāciņus, pārvēršot parastu failu mapi glītā bibliotēkā.
  

Citāts:Īsumā: Tas ir ideāls risinājums, ja tev ir sava digitālo filmu, seriālu vai mūzikas kolekcija un tu vēlies tai ērti piekļūt no jebkuras ierīces mājās (vai ārpus tām), saglabājot pilnīgu kontroli pār saviem datiem.

• Kāpēc tieši Intel CPU? Ja ir plānota transkodēšana (it īpaši 4K vai HDR satura pārveidošana uz 1080p), Intel integrētās videokartes ar Intel Quick Sync (QSV) tehnoloģiju ir Jellyfin kopienas absolūts favorīts. Pat lēts un energoefektīvs budžeta procesors kā Intel N100 spēj vienlaicīgi pavilkt 3-4 viena laika 4K transkodus, pateicoties QSV. AMD un NVIDIA uz Linux arī strādā, bet konfigurēšana mēdz būt sarežģītāka.
  
• SSD operētājsistēmai un metadatiem ir obligāts: Jellyfin pats par sevi dīkstāvē patērē maz resursu (ap 300–800 MB RAM), taču tas aktīvi lasa un raksta metadatus, filmu plakātus, subtitrus un transkodēšanas pagaidu failus. Ja Jellyfin konfigurācijas mapi uzliksi uz parasta HDD, sistēmas saskarne būs lēna un buferēs.
  
• Mediju failiem pietiek ar parastu HDD: Pašas filmas un seriālus droši vari glabāt uz lēniem, ietilpīgiem HDD. Pat augstākās kvalitātes 4K Blu-Ray kopija patērē ap 80–100 Mbps, ko jebkurš klasiskais cietais disks (kas spēj nodrošināt virs 100-150 MB/s) nolasa bez mazākās piepūles.
  

Citāts:Padoms: Ja meklē lētu un ideālu mājas Jellyfin serveri, nepērc jaunas, dārgas komponentes. Lietots, no biroja norakstīts Mini PC (piemēram, HP ProDesk, Dell OptiPlex vai Lenovo ThinkCentre) ar vismaz 8. paaudzes Intel procesoru un 8 GB RAM maksās pavisam maz, patērēs maz elektrības un darbosies perfekti.

https://mara-un-maris-uz-marsa.netlify.app/



"Māra un Māris uz Marsa" - Vidvuds Beldavs (1978) (Latviski un Angliski)

"Māra un Māris uz Marsa" - Vidvuds Beldavs (1978)

Attached File(s)

  Aija_vidvuds_Manuskripts.pdf (Size: 825,61 KB / Downloads: 16)

Eiropas Parlaments beidzot dod zaļo gaismu ES–ASV tirdzniecības vienošanās īstenošanai
Rīta Panorāma
Dalīties:
Šodien, 7:16
Ekonomika
Autori: Uldis Ķezberis (Latvijas Radio ārzemju ziņu žurnālists), Aigars Smiltnieks ("Rīta Panorāma")
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomik...gn=article
Eiropas Parlaments (EP) pirmdien beidzot apstiprināja pērn noslēgto tirdzniecības vienošanos starp Eiropas Savienību (ES) un ASV.
Apstiprinātie dokumenti atceļ lielāko daļu tarifu no ASV ievestajām rūpniecības un lauksaimniecības precēm. Dokuments arī paredz skaidrus nosacījumus no bloka eksportētajiem gatavajiem tērauda un alumīnija ražojumiem un mehānismu savienības dalībvalstu rūpniecības un lauksaimniecības nozaru aizsardzībai.
Nolīguma ratificēšana EP bija aizkavējusies, jo ASV prezidents Donalds Tramps šī gada sākumā draudēja sagrābt Dānijai piederošo Grenlandes salu, bet ASV Augstākā tiesa atcēla vairākus Trampa noteiktos paaugstinātos ievedmuitas tarifus.
Brisele un Vašingtona pērn jūlijā vienojās par to, ka vairumam bloka ražojumu ASV piemēros ievedmuitu 15 % apmērā, bet ES atcels jebkādas ievedmuitas ASV lauksaimniecības un rūpniecības produktiem.
ES dalībvalstis jau agrāk bija atbalstījušas vienošanos, taču EP nebija gatavs apstiprināt nolīgumu, norādot, ka tas varētu būt neizdevīgs blokam.
Tomēr maijā EP un ES Padome panāca politisku vienošanos par tirdzniecības nolīguma ratificēšanu, jo Tramps piedraudēja noteikt jaunus ievedmuitas tarifus bloka ražojumiem, ja tas līdz 4. jūlijam neapstiprinās vienošanos.
EP vienošanās tekstā iekļāva atrunu, ka Eiropas Komisijai būs tiesības apturēt tirdzniecības vienošanos ar ASV, ja tās nepildīs savas saistības vai liks šķēršļus tirdzniecībai un investīcijām.
Galvenā importa regula būs spēkā līdz 2029. gada beigām, un tās darbību varēs pagarināt pēc Eiropas Komisijas veiktā izvērtējuma. Parlamenta pārstāvis Bernts Lange uzsvēra, ka sarunās izdevies nodrošināt Eiropas uzņēmumiem un iedzīvotājiem izdevīgāku vienošanos un daudz stingrākus aizsardzības pasākumus, nekā bija plānots sākotnēji. Regula stiprina un stabilizē ES un ASV tirdzniecības attiecības un dod iespēju reaģēt, ja Vašingtona nepilda vienošanos.

Toksisks pozitīvisms sociālajos tīklos: kad optimisms kaitē veselībai
Optimisms motivē cilvēkus. Taču pārāk daudz optimisma var būt kaitīgi. Sociālajos tīklos populāri ir dzīves treneri, kuri sludina: domājiet pozitīvi, un laime un panākumi sekos dabiski. Taču pastāvīga negatīvo jūtu apspiešana kaitē jūsu garīgajai veselībai.
Katarīna ir ap 45 gadu vecumā un jau kopš pusaudzes gadiem periodiski cīnās ar depresiju. Pēdējā reize tas notika pandēmijas laikā. 2021. gadā viņa sajuta, ka nonāk garīgā krīzē, un saprata, ka viņai patiešām nepieciešama terapeita palīdzība. „Pandēmija man patiešām lika smagi samaksāt,“ viņa stāsta ARD podkastā „Die Lösung“. “Bet toreiz terapijas vietu nebija iespējams dabūt, jo pieprasījums bija ļoti liels.” Katarīna meklē palīdzību internetā.
Risinājums – psiholoģijas podkasts (Vācu val.) https://www.ardsounds.de/sendung/die-loe...3cd35a90b/
Laime – tikai domāšanas veida jautājums?
Viņa atrod kādas ietekmīgās personas tīmekļa vietni, šī persona sevi dēvē par garīgo treneri. Katarīnu piesaista viņas tiešsaistes kursi: meditācijas un apzinātības nodarbības, kas sola iekšējo līdzsvaru un „mazāk trūkuma, vairāk pārpilnības un prieka“. To cena ir no 90 līdz 600 eiro. Tā ir cena, ko Katarīna ir gatava samaksāt; viņas emocionālās ciešanas ir milzīgas. “Es uzsūcu katru "Insta-Reel" kā sūklis, daļēji no izmisuma,” skaidro Katarīna. “Es domāju, ka, ikdienā meditējot un pilnībā dzīvojot garīgi, es varētu sevi dziedināt.”
Vismaz tā saviem lietotājiem sola dzīves "koučinga" speciāliste, kas vada tiešsaistes kursus. „Ikvienam ir iespēja veidot tādu dzīvi, kādu viņš vēlas,“ saka Katarīna. „Tikai ir jāturpina apstiprināt savas vēlmes – proti, tās vizualizēt, pierakstīt un rīkoties. Tad ikviens var sasniegt jebko.“
Ticība par brīnumu piepildīšanos: problemātisks pestīšanas solījums
Psiholoģe un psihoterapeite Nika Hilbera uzskata, ka šāds pestīšanas solījums ir ļoti apšaubāms. “Šī tā saucamā ‘manifestācija’ ir prakse no populārās psiholoģijas un pseidospiritualitātes pasaules,” saka Hilbera. “Jau vairākus gadus ap to valda milzīgs ažiotāža, īpaši sociālajos tīklos: tā saucamie manifestācijas treneri iesaka, ka jebkuru problēmu var atrisināt ar manifestācijas palīdzību, proti, ar ‘pozitīvo domāšanu’.”
Pēc psihoterapeites domām, vispār nav nekas slikts tajā, ka optimismu izmanto, lai stiprinātu paša pašapziņu. Šāda pieeja var palīdzēt konstruktīvi risināt situācijas – taču tikai tad, ja šajā procesā netiek ignorētas vai apspiestas negatīvās izjūtas. Un tieši to sludina manifestācijas kustība: „Būtībā tā ir pārliecība, ka neatkarīgi no tā, cik slikta vai grūta ir situācija, ir jāpatur pozitīva attieksme un negatīvajām izjūtām nedrīkst atvēlēt nekādu vietu.“
„Gluži pretēji, tas liecina, ka „ikvienam, kurš šobrīd saskaras ar grūtībām, vienkārši ir nepareiza attieksme un viņš pats ir vainīgs savā nelaimē vai neveiksmes gadījumā“, saka Hilbera. Psiholoģijā šāda veida pozitīvismu tagad dēvē par „toksisko pozitīvismu“.
Jungs: „Tas, ko cilvēks noraida, ne tikai paliek, bet kļūst arvien spēcīgāks“
Arī Katarīna jūt šīs parādības postošo ietekmi. Neskatoties uz dzīves treneres ikdienas meditāciju nodarbībām, viņa jūtas arvien sliktāk. „Es sapratu, ka pēc šīm meditācijām jutos pilnīgi izmocīta un dusmīga. Domāju, ka kaut ko daru nepareizi; es pat meditēt nespēju. Ko es vispār esmu spējīga darīt?“
Viņas pašapziņas trūkums kļūst arvien izteiktāks. Šī parādība saistīta ar nepareizu rīcību, saskaroties ar negatīvām emocijām, ko jau 20. gadsimta sākumā novēroja, cita starpā, arī šveiciešu psihiatrs un analītiskās psiholoģijas pamatlicējs K. G. Jungs. Viņš rakstīja: „Tas, ko cilvēks noraida, ne tikai paliek, bet kļūst arvien spēcīgāks.“
Dusmas, bailes, riebums: nepatīkamas emocijas ir brīdinājuma signāli
Nika Hilbera podkastā „Die Lösung“ norāda, ka nepatīkamu sajūtu apspiešana un mēģinājumi pieļaut tikai pozitīvas sajūtas ilgtermiņā nav veselīgi. Tas ir tāpēc, ka nepatīkamām sajūtām, piemēram, dusmām, bailēm vai riebumam, ir svarīga nozīme: "Tās mums signalizē, ka kaut kas nav kārtībā." Tās iedarbina mūsu iekšējo trauksmes sistēmu. Tās rada stresu – un steidzamības sajūtu –, lai mēs reaģētu un mainītu kaut ko savā situācijā, skaidro terapeite. Bet tas nozīmē, ka ir jāsaskaras ar savu nepatīkamo sajūtu cēloņiem. Tam ir nepieciešams laiks, godīgums pret sevi un, dažos gadījumos, psihoterapeita palīdzība.
Tātad tas nav tikai optimisms – arī nepatīkamas sajūtas var palīdzēt panākt pārmaiņas. Tā noteikti bija arī Katarīnas gadījumā: kādā brīdī viņas dusmas manifestācijas procesa laikā kļuva spēcīgākas par pašapziņas trūkumu. Tas deva viņai spēku atcelt tiešsaistes sesijas ar dzīves treneri. Un viņai paveicās arī: beidzot viņai piedāvāja to terapijas vietu, uz kuru viņa bija gaidījusi. Kopš tā laika viņa ir pārvarējusi savu depresijas periodu.
https://www.br.de/nachrichten/wissen/tox...ht,VMKlxZ5