Sveicināts ciemiņs
Tev ir jāreģistrējas pirms vari ko šeit publicēt.

Username/Email:
  

Atslēgas vārds
  





Meklēt forumā

(Īpaša meklēšana)

Foruma statistika
» Biedri: 26
» Jaunākais biedrs: TANGLE
» Foruma virtenes: 966
» Foruma ieraksti: 4'504

Pilna statistika

Lietotāji tiešsaistē
Šeit ir 56 lietotāji tiešsaistē.
» 0 biedrs(i) | 53 ciemiņš(i)
Bing, Baidu, Google

Pēdējā virtene
Vilka (Ilgoņa) Kanāls
Forums: Cita māksla un kultūra
Pēdējā ziņa no: LvSnor
4 stundas ago
» Pēdējās atbildes: 3
» Skati: 17
Īssfilmas DUST
Forums: Filmas
Pēdējā ziņa no: LvSnor
5 stundas ago
» Pēdējās atbildes: 38
» Skati: 3'786
Zigitis saka ...
Forums: Sveicieni
Pēdējā ziņa no: LvSnor
5 stundas ago
» Pēdējās atbildes: 82
» Skati: 4'158
Rims Buroks (1953-1980)
Forums: Grāmatas, literatūra un valoda
Pēdējā ziņa no: LvSnor
5 stundas ago
» Pēdējās atbildes: 3
» Skati: 50
Laipni lūdzam atmosfērā
Forums: Datortehnika un programmatūra
Pēdējā ziņa no: LvSnor
2026-08-17 12:30
» Pēdējās atbildes: 4
» Skati: 890
REPERTORIUM repertorium.e...
Forums: Mūzika
Pēdējā ziņa no: LvSnor
2026-08-17 0:22
» Pēdējās atbildes: 0
» Skati: 28
AI ģeneratori
Forums: Datortehnika un programmatūra
Pēdējā ziņa no: LvSnor
2026-08-17 0:08
» Pēdējās atbildes: 30
» Skati: 9'304
Krievijas 2026. gada vēlē...
Forums: Starptautiski notikumi
Pēdējā ziņa no: LvSnor
2026-08-16 17:09
» Pēdējās atbildes: 6
» Skati: 133
15. Saeimas vēlēšanas
Forums: Latvijas ikdiena un notikumi
Pēdējā ziņa no: LvSnor
2026-08-15 20:07
» Pēdējās atbildes: 26
» Skati: 2'252
Saites uz kazino
Forums: Citas spēles
Pēdējā ziņa no: Vietuieraditajs
2026-08-14 19:02
» Pēdējās atbildes: 10
» Skati: 1'026

 
  Vilka (Ilgoņa) Kanāls
Publicējis: LvSnor - 5 stundas ago - Forums: Cita māksla un kultūra - Atbildes (3)


Pilns saules aptumsums Maljorkā, 2026. gada 12. augustā

Drukāt

  Rims Buroks (1953-1980)
Publicējis: LvSnor - 2026-08-18 1:11 - Forums: Grāmatas, literatūra un valoda - Atbildes (3)

Rims Buroks (Rimas Burokas (īstajā vārdā Raimunds Buroks, 1953–1980)) ir leģendārs lietuviešu dzejnieks, hipiju kultūras un padomju laika galvaspilsētas bohēmas pārstāvis, kura īsais, bet spilgtais mūžs kļuva par brīvības un sacelšanās pret sistēmu simbolu. Galvenie biogrāfiskie fakti Izcelsme un dzīvesveids: Dzimis Alītā, vēlāk pārcēlies uz Viļņu. Viņš izvēlējās brīvdomīgu, klejojošu hipiju dzīvesveidu, pilnībā ignorējot padomju sistēmas normas, ideoloģiju un prasības "strādāt lietderīgi". Vajāšanas: Dzīvesveida, nevēlēšanās dienēt padomju armijā un oficiālā "brīvlaulātāja" statusa dēļ viņš pastāvīgi tika pakļauts VDK un milicijas spiedienam, tika hospitalizēts psihiatriskajā slimnīcā. Traģisks liktenis: 1979. gada beigās R. Buroks tika arestēts, notiesāts par "sistemātisku klaiņošanu" un ieslodzīts Lukišķu cietumā. Viņš nomira Lukišķos 1980. gadā 10. augustā, tikai 27 gadu vecumā (oficiālais nāves cēlonis bija pneimonija). Radošums un mantojums Neatkarīgā dzeja: Savas dzīves laikā R. Buroks nepublicēja nevienu oficiālu dzejoli drukātā veidā, jo nevēlējās piekāpties padomju sistēmai. Izplatība ar manuskriptiem: Viņa dzejoļi, kas bija caurstrāvoti ar melanholiju, mīlestību, nāves motīviem un pilsētas (īpaši Viļņas) pulsāciju, cirkulēja jauniešu vidū manuskriptos, tika pārrakstīti uz piezīmju grāmatiņām vai kafejnīcu sienām. Viņa dziesmu tekstus lielā mērā ietekmēja franču dzejnieka Pola Verlēna daiļrade. Atmiņa: Pēc dzejnieka nāves un pēc Lietuvas neatkarības atgūšanas viņa mantojums tika apkopots un publicēts grāmatās (visvairāk ievērojams ir "39 dzejoļi"), un pats Rimas Buroks nostiprinājās kā kulta figūra Lietuvas literatūrā. 

„39 eilėraščiai“ (39 dzejoļi) ir viena zināmākā leģendārā lietuviešu dzejnieka, hipiju kultūras pārstāvja un Viļņas bohēmas pārstāvja Rima Buroka (Rims Buroks, 1953–1980) dzejas grāmata.

Šis krājums tika izdots jau pēc dzejnieka nāves (1992. gadā), pateicoties viņa draugu un domubiedru atmiņām un saglabātajiem rokrakstiem, jo dzīves laikā Buroks nepadevās padomju režīmam un oficiāli nepublicējās. Viņa dzeja izplatījās caur norakstītiem burtnīcu lapām un slēptiem ierakstiem.

Galvenās iezīmes par krājumu un dzejnieku:

  • Tematika: Dzejā dominē vientulības, mīlestības, nāves, rudens melanholijas, pilsētas motīvi (īpaši Viļņas ielas, kafejnīcas un palātas), kā arī brīvības ilgas. Būtisku iespaidu uz viņa daiļradi atstāja franču dzejnieks Pols Verlēns.

  • Lirisko tēlu pasaule: Viņa dzejas centrā bieži ir klaidoņa, brīvā mākslinieka un sabiedrības autsaidera tēls, kurš neiekļaujas padomju sistēmas rāmjos.

  • Traģiski: Rims Buroks par savu dzīvesveidu un atteikšanos pakļauties sistēmai tika vajāts, ieslodzīts un miris Lukišķu cietumā Viļņā 1980. gadā, sasniedzot tikai 27 gadu vecumu.

Drukāt

  REPERTORIUM repertorium.eu
Publicējis: LvSnor - 2026-08-17 0:22 - Forums: Mūzika - Nav atbilžu

REPERTORIUM (repertorium.eu) ir Eiropas Savienības programmas Horizon Europe finansēts starptautisks pētniecības un inovāciju projekts, kura mērķis ir saglabāt un pētīt Eiropas seno un klasisko mūzikas mantojumu, izmantojot mākslīgo intelektu (MI) un modernas audio tehnoloģijas.

Galvenie darbības virzieni un tehnoloģijas

  • Seno manuskriptu digitalizācija (OMR — Optiskā nošu atpazīšana): Ar MI palīdzību tiek skenēti un apstrādāti vēsturiskie nošu manuskripti (piemēram, viduslaiku Gregora dziedājumi no Solesmes arhīva), pārvēršot tos meklējamos digitālos nošu formātos.

  • Skaņas celiņu atdalīšana (Sound Source Separation): Tiek izstrādāti dziļās mācīšanās rīki, kas spēj no pilna orķestra vai kora ieraksta atdalīt atsevišķus instrumentus vai balsis. Tas ļauj klausītājam vai mūziķim izcelt soloinstrumentu, pielāgot miksu vai izslēgt kādu partiju (izveidot minus-one pavadījumu).

  • Imersīvais (3D) audio un Metaverse risinājumi: Telpiskās skaņas rekonstrukcija simfoniskās mūzikas koncertiem. Klausītājs var interaktīvi mainīt savu atrašanās vietu zālē vai pat klausīties koncertu no konkrēta mūziķa skatpunkta uz skatuves.

  • Mūzikas datubāzes un sasaistītie dati (Linked Data): Tiek veidotas atvērtas piekļuves platformas (piemēram, Medieval Music Manuscripts Online), savienojot tūkstošiem digitalizētu skaņdarbu un manuskriptu ar starptautiskajām mūzikas datubāzēm.

Projekta mērķis
Projekts apvieno mūzikas zinātnieku, tehnoloģiju izstrādātāju un kultūras iestāžu darbu, lai nodrošinātu Eiropas muzikālā mantojuma saglabāšanu, padarītu to vieglāk pētāmu un piedāvātu jaunas interaktīvas pieredzes klausītājiem un mūziķiem.

https://repertorium.eu/

Projekta REPERTORIUM izstrādātie mākslīgā intelekta un audio apstrādes rīki sniedz konkrētus praktiskus ieguvumus vairākām mērķa grupām:

1. Mūziķiem, mūzikas studentiem un pedagogiem
  • Prakse ar "Minus-One" pavadījumiem: Izmantojot skaņas avotu atdalīšanas tehnoloģiju (Sound Source Separation), no pilna orķestra vai ansambļa ieraksta var izolēt vai "apklusināt" vienu konkrētu instrumentu. Tas ļauj studentam vai mūziķim spēlēt līdzi profesionālam orķestrim savas partijas vietā.

  • Detalizēta izpildījuma analīze: Iespēja izdalīt atsevišķa instrumenta vai balss grupas celiņu, lai padziļināti izpētītu frāzējumu, intonāciju un izpildījuma tehniku.

2. Mūzikas zinātniekiem, pētniekiem un arhīvistiem
  • Automātiska seno nošu nolasīšana (OMR): MI spēj konvertēt vēsturiskos rorakstus (piemēram, viduslaiku neumu pierakstus un renesanses nošu manuskriptus) mūsdienu digitālajos nošu formātos (MusicXML, MEI), aizstājot mēnešiem ilgu manuālo pārrakstīšanu.

  • Vienota piekļuve un meklēšana arhīvos: Platforma Medieval Music Manuscripts Online (MMMO) un sasaistīto datu (Linked Data) struktūra ļauj vienuviet meklēt, salīdzināt un indeksēt vairāk nekā 150 000 viduslaiku dziedājumu no iepriekš grūti pieejamiem klosteru un katedrāļu arhīviem (piemēram, Solesmes vai Salamankas katedrāles).

3. Klausītājiem un mūzikas cienītājiem
  • Interaktīva 3D / telpiskā klausīšanās pieredze: Imersīvā audio straumēšana ļauj klausītājam koncerta laikā interaktīvi mainīt savu pozīciju telpā (6DoF — six degrees of freedom) — izvēlēties citu sēdvietu koncertzālē vai klausīties mūziku no konkrēta orķestra mūziķa skatpunkta uz skatuves.

  • Iepazīšanās ar aizmirstu mantojumu: Digitālā restaurācija ļauj sabiedrībai atklāt un noklausīties skaņdarbus, kas gadsimtiem guloši arhīvu plauktos.

4. Mūzikas industrijai un straumēšanas platformām
  • Jauni pakalpojumi un ieņēmumu avoti: Straumēšanas servisi var piedāvāt klausītājiem interaktīvus audio formātus, pielāgojamus miksus un izglītojošus materiālus.

  • Efektīva katalogu pārvaldība: Uzlaboti metadati un meklēšanas struktūras atvieglo liela apjoma klasiskās un senās mūzikas ierakstu indeksēšanu.
(sagatavojis gemini.ai)

Drukāt

  Asīzes Francisks
Publicējis: LvSnor - 2026-08-10 19:50 - Forums: Nieki - Atbildes (1)

Pāvests Asīzē aicina jauniešus veidot mīlestības civilizāciju
Svinīgā lūgšanu un brālības gaisotnē vairāk nekā 2 000 jauniešu no visas Eiropas ceturtdien, 6. augustā, Asīzē uzņēma Leonu XIV pasākuma «GO! Franciscan Youth Meeting» noslēguma dienā. Tikšanās notika pāvesta pastorālās vizītes ietvaros. Viņš ieradās Asīzē no rīta ar helikopteru, lai atzīmētu svētā Franciska nāves 800. gadadienu. Atbildot uz triju jauniešu jautājumiem, Svētais tēvs aicināja jaunās paaudzes būt par «miera veicinātājiem».

Ogistēna Asta, Jānis Evertovskis – Vatikāns

Asīzi pārņēmis franciskāņu entuziasms, radot atmosfēru, kas līdzīga Pasaules jauniešu dienām. Kopš šī gada 3. augusta svētā Franciska pilsēta vibrē dziesmu, diskusiju un lūgšanu ritmā. Vairāk nekā 2 000 jauniešu vecumā no 18 līdz 33 gadiem – gan ticīgie, gan neticīgie – no visas Eiropas piedalās pasākumā «GO! Franciscan Youth Meeting». Četru dienu garumā viņi dalījās savā dzīves pieredzē, piedalījās darbnīcās, izglītojošos pasākumos un liturģijas svinībās. Eiropas franciskāņu jauniešu tikšanās kulminācija bija saruna ar pāvestu. Leons XIV devās uz Umbrijas pilsētu, sekojot sava priekšgājēja Franciska pēdās. Pāvests Francisks sava pontifikāta laikā tur viesojās sešas reizes. Leons XIV tur jau bija ieradies pagājušā gada novembrī, lai tiktos ar Itālijas bīskapiem.

Brālība, miers un žēlsirdība

Pirms tikšanās ar jauniešiem pāvests lūdzās Porcjunkulā. Pēc tam brālis Marko Vianelli, Umbrijas un Sardīnijas Mazāko brāļu ordeņa provinciāls, savā uzrunā uzsvēra šīs vizītes simbolisko nozīmi svētajam Franciskam tik dārgajā svētnīcā. Šajā gadā, ko iezīmē «Asīzes Nabaga» nāves simtgades atcere, viņš atgādināja, ka šī vieta paliek viņa garīgā mantojuma dzīvā sirds, kur joprojām atbalsojas vienkāršības, brālības, miera un žēlsirdības vērtības, kas turpina piesaistīt svētceļniekus no visas pasaules.
Brālis Marko Vianelli arī izcēla tūkstošiem Eiropas jauniešu klātbūtni, kuri pulcējušies ap Porcjunkulu, lai pārdomātu tādus mūsdienu izaicinājumus kā miers, identitāte, misija, ekonomika, atstumšana un radības aizsardzība. Pateicies pāvestam par viņu ielūguma pieņemšanu un ierašanos, viņš ievadīja diskusiju daļu, aicinot jauniešus uzdot Romas bīskapam jautājumus, cerot saņemt iedrošinājumu dzīvot un liecināt par Evaņģēliju svētā Franciska garā.
Pēc tam Svētais tēvs atklāja dialogu ar tikšanās dalībniekiem. Trīs jaunieši no dažādām Eiropas vietām uzdeva viņam jautājumus par trim lielām tēmām. Astoņus gadsimtus pēc svētā Franciska nāves viņa tēls turpina uzrunāt jaunās paaudzes.

«Esiet miera veicinātāji»

Pirmo jautājumu uzdeva Karolīna, jauna horvātiete, kas uzaugusi franciskāņu draudzē. Šodien, viņa atzīmēja, «mēs dzīvojam strauji mainīgā pasaulē, kurā daudziem jauniešiem ir grūti atrast orientierus, veidot autentiskas attiecības un atvērt savu sirdi Dievam.» Tad viņa pāvestam jautāja: «Kādu padomu Jūs dotu mums, jauniešiem, kas esam uzauguši franciskāņu garīgumā, lai mēs spētu palikt īsti Kristus mācekļi un nestu cerību saviem vienaudžiem, nezaudējot Evaņģēlija prieku, sirds vienkāršību un to tuvību cilvēkiem, pateicoties kurai mūsu kristīgā liecība var būt ticama?».
Leons XIV atbildēja, paskaidrojot, ka «franciskāņu klātbūtne gadsimtiem ilgi ir iedvesmojusi dialogu un veicinājusi mierīgu līdzāspastāvēšanu starp katoļiem, pareizticīgajiem un musulmaņiem». Tāpēc «būt uzticīgiem šai tuvības tradīcijai nozīmē iet pret straumi, strādājot pie atmiņas attīrīšanas un kopjot samierināšanos,» viņš precizēja.
Pāvests arī uzsvēra, ka kristieši arvien vairāk tiks aicināti kļūt par miera veicinātājiem sabiedrībās, kuras tiek pakļautas kārdinājumam instrumentalizēt reliģiju, lai nostādītu dažādu reliģiju piederīgos vienu pret otru.
«Kļūt par Kristus liecinieku joprojām ir aizraujošs un prasīgs aicinājums, jo tas atver prātu un sirdi aiz mākslīgām robežām, proti, aiz bailēm, ko rada dezinformācija, un aiz aizspriedumu mūriem. Atbrīvošanās no varas kultūras un mīlestības civilizācijas celšana netiek uzreiz saprasta vai pieņemta.»
«Mācieties no svētā Franciska evaņģēlisko radikālismu, kas ir pretstats fundamentālismam: tas nepadara aklus vai vardarbīgus, bet gan jūtīgus, uzmanīgus, pazemīgus un viesmīlīgus pret visiem,» teica Romas bīskaps. Laikmetā, kurā dominē ekrāni un tehnoloģijas mūs atradina no būšanas kopā, viņš aicināja jauniešus no jauna atklāt reālo attiecību skaistumu.

Galīgs «jā»

Atbildot jaunajam Džovanni, kurš pauda bažas par «īslaicīguma kultūru», Leons XIV norādīja, ka «šajā kontekstā drosme izdarīt galīgo izvēli varbūt ir visrevolucionārākais solis.» Pateikt «jā» uz visiem laikiem nav sevis ieslodzīšana važās, bet gan piedzīvojums. «Mīlestība ir iziešana, ceļš, kas jāatklāj, ceļš, kuru Dievs iet kopā ar mums,» atgādināja pāvests, kurš sniedza arī personīgu liecību par savu aicinājuma ceļu. «Kungs mani nekad nav atstājis vienu. Viņš manā ceļā vienmēr ir nostādījis cilvēkus, ar kuriem iet kopā,» viņš sacīja.

Kristus mīlestība

Trešais jautājums, ko uzdeva Luidži, attiecās uz Baznīcas ievainojumiem un kritisko skatienu, ar kādu daudzi jaunieši uz to skatās. «Ir jāatzīst un jāļauj augšāmcēlušajam Jēzum darboties mūsu dzīvē,» atbildēja Leons XIV. Atgādinot par aicinājumu, ko Francisks dzirdēja pie Svētā Damiana krusta, pāvests uzsvēra, ka «katram no mums ir sava loma šajā vienmēr atvērtajā būvlaukumā.» Tādējādi «mēs runāsim par Baznīcu ar tādu mīlestību, ar kādu runā par māti,» viņš uzsvēra.
Asīzes ielās, tāpat kā Porcjunkulas laukumā, dalībnieku guļammaisi atgādina par pirmajiem franciskāņu brāļiem, kas pulcējās ap savu dibinātāju pirms astoņiem gadsimtiem – piebilda pāvests. Noslēgumā viņš teica: «Cik skaisti ir būt kopā, lai runātu par Dievu un Viņa gaismā – par pašu dzīvi».
https://www.vaticannews.va/lv/pavests/ne...aciju.html

Drukāt

  Krievijas finansiālie sponsori Latvijā
Publicējis: LvSnor - 2026-08-10 12:52 - Forums: Latvijas ikdiena un notikumi - Nav atbilžu

Valsts drošības dienests (VDD) šā gada 5. augustā aizturēja personu aizdomās par finansējuma nodrošināšanu Krievijas bruņotajiem spēkiem karadarbības pret Ukrainu turpināšanai.
Kriminālprocess aizdomās par Krimināllikuma 77.2 pantā paredzēto noziegumu, proti, bruņota konflikta finansēšanu, uzsākts 2025. gada 12. februārī.
VDD izmeklēšanā noskaidroja, ka aizturētā Krievijas pilsone, kura vairākus gadus dzīvo Latvijā, kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā atsaukusies vairākiem interneta vidē publicētiem aicinājumiem sniegt finansiālu vai materiālu palīdzību karadarbības pret Ukrainu nodrošināšanai, veicot regulārus naudas pārskaitījumus Krievijas bruņoto spēku atbalstam. 

https://vdd.gov.lv/aktualitates/jaunumi/...inansesanu

Drukāt

  Francijas prezidenta vēlēšanas
Publicējis: LvSnor - 2026-08-09 22:58 - Forums: Starptautiski notikumi - Nav atbilžu

Nākamās Francijas prezidenta vēlēšanas ir paredzētas 2027. gada pavasarī:

  • Pirmā kārta: 2027. gada 18. aprīlī.

  • Otrā kārta (izšķirošā): 2027. gada 2. maijā.

Pašreizējais prezidents Emanuels Makrons nedrīkst kandidēt uz trešo termiņu pēc kārtas, jo Francijas Konstitūcija nosaka divu secīgu termiņu ierobežojumu. Līdz ar to 2027. gada vēlēšanas iezīmēs pilnīgu varas maiņu valstī.

Galvenās politiskās nometnes un kandidāti
1. Nacionālā apvienība (Rassemblement National / Galēji labējie)
  • Marina Lepēna: Pēc tiesvedībām un sodu pārskatīšanas 2026. gada vasarā Lepēnai tika saglabātas tiesības kandidēt, un viņa oficiāli paziņoja par dalību vēlēšanās. Sabiedriskās domas aptaujās viņa ieņem stabilu līderpozīciju pirmajā kārtā.

  • Žordans Bardella: Partijas jaunais prezidents tiek uzskatīts par galveno rezerves kandidātu vai nākotnes līderi.

2. Centrs un centriski labējie (Makrona nometne)
Tā kā Makrons noiet no skatuves, centristu nometnē norit spēcīga iekšējā cīņa par viņa mantinieka lomu:
  • Eduārs Filips (Édouard Philippe): Bijušais premjerministrs un partijas Horizons līderis, kurš tiek uzskatīts par vienu ar spēcīgākajām pozīcijām centristu spārnā.

  • Gabriels Attals (Gabriel Attal): Bijušais premjerministrs un partijas Renaissance ģenerālsekretārs.

3. Kreisie un zaļie spēki
  • Kreiso spēku koalīcija plāno kopīgas primārās vēlēšanas (United Left), lai mēģinātu izvirzīt vienotu kandidātu un novērst balsu sašķelšanos.

  • Kā potenciālie līderi tiek minēti Žans Liks Melanšons (Jean-Luc Mélenchon), Rafaels Gliksmans (Raphaël Glucksmann), Fransuā Rufēns (François Ruffin) un bijušais prezidents Fransuā Olands (François Hollande).

4. Tradicionālie konservatīvie (Les Républicains)
  • Iekšlietu ministrs un konservatīvo līderis Bruno Retaijo (Bruno Retailleau), kā arī citi reģionālie līderi cīnās par labēji centriskā vēlētāja balsīm.

Kalendāra un loģistikas debates
Valdības apstiprinātie vēlēšanu datumi izraisa politiskas diskusijas:
  • Otrā kārta notiks 2. maijā — nākamajā dienā pēc 1. maija (Darba svētku) demonstrācijām. Opozīcija norāda, ka priekšvēlēšanu "klusuma periods" sakritīs ar arodbiedrību gājieniem, kas var ietekmēt vēlētāju noskaņojumu.

  • Vēlēšanas sakrīt ar pavasara skolu brīvlaikiem reģionos, kas var ietekmēt vēlētāju aktivitāti.

Drukāt

  Vēlēšanas ASV
Publicējis: LvSnor - 2026-08-09 22:44 - Forums: Starptautiski notikumi - Nav atbilžu

2026. gada 3. novembrī ASV norisināsies starptermiņa (midterm) vēlēšanas, kurās tiks pārvēlēts ASV Kongresa sastāvs un ieceltas amatpersonas štatu līmenī. Šīs ir pirmās kongresa vēlēšanas prezidenta Donalda Trampa otrā pilnvaru termiņa laikā.

Vēlēšanu rezultāti noteiks 120. ASV Kongresa valdošo vairākumu un varas līdzsvaru Vašingtonā turpmākajiem diviem gadiem.

1. Ko pārvēl 2026. gada vēlēšanās?

  • ASV Pārstāvju palāta (House of Representatives): Tiks pārvēlēti visi 435 balsstiesīgie mandāti. Demokrātiem un republikāņiem cīņa norit par katru vietu, lai nodrošinātu kontroli pār likumdošanas iniciatīvām un valsts budžetu.

  • ASV Senāts (Senate): Tiks pārvēlētas 35 no 100 vietām (33 kārtējās vēlēšanas + 2 speciālās vēlēšanas par vakancēm, ko atstāja viceprezidents Dž. D. Venss un valsts sekretārs Marko Rubio).

  • Gubernatori un reģionālā vara: Vēlēšanas notiks 39 štatos un teritorijās (36 štatu gubernatoru amati), kā arī tūkstošiem reģionālo parlamentu un vietējo pašvaldību amatos.

2. Politiskais konteksts un varas līdzsvars
  • Vēsturiskā tendence: Starptermiņa vēlēšanās valdošās prezidenta partijas pārstāvji bieži zaudē vietas Kongresā. Tādēļ republikāņiem pastāv liels spiediens saglabāt pašreizējo vairākumu abās palātās.

  • Cīņa par Senātu: Lai atgūtu vairākumu Senātā, Demokrātu partijai nepieciešams papildus iegūt vismaz 4 vietas. Regulārajā ciklā tiek pārvēlētas 20 republikāņu un 13 demokrātu kontrolētās vietas.

  • Izšķirošie štati (Battleground states): Par galvenajiem cīņas laukiem Senātā un Pārstāvju palātā tiek uzskatīti tādi štati kā Ziemeļkarolīna, Džordžija, Meina, Mičigana, Teksasa un Ohaio.

3. Galvenās priekšvēlēšanu tēmas
  • Ekonomiskā situācija: Cenu līmenis, inflācija un Trampa administrācijas īstenotā nodokļu un tirdzniecības tarifu politika.

  • Imigrācija un robeždrošība: Federālās imigrācijas kontroles pasākumi saglabājas kā viena no centrālajām debašu tēmām.

  • Apgabalu robežu pārdale (Gerrymandering): Atsevišķos štatos kampaņu gaitu un rezultātus ietekmē iepriekš veiktās vēlēšanu apgabalu robežu izmaiņas.

Drukāt

  Krievijas 2026. gada vēlēšanas norisinās no 18. līdz 20. septembrim
Publicējis: LvSnor - 2026-08-09 22:18 - Forums: Starptautiski notikumi - Atbildes (6)

Krievijas 2026. gada vēlēšanas norisinās no 18. līdz 20. septembrim (galvenā balsošanas diena noteikta svētdienā, 20. septembrī). Oficiālo dekrētu par Valsts Domes vēlēšanu izsludināšanu Vladimirs Putins parakstīja 2026. gada 16. jūnijā.

Šis ir apjomīgākais vēlēšanu cikls Krievijā pēdējos gados, jo vienlaikus tiek pārvēlēts gan federālais parlaments, gan liels skaits reģionālo varas orgānu.

Galvenie vēlēšanu līmeņi
1. Valsts Domes (9. sasaukuma) vēlēšanas
Tiek pārvēlēti visi 450 apakšpalātas deputātu mandāti pēc paralēlās jeb jauktās vēlēšanu sistēmas:

  • 225 mandāti tiek sadalīti pēc partiju sarakstiem proporcionālā sistēmā (ar 5% barjeru).

  • 225 mandāti tiek pārvēlēti vienmandāta vēlēšanu apgabalos pēc mažoritārās sistēmas.

2. Reģionālās un pašvaldību vēlēšanas
Vienlaikus ar Domes vēlēšanām norisinās:
  • 11 gubernatoru (reģionu vadītāju) vēlēšanas (8 tiešās un 3 netiešās vēlēšanas reģionālajos parlamentos).

  • 39 reģionālo parlamentu vēlēšanas.

  • Pašvaldību vēlēšanas vairākos simtos pašvaldību.

Galvenās iezīmes un politiskais konteksts
  • Pirmās Valsts Domes vēlēšanas kara apstākļos: Šīs ir pirmās parlamenta vēlēšanas kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā.

  • Balsošana okupētajās teritorijās: Maskava plāno rīkot balsošanu arī nozīmīgās okupētajās Ukrainas teritorijās — Doneckas, Luhanskas, Zaporižjas un Hersonas apgabalos, kā arī 2014. gadā anektētajā Krimā. Starptautiskā sabiedrība šīs vēlēšanas iepriekš pasludinājusi par spēkā neesošām un nelikumīgām.

  • Elektroniskā balsošana un kontrole: Attālinātā elektroniskā balsošana (REV) tiek paplašināta un apstiprināta 33 reģionos (aptverot aptuveni 48 miljonus vēlētāju). Neatkarīgie novērotāji un analītiķi e-balsošanu kritizē kā galveno rīku rezultātu manipulācijai un kontrolei.

  • Interneta un sakaru ierobežojumi: Krievijas Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vadītāja Ella Pamfilova jau iepriekš paziņoja, ka balsošanas laikā jārēķinās ar iespējamiem sakaru un interneta traucējumiem reģionos "drošības apsvērumu dēļ" (saistībā ar dronu uzbrukumu riskiem).

  • Politiskā ainava: Vēlēšanās pielaistas 17 oficiāli reģistrētās partijas, taču reālu konkurenci nodrošina tikai sistēmiskās spēļu puses (galvenokārt valdošā "Vienotā Krievija" un tās kaimiņpartijas KFKP, KLDP, "Taisnīgā Krievija" un "Jaunie ļaudis"). Nesistēmiskā opozīcija un neatkarīgie kandidāti ir faktiski izslēgti no politiskā procesa, ieslodzīti vai piespiesti pamest valsti.

Drukāt

  Pols Pots
Publicējis: LvSnor - 2026-08-08 17:26 - Forums: Ārzemju pagātnes piedzīvojumi - Nav atbilžu

Pola Pota un Viņa vadīto Sarkano kmeru attiecības ar Padomju Savienību (PSRS) bija aukstas, saspringtas un atklāti naidīgas. Šīs attiecības pamatā noteica tā laika ģeopolitiskie konflikti — īpaši Ķīnas un PSRS nesaskaņas (Sino-Soviet split) un pieaugošais konflikts starp Kambodžu un Vjetnamu.

1. Ideoloģiskā un ģeopolitiskā nostāja

  • Sabiedrošanās ar Ķīnu: Pols Pots iedvesmojās no Mao Dzeduna ideoloģijas un izveidoja ciešu aliansi ar Ķīnas Tautas Republiku. Maoistiskajā skatījumā PSRS tika uzskatīta par "revizionistisku" un "sociālimperiālistisku" valsti, kas bija nodDevusi īsto komunisma ideju.

  • Neuzticība Maskavai: Sarkanie kmeri uzskatīja PSRS par draudu savai absolūtajai neatkarībai un nevēlējās pieļaut nekādu Maskavas ietekmi Kambodžā.

2. Vjetnamas faktors
Lielākais konflikta cēlonis bija PSRS atbalsts Vjetnamai:
  • Pēc Vjetnamas kara beigām PSRS par savu galveno sabiedroto Dienvidaustrumāzijā izvēlējās Vjetnamu.

  • Pola Pota režīms Vjetnamu uzskatīja par savu nozīmīgāko vēsturisko un eksistenciālo ienaidnieku. Redzot, ka Vjetnama saņem apjomīgu militāro un ekonomisko palīdzību no Maskavas, Pola Pota ienaids pret PSRS tikai pieauga.

3. Diplomatiskās attiecības un režīma gāšana (1975–1979)
  • Ierobežoti kontakti (1975–1978): Lai gan PSRS oficiāli atzina Demokrātisko Kampučiju (Pola Pota valsti), reāla sadarbība nenotika. Diplomatiskās attiecības bija minimālas un pilnas ar abpusēju neuzticēšanos.

  • Kambodžas–Vjetnamas karš (1978–1979): Kad pieauga robežkonflikti starp Vjetnamu un Kambodžu, PSRS atklāti nostājās Vjetnamas pusē, nodrošinot tai ieročus un loģistiku.

  • Pola Pota gāšana (1979): 1978. gada nogalē Vjetnamas armija iebruka Kambodžā un 1979. gada sākumā gāza Pola Pota režīmu. Vjetnamieši pie varas iecēla Henga Samrina valdību (Kampučijas Tautas Republiku), ko PSRS nekavējoties atzina un sāka masīvi atbalstīt.
Kopsavilkums
Joma
RaksturojumsIdeoloģija
Pols Pots bija Maoists (Pro-Ķīna); PSRS uzskatīja par "sociālimperiālistiem".
Sabiedrotie
PSRS atbalstīja Vjetnamu; Pols Pots bija pret Vjetnamu un PSRS.
Iznākums
PSRS atbalstīja Vjetnamas iebrukumu, kas 1979. gadā izbeidza Pola Pota valdīšanu.


Pols Pots (īstajā vārdā Salots Sars, 1925–1998) bija Kambodžas komunistiskais diktators un kustības Sarkanie kmeri līderis, kurš no 1975. līdz 1979. gadam valdīja Kambodžā (pārdēvētā par Demokrātisko Kampučiju). Viņa režīms izpildīja vienu no brutālākajiem un nāvīgākajiem genocīdiem 20. gadsimta vēsturē.

Galvenie fakti par Polu Potu un viņa režīmu
  • Ekstremāla Maoisma ideoloģija: Pols Pots vēlējās izveidot pilnīgi agrāru, bezklašu sabiedrību ("Nultais gads"). Viņš mēģināja likvidēt pilsētas, naudu, privātīpašumu, reliģiju un rietumniecisko kultūru.

  • Masveida deportācijas: Tūlīt pēc varas pārņemšanas 1975. gadā visiem pilsētu iedzīvotājiem (ieskaitot simtiem tūkstošu no galvaspilsētas Pnompeņas) tika pavēlēts doties uz laukiem, lai strādātu piespiedu darba nometnēs.

  • Kambodžas genocīds: Režīms sistemātiski iznīcināja "sabiedrības ienaidniekus" — intelektuāļus, skolotājus, ārstus, valsts ierēdņus, kā arī etniskās un reliģiskās minoritātes. Cilvēkus nogalināja pat par briļļu nēsāšanu vai svešvalodu mācēšanu, jo tas tika uzskatīts par izglītotības un "nodevības" pazīmi.

  • Upuru skaits: Tiek lēsts, ka viņa četru gadu valdīšanas laikā bada, slimību, pārmērīga darba un masveida izpildmehānismu dēļ gāja bojā 1,5 līdz 2 miljoni cilvēku — aptuveni 20–25% no visas valsts iedzīvotāju skaita.

Režīma gals

1978. gada nogalē Vjetnamas armija iebruka Kambodžā un 1979. gada janvārī gāza Pola Pota režīmu. Pols Pots ar atlikušajiem Sarkanajiem kmeriem patvērās Džungļos pie Taizemes robežas, kur gadu desmitiem turpināja partizānu karu. Viņš nomira 1998. gadā mājas apcietinājumā, tā arī nenostājoties starptautiskā tiesa priekšā.

Drukāt

  Microsoft akcijas piedzīvoja vēsturisku cenu kāpumu
Publicējis: LvSnor - 2026-08-03 2:12 - Forums: Datortehnika un programmatūra - Atbildes (4)


  1. 2026 gada 30. jūlijā Microsoft akcijas piedzīvoja vēsturisku cenu kāpumu par aptuveni 15–16% vienas dienas laikā, palielinot uzņēmuma tirgus kapitalizāciju par apmēram 450 miljardiem ASV dolāru. Tas bija lielākais vienas dienas tirgus vērtības pieaugums kādam uzņēmumam akciju tirgus vēsturē.
Šī straujā reakcija sekoja dienu iepriekš (2026. gada 29. jūlija vakarā) publiskotajam Microsoft 2026. finanšu gada 4. ceturkšņa (Q4 FY26) finanšu ziņojumam.
Kas izraisīja rekordlielo akciju kāpumu?
1. Rekordlieli finanšu rezultāti
Microsoft būtiski pārsniedza Volstrītas analītiķu prognozes visos galvenajos rādītājos:
  • Ieņēmumi: sasniedza 90,0 miljardus USD (pieaugums par +18% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu), pārsniedzot prognozētos 87,6 miljardus USD.
  • Peļņa uz akciju (EPS): sasniedza $4.74 (koriģētā) / $4.81 (GAAP), pārsniedzot analītiķu gaidītos $4.24.
2. Mākslīgā intelekta (MI) reālā monetizācija
Tirgus ilgstoši bija bažīgs par tehnoloģiju milžu milzīgajiem tēriņiem mākslīgā intelekta infrastruktūrā, taču Microsoft pierādīja, ka šīs investīcijas atmaksājas:
  • Azure mākoņpakalpojumi: Azure ieņēmumu pieaugums paātrinājās līdz 43%, pārsniedzot paša uzņēmuma prognozētos 39–40%. Turklāt Azure gada ieņēmumi pirmo reizi vēsturē pārsniedza 100 miljardus USD.
  • Nākotnes līgumi (RPO): Komerciālo saistību portfelis (Commercial RPO) pieauga par 84%, sasniedzot 678 miljardus USD, kas liecina par milzīgu un garantētu pieprasījumu pēc uzņēmuma MI pakalpojumiem.
  • Microsoft 365 Copilot: Maksājošo lietotāju skaits pārsniedza 30 miljonus.
3. Spēcīga nākotnes prognoze
Uzņēmuma vadība paziņoja, ka pieprasījums pēc MI infrastruktūras šobrīd pat pārsniedz Microsoft pieejamās jaudas, un nākamajam ceturksnim prognozēja Azure izaugsmes paātrināšanos līdz 45%.
Kādas būs šī notikuma sekas?
📈 Tūlītēja ietekme uz vispārējo tirgu
  • Plašāks tehnoloģiju nozares kāpums: Microsoft uzrāviens līdzi parāva arī pārējo tirgu — S&P 500 indekss un Nasdaq piedzīvoja ievērojamu kāpumu, un pusvadītāju (mikročipu) nozares akcijas strauji pieauga.
  • Valitēts MI investīciju bums: Tirgus guva apstiprinājumu, ka mākslīgā intelekta bums nav tikai tukšs burbulis, bet gan rada reālu ieņēmumu pieaugumu.
🥊 Spiediens uz konkurentiem
  • Kritēriju paaugstināšana citiem tehnoloģiju gigantiem: Citi lielie uzņēmumi (piemēram, Alphabet, Meta u.c.), kas arī tērē desmitiem miljardu dolāru MI datu centriem, tagad izjūt papildu spiedienu no investoriem uzrādīt tikpat skaidru atdevi un ieņēmumu pieaugumu.
🏗️ Liela mēroga kapilārie ieguldījumi (Capex)
  • Microsoft plāno turpināt agresīvi investēt datu centros un aparatūrā (prognozējot aptuveni 175–190+ miljardu USD investīcijas gadā). Tas garantē stabilus un augošus pasūtījumus tādiem mikroshematu ražotājiem un serveru piegādātājiem kā Nvidia, AMD un TSMC.
🔍 Augstākas cerības nākotnē
  • Pēc 16% lēciena Microsoft akciju novērtējums ir ievērojami pieaudzis. Tas nozīmē, ka nākamajos ceturkšņos uzņēmumam nebūs vietas kļūdām — investori sagaidīs nevainojamu plānu izpildi un jaudas ierobežojumu savlaicīgu risināšanu.

Drukāt