Evikas laikmets JV

[LvSnor]

Prezidents rosina uz pusi samazināt nepieciešamo parakstu slieksni referendumu ierosināšanai

Šodien, 12:08
Latvijā
Autori: LSM.lv Ziņu redakcija
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs nosūtījis Saeimai ierosinājumu likuma izmaiņām, kas stiprinātu balsstiesīgo pilsoņu iesaisti sabiedrībai būtisku jautājumu izlemšanā un nodrošinot lielāku valsts atbalstu parakstu vākšanā par Centrālās vēlēšanu komisijas reģistrētajām vēlētāju likumdošanas iniciatīvām. Šādas izmaiņas atvieglotu referendumu ierosināšanu.
Grozījumus likumā "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu" prezidents nosūtījis Saeimai pirmdien, 31.martā, paziņojumā medijiem informēja prezidenta kanceleja.
Pirms šīm izmaiņām, lai iesniegtu kādu iniciatīvu tautas nobalsošanai, pašiem iniciatīvas autoriem bija nepieciešams savākt 10 000 iedzīvotāju parakstu, savukārt turpmāk parakstu vākšanu nodrošināja valsts un no 1990. līdz 2012. gadam Latvijā notika astoņas tautas nobalsošanas.
Savukārt pēc 2012.gada spēkā esošā kārtība paredz, ka referenduma ierosināšanai gada laikā jāsavāc desmitās daļas jeb vairāk nekā 150 000 vēlētāju parakstu. Kopš tā laika visi mēģinājumi savākt parakstus referenduma ierosināšanai ir cietuši neveiksmi.
2014. gadā Satversmes tiesa secināja, ka jaunā parakstu vākšanas kārtība atbilst Satversmei, taču tiesa vienlaikus uzsvēra, ka likumdevējam ir jāseko līdzi tam, lai noteiktās prasības būtu izpildāmas un vēlētāji savas likumdošanas iniciatīvas tiesības varētu īstenot.
Prezidents vēstulē Saeimai norādīja, ka
kopš 2013. gada Saeimā nav izskatīts neviens vēlētāju izstrādāts likumprojekts, "tas rada šaubas, vai pastāvošā kārtība patiesi ļauj vēlētājiem efektīvi īstenot savas likumdošanas iniciatīvas tiesības".
"Atjaunojot parakstu vākšanu par vēlētāju iesniegtajiem likumprojektiem vai Satversmes grozījumu projektiem divos posmos un nodrošinot lielāku valsts iesaisti parakstu vākšanas procesā, tiktu stiprināta balsstiesīgo pilsoņu iesaiste sabiedrībai būtisku jautājumu izlemšanā, veicinot demokrātijas attīstību," rakstīts Rinkēviča vēstulē Saeimas Prezidijam.
Prezidents piedāvā uz pusi samazināt nepieciešamo parakstu skaitu, taču arī saīsināt parakstu vākšanas laiku
referenduma ierosināšanai pusgada laikā būtu jāsavāc vienās divdesmitās daļas jeb aptuveni 75 000 vēlētāju parakstu.
"Valsts aktīvu dalību parakstu vākšanas procesā uzsāktu tikai tad, ja sešu mēnešu laikā kopš vēlētāju likumdošanas iniciatīvas reģistrācijas brīža par to būs parakstījusies vismaz viena divdesmitā daļa no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita. Pēc tam parakstu vākšana būtu organizējama tādā pašā kārtībā, kāda likumā ir noteikta attiecībā uz tautas nobalsošanu, papildus paredzot iespēju arī otrajā parakstu vākšanas posmā par vēlētāju likumdošanas iniciatīvu parakstīties elektroniski," pausts prezidenta vēstulē Saeimas Prezidijam.
Likumprojektā paredzēts, ka jaunā vēlētāju likumdošanas iniciatīvu iesniegšanas kārtība tiktu attiecināta uz tiem likumprojektiem vai Satversmes grozījumu projektiem, kas iesniegti Centrālajai vēlēšanu komisijai izvērtēšanai un reģistrācijai pēc 2027. gada 1. janvāra, lai dotu samērīgu laiku atbildīgajām institūcijām izdarīt visu nepieciešamo jaunās kārtības nodrošināšanai.
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/...i.a593593/

[LvSnor]

https://www.delfi.lv/193/politics/120075...-dzelzcela

"Rail Baltica" ieviesēju "Eiropas Dzelzceļa līnijas" integrēs "Latvijas dzelzceļā"

Raivis Spalvēns Nacionālo ziņu nodaļas žurnālists
raivis.spalvens@delfi.lv

Dzelzceļa projekta "Rail Baltica" ieviesēju VAS "Eiropas Dzelzceļa līnijas" (EDzL) integrēs VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz), otrdien, 10. jūnijā, vienojās Ministru kabinets.
Satiksmes ministrijā (SM) portālu "Delfi" informēja, ka valdība izskatīja informatīvo ziņojumu "Par dzelzceļa nozares kapitālsabiedrību integrāciju", kurā ministrija virza dzelzceļa nozares reformu ar mērķi novērst pašreizējās sistēmas nepilnības un padarītu nozares pārvaldību efektīvāku.
Reforma paredz, ka pēc padziļināta juridiskā izvērtējuma EdzL tiek integrēts LDz. Turpmāk par reformas īstenošanas gaitu SM informēs valdību reizi ceturksnī.
"Reforma paredz pārmaiņas nozares pārvaldībā, kas ļaus efektīvāk izmantot resursus un samazināt administratīvās izmaksas, vienlaikus sakārtojot nozares pārvaldību un uzlabojot finansējuma modeli, kā arī atrisinot jautājumu par "Rail Baltica" infrastruktūras pārvaldītāju, skaidroja ministrijā.
SM sadarbībā ar LDz organizēs "Rail Baltica" projekta Latvijā ieviešanas visaptverošu un padziļinātu vadības, finanšu, ekonomisko, tehnoloģisko un juridisko izvērtējumu, ietverot rekomendācijas turpmākai projekta realizācijai, kā arī vienota dzelzceļa infrastruktūras pārvaldības modeļa izstrādei un ieviešanai, lai veiktu abu sabiedrību pilnīgu integrāciju. Izpētes veikšanai paredzēta konsultantu piesaiste un papildu finansējuma piešķiršana.
Pēc padziļinātās izpētes SM sagatavos priekšlikumu lēmuma pieņemšanai Ministru kabinetā par valsts tiešās izšķirošās ietekmes un līdzdalības izbeigšanu EDzL, ieguldot šī uzņēmuma daļas LDz pamatkapitālā.
Plānots, ka par "Rail Baltica" projekta ietvaros būvētās publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju tiek noteikts LDz, nododot tai valdījumā "Rail Baltic" projekta ietvaros būvēto dzelzceļa infrastruktūru, kas atbilstoši Dzelzceļa likumam ietver arī zemes klātni un nodalījuma joslu. Gan zemes, gan būvju īpašnieks paliek valsts. Pēc EDzL integrācijas LDz, SM virzīs atbilstošus grozījumus Dzelzceļa likumā.
"Mūsu mērķis ir mazināt birokrātiju un izmaksas. Ir jābūt vienam, nevis diviem dzelzceļa pārvaldītājiem", uzsvēra satiksmes ministrs Atis Švinka (P).
Kopumā SM ir kapitāla daļu turētāja 14 uzņēmumos transporta un sakaru nozarē.

[LvSnor]

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis: “Valsts spiesta iesaistīties banku biznesā!”

Latvijas iedzīvotāju vēlme dzīvot reģionos nereti apstājas pie ļoti konkrēta šķēršļa – nav iespējams iegūt finansējumu mājokļa iegādei. Hipotekārā kreditēšana ārpus Rīgas un Pierīgas līdz šim vienkārši nav bijusi pieejama – ne banku interešu, ne tirgus apstākļu dēļ. Šī netaisnība tagad mainās.
Eiropas Komisija lēmusi ļaut Ekonomikas ministrijai izsniegt hipotekāros aizdevumus mājokļu iegādei Latvijas reģionos. Šis lēmums ir vēsturisks – tas ļaus vairāk nekā 3000 ģimenēm tuvāko gadu laikā iegādāties savu mājokli ārpus galvaspilsētas – vietā, kur viņi vēlas dzīvot, strādāt, audzināt bērnus un veidot nākotni.
Papildus hipotekārajiem aizdevumiem valsts īsteno arī zemo īres maksas mājokļu būvniecības programmu. Tās mērķis – radīt modernus, energoefektīvus un pieejamus īres dzīvokļus pašvaldībās, kur privātais tirgus līdz šim nav spējis nodrošināt piedāvājumu. Ar ALTUM atbalstu jau noslēgti līgumi par 476 dzīvokļu būvniecību dažādās pilsētās – Valmieras novadā, Bauskas novadā, Jelgavas valstspilsētā, Tukuma novadā, Ventspils valstspilsētā, Cēsu novadā, Alūksnes novadā un Smiltenes novadā.

Ministrs uzsver: “Mums nav vajadzīgs, lai iedzīvotāji vienkārši “izdzīvotu” savos novados – mums ir svarīgi, lai viņi tur dzīvotu pilnvērtīgi un ar nākotnes perspektīvu.”. Ar mērķtiecīgiem atbalsta instrumentiem mēs ne tikai tieši palīdzēsim tūkstošiem ģimeņu, bet arī parādīsim komercbankām, ka reģionos iespējama stabila, zema riska hipotekārā kreditēšana. Valsts šobrīd iet pa priekšu, bet mērķis ir panākt, ka arī bankas sāk aktīvāk iesaistīties reģionu kreditēšanā. Tā ir investīcija gan cilvēkos, gan Latvijas nākotnē.
Vairāk lasi: https://www.delfi.lv/898102/versijas/120...ku-biznesa
https://lzs.lv/ekonomikas-ministrs-viktors-valainis-valsts-spiesta-iesaistities-banku-biznesa/

[LvSnor]

18. augustā 18:00 tv3.lv Ivo Butkevičs Žurnālists
Iepirkuma procedūras valsts pārvaldē ir gaužām lēnas, sistēma ir smagnēja un tā bieži atgrūž labākos sadarbības partnerus. Birokrātijas labirinti, kur idejas un vajadzības iestrēgst uz gadiem. Par to “tv3.lv” podkāstā “Piķis un ģēvelis!” stāsta Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktore Ieva Jāgere.

Viņa neslēpj: “Iepirkumu procedūra ir vēl vienas šausmas, kas ir valsts pārvaldē, un par tām man ir grūti runāt, jo viss darba process apstājas pie tā, kad saproti, ka ir jānoorganizē iepirkums. Tad līdz tam savam digitālajam risinājumam, ko tev vajadzēja ieviest vakar, pie līguma nonāksi pēc gada. Man ir cerība, ka iepirkuma likums to mainīs.”
Jāgere uzsver, ka “valsts pārvaldē mēs varam nopirkt kaut ko, bet beigās nonākam pie dārga, nekvalitatīva risinājuma, ilgā procesā, kas ir atnācis pie mums.”
“Biznesā tā nav – tu redzi, veic tirgus izpēti, šis partneris ir uzticams, es ar viņu vēlos strādāt, samaksāju tirgus cenu,” saka LIAA direktore.

LIAA pieredze rāda – pie labākajiem piegādātājiem valsts netiek: “Valsts pārvaldē tas ir tik salauzti, kad mēs pie tā nevaram nonākt, mēs lūdzam tos uzņēmumus, kas ir ar labu reputāciju, lai viņi piedalās mūsu iepirkumos, viņi nepiedalās. Viņi saka, ka nav gatavi tajā kāpt iekšā, jo viņiem ir labs klientu portfelis, viņi ar viņu veiksmīgi strādā, pie viņa tāpat nāk un stāv rindā – kāpēc viņam iet to sarežģīto iepirkumu procedūru?”
Tāpat viņa norāda, ka problēmas rada arī iepirkumu slieksnis, kas ir 10 tūkstoši eiro.
“Virs 10 tūkstošiem ir jāveic šī sarežģītā iepirkuma procedūra. Mums kā LIAA – mēs iepērkam daudz ārvalstu konsultantu, ārvalstu datu bāzes. Pieņemsim, mēs abonējam “Orbis” datubāzi, kas ir pasaulē zināma, un mums ir jāpierunā viņus, lai viņi piesakās. Tad viņiem prasa visas sodāmības izziņas, patiesā labuma guvējiem varas tiesīgās personas,” saka Jēgere.

LIAA vadītāja turpina: “”Financial Times” – mēs gribējām, lai viņi mums taisa vienu analītiku, viņi pateica, ka nav gatavi ar šo, viņiem prasa patiesā labuma guvējam iesniegt izziņu, ka viņš nav krimināli sodīts. Tas ir “no sense”. No šīm visām lietām mēs saprotam, ka pie labiem piegādātājiem nekad nenonāksim.”
“Es ļoti ceru, ka tas mainīsies. Mēs arī esam ļoti daudz par šo ziņojuši, jo LIAA tiešām ir specifika – mēs neiepērkam tikai Latvijas piegādātājus, bet mums vajag arī pasaules mēroga, lai saņemtu kvalitatīvu pakalpojumu,” stāsta Jēgere.
https://tv3.lv/zinas/ekonomika/pikis-un-...jas-slogu/

[LvSnor]

Latvijas valsts parādus tagad attaisno ar karu Ukrainā
Arnis Kluinis Vakar, 6:00

Pagaidām karu netālu no Latvijas valdība izmanto kā attaisnojumu valsts gada budžeta palielināšanai virs Eiropas Savienībā (ES) novilktās 3% robežlīnijas, bet vēlāk varbūt būs vajadzīgs karš pašā Latvijā, lai valsts sakrātos parādus norakstītu. 
Latvijā un daudzās citās ES dalībvalstīs izmantotās eiro naudas pirktspējas uzturēšanas nosacījums ir prasība, lai ES dalībvalstu gada budžeta deficīti nepārsniegtu 3% no attiecīgās valsts iekšzemes kopprodukta (IKP). Pēc pasaules 2008. gada ekonomiskās krīzes Eiropā ieviesta kārtība, ka valdības iesniedz parlamentiem pieņemšanai tikai tādus gada budžetu projektus, kas iepriekš saskaņoti ar Eiropas Komisiju tieši no tāda viedokļa, ka šajos projektos ieņēmumu un izdevumu samērs iekļaujas 3% no attiecīgajam gadam prognozētā IKP. Pēc tam gan plānoto ieņēmumu neiegūšana, gan izdevumu pārsniegšana katastrofu vai vēl kaut kādu nelaimju dēļ, gan IKP nepieaugšana tik strauji, kā gribējās, var budžeta deficīta stabilitātes radītāju sabojāt, taču jau sākotnēja atteikšanās no kaut deklaratīvas valstu ieņēmumu un izdevumu sabalansēšanas noteiktā veidā ir ļoti nelāga zīme, ka ar saimniekošanu šajās valstīs nekādi neveicas. Par standartizeju no tādām situācijām tiek izmantoti kari. Daudzos gadījumos tie ļāvuši norakstīt iepriekš sakrātos parādus, mainot valstu un valūtu nosaukumus. Karus iespējams izsludināt par bargu, bet labu mācību, pēc kuras cilvēki (tautas, valstis) sākšot kārtīgu, godīgu un skaistu dzīvi.

Ohoho - “ReArm Europe”!

Krievijas 2022. gada uzbrukumu Ukrainai provocēja Krievijas diktatora Vladimira Putina un viņa aprindu pārliecība par Eiropas valstu militāro vājumu, kas dabiski iekļaujas šo valstu saimnieciskajā, politiskajā un vēl no citiem aspektiem vērtējamā mazspējā. Krievijai bija un ir pamats sagaidīt Eiropas valstu kapitulāciju, ja Krievija to prasītu pēc Ukrainas sagrābšanas - pēc sava spēka demonstrācijas un palielināšanas uz Ukrainas resursu rēķina. Tomēr Ukraina izrādījās spējīga pretoties iebrucējiem. Karš Ukrainā dod laiku Eiropas valstīm atjaunot savu militāro rūpniecību un armijas, ja ceram, ka šo valstu militārais vājums neizriet no kaitēm, kādas nevar dziedēt ne ar laiku, ne ar naudu.
Tagad - ceturtajā gadā pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā - Eiropas valstis skaitās saplānojušas, ko tās vēl četrus turpmākos gadus darīs, lai triecientempā atjaunotu savus militāros spēkus. Šai atjaunošanai dots nosaukums “ReArm Europe”. Šim mērķim pakārtota programma ar nosaukuma abreviatūru SAFE - Security Action for Europe. ES dalībvalstīm dota atļauja laikā līdz 2028. gadam pielikt 3% deficītam vēl 1,5% deficītu ar norādi, ka šī nauda aizies tikai un vienīgi aizsardzības izdevumiem.
Loģika jeb attaisnojums budžeta deficīta ierobežojuma apiešanai tāds, ka tankus ar to lādiņiem un visu citu aprīkojumu nemēdz tirgot veikalos, ko apmeklē statistiķi - inflācijas datu vācēji. Lai gan arī katra nākamā tanku partija, tāpat kā visas citas preces, ir dārgāka par iepriekšējo, inflācijas rādītāju aprēķināšanai tanku cenas netiek izmantotas un tāpēc iespaidu par eiro pirktspējas zudumu tām nevajadzētu radīt. Tieši otrādi, militāristiem atdotā nauda skaitās uz ilgiem laikiem no aprites izņemta nauda, kas noglabāta sevišķi izcila tērauda lējumos, aizsardzības līniju dzelzsbetonā utt., no kurienes naudu atpakaļ dabūt neiespējami. Tāpēc tiek cerēts, ka militāro izdevumu palielināšana nav inflācijas palielināšanas sinonīms.

Atdot pēc desmit gadiem nozīmē neatdot

Ārpus parastās budžeta disciplīnas ES iecerējusi atstāt 150 miljardus eiro SAFE naudas. Šī nauda ES dalībvalstīm netiks uzdāvināta, bet aizdota uz laiku līdz 45 gadiem. Vēl jo svarīgāks, t.i., tagadējiem politiķiem vilinošāks nosacījums ir paradu pamatsummu atmaksas atlikšana uz 10 gadiem, kas nozīmē, ka daudzas no tagadējām augstākajām amatpersonām Latvijā, citās ES valstīs un ES pārvaldes struktūrās tad vairs neatradīsies amatos un nebūs spiestas lemt, kā šos parādus atdot vai neatdot (pagarināt, norakstīt).
SAFE aizdevumus saņemošo valstu valdībām no šādiem aizņēmumiem divi labumi. Pirmais, ka šī nauda var kalpot par praktiski bezmaksas aizvietojumu ielāpu apgrozāmo līdzekļu iztrūkumam valsts kasē (kā nu kurā valstī sauc iestādi ar šādām funkcijām). Otrais, ka vismaz daļa līdzekļu tiktu ieguldīta katras valsts vietējā aizsardzības industrijā, garantējot šai valstij nodokļu ieņēmumus, ko pēc tam jau var brīvi izlietot. Ir vēl arī trešais, hipotētiski gūstamais labums no ieņēmumiem par militārās produkcijas eksportu. Šajā gadījumā valstīm jāsacenšas, cenšoties pārdot par lielākām summām, nekā nopirkt. Ja nu SAFE nauda visām valstīm tiek piešķirta, tad maksātspējīgam pieprasījumam pēc militārās produkcijas ES ir jāpastāv.
Oficiālie pieprasījumi pēc SAFE naudas ES dalībvalstīm jāiesniedz līdz 30. novembrim. Šajos pieprasījumos ir jāiekļauj plāni par saņemtās naudas tērēšanu attiecīgajā valstī. Šobrīd Latvijai aktuāli iekļaut SAFE naudas apsaimniekošanu 2026. gada un turpmāko gadu naudas apritē. Pašreizējā budžeta projekta uzmetumā ir izveidota jauna budžeta apakšprogramma “Valsts aizsardzības un drošības fonds”, caur kuru ejošajai naudai dažu gadu laikā jāpalielina Latvijas aizsardzības izdevumi līdz 5% no IKP. Minētajā programmā šobrīd ieplānots papildu finansējums 2026. gadā 296,5 miljonu eiro apmērā, 2027.gadā - 434 miljoni eiro, 2028.gadā - 652 miljoni eiro, bet 2029.gadā - 806 miljoni eiro. Šie izdevumi pamanāmi samazina valdības iespējas finansēt citus mērķus pat pēc aizņemšanās iespēju palielināšanas 3%+1,5% no IKP.\

Cik liela ir mūsu “negatīvā fiskālā telpa”?

ES un Latvijas finanšu plānotāju valodā runājot, Latvija 2027.-2029. gadā nonākšot “negatīvā fiskālajā telpā” pēc tam, kad negatīvā telpa padarīta pozitīvāka ar papildus aizlienēto naudu 1,5% apmērā no IKP. Negatīvajā telpā joprojām palikuši 140 miljoni eiro 2027. gadā, 144 miljoni eiro - 2028. gadā un 321 miljons eiro - 2029. gadā. Skaitās, ka valsts nedrīkst uzņemties jaunus izdevumus un saistības, ja nav atteikusies no jau esošajiem izdevumiem un saistībām vispirms negatīvajā telpā palikušās naudas apmērā un tālāk vēl par jauno izdevumu un saistību summu.
Apmēram šādi stāsti par nepieciešamību samazināt valsts izdevumus atkārtojas gadu no gada ap šādu laiku, taču līdz katra nākamā gada budžeta pieņemšanai tie noklust un nekavē valstij palielināt savus izdevumus par pāris miljardiem eiro gadā. Tagad nostabilizējusies attiecība, ka izdevumu pieaugums aptuveni sakrīt ar budžeta deficīta lielumu.
Valsts budžets kā finanšu piramīda
Finanšu ministrijas eksponētajā pārskatā par 2025. gada budžetu norādīti ieņēmumi 15,4 miljardu un izdevumi - 17,1 miljarda eiro apmērā. Savukārt valdības akceptētajā 2026. gada budžeta projekta uzmetumā ierakstītas cerības iekasēt 18,9 miljardus eiro un izdot - 20,6 miljardus eiro. Budžeta pieaugumu diktē galvenokārt inflācija, bet Latvija atteikusies no tiesībām piepildīt Valsts kasi ar pašas drukātu naudu kā klasisku inflācijas avotu.
Latvijai jāiztiek ar to vietējā apritē esoša naudas daudzuma palielinājumu, kādu Latvija saņem no ES kā dāvanu un no baņķieriem kā aizdevumus. No apritē papildu palaistās naudas valsts iekasē nodokļos tik tiešām vairāk naudas, kuras apjomu tālāk uzpūš valsts izdevumu pieauguma palīdzību: samaksā lielākas algas ierēdņiem, lai viņi varētu iepirkties par lielākām summām, no kuru pieauguma valstij lielāki nodokļu ieņēmumi utt. Diemžēl šādai naudas apritei piemīt pazīmes kā finanšu piramīdai, kādu sagāšanos mēdz vadīt un attaisnot ar kariem.