Krievijas 2026. gada vēlēšanas norisinās no 18. līdz 20. septembrim

[LvSnor]

Krievijas 2026. gada vēlēšanas norisinās no 18. līdz 20. septembrim (galvenā balsošanas diena noteikta svētdienā, 20. septembrī). Oficiālo dekrētu par Valsts Domes vēlēšanu izsludināšanu Vladimirs Putins parakstīja 2026. gada 16. jūnijā.

Šis ir apjomīgākais vēlēšanu cikls Krievijā pēdējos gados, jo vienlaikus tiek pārvēlēts gan federālais parlaments, gan liels skaits reģionālo varas orgānu.

Galvenie vēlēšanu līmeņi
1. Valsts Domes (9. sasaukuma) vēlēšanas
Tiek pārvēlēti visi 450 apakšpalātas deputātu mandāti pēc paralēlās jeb jauktās vēlēšanu sistēmas:

• 225 mandāti tiek sadalīti pēc partiju sarakstiem proporcionālā sistēmā (ar 5% barjeru).
  
  
• 225 mandāti tiek pārvēlēti vienmandāta vēlēšanu apgabalos pēc mažoritārās sistēmas.
  
  

2. Reģionālās un pašvaldību vēlēšanas
Vienlaikus ar Domes vēlēšanām norisinās:

• 11 gubernatoru (reģionu vadītāju) vēlēšanas (8 tiešās un 3 netiešās vēlēšanas reģionālajos parlamentos).
  
  
• 39 reģionālo parlamentu vēlēšanas.
  
  
• Pašvaldību vēlēšanas vairākos simtos pašvaldību.
  
  

Galvenās iezīmes un politiskais konteksts

• Pirmās Valsts Domes vēlēšanas kara apstākļos: Šīs ir pirmās parlamenta vēlēšanas kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā.
  
  
• Balsošana okupētajās teritorijās: Maskava plāno rīkot balsošanu arī nozīmīgās okupētajās Ukrainas teritorijās — Doneckas, Luhanskas, Zaporižjas un Hersonas apgabalos, kā arī 2014. gadā anektētajā Krimā. Starptautiskā sabiedrība šīs vēlēšanas iepriekš pasludinājusi par spēkā neesošām un nelikumīgām.
  
  
• Elektroniskā balsošana un kontrole: Attālinātā elektroniskā balsošana (REV) tiek paplašināta un apstiprināta 33 reģionos (aptverot aptuveni 48 miljonus vēlētāju). Neatkarīgie novērotāji un analītiķi e-balsošanu kritizē kā galveno rīku rezultātu manipulācijai un kontrolei.
  
  
• Interneta un sakaru ierobežojumi: Krievijas Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vadītāja Ella Pamfilova jau iepriekš paziņoja, ka balsošanas laikā jārēķinās ar iespējamiem sakaru un interneta traucējumiem reģionos "drošības apsvērumu dēļ" (saistībā ar dronu uzbrukumu riskiem).
  
  
• Politiskā ainava: Vēlēšanās pielaistas 17 oficiāli reģistrētās partijas, taču reālu konkurenci nodrošina tikai sistēmiskās spēļu puses (galvenokārt valdošā "Vienotā Krievija" un tās kaimiņpartijas KFKP, KLDP, "Taisnīgā Krievija" un "Jaunie ļaudis"). Nesistēmiskā opozīcija un neatkarīgie kandidāti ir faktiski izslēgti no politiskā procesa, ieslodzīti vai piespiesti pamest valsti.
  

[LvSnor]

Partijas "Jabloko" dalība 2026. gada Valsts Domes un reģionālajās vēlēšanās ieņem īpašu un vienlaikus riskantu pozīciju — tā ir vienīgā oficiāli reģistrētā politiskā partija Krievijā, kas atklāti startē ar pretkara platformu.

1. Vēlēšanu saraksta līderi: Paaudžu maiņa
Partijas dibinātājs Grigorijs Javlinskis un vecās paaudzes vadība šajās vēlēšanās nav federālā saraksta priekšgalā. "Jabloko" federālā saraksta sirdi (top 7) veido relatīvi jauni reģionālie līderi, juristi un aktīvisti, kuru vidējais vecums ir 37 gadi:

1. Jaroslavs Ščerbakovs (38) – Čeļabinskas nodaļas vadītājs.
   
   
2. Dmitrijs Anisimovs (35) – Sanktpēterburgas Likumdošanas sapulces deputāts.
   
   
3. Jana Ivanova (38) – Pskovas nodaļas priekšsēdētāja vietniece.
   
   
4. Vitālijs Isakovs (31) – jurists, kurš tiesā aizstāvējis represēto Pskovas politiķi Ļevu Šlosbergu.
   
   
5. Ivans Boļšakovs (41) – partijas Analītiskā centra vadītājs.
   
   
6. Tatjana Šneidera (43) – Omskas nodaļas vadītāja.
   
   
7. Kirils Gončarovs (34) – Maskavas nodaļas priekšsēdētājs.
   
   

Kopumā Valsts Domes vēlēšanām partija izvirzījusi 269 kandidātus federālajā sarakstā un 135 kandidātus vienmandāta apgabalos. Vairāk nekā trešdaļa no viņiem ir jaunāki par 40 gadiem.

2. Ultra-īsā priekšvēlēšanu programma
Partija izstrādājusi īsāko priekšvēlēšanu programmu savā pastāvēšanas vēsturē — tā sastāv no tieši 43 vārdiem:

"Par mieru un brīvību! Par dzīvi bez bailēm! Par uguns pārtraukšanas nolīgumu, diplomātiju un miera sasniegšanu! Mūsu mērķis ir nepieļaut kodolkaru! Par Krieviju, kas brīva no bailēm un politiskajām represijām! Par cilvēka dzīvības saglabāšanu, cieņu un labklājību!"

3. Spiediens, tiesvedības un pieļaušanas mehānisms

• Kremlis kā "tvaika nolaidējs": Politikas analītiķi un paši kandidāti norāda, ka "Jabloko" pielaišana vēlēšanām kalpo kā apzināts "drošības vārsts" (steam valve), lai sniegtu pretkara noskaņotajai sabiedrības daļai minimālu legālu kanālu balsošanai un nepieļautu neapmierinātības aiziešanu neprognozējamā pagrīdē.
  
  
• Administratīvie šķēršļi reģionos: Reģionālajā līmenī saraksti saskaras ar nopietnu pretestību. Karelijā partijas saraksts tika noņemts ar tiesas lēmumu, savukārt Sanktpēterburgā atteikta reģistrācija. Par spīti tam, tādos reģionos kā Sverdlovska, Kaliningrada, Pskova un Novgorodas apgabals saraksti ir veiksmīgi reģistrēti.
  
  
• Citu partiju spiediens un "donoši": Prokremļa spēki (piemēram, partija "Rodina") aktīvi vēršas tiesās un Centrālajā vēlēšanu komisijā, pieprasot "Jabloko" saraksta anulēšanu par "pretvalstisku" un "armiju diskreditējošu" retoriku.
  
  

4. Sistēmiskie ierobežojumi un izredzes
Iespēja, ka "Jabloko" oficiālajos rezultātos pārvarēs 5% barjeru un iekļūs Valsts Domē, tiek vērtēta kā tuva nullei. Elektronisko balsošanas sistēmu (REV), balsošanu spēka struktūrās un okupētajās teritorijās pilnībā kontrolē vara. Tomēr partijas kandidātiem un atbalstītājiem dalība šajās vēlēšanās pirmkārt ir politiskā demonstrācija un juridisko iespēju izmantošana, lai skaļi paustu pretkara pozīciju legālajā telpā.