| Sveicināts ciemiņs |
Tev ir jāreģistrējas pirms vari ko šeit publicēt.
|
| Lietotāji tiešsaistē |
Šeit ir 43 lietotāji tiešsaistē. » 0 biedrs(i) | 41 ciemiņš(i) Google, Bing
|
|
|
| Vjetnama |
|
Publicējis: LvSnor - 2026-02-21 20:18 - Forums: Starptautiski notikumi
- Nav atbilžu
|
 |
Tramps tiekas ar Vjetnamas līderi, solot svītrot Hanoju no ierobežotajiem sarakstiem
Ar Reuters
21. februāris, 20263:40 GMT+2Atjaunināts pirms 15 stundām
Saskaņā ar sarunu kopsavilkumu, kas publicēts Vjetnamas valdības ziņu vietnē, prezidents Donalds Tramps piektdien tikās ar Vjetnamas līderi To Lamu un sacīja, ka strādās, lai svītrotu Hanoju no to valstu sarakstiem, kurām ir ierobežota piekļuve ASV progresīvajām tehnoloģijām.
Pirmā abu oficiālā klātienes tikšanās notika Baltajā namā pēc tam, kad Vjetnamas valdošās komunistiskās partijas vadītājs piedalījās Miera padomes atklāšanas sanāksmē Vašingtonā.
Tikšanās notika pēc paziņojuma par darījumiem vairāk nekā 30 miljardu dolāru vērtībā, saskaņā ar kuriem Vjetnamas aviosabiedrības iegādāsies 90 lidmašīnas no ASV lidmašīnu ražotāja Boeing (BA.N), atver jaunu cilni.
Tramps piektdien paziņoja par tūlītēju jaunu 10% tarifu noteikšanu lielākajai daļai importa no visām valstīm pēc tam, kad Augstākā tiesa atcēla dažus viņa iepriekš noteiktos stingros tarifus.
Gram Slattery un Trevor Hunnicutt ziņojumi; Khanh Vu un Francesco Guarascio papildu ziņojumi Hanojā; Montāžas autori Deivids Ljunggrēns un Kima Kogila
https://www.reuters.com/business/aerospa...026-02-21/
|
|
|
| [LV|EU] Tornis, 27.sezona |
|
Publicējis: hobbit_lv - 2026-02-21 13:58 - Forums: ArmA3
- Nav atbilžu
|
 |
Tātad, ko daram tālāk?
Es tā sapratu, ka vienojāmies par karti - Altis, scenārijs (Antistasi, kuru sākam kaut kur kares austrumu vai centrālajā daļā, bet pilnīgi noteikti NE rietumu daļā?
Kas attiecas uz frakcijām, es iesaku bāzēties uz RHS un 3CB frakciju modiem, un pievienot šo: https://steamcommunity.com/sharedfiles/f...3299910335
Un tad attiecīgi, kad nonākam līdz frakciju izvēlnei: - Zilie (occupiers) - 3CB AAF, viņiem uz Altis ir 100% jābūt pieejamiem;
- Sarkanie (invaders) - RHS AFRF, kurus man augstāk pievestajam modam vajadzētu overhaulot ar kaut kādām nebūt izmaiņām.
Un vajadzētu tomēr mēģināt dabūt nost to "vision aid", kas iekrāso ar bumbuļiem pamanītās lietas un eventuāli tomēr novienkāršot ACE, citādi bez lielas rezerves ar medical supplies (asinis, šinas, epinefrīns) mēs ilgi nepakarosim
|
|
|
| 15. Saeimas vēlēšanas |
|
Publicējis: LvSnor - 2026-02-19 13:17 - Forums: Latvijas ikdiena un notikumi
- Atbildes (1)
|
 |
15. Saeimas vēlēšanas
Publicēts: 07.01.2026.
Sestdien, 2026. gada 3. oktobrī Latvijā un ārvalstīs notiek 15. Saeimas vēlēšanas. Balsot iespējams visos vēlēšanu iecirkņos no 08.00 līdz 20.00.
No 2026. gada 28. septembra līdz Vēlēšanu dienai iespējama balss nodošana glabāšanā visos vēlēšanu iecirkņos šādos laikos:
28.09.2026. - 17:00–20:00
29.09.2026. - 08:00–11:00
30.09.2026. - 17:00–20:00
01.10.2026. - 08:00–11:00
02.10.2026. - 12:00–15:00
Tiesības piedalīties Saeimas vēlēšanās ir visiem Latvijas pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā sasnieguši 18 gadu vecumu. Personai ir tiesības vēlēt jebkurā vēlēšanu apgabalā (Rīga, Vidzeme, Latgale, Zemgale un Kurzeme) un balsošanai izvēlēties jebkuru vēlēšanu iecirkni Latvijā vai ārvalstīs bez iepriekšējas pieteikšanās. Katra vēlēšanu apgabala iecirkņos ir atšķirīgas (tikai attiecīgā vēlēšanu apgabala) vēlēšanu zīmes.
Vēlētāji ārvalstīs var arī balsot pa pastu. Vēlētājs var pieteikties pasta balsošanai valsts pārvaldes pakalpojumu portālā latvija.gov.lv 35 dienas pirms vēlēšanu dienas, bet ne vēlāk kā 8 dienas pirms vēlēšanu dienas.
Vēlētāji Latvijā, kuri veselības stāvokļa dēļ nevar ierasties vēlēšanu iecirknī, un slimojošu personu aprūpētāji var pieteikt balsošanu savā atrašanās vietā. Pieteikties balsošanai atrašanās vietā var līdz vēlēšanu dienas plkst. 12.00.
Sadarbībā ar Aizsardzības ministriju tiek organizēta balsošana karavīriem, kuri pilda dienesta pienākumus starptautiskajās operācijās.
Vēlētāji, kuriem kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums vai kuri izcieš ar brīvības atņemšanu saistītu sodu, vēlēšanās var piedalīties ieslodzījuma vietā. Balsošanai var pieteikties ne vēlāk kā otrajā dienā pirms vēlēšanu dienas, ieslodzījuma vietas administrācijai iesniedzot iesniegumu, kurā norāda savu vārdu, uzvārdu un personas kodu.
https://www.cvk.lv/lv/15-saeimas-velesanas
|
|
|
| Cik bieži notiek aptumsumi? |
|
Publicējis: LvSnor - 2026-02-17 12:44 - Forums: Cita māksla un kultūra
- Nav atbilžu
|
 |
Cik bieži notiek aptumsumi? Jauni dati uz vecu jautājumu
Timeanddate.com pētījums, kas tiks publicēts Britu Astronomijas asociācijas žurnālā, pielieto mūsdienu skaitļošanas jaudu senai mīklai.
Autors Greiems Džounss
Publicēts 2026. gada 12. februārī
Klasiskā astronomijas jautājuma pārskatīšana
Ja jūs stāvētu nejauši izvēlētā vietā uz Zemes, cik ilgi jums būtu jāgaida, līdz notiktu saules aptumsums?
Astoņdesmito gadu sākumā matemātiķis un astronoms Žans Mēss izmantoja vienu no pirmajiem personālajiem datoriem, lai apstrādātu datus un rastu atbildi. Četras desmitgades vēlāk to pašu jautājumu atkārtoti uzdeva timeanddate.com, izmantojot mūsdienu datoru serveru jaudu.
Mūsu galvenie secinājumi bija šādi:
Mēs ieguvām daļēja Saules aptumsuma biežuma skaitli noteiktā vietā: vidēji reizi 2 gados un 7 mēnešos.
Mēs sniedzām papildu ieskatu par “platuma efektu”: Saules aptumsumi visbiežāk notiek ap Arktikas un Antarktikas lokiem.
Mēs atradām pierādījumus aptuveni 21 000 gadu ciklam aptumsumu biežumā ziemeļu un dienvidu puslodēs.
Mēs esam ziņojuši par saviem rezultātiem rakstā, kas ievietots pirmsdrukas datubāzē arXiv un ko publicēšanai pieņēmis Britu Astronomijas asociācijas žurnāls — tas pats žurnāls, kurā Mēss publicēja viņa rakstu pirms visiem šiem gadiem.
Cik bieži notiek saules aptumsumi
1982. gadā Mēss izmantoja nelielu personālo datoru HP-85, lai aprēķinātu kopējo un gredzenveida aptumsumu vidējās frekvences noteiktā Zemes virsmas vietā.
Mūsu pētījumā mēs nepārtraukti darbinājām divus Supermicro serverus 102 dienas. Šī skaitļošanas jaudas atšķirība ļāva mums samazināt Mīusa aprēķinu nenoteiktību un iegūt jaunu atradumu daļējiem aptumsumiem (ko Mīuss neaprēķināja).
Mēss rezultātu un mūsu rezultātu salīdzinājums ir parādīts tabulā zemāk.
Mēss, 1982. gads laiks un datums, 2026
Pilns aptumsums 375 ± 16 gadi 373 ± 7 gadi
Gredzenveida aptumsums 224 ± 7 gadi 226 ± 4 gadi
Daļējs aptumsums Nav dots 2,59 ± 0,02 gadi
Vidējais atgriešanās periods noteiktā vietā
Atkārtošanās periods ir vidējais laiks starp secīgiem aptumsumiem; ± skaitlis norāda rezultātu nenoteiktību. Mūsu daļēja aptumsuma skaitlis ietver daļējus aptumsumus, kas kādā brīdī kļūst pilnīgi vai gredzenveida.
Mēss aprēķinātais skaitlis, ka pilns Saules aptumsums noteiktā vietā notiek reizi 375 gados, ir kļuvis par bieži atkārtotu statistiku. Mēs varējām samazināt viņa aplēses nenoteiktību un ieteikt nelielu galvenā skaitļa nobīdi līdz vidēji vienai reizei 373 gados.
Mūsu aprēķinātais daļēja aptumsuma biežums noteiktā vietā — vidēji reizi 2,59 gados — ir jauns atklājums. 2,59 gadi ir aptuveni 2 gadi un 7 mēneši.
Citiem vārdiem sakot, katru reizi, kad kaut kur pasaulē notiek saules aptumsums , pastāv aptuveni viena no sešām iespējām, ka jebkura konkrēta pilsēta vai ciems tiks novērota.
Klasiskā Eclipse aprēķina testēšana
“Mēs tam pievērsāmies ar zināmām bažām, zinot, ka jebkādas domstarpības ar Mēss būtu grūti izskaidrojamas,” saka Dr. Frenks Tveters, vecākais serveru izstrādātājs vietnē timeanddate.com, kuram ir doktora grāds debess mehānikā un kurš ir pētījuma līdzautors.
“Redzēt, ka mūsu rezultāti precīzi atbilda Mēssa rezultātiem gan pilnos, gan gredzenveida aptumsumos, bija iedrošinoši — un apliecinājums viņa darba noturībai. Šī pārliecība deva mums pārliecību turpināt darbu, paplašinot analīzi jaunās jomās, piemēram, daļējos aptumsumos.”
Kur visbiežāk notiek aptumsumi?
Savā 1982. gada rakstā Mēss parādīja, ka pastāv “platuma efekts”. Citiem vārdiem sakot, vidējā aptumsumu biežums noteiktā vietā ir atkarīgs no tā, cik tālu šī vieta atrodas uz ziemeļiem vai dienvidiem no ekvatora .
Mēs varējām sniegt papildu ieskatu platuma grādu efektā un parādīt, ka aptumsumi visbiežāk notiek ap Arktikas un Antarktikas lokiem.
Nākamajā diagrammā ir parādīts daļēju aptumsumu atkārtošanās periods dažādos platuma grādos . Pie ekvatora (0 grādi) atkārtošanās periods ir aptuveni 2,8 gadi, savukārt pie polārā un antarktiskā loka (+66,6 grādi un -66,6 grādi) atkārtošanās periods ir aptuveni 2,2 gadi.
Citiem vārdiem sakot, polārajos reģionos aptumsums vidēji jāgaida īsāku laiku nekā tropos.
Divu pusložu stāsts
Mēss arī parādīja, ka pilni aptumsumi ir biežāki ziemeļu puslodē nekā dienvidu puslodē, savukārt gredzenveida aptumsumu gadījumā ir pretēji.
Pašlaik ziemeļu puslodes vasara sakrīt ar afēliju — punktu Zemes orbītā, kur tā atrodas vistālāk no Saules. Jo tālāk mēs atrodamies no Saules, jo mazāka tā izskatās debesīs un jo lielāka ir iespēja, ka Mēness spēs to visu aptvert.
Tāpat dienvidu puslodes vasara sakrīt ar perihēliju, kad Zeme atrodas vistuvāk Saulei. Jo lielāka Saule izskatās debesīs, jo lielāka iespēja, ka tā veidos "uguns gredzenu" ap Mēnesi.
Kopumā Saule vasaras mēnešos pavada vairāk laika virs horizonta nekā ziemas mēnešos , radot lielākas iespējas aptumsumam būt redzamam no noteiktas vietas. Mēss dati parādīja, ka tas dod ziemeļu puslodei priekšrocības pilnīga aptumsuma novērošanā, savukārt dienvidu puslodei ir priekšrocības gredzenveida aptumsuma novērošanā.
Ilgtermiņa aptumsuma cikls
Ar daudz lielāku datu kopu mēs varējām spert soli tālāk nekā Mēss un pētīt, kā laika gaitā mainās aptumsumu biežums katrā puslodē. Mēss strādāja ar 600 gadu datiem; mēs aplūkojām 14 999 gadus.
Afēla un perihēla datumi nav fiksēti: tie lēnām virzās cauri kalendāram ciklā, kas ilgst aptuveni 21 000 gadu. Mūsu rezultāti parāda, kā tas noved pie aptumsumu līdzsvara maiņas starp ziemeļu un dienvidu puslodēm.
Aptuveni pēc 9500 gadiem afēls sakritīs ar decembra saulgriežiem , savukārt perihēlijs sakritīs ar jūnija saulgriežiem — pašreizējās situācijas apvērsums. Mūsu rezultāti liecina, ka tāpēc pilni aptumsumi biežāk notiks dienvidu puslodē, savukārt gredzenveida aptumsumi būs biežāki ziemeļu puslodē.
Ir labi zināms, ka globālā līmenī Saules aptumsumi seko paredzamiem modeļiem, piemēram, Saros cikliem, kur līdzīgi aptumsumi atkārtojas ik pēc 6585 dienām 12 vai vairāk gadsimtu garumā. 21 000 gadu cikls, kas izriet no mūsu datiem, parāda, kā aptumsumu modeļi sniedzas ne tikai daudzu gadsimtu, bet arī daudzu tūkstošu garumā.
Skaistums aiz skaitļiem
“Saules aptumsumi ir maģijas un zinātnes apvienojums,” saka Dr. Renāte Maulande-Husa, astrofiziķe un datu analītiķe vietnē timeanddate.com, kura strādāja pie pētījuma un kurai ir doktora grāds kosmoloģijā.
“Aptumsumi ir devuši ilgstošu ieguldījumu zinātniskos atklājumos, sākot no vispārējās relativitātes teorijas testēšanas līdz Saules korona izpētei,” viņa piebilst. “Tie ir skaisti gan paši par sevi, gan veidā, kā tie atklāj Visuma pamatā esošo fiziku un matemātiku.”
|
|
|
| Žans Mēss (Jean Meeus) bija beļģu astronoms un matemātiķis |
|
Publicējis: LvSnor - 2026-02-17 12:33 - Forums: Cita māksla un kultūra
- Nav atbilžu
|
 |
Žans Mēss (Jean Meeus) bija beļģu astronoms un matemātiķis, dzimis 1928. gadā, viens no pazīstamākajiem praktiskās astronomijas aprēķinu speciālistiem. Viņš kļuva īpaši slavens ar saviem darbiem par Saules, Mēness un planētu precīziem aprēķiniem, kurus izmanto gan amatieri, gan profesionāli astronomi.
Ar ko viņš ir nozīmīgs?
🔭 Astronomiskie algoritmi
Viņa grāmata Astronomical Algorithms (1991) ir viena no visvairāk izmantotajām rokasgrāmatām astronomijā. Tajā apkopotas formulas, kas ļauj aprēķināt:- Saullēkta un saulrieta laikus
- Mēness fāzes
- Aptumsumus
- Planētu pozīcijas
- Zvaigžņu koordinātas
📚 Vienkāršība un precizitāte
Meeus prata sarežģītus debesu mehānikas aprēķinus padarīt saprotamus un praktiski izmantojamus – pat bez sarežģītām datorprogrammām.
🧮 Ietekme uz programmatūru
Daudzas mūsdienu astronomijas programmas un lietotnes izmanto tieši Meeus algoritmus kā pamatu.
Kāpēc viņš ir svarīgs amatieru astronomiem?- Viņa metodes ļauj ar kalkulatoru vai vienkāršu kodu aprēķināt debess ķermeņu stāvokļus.
- Viņa darbi palīdz prognozēt:
- aptumsumus,
- planētu konjunkcijas,
- komētu parādīšanos.
|
|
|
| Aleksejs Navaļnijs |
|
Publicējis: LvSnor - 2026-02-14 19:22 - Forums: Ārzemju pagātnes piedzīvojumi
- Atbildes (1)
|
 |
Piecas Eiropas valstis: Krievija noindēja Navaļniju ar retu toksīnu
Londona, 14. febr., LETA--AP. Piecas Eiropas valstis sestdien kopīgā paziņojumā apliecināja, ka Krievijas opozīcijas līderis Aleksejs Navaļnijs 2024. gadā ieslodzījumā noindēts ar nāvējošu, retu toksīnu, un uzbrukuma īstenošanā vainoja Krievijas valsti.
Francijas, Lielbritānijas, Nīderlandes, Vācijas un Zviedrijas ārlietu ministrijas paziņoja, ka pirms diviem gadiem mirušā Navaļnija paraugu analīzes "pārliecinoši apstiprina epibatidīna klātbūtni".
Tas ir toksīns, kas sastopams Dienvidamerikas raibvardēs.
Lai veiktu uzbrukumu, "tikai Krievijas valstij bija gan līdzekļi un motīvs, gan necieņa pret starptautiskajām tiesībām", teikts paziņojumā.
Valstis norādīja, ka ziņos Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācijai par Krievijas veikto Ķīmisko ieroču konvencijas pārkāpumu.
Navaļnijs nomira cietumā Krievijas ziemeļos 2024. gada februārī.
Opozicionārs izcieta 19 gadu cietumsodu, ko Kremļa oponenti uzskatīja par politiski motivētu.
Navaļnija atraitne Jūlija Navaļnaja pērn paziņoja, ka divas neatkarīgas laboratorijas ir konstatējušas - viņas vīrs neilgi pirms nāves tika saindēts.
Krievijas opozicionāri Navaļnija nāvē vaino diktatoru Vladimiru Putinu.
Publicēta: 14.02.2026 17:56
LETA, AP
|
|
|
| piespriež cietumsodu par spiegošanu |
|
Publicējis: LvSnor - 2026-02-13 17:10 - Forums: Latvijas ikdiena un notikumi
- Nav atbilžu
|
 |
Latvijas pilsonim piespriež sešu gadu cietumsodu par spiegošanu
Šodien, 14:03
Latvijā
LETA
Rīgas pilsētas tiesa trešdien ir apstiprinājusi vienošanos starp prokuroru un pērn vasarā par spiegošanu aizturētu Latvijas pilsoni par vainas atzīšanu, apsūdzētajam piemērojot brīvības atņemšanu uz sešiem gadiem ar probācijas uzraudzību uz diviem gadiem, aģentūru LETA informēja tiesā.
Ņemot vērā apcietinājumā pavadīto laiku, kas tiek ieskaitīts piemērotajā cietumsodā, apsūdzētajam cietumā vēl būs jāpavada pieci gadi un seši mēneši.
Vīrietis bija menedžeris būvniecības jomā, un viņa darba pienākumi atviegloja informācijas iegūšanu par jaunu militāro objektu būvniecību.
Valsts drošības dienests (VDD) vīrieti aizturēja 2025. gada 27. augustā. VDD izmeklēšanā fiksēja vairākus gadījumus, kad apsūdzētais vācis izlūkziņas Krievijas militārā izlūkdienesta (GRU) uzdevumā.
Pats brīvprātīgi sācis sadarboties ar Krievijas izlūkdienestu
Pirmstiesas kriminālprocesā tika noskaidrots, ka persona Krievijas izlūkdienestam nodeva ziņas par dažādu Latvijas militāro objektu atrašanās vietām, plānojumu, kā arī drošības pasākumiem. Starp šiem objektiem bija arī bruņojuma noliktavas.
Tāpat persona sniedza Krievijas izlūkdienestam informāciju par jaunu militāro objektu būvniecību, karavīru apmācībām un citu NATO valstu karavīru klātbūtni konkrētos Latvijas militārajos objektos. Vīrietis Krievijas izlūkdienestam nodeva arī citas ziņas, kas var tikt izmantotas pret Latvijas un citu Baltijas reģiona valstu drošības interesēm. Izlūkdarbības tika koordinētas un ziņas tika nosūtītas, izmantojot tiešsaistes saziņas lietotni "Telegram".
Prokuratūra izcēla, ka apsūdzētais, ideoloģisku motīvu vadīts, pats brīvprātīgi sāka sadarbību ar GRU, sniedzot tam nepieciešamās ziņas.
Prokurors norāda, ka soda mērķis ir ne tikai sodīt vainīgo personu, bet arī atjaunot taisnīgumu, aizsargāt sabiedrības drošību, resocializēt vainīgo personu un atturēt citas personas no noziegumu izdarīšanas.
Izvērtējot izdarītā noziedzīgā nodarījuma smagumu, raksturu, kaitīgumu, apsūdzētā personību, kā arī to, ka apsūdzētais pilnībā atzina savu vainu un izmantoja Kriminālprocesa likumā paredzētās tiesības uz sadarbību, kas izpaudās vienkāršāka procesa veida izvēlē, prokurors ar apsūdzēto noslēdza vienošanos par vainas atzīšanu un sodu.
Prokurors uzskata, ka izvēlētais brīvības atņemšanas sods, kas pārsniedz pusi no desmit gadu maksimālā brīvības atņemšanas soda termiņa, uzskatāms par samērīgu un atbilstošu, kas spēj aizsargāt sabiedrības drošību un nacionālās drošības intereses. Tāpat tas spēj ne tikai sodīt apsūdzēto un nodrošināt, ka apsūdzētais nespēj turpināt vākt un nodot ziņas Krievijas Federācijas izlūkdienestam, bet arī atturēt citas personas no šādu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.
Prokuratūra norāda, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr viņas vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.
Pēdējo gadu skaļākais spiegošanas gadījums ir saistīts ar bijušo Saeimas deputātu Jāni Ādamsonu. Pirmā instance bijušajam parlamentārietim par spiegošanu Krievijas labā piesprieda cietumsodu uz astoņiem gadiem un sešiem mēnešiem.
Savukārt Rīgas apgabaltiesa pagājušajā nedēļā Ādamsonu atzina par vainīgu spiegošanā Krievijas labā un piesprieda brīvības atņemšanu uz astoņiem gadiem diviem mēnešiem un probācijas uzraudzību uz diviem gadiem.
|
|
|
| Max (messenger) |
|
Publicējis: LvSnor - 2026-02-13 3:43 - Forums: Datortehnika un programmatūra
- Atbildes (1)
|
 |
Max (stilizēts ar visiem lielajiem burtiem; krievu: Макс, [ˈmaks] MAKS) ir krievu kurjeru un e-komercijas lietotne, ko VK izlaida 2025. gadā. Pēc analoģijas ar ķīniešu platformu WeChat, uz Max bāzes tiek izstrādāta universāla mobilā aplikācija ("superaplikācija"), kas papildus elektroniskā identitātes izmantošanai ļauj saņemt arī sociālā tīkla digitālā identitātes verifikācijas funkcijas. izmantot pastiprinātu elektronisko parakstu, kā arī veikt maksājumus.[1] Krievijas valdība to ir reklamējusi kā "nacionālo sūtni".[2]
Lai reģistrētos Messenger, ir nepieciešams derīgs mobilā tālruņa numurs no Neatkarīgo Valstu Savienības.[3][4]
Kurjeru pārvalda LLC "Communication Platform", kas ir VK meitas uzņēmums.[5] No 2025. gada septembra lietotne Max ir iepriekš instalēta visos Krievijā nopērkamajos viedtālruņos, savukārt Krievijas sakaru regulators Roskomnadzor nosaka ierobežojumus citu messenger lietojumprogrammu lietošanai.[6]
Vēsture
2022. gada maijā tika izlaista lietotne VK Messenger, taču tai bija grūti iegūt auditoriju. Valsts jau sen ir paļāvusies uz ārvalstu ziņojumu programmatūru, padarot dzīvotspējīgas alternatīvas nodrošināšanu par galveno mērķi, pat uz tā rēķina, ka tas ietekmē daudzus lietotājus. Projekts arī ar komerciālām ambīcijām, lietotājam draudzīgāka superaplikācija krievu valodai.[7][8]
2024. gadā VK uzņēmums sāka izstrādāt jaunu kurjeru.[9] 2025. gada 25. martā VK pārstāvji pastāstīja Vedomosti par Max beta versijas izstrādi, izklāstot ziņojumapmaiņas funkcijas, iebūvētās maksājumu sistēmas VTB Bank un Alfa-Bank un biznesa rīkus mini lietotņu un tērzēšanas robotu izveidei. Kurjers tika novietots tā, lai tas būtu neatkarīgs no VK lietotnes.[10][11][1] Mobilās lietotnes beta versija kļuva pieejama lejupielādei nākamajā dienā.
2025. gada 4. jūnijā Vladimira Putina un Krievijas valdības locekļu tikšanās reizē digitālās attīstības ministrs Maksuts Šadajevs paziņoja, ka Maksu plānots veidot par oficiālu nacionālo Krievijas vēstnesi, līdzīgi kā citu valstu nacionālie sūtņi, kā piemēru minot Line (Japāna), KakaoTalk (Dienvidkoreja), Zalo (Vjetnama) un WeChat (Ķīna)[1].
2025. gada 24. jūnijā tika publicēts federālais likums "Par daudzfunkcionāla informācijas apmaiņas pakalpojuma izveidi", kas paredz, ka pēc 1. septembra Max ir jāinstalē oficiāli izlaistajās mobilajās ierīcēs Krievijā.[13][14] 25. jūnijā senatore Olga Jepifanova paziņoja, ka Gosuslugi tiks integrēts Max.[15] Jūnijā VK uzņēmums paziņoja par kļūdu atlīdzības programmu ar 5 000 000 ₽ (~62 000 ASV dolāru) atlīdzību par ziņošanu par drošības pārkāpumiem lietotnē.[16]
2025. gada 15. jūlijā Krievijas valdība šo lietotni reklamēja kā "nacionālo vēstnesi".[2]
2025. gada 30. jūlijā Sanktpēterburgas Valsts universitāte strādā pie vienotas digitālas ekosistēmas darba vietai, organizē procesus, jo tajā ir korporatīvā pasta funkcionalitāte ar integrētu kalendāru un kontaktiem, audiokonferences, sanāksmju plānošanas rīki, uzdevumu pārvaldība un ērts mākonis failu glabāšanai ar atbalstu tiešsaistes dokumentu rediģēšanai.[17] No 2025. gada septembra lietotne Max ir iepriekš instalēta visos Krievijā pārdotajos viedtālruņos, savukārt Krievijas sakaru regulators Roskomnadzor nosaka WhatsApp un Telegram lietošanas ierobežojumus.[6][18]
2025. gada 5. novembrī reģistrācija tika paplašināta, iekļaujot visas Neatkarīgo Valstu Savienības valstis.[3][19]
Drošības un privātuma problēmas
Max Messenger, kas saistīts ar VK un integrēts ar tādiem Krievijas valdības dienestiem kā Gosuslugi, ir saskāries ar kritiku par lietotāja datu apstrādi un tehnisko komponentu izvēli. Pārskatos norādīts, ka lietojumprogramma apkopo un saglabā lietotāju metadatus, tostarp IP adreses, kontaktpersonu sarakstus un aktivitāšu laikspiedolus, un tās konfidencialitātes politika ļauj pārsūtīt šos datus trešajām personām, tostarp valsts iestādēm. Ir arī atzīmēts, ka programmatūrā ir iekļautas vairākas trešo pušu atvērtā pirmkoda bibliotēkas, kuru izcelsme ir valstīs, kuras Krievija oficiāli atzinusi par "nedraudzīgām", un ka daļa telemetrijas trafika tiek novirzīta uz ārvalstu serveriem.[20]
Drošības pētnieki ir arī dokumentējuši sociālās inženierijas shēmas, kas paredzētas MAX lietotājiem. Šādos gadījumos uzbrucēji uzdodas par tehniskā atbalsta darbiniekiem un piedāvā “aizsardzības aktivizēšanas” pakalpojumus, cenšoties pievilināt upurus, lai tie atklātu SMS verifikācijas kodus. Šādus kodus pēc tam var izmantot, lai iegūtu nesankcionētu piekļuvi saistītajiem kontiem valdības pakalpojumu portālos.[21]
Tikmēr Ukrainas un Apvienotās Karalistes izveidota kopīga hakeru komanda arī iefiltrējās šajā programmatūrā, mēģinot no tās iegūt kritisku informāciju vai traucēt un traucēt darījumus.[22]
https://en.wikipedia.org/wiki/Max_(app)
|
|
|
| Deviņi cilvēki un vēl 27 ievainoti |
|
Publicējis: LvSnor - 2026-02-11 11:57 - Forums: Latvijas ikdiena un notikumi
- Nav atbilžu
|
 |
Kanādas mazpilsētā nošauti deviņi cilvēki un vēl 27 ievainoti
Monreāla (Kanāda), 11. febr., LETA--AFP. Britu Kolumbijas provinces Tamblerridžas pilsētā otrdien tika nošauti deviņi cilvēki, tai skaitā septiņi vietējā vidusskolā un divi kādā mājoklī, paziņoja Kanādas federālā policija.
Arī cilvēks, kurš tiek uzskatīts par atbildīgo par šīm slepkavībām, tika atrasts miris no pašradīta šauta ievainojuma.
Kanādas mediji ziņoja, ka slepkava bija sieviete, tomēr Karaliskā Kanādas Jātnieku policija nesniedza sīkākas ziņas par aizdomās turēto.
Apšaudēs arī tika ievainoti 27 cilvēki, no kuriem divi guvuši nopietnus ievainojumus, bet pārējo 25 ievainojumi nav dzīvibu apdraudoši.
Policija pavēstīja, ka otrdienas pēcpusdienā tika ziņots par aktīvu šāvēju Tamblerridžas vidusskolā.
Varas iestādes, pārmeklējot skolu, atrada sešus nošautus cilvēkus. Vēl viens skolā sašautais nomira ceļā uz slimnīcu.
Policija atrada otru vietu, kas saistīta ar šo incidentu, un tur kādā mājoklī tika atrasti vēl divi nogalināti upuri.
Tamblerridža ar 2,4 tūkstošiem iedzīvotāju atrodas vairāk nekā 1100 kilometrus uz ziemeļiem no Britu Kolumbijas lielākās pilsētas Vankūveras.
|
|
|
| Padomju laiku ziņošana |
|
Publicējis: LvSnor - 2026-02-07 16:11 - Forums: Latvijas pagatne
- Nav atbilžu
|
 |
https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/ve...u.a629637/
Ojāra Vācieša ziņojums, pēc kura izsūtīja skolas biedru. Vai jaunības izvēle maina dzejnieka daiļrades vērtējumu?
5. februāris, 21:10
Vēsture
Autori: Zane Ozoliņa (raidījumu režisore, dokumentālo filmu veidotāja, žurnāliste)
Latviešu kultūrā ir vārdi, kurus pierasts neapšaubīt. Ojārs Vācietis ir viens no tiem. Taču viņa biogrāfijā ir epizode, kuras sekas nav interpretējamas, – viena Vācieša jaunības izvēle noveda pie tā, ka viņa klasesbiedru 18 gadu vecumā izsūtīja uz astoņiem gadiem. Vai šī jaunības izvēle maina dzejnieka daiļrades vērtējumu, Latvijas Televīzijas raidījumā "Izvēle Nr. 1" sprieda dažādu jomu pārstāvji.
Gatavojot raidījuma "Izvēle Nr. 1" epizodi par Vācieti, sastapāmies ar pretestību. Daži atteicās no sarunas, citi izteica atklātu nosodījumu: kāpēc cilāt šādus jautājumus? Kāpēc apšaubīt ģeniāla dzejnieka biogrāfiju? Vai tas vispār ir pierādīts? Un, ja ir – vai drīkst runāt par vienu, iespējams, liktenīgu kļūdu, kas neatgriezeniski sagrāva cita cilvēka dzīvi?
Sacerējums par izsūtīto Noru
Gaujienas vidusskolā mācās divi pusaudži – Ojārs Vācietis un Jānis Gubāts. Vācietis, kurš tobrīd pilda komjaunatnes sekretāra pienākumus, kopā ar savu draugu Gunāru Grāvi nonāk Gubāta internāta istabiņā, kur atrod burtnīcu ar privātu sacerējumu, zīmīgi nosauktu "Mūžam paliks atmiņā dārgās meitenes tēls". Tajā
Citāts:Gubāts raksta par Noru – draudzeni, kuru kopā ar ģimeni izsūtīja 1949. gada 25. martā – un domu viņu kādreiz atbrīvot.
Burtnīca nav domāta svešām acīm. Gubāts apraksta kādu Laimoni, kurš ir gatavs atriebt Noras nāvi, un fiksē arī deportāciju pieredzi, – no Gaujienas vidusskolas vien 1949. gadā tika izsūtīti trīsdesmit pieci skolēni. Vācietis un viņa draugs burtnīcu nodod skolas direktoram, no kura tā nonāk čekas rīcībā. Sekas ir tiešas un neatgriezeniskas: Gubātu izslēdz no skolas, tiek ierosināta krimināllieta, astoņpadsmit gadus veco jaunieti notiesā un viņš uz astoņiem gadiem nonāk izsūtījumā Rostovas apgabalā.
Krimināllieta Nr. 16538
Notikumi risinās 1951. gadā – laikā, kad Staļins vēl ir dzīvs, taču ideoloģiskais apjukums jau ir klātesošs. Vēsturniece Vita Zelče norādīja, ka šajā periodā grūti iedomāties daudzus, kuri vēl ar patiesu dedzību ticētu komunisma ideāliem. Zelče uzsvēra, ka pastāv būtiska atšķirība starp tiem, kuri apzināti izvēlējās atbalstīt komunistisko režīmu vēl pirms masu deportācijām, un tiem, kuru lojalitāte veidojās jau pēc tam, – citos apstākļos, ar citu cenu.
Par to, ka Ojāra Vācieša jaunībā ir noticis kas būtisks un noklusēts, baumas literārajā vidē klīda jau sen. "Delfu" žurnālists Viesturs Radovics, kurš pētījis šo Vācieša biogrāfijas epizodi, stāstīja, ka runas bija miglainas:
"Tika teikts, ka Vācietis jaunībā kaut ko ir sastrādājis. Ko tieši – neviens īsti nezināja, bet 80. gados cirkulēja pieņēmums, ka viņš kādu ir "nostučījis"
(nosūdzējis – red.)."
Šīm baumām konkrētu veidolu piešķīra Radovica publikācija portālā "Delfi" 2020. gadā – "Zēns no citas klases: kā Ojāra Vācieša ziņojums aizveda uz gulagu viņa skolasbiedru". Raksts balstījās krimināllietas Nr. 16538 materiālos un pārvērta pieņēmumus pārbaudāmos faktos. Dokumentus arhīvā pirmais bija uzgājis vēsturnieks Zigmārs Turčinskis, kura atradums kļuva par impulsu tālākai pētniecībai.
Latvijas Rakstnieku savienības vadītājs Arno Jundze uzsvēra, ka arī kultūras darbiniekiem ir cilvēciskas nepilnības, un tieši tādēļ šādi pagātnes notikumi nav noklusējami. Kopš 19. gadsimta latviešu kultūrā ir iesakņojies ieradums par rakstniekiem runāt cildinājuma augstākajā pakāpē – "diženais" – kā stabila kategorija, nevis jautājums. Jundze norādīja, ka pagātne nav jāgludina – tā ir jāizvērtē, lai varētu kalpot tagadnei, nevis to paralizēt.
Ideālists Vācietis un huligāns Gubāts
Skapīšu kontrole un skolēnu pārmeklēšana bija ierasta un plaši izplatīta prakse līdz pat 80. gadiem. Skapīšu un istabu kontroli Vācietis pieminējis arī savā garstāstā "Tās dienas acīm". Šādās pārbaudēs tika meklētas arī cigaretes, kārtis un citas lietas, skaidroja Zelče.
Citāts:Gubāta burtnīcā kā pretpadomju domas var vērtēt tikai trīs teikumus. "Pārējais ir tukšu salmu kulšana, slikta dzeja par mīlestību,"
strikti noteica Zelče, uzsverot totalitārisma režīma smago ietekmi uz pēdējās klases skolēna likteni.
Vai Vācietis bija atbildīgs par 17 gadus vecā jaunieša dzīves sabojāšanu? Abi pusaudži burtnīcu nodeva direktoram, kurš tālāk to nogādāja čekai. "Ja skatāmies uz mūsdienu modeli, tad arī 20 gadīgu jaunieti uzskatām par bērnu," sprieda Jundze, kurš drīzāk aicināja skatīties uz abu jauniešu izcelsmi.
Citāts:Vācieša tēvs bija iznīcinātājos (istrebiteļi), vācu okupācijas laikā bijis apcietināts par sadarbību ar padomju varu.
Tēvu atbrīvoja 1942. gada rudenī, bet viņš turpināja atrasties policijas uzraudzībā un ģimene nedrīkstēja izbraukt no pagasta uz vairāk nekā 24 stundām, arī darbu bija grūtības atrast. "Ģimene ir vienkārši padomju līdzskrējēji, turklāt nabadzīgi," norādīja Jundze. Turpretī Gubāta ģimene kā mežsargi tika uzskatīti par buržujiem.
Savukārt Radovics iezīmēja abu puišu dažādos raksturus – ideālists Vācietis un huligāns Gubāts. Pēc raksturojuma skolā noprotams, ka Gubāts nepakļāvās noteikumiem un katru gadu viņam bijis pazemināts vērtējums uzvedībā. Iemesli – trokšņošana, klasesbiedru fiziska iespaidošana, skolotāju neklausīšana, uzturēšanās ārpus internāta telpām pēc atļautā laika, melošana, skolas noteikumu neievērošana, smēķēšana, papirosu glabāšana, alkoholisku dzērienu lietošana, neatļauta sarīkojuma apmeklēšana, beigās arī – kapu apzagšana.
Citāts:"Vācietis viņu gribēja sodīt, lai viss būtu kārtīgi," norādīja Radovics,
kurš arī izteica pieļāvumu, ka abi bija iemīlējušies vienā meitenē – burtnīciņā pieminētajā Norā.
Vai Vācietis nožēloja?
Vai Vācietis apzinājās, ka burtnīciņas nodošana čekai novedīs pie Gubāta izsūtīšanas? Liecības krimināllietā liek domāt, ka drīz vien Vācietis sapratis, ko izdarījis. Uz visiem jautājumiem, kas uzvedina liecināt par Gubāta pretpadomju rīcībām, Vācietis atbildēja: nezinu.
Krimināllietai pievienotie liecinieku protokoli – Vācieša pratināšana 1951. gada 19. novembrī
Jautājums: "Vai Gubats izveda pretpadomju aģitāciju skolēnu vidū?"
Atbilde: "Vai Gubats izveda pretpadomju aģitāciju skolēnu vidū – es nezinu."
Jautājums: "Kādas pretpadomju grāmatas lasīja Gubats?"
Atbilde: "Viņš lasīja dažādas grāmatas, vai tās ir antipadomju, es nezinu."
Jautājums: "Kādas antipadomju dziesmas dziedāja Gubats?"
Atbilde: "Gubats dziedāja daudzas antipadomju dziesmas, no tām es atceros tikai sekojošas: "Baltā roze", "Zilais lakatiņš" un "Kremļa kuranti.""
Jautājums: "Kāda iemesla dēļ Gubats bija izslēgts no skolas?"
Atbilde: "Gubats tika izslēgts no skolas par kapsētas vāžu zagšanu un nepieņemamu uzvedību skolā."
Jautājums: "Kas jums vēl ir zināms par viņa antipadomju darbību?"
Atbilde: "Ne ko vairāk par viņa antipadomju darbību es neko nezinu."
Jautājums: "Vai ar ko vēlaties papildināt savu liecību?"
Atbilde: "Papildināt savu liecību ar kaut ko nevaru."
Nopratināšanās un tiesā Gubāts uzsvēra mīlestību pret meiteni un noliedza jebkādu iesaistīšanos pretpadomju darbībā. Tomēr par privātām pretpadomju piezīmēm un dziesmu dziedāšanu 18 gadus vecais Gubāts saņem bargu sodu – astoņi gadi ieslodzījumā, kas pēc Staļina nāves tiek samazināti uz pieciem.
Gubāts cerēja satikt Vācieti
1958. gadā tiek izdota Vācieša grāmata "Tās dienas acīm", kas ir autobiogrāfisks stāsts par vidusskolas gadiem. Tajā ir sižeta līnija par meiteni Antru, kuru 1949. gadā izsūta uz Sibīriju, un grāmatas galvenais varonis par to pārdzīvo. Vēsturniece Zelče uzskata, ka "Tās dienas acīm" savā ziņā ir liecība par to, ka Vācietis pārdzīvoja notikušo ar Gubātu: "Savā veidā Vācieti es saprotu, lasot par viņa bērnību, lasot "Tās dienas acīm"." Zelče redz nožēlu Vācieša darbos, kuros var arī saprast viņa izcelsmi: "Es teiktu, Vācietim ir klājies vismaz 100 reizes sliktāk nekā man."
Jundze pieļāva, ka tādēļ Vācietis staigājis melnajās brillēs – lai neviens neredzētu viņa acis. Savukārt Radovics sprieda, ka
Citāts:Vācietim padomju režīmā nemaz nebija iespējas atzīties nodarītajā, bet brīvu Latviju viņš nepiedzīvoja, jo nomira 1983. gadā.
Savukārt Gubāts redzēja Latvijas neatkarības atjaunošanu. Vēl pirms tam, 1988. gadā, viņš iesniedza reabilitācijas pieprasījumu, kas tika apmierināts. Šajā dokumentā Gubāts nepieminēja Vācieti un par notikumiem Gaujienā klusēja – nerunāja ne ar līdzgaitniekiem, ne ar ģimeni. Arī par reabilitāciju Gubāta tuvinieki nezināja.
Vienīgais, ko bērni zināja, bija tēva nepārprotamā nepatika pret Ojāru Vācieti. Pēc atgriešanās no izsūtījuma, dzīvodams Smiltenē, Gubāts gaidīja dzejnieka tikšanos ar talanta cienītājiem šajā pilsētā – lai pateiktu to, ko bija nesis sev līdzi gadu desmitiem, tomēr Vācietis tur tā arī nekad neieradās.
Citāts:"To, ka mans tēvs neieredzēja Ojāru Vācieti, sapratu skolas gados," stāstīja meita Gita Gātere.
Viņa zināja, ka Gaujienas skolā noticis kaut kas saistībā ar Vācieti, kādēļ tēvs tika apcietināts, bet līdz Radovica 2020. gada publikācijai neko vairāk viņa nezināja: "Tas, ka tagad varam runāt par šo, ir īstā reabilitācija manam tēvam."
Vācieša mazdēls Mārtiņš Vācietis pats savu vectēvu neatceras, jo bija pārāk mazs, un uz daudziem jautājumiem viņa ģimenē nav atbildes: "Man neko nestāstīja, arī pēc Padomju Savienības sabrukuma [ne]." Viņaprāt, par šādiem notikumiem jārunā vēl vairāk, nedrīkst neko slēpt. "Kāpēc nestāstīja – neviens tā arī nepateica, un nu jau vairs nav, kam pavaicāt. Varbūt tās bija bailes? Bet es negribu, lai visi dzīvo bailēs."
Norvēģi un neviennozīmīgais Hamsuns
Latviešu attiecības ar Vācieti var mēģināt izprast, raugoties uz līdzīgiem piemēriem citur pasaulē. Līdzīgi kā latviešu literatūrā Vācieša mantojums ir unikāls, arī norvēģu rakstnieks Knuts Hamsuns tiek vērtēts kā ģeniāls savā dzimtenē un pasaulē, taču abu biogrāfijās ir arī tumši pieturpunkti – Gubāta gadījums Vācietim un nacistiskās Vācijas un Hitlera slavināšana Hamsunam.
Norvēģi ar Hamsunu nav spējuši tikt galā, atzina tulkotājs Snorre Karkonens-Svensons.
Citāts:Pēc Otrā pasaules kara, jau mūža nogalē, rakstniekam bija jāmaksā tiesas piespriests naudas sods par atklātu slavinājumu Hitleram un nacistiskajai Vācijai.
Ne tikai tas – viņš savu Nobela balvu literatūrā bija uzdāvinājis Hitlera propagandas ministram Jozefam Gēbelsam. Vairākas desmitgades pēc Hamsuna nāves, 1990. gados, Norvēģijā atkal sāka runāt par viņu kā diženu rakstnieku: Hamsuna vārdā tika pārdēvētas ielas un skolas. "Pirms divdesmit pieciem gadiem sākām domāt, ka varbūt varam izrādīt Hamsunam cieņu, bet tagad atkal ejam pretējā virzienā," stāstīja Svensons, raksturojot sarežģītās norvēģu attiecības ar savu literatūras ģēniju. Tikai pirms dažiem mēnešiem atņemts Hamsuna nosaukums skolai, un norvēģi pārvērtē viņa darbus, kuros nicinoši rakstīts par sāmiem – Norvēģijas ziemeļu pamatiedzīvotājiem.
Tikai dzejnieks vai arī komunists?
2003. gadā lielu sašutumu izraisīja filozofa Ilmāra Šlāpina raksts žurnālā "Rīgas Laiks" ar zīmīgo nosaukumu "Sirdsapziņas noplēšamais talons". Tas bija Ojāra Vācieša vārdā nodēvētais gads, un Šlāpinu nepārliecināja amatpersonu runās mehāniski atkārtotās frāzes par sirdsapziņu kā pamatojumu šādai godināšanai. "Tīra sirdsapziņa ir tikai tam cilvēkam, kurš nekad mūžā to nav lietojis," Šlāpins citēja kādu teicienu.
Šlāpins rakstā aicināja skatīt dzejnieku nevis kā abstraktu simbolu, bet kā pretrunīgu personību – arī kā pārliecinātu komunistu un kolaboracionistu. Viņa provokatīvā tēze skanēja nežēlīgi skaidri: "Dzejniekam vai māksliniekam, kura talants un harisma spēja pārliecināt masas, drīzāk pienāktos nāvessods, nevis piemineklis." Šlāpins izgaismoja tās personības šķautnes, kuras apbrīnas un pielūgsmes brīdī sabiedrība izvēlas neredzēt.
Šlāpins, kurš pats uzaudzis ar Vācieša dzejoļiem, atzina, ka būtu iestājies komunistiskajā partijā tieši dzejnieka iedvesmots, ja vien Padomju Savienība nebūtu sabrukusi:
"Viņa dzejoļos konflikti ir starp labo un slikto komunistu, starp pareizo un nepareizo, starp godīgo un liekuli." Šlāpins norādīja, ka dzejolī "Pūt, vējiņi" Vācietis raksta par latviešu tautas sirdsapziņu, kas lokās vējiem līdzi: "Viņš uzskatīja, ka tā nedrīkst, ir jāiet taisni".
Mums vajag sarunas par "stučīšanu"
Raidījuma dalībnieki bija viensiprātis, ka Vācietis nožēloja izdarīto un viņš nebūtu kļuvis par dzejnieku, ja nebūtu bijis šādas jaunības dienu traumas. Vēsturniece Zelče aicināja aizdomāties, cik ilgi mēs lasīsim Vācieša dzeju: "Var pienākt laiks, kad šī literatūra vairs nebūs aktuāla". Vācietis ir kontekstuāls un interpretējams:
Citāts:"Varbūt filma par notikumiem Gaujienas skolā 1951. gadā ļautu pārdomāt arī par totalitārismu un Krievijas iebrukumu Ukrainā, un galvenais – par mums pašiem."
Mums vajadzīgas sarunas par vēsturiskiem lēmumiem, par stučīšanu un ziņošanu, par trauksmes cēlējiem un apsūdzētājiem. "Mums jāiemācās novilkt to līniju, kad ir jāziņo un kad trauksmes cēlēju likums izmantots nepamatoti," pauda Jundze. Savukārt Radovics uzsvēra, ka šobrīd sekas jebkādai rīcībai nav tik smagas kā padomju laikos – izsūtīšanu nevar salīdzināt ar ķengām sociālajos tīklos vai atlaišanu no darba.
Vēsturniece Zelče sarunu par Vācieti noslēdza, pieminot viņa dzejas rindas "Par visu vairāk Es baidos būt bezpartejisks", ko viņas jaunībā interpretēja kā bailes būt vienaldzīgam: "Saprast – kur es iejaucos, kur neiejaucos. Kur man jābalansē uz tās robežas – būt cūkai vai nebūt cūkai," norādīja Zelče.
|
|
|
|