2024-08-03 17:47
Viļņā dzīvojoša baltkrievu politiķe pāriet režīma pusē, parādās Minskā
Viļņā dzīvojoša baltkrievu opozīcijas politiķe 31. jūlijā piedalījās režīma propagandas raidījumā, kur stāstīja par citu politisko bēgļu plāniem uzbrukt Minskai ar bezpilota lidaparātiem un iefiltrēties "sabotāžas grupās".
"Viņu galvenais mērķis ir doties uz Baltkrieviju un nodarīt kaitējumu," Olga Tiškeviča teica režīma kontrolētajam kanālam ONT par Viļņā bāzēto opozīciju.
Intervijā viņa runāja arī par Lietuvas izlūkdienestu kontrolētajām Baltkrievijas paramilitārajām vienībām. Kā uzskata "Freedom House" vadītājs Vitis Jurkonis, kurš jau divas desmitgades sadarbojas ar Baltkrievijas pilsonisko sabiedrību, tas ir mēģinājums parādīt draudus, ko rada it kā paramilitārā opozīcija, un Baltkrievijas kaimiņvalstu naidīgo attieksmi.
"Režīma mērķis ir noslēpt savu agresora lomu karā Ukrainā," sacīja Jurkonis. "Tajā arī tiek runāts par iespējamām nesaskaņām opozīcijā un tās pilnīgu izmisumu."
"Ļoti paredzami, ka tas atbilst tam, ko Baltkrievijas režīms pēdējos gados ir centies parādīt savai auditorijai un saviem lobētājiem Eiropā," piebilda Jurkonis.
Neatkarīgais Baltkrievijas ziņu kanāls "Euroradio" publicēja detalizētu rakstu par Tiškeviču pēc viņas dalības ONT. Saskaņā ar žurnālistu sniegto informāciju viņa kopš 2010. gada ir Baltkrievijas opozīcijas Sociāldemokrātiskās partijas "Narodnaja Hramada" biedre. Pēc represijām, kas sekoja 2020. gada protestiem, viņa aizbēga uz Poliju un vēlāk pārcēlās uz Lietuvu, kur turpināja savu opozīcijas darbību.
Šogad Tiškevičs nolēma aktīvāk atgriezties politikā, mēģinot kandidēt opozīcijas Koordinācijas padomes vēlēšanās. Maijā viņa tika svītrota no vēlēšanu saraksta pēc tam, kad Baltkrievijas kiberaktīvisti nopludināja datus, kas liecināja, ka 2018. gadā viņa ziņoja KGB par kādu aktīvistu.
Kā ziņoja "Euroradio", lielu daļu sava laika Viļņā viņa veltīja brīvprātīgajam darbam organizācijās "Dapamoga" un "Nash Dom", kas palīdz baltkrievu un ukraiņu bēgļiem. Pēdējās minētās organizācijas vadītāju Olgu Karaču Lietuvas Migrācijas departaments nesen atzina par draudu valsts drošībai, un viņas patvēruma pieteikums tika noraidīts.
Pati Karača žurnālistiem sacīja, ka Tiškevičai "nav bijusi piekļuve slepenai informācijai" un viņa darījis mazliet vairāk nekā tikai izsniedzis priekšmetus un šķirojis kastes. Tomēr Tiškeviča bija aktīva baltkrievu diasporas locekle un palīdzēja organizēt daudzas protesta akcijas Viļņā. "Viņa bija visur," Karača sacīja "Euroradio".
Arī "Dapamoga" vadītāja Natālija Koļegova noliedza, ka Tiškevičai būtu bijusi pieejama slepena informācija par citiem baltkrievu bēgļiem un aktīvistiem.
"Narodnaja Hramada" priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Jevgeņijs Vilskis "Eiroradio" sacīja, ka Tiškeviča "ir daudz darījis partijas labā".
Partija arī izmeklēja apstākļus, kas saistīti ar viņas iespējamo sadarbību ar KGB.
"[Mēs uzzinājām, ka] viņa tobrīd atradās Maskavā," teica Vilskis. "Pati ziņa ir ļoti neskaidra. [Tajā bija runa par personu, kas organizē pasākumus konkrētā adresē. Mēs pārbaudījām adresi, un izrādījās, ka tā ir kapsēta, un šāda nama tur nebija."
Pēc tam, kad viņai tika liegts kandidēt Koordinācijas padomē, viņa tika izslēgta arī no partijas, piebilda Vilskis.
Viņa noliedza, ka būtu sadarbojusies ar KGB.
Mērķauditorija - arī Lietuvas pilsoņi
Pēc Vilska teiktā, Tiškeviča pazuda jūnija sākumā, un viņas vīrs vērsās pēc palīdzības pie partijas. Beigu beigās viņa parādījās Baltkrievijā.
"Es nevaru apgalvot, ka viņa ir simtprocentīgs aģents, bet, spriežot pēc tā, kas notiek šobrīd, iespējams, ka tā ir. Vai arī viņa vienkārši kaut kā tika aizvesta uz Baltkrieviju," Vilskis sacīja "Euroradio".
Tomēr šis nebija pirmais gadījums, kad Baltkrievijas opozīcijas aktīvisti pārgāja režīma pusē. Viens no pirmajiem gadījumiem bija jau 2020. gadu beigās, kad kāds IT darbinieks atgriezās Minskā un sāka "apzināti censties diskreditēt opozīciju," teica Jurkonis.
Baltkrievijas iedzīvotāji jau iepriekš teica, ka režīms mēģinās pārliecināt trimdiniekus atgriezties mājās, piedāvājot viņiem drošību apmaiņā pret publiskiem videoierakstiem, kuros tiek nosodīta opozīcija vai izplatīti citi dezinformējoši stāsti.
"Iespējams, viņas patiesos motīvus mēs uzzināsim vēlāk," teica Jurkonis.
Šis gadījums norāda uz KGB pastāvīgajiem mēģinājumiem iefiltrēties Baltkrievijas opozīcijā, un tas mudina tās locekļus pārskatīt drošības protokolus, teica Jurkonis.
Pagaidām nav skaidrs, vai Lietuvas izlūkdienesti vai tiesībsargājošās iestādes ir sākušas rīkoties pēc tam, kad aktīvisti atklāja, ka Tiškeviča esot sadarbojies ar KGB.
LRT.lt ir vērsies pēc komentāriem Ģenerālprokuratūrā un Valsts drošības departamentā (VSD).
"Pamatojoties uz to, ko viņa pastāstīja Baltkrievijas propagandistiem, šķiet, ka saruna [ar Lietuvas slepenajiem dienestiem] tā vai citādi ir notikusi," teica Jurkonis.
Taču ne tikai Baltkrievijas pilsoņi Lietuvā ir pakļauti Minskas režīma vervēšanas mēģinājumiem, viņš piebilda.
"Šādas epizodes ir bijušas ne tikai ar Baltkrievijas pilsoņiem, bet arī ar lietuviešiem, tostarp ar juristu Mantu Danieliusu un Švenčionieni, kas reiz devās uz Minsku," teica Jurkonis.
Viļņā dzīvojoša baltkrievu opozīcijas politiķe 31. jūlijā piedalījās režīma propagandas raidījumā, kur stāstīja par citu politisko bēgļu plāniem uzbrukt Minskai ar bezpilota lidaparātiem un iefiltrēties "sabotāžas grupās".
"Viņu galvenais mērķis ir doties uz Baltkrieviju un nodarīt kaitējumu," Olga Tiškeviča teica režīma kontrolētajam kanālam ONT par Viļņā bāzēto opozīciju.
Intervijā viņa runāja arī par Lietuvas izlūkdienestu kontrolētajām Baltkrievijas paramilitārajām vienībām. Kā uzskata "Freedom House" vadītājs Vitis Jurkonis, kurš jau divas desmitgades sadarbojas ar Baltkrievijas pilsonisko sabiedrību, tas ir mēģinājums parādīt draudus, ko rada it kā paramilitārā opozīcija, un Baltkrievijas kaimiņvalstu naidīgo attieksmi.
"Režīma mērķis ir noslēpt savu agresora lomu karā Ukrainā," sacīja Jurkonis. "Tajā arī tiek runāts par iespējamām nesaskaņām opozīcijā un tās pilnīgu izmisumu."
"Ļoti paredzami, ka tas atbilst tam, ko Baltkrievijas režīms pēdējos gados ir centies parādīt savai auditorijai un saviem lobētājiem Eiropā," piebilda Jurkonis.
Neatkarīgais Baltkrievijas ziņu kanāls "Euroradio" publicēja detalizētu rakstu par Tiškeviču pēc viņas dalības ONT. Saskaņā ar žurnālistu sniegto informāciju viņa kopš 2010. gada ir Baltkrievijas opozīcijas Sociāldemokrātiskās partijas "Narodnaja Hramada" biedre. Pēc represijām, kas sekoja 2020. gada protestiem, viņa aizbēga uz Poliju un vēlāk pārcēlās uz Lietuvu, kur turpināja savu opozīcijas darbību.
Šogad Tiškevičs nolēma aktīvāk atgriezties politikā, mēģinot kandidēt opozīcijas Koordinācijas padomes vēlēšanās. Maijā viņa tika svītrota no vēlēšanu saraksta pēc tam, kad Baltkrievijas kiberaktīvisti nopludināja datus, kas liecināja, ka 2018. gadā viņa ziņoja KGB par kādu aktīvistu.
Kā ziņoja "Euroradio", lielu daļu sava laika Viļņā viņa veltīja brīvprātīgajam darbam organizācijās "Dapamoga" un "Nash Dom", kas palīdz baltkrievu un ukraiņu bēgļiem. Pēdējās minētās organizācijas vadītāju Olgu Karaču Lietuvas Migrācijas departaments nesen atzina par draudu valsts drošībai, un viņas patvēruma pieteikums tika noraidīts.
Pati Karača žurnālistiem sacīja, ka Tiškevičai "nav bijusi piekļuve slepenai informācijai" un viņa darījis mazliet vairāk nekā tikai izsniedzis priekšmetus un šķirojis kastes. Tomēr Tiškeviča bija aktīva baltkrievu diasporas locekle un palīdzēja organizēt daudzas protesta akcijas Viļņā. "Viņa bija visur," Karača sacīja "Euroradio".
Arī "Dapamoga" vadītāja Natālija Koļegova noliedza, ka Tiškevičai būtu bijusi pieejama slepena informācija par citiem baltkrievu bēgļiem un aktīvistiem.
"Narodnaja Hramada" priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Jevgeņijs Vilskis "Eiroradio" sacīja, ka Tiškeviča "ir daudz darījis partijas labā".
Partija arī izmeklēja apstākļus, kas saistīti ar viņas iespējamo sadarbību ar KGB.
"[Mēs uzzinājām, ka] viņa tobrīd atradās Maskavā," teica Vilskis. "Pati ziņa ir ļoti neskaidra. [Tajā bija runa par personu, kas organizē pasākumus konkrētā adresē. Mēs pārbaudījām adresi, un izrādījās, ka tā ir kapsēta, un šāda nama tur nebija."
Pēc tam, kad viņai tika liegts kandidēt Koordinācijas padomē, viņa tika izslēgta arī no partijas, piebilda Vilskis.
Viņa noliedza, ka būtu sadarbojusies ar KGB.
Mērķauditorija - arī Lietuvas pilsoņi
Pēc Vilska teiktā, Tiškeviča pazuda jūnija sākumā, un viņas vīrs vērsās pēc palīdzības pie partijas. Beigu beigās viņa parādījās Baltkrievijā.
"Es nevaru apgalvot, ka viņa ir simtprocentīgs aģents, bet, spriežot pēc tā, kas notiek šobrīd, iespējams, ka tā ir. Vai arī viņa vienkārši kaut kā tika aizvesta uz Baltkrieviju," Vilskis sacīja "Euroradio".
Tomēr šis nebija pirmais gadījums, kad Baltkrievijas opozīcijas aktīvisti pārgāja režīma pusē. Viens no pirmajiem gadījumiem bija jau 2020. gadu beigās, kad kāds IT darbinieks atgriezās Minskā un sāka "apzināti censties diskreditēt opozīciju," teica Jurkonis.
Baltkrievijas iedzīvotāji jau iepriekš teica, ka režīms mēģinās pārliecināt trimdiniekus atgriezties mājās, piedāvājot viņiem drošību apmaiņā pret publiskiem videoierakstiem, kuros tiek nosodīta opozīcija vai izplatīti citi dezinformējoši stāsti.
"Iespējams, viņas patiesos motīvus mēs uzzināsim vēlāk," teica Jurkonis.
Šis gadījums norāda uz KGB pastāvīgajiem mēģinājumiem iefiltrēties Baltkrievijas opozīcijā, un tas mudina tās locekļus pārskatīt drošības protokolus, teica Jurkonis.
Pagaidām nav skaidrs, vai Lietuvas izlūkdienesti vai tiesībsargājošās iestādes ir sākušas rīkoties pēc tam, kad aktīvisti atklāja, ka Tiškeviča esot sadarbojies ar KGB.
LRT.lt ir vērsies pēc komentāriem Ģenerālprokuratūrā un Valsts drošības departamentā (VSD).
"Pamatojoties uz to, ko viņa pastāstīja Baltkrievijas propagandistiem, šķiet, ka saruna [ar Lietuvas slepenajiem dienestiem] tā vai citādi ir notikusi," teica Jurkonis.
Taču ne tikai Baltkrievijas pilsoņi Lietuvā ir pakļauti Minskas režīma vervēšanas mēģinājumiem, viņš piebilda.
"Šādas epizodes ir bijušas ne tikai ar Baltkrievijas pilsoņiem, bet arī ar lietuviešiem, tostarp ar juristu Mantu Danieliusu un Švenčionieni, kas reiz devās uz Minsku," teica Jurkonis.
"Kā cilvēks, kam trūkst pašcieņas, nav dīdzējs, bet nīcējs, tā arī tauta, kurai nav pašapziņas." K.Mīlenbahs
Dīvaini jūs, lielpatrioti, ļaudis esat. Valstī reāli palicis ap 1 miljonu iedzīvotāju, dzimstība, pateicoties jaunatnes bēgšanai no "laimes un iespēju zemes" pikē neredzētā ātrumā, problēmas ar darbaspēku ir nu jau pat Ķīnā, bet mūsu tautiskākā publikas daļa plaukšķina plaukstiņas par faktu, ka 10 nākotnes strādnieku pārceļas uz citurieni. Halooooooo, jūs tur, ar karogiem un lāpām! Mostamies, mostamies! Tramps ir uzvarējis ASV, RailBaltik nesaņems no ES cerēto finansējumu, jo Vācijā slēdz rūpnīcas un atlaiž strādniekus un, domāju, turpmāk naudas no ES būs maz, ja ne nebūs vispār. Kurš jūs tādā situācijā turpinās uzturēt? Kurš apmaksās jūsu kora dziedāšanu un tautiskās dejas? Kur ņemsiet naudu savām pašu penzijām pēc 10 gadiem? Es saprotu pēc notiekošā, ka mums tie 10 strādnieki vajadzīgi nebūs? Te nu ir 2 varianti. Vai nu nabagmāja brīnumainā kārtā pārvērtīsies par augsti tehnoloģisku ekonomiku, kurā ļaužu vietā visu darbu padarīs MI, roboti un vēl nez kas, kam neticu ... vai nu pēc gadiem 20 te būs kaut kas līdzīgs Zimbabvei, kas skan ievērojami ticamāk.