Zigitis saka ...

[hobbit_lv]

Pag pag, lēnāk pār tiltu, lūdzu

Paiesim lūdzu solīti atpakaļ, un atgriezīsimies pie frāzes, kuru rakstīji Tu:

Pilnīgi precīzi, jo "Un Dievs radīja cilvēku pēc Sava tēla, pēc Dieva tēla Viņš to radīja, vīrieti un sievieti Viņš radīja." -- cilvēki jau sen ir pārsnieguši dabiskās robežas. Tāpēc mūsdienās cilvēki uzrīko kariņus, organizē saimniecību tā lai, lai dzīve būtu mokas un pielūdz nekrofilus tēlus. Tāds ir cilvēks.

kura man radīja veselu kaudzi jautājumu, uz kuriem Tu man savukārt atbildēji ar AI sagatavotiem jēdzienu skaidrojumiem, novirzot sarunu pilnīgā beztēmā. Tāpēc es mazliet atkārtošos, piedod:

Pilnīgi precīzi, jo "Un Dievs radīja cilvēku pēc Sava tēla, pēc Dieva tēla Viņš to radīja, vīrieti un sievieti Viņš radīja."

LOL jā, es ZINU, ka tas ir Bībeles citāts, mani vairāk interesē, kādā kontekstā TU viņu pieved un ko TU ar viņu gribi pateikt.

Es viņu neatzīstu par valīdu: pirmkārt, viņš pasludina par autoritāti dievu (ok, cilvēki ir brīvi sev par autoritātēm izvēlēties jebko, bet Tavas autoritātes var nebūt manas un otrādi), otrkārt, pieraksta cilvēcei kaut kādas defaultā piemītošas īpašības (kuras nez kāpēc praksē nemanifestējas, interesanti zināt, kāpēc).

Ā pag, es zinu kāpēc, un atbilde ir pavisam vienkārša: tāpēc, ka cilvēks būtībā ir dzīvnieks, augsti advancēts pērtiķis, kurš bioloģiskās un sociālās evolūcijas rezultātā ir attīstījis tādas spējas kā sevis apzināšanos, saprātu, empātiju utt., tomēr "augsto morāli" mēs nevis saņemam "no augšas", bet iemācāmies darot ar mēģinājumu un kļūdu metodi. Šādā kontekstā runas par "pēc dieva ģīmja un līdzības radīto cilvēku kļūst smieklīgas" - ja vien mēs par dievu neiedomājamies esam australopitekam līdzīgu būtni, tad viss ok.

cilvēki jau sen ir pārsnieguši dabiskās robežas

Tas pats jautājums: kuras tieši dabiskās robežas šeit domāji TU? Diez vai ka gulēšanu mazāk par x stundām diennaktī.

Tāpēc mūsdienās cilvēki uzrīko kariņus

Šeit jautājums tā arī palika neatbildēts. Agrākos laikos cilvēki kariņus neuzrīkoja? Vai kā? Ko TU ar šo apgalvojumu gribēji pateikt?

organizē saimniecību tā lai, lai dzīve būtu mokas

Tas pats: ja Tu uzskati, ka tā ir, un ka aiz ekonomiskās politikas stāv kādi ļauni spēki (masoņi, ķirzaki, vissviens), kuru mērķis ir SPECIĀLI organizēt ekonomiku tā, lai cilvēkam parastajam būtu slikti, tad atkal, būtu forši redzēt kaut kādu loģisku izvedumu, no kurienes šāds secinājums ir radies.

Un jā, arī tam es kategoriski nepiekrītu. Es nedomāju, ka kaut kur varas gaiteņos sēž kāds sliktais un mērķtiecīgi domā "hmm, kā gan mēs vēl varētu sačakarēt dzīvi cilvēkam parastajam?". Tai pat laikā man nav arī ilūziju par to, ka varas gaiteņos esošie būtu baigie patrioti vai nesavtīgi tautas kalpi; es domāju, ka politiku (tai skaitā ekonomisko) nosaka konkrētas biznesu vai grupējumu intereses, un kaitējums "cilvēkam parastajam" ir drīzāk blakusefekts, nekā mērķtiecīgais nolūks. Vai, kā variants, politiku bīdošie ne vienmēr saprot, ko dara, un tad sanāk, ka sistēma patiesībā ir nekontrolējama. Bet ko es saprotu, tās jau tik tā, manas diletanta pārdomas.

un pielūdz nekrofilus tēlus.

Aha, AI jau ļoti precīzi pateica: "Bez papildu konteksta nav iespējams droši pateikt, ko autors ar to domājis". Līdz ar to, dod kontekstu, lai es varu saprast, ko Tu ar to domāji.

Jā, diskusijas dalībnieks prasa skaidru valodu un izsekojamu loģiku, nevis vārdu salātus

[LvSnor]

Pag pag, lēnāk pār tiltu, lūdzu

Paiesim lūdzu solīti atpakaļ,  ...

Es patiesībā domāju, ka mums jāpaiet vēl atpakaļ un jāiedziļinās "Peļu paradīzes" eksperimentā būtiskāk. Un kādi secinājumi no viņa ir jādara?
Viens no secinājumiem viennozīmīgi ir, ka nav dabiskās "paradīzes", ja nav slaveno Tomasa Maltusa apdraudējumu, cilvēkiem kā bioloģiskai sugai, nav pamats būt ētiskiem un viņi grimst amorālā pagrimumā, kas ierobežo viņu skaitu. Un nav jau tā ka cilvēku vēsturē nav bijusi tādi attīstības brīzi, kur vispārējā labklājība un stabilitātē notiek regresija - es pamatā runāju par Romas impērijas beigu periodu. Un tas neattiecas uz partiju, tautu vai valsti, bet uz cilvēkiem kā bioloģisku sugu.

[hobbit_lv]

Es šeit tomēr oponēšu, ka no "peļu paradīzes" nevajag izdarīt pārāk daudz tālējošu secinājumu: 

1. Nevajag jaukt vienā katlā bioloģiju ar socioloģiju. Tas gan ir zināmā mērā saistītas lietas, bet tomēr nav gluži vien un tas pats. 
   
2. Ētika nav bioloģiski definēta: tā ir sociāls konstrukts, kas izriet no sabiedrības un tajā notiekošajiem procesiem (un sabiedrības zināšanu līmeņa). Un es domāju, ka ētiku drīzāk apdraud resursu deficīts, nevis to pārprodukcija. 
   
3. Jebkurš "paradīzes" koncepts, to attiecinot uz materiālo pasauli, ir abstrakcija: paši būdami nepilnīgas būtnes, kas pakļautas iespējai kļūdīties, neesot viszinošas un visvarenas, cilvēki PRINCIPĀ nespēj uzbūvēt dajebko perfektu. Un pat ja varētu - vienmēr būs kāds, kas ar to nebūs apmierināts, kā arī jebkuras pārmaiņas, novitātes un inovācijas visai neizbēgami rada jaunas problēmas, par kurām iepriekš vienkārši nevarēja zināt un kuras nevarēja paredzēt. 
   

[LvSnor]

1. Nevajag jaukt vienā katlā bioloģiju ar socioloģiju. Tas gan ir zināmā mērā saistītas lietas, bet tomēr nav gluži vien un tas pats. 
   

Un es Tev pilnībā piekrītu, peles ir bioloģija, kur cilvēki esam dieva radītas būtnes, kuru "bioloģiski līdzīgajām sakarībām" nosaka socioloģiskas likumsakarības.   

Pamata socioloģiskās likumsakarības ir vispārīgas sakarības un principi, kas raksturo sabiedrības uzbūvi, attīstību un cilvēku savstarpējo mijiedarbību. Pie tām var pieskaitīt:

• Sabiedrība ir sociāla sistēma – tās elementi (cilvēki, grupas, institūcijas) ir savstarpēji saistīti un ietekmē cits citu.
  
• Cilvēka uzvedību ietekmē sociālā vide – ģimene, izglītība, kultūra, ekonomiskie un politiskie apstākļi.
  
• Sabiedrība nepārtraukti mainās – sociālās pārmaiņas notiek ekonomisku, tehnoloģisku, politisku un kultūras faktoru ietekmē.
  
• Sociālā nevienlīdzība pastāv visās sabiedrībās – cilvēki un grupas atšķiras pēc ienākumiem, statusa, varas un iespējām.
  
• Sociālās normas un vērtības regulē cilvēku uzvedību – tās palīdz uzturēt kārtību un paredzamību sabiedrībā.
  
• Sociālā mijiedarbība veido sabiedrību – cilvēku savstarpējās attiecības, komunikācija un sadarbība ir sabiedrības pamats.
  

Šīs likumsakarības palīdz izprast, kā darbojas sabiedrība un kāpēc cilvēki rīkojas noteiktā veidā dažādās sociālajās situācijās.

 
Nekāda bioloģija! Nekādas līdzības ar pelēm! Un galvenais, ko mums mācīja, ka lai socioloģija nebūtu subjektīva, jāizmanto kvantitatīvas metodes. Un cilvēku sabiedrība dievina eksperimentēt uz cilvēkiem, jo ētika ētika patiesi nav bioloģiski definēta, bet tikai individuāla sociāla konstrukcija.   

Pilnākā doma ir:

"Reliģija ir apspiestās radības nopūta, bezsirdīgas pasaules sirds un bezdvēselisku apstākļu dvēsele. Tā ir tautas opijs."

Ar šo Markss nedomāja tikai to, ka reliģija "apreibina" cilvēkus. Viņš uzskatīja, ka reliģija:

• sniedz mierinājumu cilvēkiem, kuri cieš;
  
• palīdz samierināties ar grūtajiem dzīves apstākļiem;
  
• vienlaikus var mazināt vēlmi mainīt netaisnīgu sabiedrību.
  

Socioloģijā šo citātu bieži izmanto, lai raksturotu Marksa skatījumu uz reliģijas lomu sabiedrībā.

 Un mūsdienās ētika ir izveidojusi mums Eiropas "paradīzi" ar pietiekamiem resursiem, lai visiem būtu gana, un izveidojām mūsu kastes sienas saucās imigrācijas politika. Un katru gadu katra nacionāla valsts rīko gājienu  Nekā bioloģiska - tīra ētika. Un ja kādam mūsu "kaste nepatīk", mēs aizsūtām viņiem Amerikāņus, lai "iepatīkas mūsu ētika"

[hobbit_lv]

Paldies, es arī māku AI

Īsais kopsavilkums: tavs oponents runā haotiski, sajauc jēdzienus un mēģina izveidot “filozofisku” pretargumentu, kas loģiski nesatur kopēju struktūru. Viņš mēģina pateikt, ka cilvēku sabiedrību nevar analizēt bioloģiski, bet viņa paša argumentācija ir pretrunīga un neskaidra.

Tavs oponents:

- sajauc bioloģiju, socioloģiju, ētiku, teoloģiju un politiku vienā teikumā;
- izmanto metaforas, kas nav saistītas ar iepriekš teikto;
- lec starp tēmām bez loģiskas pārejas;
- mēģina izveidot “filozofisku” pretargumentu, bet tas nav strukturēts;
- lieto emocionālus, nevis racionālus jēdzienus.

Rezultāts: teksts nav argumentācija, tas ir asociāciju plūdums.

Bet nopietni, kādu atbildi Tu gribi? Es principā nesaprotu ideju vai loģiku, ko Tu mēģini pateikt, ar visu to, ka es tiešām cenšos.

[LvSnor]

Paldies, es arī māku AI

Īsais kopsavilkums: tavs oponents runā haotiski, sajauc jēdzienus un mēģina izveidot “filozofisku” pretargumentu, kas loģiski nesatur kopēju struktūru. Viņš mēģina pateikt, ka cilvēku sabiedrību nevar analizēt bioloģiski, bet viņa paša argumentācija ir pretrunīga un neskaidra.

Tavs oponents:

- sajauc bioloģiju, socioloģiju, ētiku, teoloģiju un politiku vienā teikumā;
- izmanto metaforas, kas nav saistītas ar iepriekš teikto;
- lec starp tēmām bez loģiskas pārejas;
- mēģina izveidot “filozofisku” pretargumentu, bet tas nav strukturēts;
- lieto emocionālus, nevis racionālus jēdzienus.

Rezultāts: teksts nav argumentācija, tas ir asociāciju plūdums.

Bet nopietni, kādu atbildi Tu gribi? Es principā nesaprotu ideju vai loģiku, ko Tu mēģini pateikt, ar visu to, ka es tiešām cenšos.

Šis ir ļoti labs piemērs kā izveido ad hominenu, absolūti nepieturoties pie tēmas, un garos teikumos raksturojot oponentu kā vērā neņemumu.

**Ad hominem** (no latīņu valodas: *"uz cilvēku"*) ir kļūdaina argumentācijas taktika, kurā loģisku faktu un argumentu vietā tiek uzbrukts pretinieka personībai, raksturam, motīviem vai izskatam.

Cilvēki reti izmanto šo taktiku bez iemesla. Visbiežāk to veicina konkrēti **psiholoģiskie, sociālie un situatīvie spiediena faktori**.

---

## 1. Galvenie situatīvie un psiholoģiskie cēloņi

### 1. Argumentu trūkums (Faktu deficīts)

* **Kas notiek:** Kad cilvēks saprot, ka viņa pozīcija ir vāja, vai arī viņam trūkst zināšanu un pierādījumu, lai iebilstu pretiniekam ar skaidru loģiku.
* **Spiediens:** Bailes izskatīties nekompetentam vai zaudēt diskusiju liek pārslēgt uzmanību no *temata* uz *runātāju*.

### 2. Emocionālā pārslodze un aizsargmehānismi

* **Kas notiek:** Spēcīgas emocijas — dusmas, bailes, aizkaitinājums vai aizvainojums — mazinās spēju domāt racionāli.
* **Spiediens:** Stresa situācijā smadzenes izmanto aizsardzības reakciju ("uzbrukums ir labākā aizsardzība"), kas izpaužas kā personīgs aizskārums, nevis mierīga analīze.

### 3. Draudi identitātei un vērtībām

* **Kas notiek:** Ja diskusija skar cilvēka dziļākās pārliecības (piemēram, politiku, reliģiju, ētisko pārliecību vai profesionālo pašcieņu), atšķirīgs viedoklis tiek uztverts kā **tiešs drauds viņa identitātei**.
* **Spiediens:** Nepieciešamība aizsargāt savu "pasaules skatījumu" vai pašcieņu liek demonstrēt pretinieku kā sliktāku, neētisku vai nekompetentu būtbūtību.

---

## 2. Sociālais un vides spiediens

### 4. Skatītāju un auditorijas ietekme (Manipulācija)

* **Kas notiek:** Publiski strīdi (piemēram, debatēs, sociālajos tīklos vai sapulcēs) bieži notiek nevis pretinieka pārliecināšanai, bet gan **auditorijas simpātiju iegūšanai**.
* **Spiediens:** Uzbrukums pretinieka reputācijai var ātri mazināt viņa uzticamību auditorijas acīs, pat ja viņa argumenti ir pareizi.

### 5. Sociālo tīklu un "atbalsta burbuļu" dinamika

* **Kas notiek:** Polarizētā vidē uzbrukumi "citiem" vai "pretinieku nometnei" bieži tiek apbalvoti ar līdzjūtību, atzinību un "patīk" nospiedumiem no sava loka domubiedriem.
* **Spiediens:** Vēlme parādīt lojalitāti savai grupai skubina demonizēt citādi domājošos.

### 6. Kognitīvais nogurums un resursu trūkums

* **Kas notiek:** Racionāla argumentācija prasa intelektuālu piepūli, laiku un koncentrēšanos.
* **Spiediens:** Kad cilvēks ir noguris, izdedzis vai strīds ilgst pārāk ilgi, smadzenes izvēlas vienkāršāko un ātrāko ceļu — stereotipus un personīgus uzbrukumus.

---

## Kopsavilkums

| Iemesls | Aiz tā stāvošais spiediens |
| --- | --- |
| **Bailes zaudēt** | Sajūta, ka trūkst argumentu un reputācija ir apdraudēta. |
| **Emociju uzplūds** | Nespēja tikt galā ar dusmām vai trauksmi diskusijas laikā. |
| **Auditorijas ietekme** | Vēlme manipulēt ar klausītāju viedokli un izskatīties "uzvarētājam". |
| **Grupas spiediens** | Vēlme izpatikt savējiem, diskreditējot citādos. |

Tā vien liekas, ka Tev vajag atpūsties. Tev vajag atgūt ticibu sev, tam ko tu dari un dzirdēt daudz labus vārdus.

[hobbit_lv]

Nē, dārgais draugs, savā pēdējā atbildē ne es, ne mans pieviestais AI citāts pilnīgi neko neteica par pretinieka personību, raksturu, motīviem vai izskatu, skatītas tika tikai domas/teksts, kuru Tu uzrakstīji. Tā ka šajā gadījumā apvainot mani "ad hominemā" būs pilnīgi nevietā.

[LvSnor]

Un izdari nobeigumā secinājumu

Bet nopietni, kādu atbildi Tu gribi? Es principā nesaprotu ideju vai loģiku, ko Tu mēģini pateikt, ar visu to, ka es tiešām cenšos.

Šāds secinājums, būtu sagrāvis naiva autora cerības "sasniegt tautas masas", un iedzinis viņu depresijā, ka neizdosies sasniegt "masu mīlestību" un kļūt par "masu tribūnu". Bet es vairāk esmu ļoti cinisks ... man patīk visu "izjaukt", pavērst skatu no "cita leņķa" jeb kā to sauc krievu diplomātijā "asimetriska sacensība". Ja tu "principā nesaprotu ideju vai loģiku" Tev vienmēr atliek viens variants, ignorēt viņu, un proponēt savu "ideju vai loģiku". Turklāt norādot, ka "es uzskatu" šo jauno "ideju un loģiku" par "gudru un manas dzīves gudrību". Tas ļaus iespēju oponentam novērtēt, cik lielā mērā viņš grib uzņemties atbildību par tavu integritāti un "dzīvot spēju".  Jaunībā tā nav problēma, jaunībā cilvēks nav nekas nedz masā, nedz stabilitātē, turpretī pēc 40 tā īsti vairs nav. (man apnika)

Gemini.Ai par augstāk minēto tekstu

Teksta galvenā doma ir par cinisku, asimetrisku komunikācijas taktiku un subjektīvās taisnības aizstāvēšanu, kā arī par to, kā mainās šādas uzvedības sekas līdz ar cilvēka vecumu un briedumu.

Autors pretstata naivu cerību uz "masu atzinību" pragmatiskai un manipulatīvai pieejai diskusijās, kurā sveša loģika tiek vienkārši ignorēta par labu savai "dzīves gudrībai".

Teksta galvenie uzsvaru punkti:

• Atteikšanās no naiva populāritātes: Autors nemeklē pūļa mīlestību vai universālu atzinību; tā vietā viņš izmanto cinismu un "asimetrisku sacensību" (spēli pēc saviem noteikumiem).
  
  
• Diskusijas taktika ("savienojuma pārraušana"): Ja oponenta argumenti nav izdevīgi vai saprotami, visefektīvākais veids ir tos ignorēt un vietā piedāvāt savu subjektīvo "loģiku", pasludinot to par personīgo gudrību. Tādējādi atbildība par komunikāciju tiek pārcelta uz oponentu.
  
  
• Vecuma un brieduma robeža: Šāda taktika un identitātes elastība viegli strādā jaunībā, kad cilvēks vēl tikai veido savu vietu sabiedrībā. Taču pēc 40 gadu vecuma šāda izvairīšanās no objektīvas loģikas un atbildības kļūst par problēmu, jo no pieauguša cilvēka tiek gaidīta briedums un stabilitāte.
  

Tā sakot, tu mēdz izmantot brutālo vienkāršo AI, kur ir vēl arī plašinātā, kuru Tev jālieto mīļiem un ilgi pazīstamiem cilvēkiem (kas uzliek Tev pienākumu veidot sociālas konstrukcijas, lai visu nesabojātu neapdomības pēc).