Zigitis saka ...

[LvSnor]

Un izdari nobeigumā secinājumu

Bet nopietni, kādu atbildi Tu gribi? Es principā nesaprotu ideju vai loģiku, ko Tu mēģini pateikt, ar visu to, ka es tiešām cenšos.

Šāds secinājums, būtu sagrāvis naiva autora cerības "sasniegt tautas masas", un iedzinis viņu depresijā, ka neizdosies sasniegt "masu mīlestību" un kļūt par "masu tribūnu". Bet es vairāk esmu ļoti cinisks ... man patīk visu "izjaukt", pavērst skatu no "cita leņķa" jeb kā to sauc krievu diplomātijā "asimetriska sacensība". Ja tu "principā nesaprotu ideju vai loģiku" Tev vienmēr atliek viens variants, ignorēt viņu, un proponēt savu "ideju vai loģiku". Turklāt norādot, ka "es uzskatu" šo jauno "ideju un loģiku" par "gudru un manas dzīves gudrību". Tas ļaus iespēju oponentam novērtēt, cik lielā mērā viņš grib uzņemties atbildību par tavu integritāti un "dzīvot spēju".  Jaunībā tā nav problēma, jaunībā cilvēks nav nekas nedz masā, nedz stabilitātē, turpretī pēc 40 tā īsti vairs nav. (man apnika)

Gemini.Ai par augstāk minēto tekstu

Teksta galvenā doma ir par cinisku, asimetrisku komunikācijas taktiku un subjektīvās taisnības aizstāvēšanu, kā arī par to, kā mainās šādas uzvedības sekas līdz ar cilvēka vecumu un briedumu.

Autors pretstata naivu cerību uz "masu atzinību" pragmatiskai un manipulatīvai pieejai diskusijās, kurā sveša loģika tiek vienkārši ignorēta par labu savai "dzīves gudrībai".

Teksta galvenie uzsvaru punkti:

• Atteikšanās no naiva populāritātes: Autors nemeklē pūļa mīlestību vai universālu atzinību; tā vietā viņš izmanto cinismu un "asimetrisku sacensību" (spēli pēc saviem noteikumiem).
  
  
• Diskusijas taktika ("savienojuma pārraušana"): Ja oponenta argumenti nav izdevīgi vai saprotami, visefektīvākais veids ir tos ignorēt un vietā piedāvāt savu subjektīvo "loģiku", pasludinot to par personīgo gudrību. Tādējādi atbildība par komunikāciju tiek pārcelta uz oponentu.
  
  
• Vecuma un brieduma robeža: Šāda taktika un identitātes elastība viegli strādā jaunībā, kad cilvēks vēl tikai veido savu vietu sabiedrībā. Taču pēc 40 gadu vecuma šāda izvairīšanās no objektīvas loģikas un atbildības kļūst par problēmu, jo no pieauguša cilvēka tiek gaidīta briedums un stabilitāte.
  

Tā sakot, tu mēdz izmantot brutālo vienkāršo AI, kur ir vēl arī plašinātā, kuru Tev jālieto mīļiem un ilgi pazīstamiem cilvēkiem (kas uzliek Tev pienākumu veidot sociālas konstrukcijas, lai visu nesabojātu neapdomības pēc).