Lībija
#11
(8 stundas ago)hobbit_lv Raksta: Hmm, nu kas tad tā bija par mēģenīti, kuru Kolins Pauels vicināja ANO vai kur nu tur? Wink Kas viņam to KĻŪDAINI iedeva? Big Grin

Citāts: Pauels nespēja samierināties ar savu 2003.gada februārī teikto runu ANO Drošības padomē, kurā viņš izteicās par masu iznīcināšanas ieročiem Irākā. Pēc ASV iebrukuma Irākā izrādījās, ka šādu ieroču Irākā nebija.
https://www.sargs.lv/lv/pasaule/2021-10-...ins-pauels

Diemžēl Kolins Pauels ir miris.
"Kā cilvēks, kam trūkst pašcieņas, nav dīdzējs, bet nīcējs, tā arī tauta, kurai nav pašapziņas." K.Mīlenbahs
Atbilde
#12
Citāts:Bet padomju savienība, gan Irākā, gan Sīrijā, gan Lībijā pameta bioloģiskos ieročus.
Mkay, es arī protu AI:

Īsā atbilde: **Irākas ķīmiskie un bioloģiskie ieroči 1970.–1990. gados radās no vietējām programmām, kuras aktīvi balstījās uz plašu ārvalstu piegādātāju tīklu – īpaši Vācijas, Francijas un ASV uzņēmumiem –, kas piegādāja iekārtas, prekursorus un bioloģiskos paraugus.** Programmas tika attīstītas slepenās militārās rūpnīcās, vispazīstamākajā – *Muthanna State Establishment*, kas bija Irākas ķīmisko ieroču centrs. [Wikipedia](https://en.wikipedia.org/wiki/Iraqi_biol...ns_program) [Wikipedia](https://en.wikipedia.org/wiki/Muthana_St...ablishment)

---

### 🧪 Ķīmisko ieroču izcelsme
- **Galvenā ražotne:** *Muthanna State Establishment* (pazīstama arī kā Project 922), kas tika uzcelta 1980. gadu sākumā kā “pesticīdu rūpnīca”, bet faktiski bija Irākas ķīmisko ieroču centrs. Tā ražoja **mustarda gāzi, sarīnu, tabūnu un VX**, kopā vairāk nekā **3800 tonnas** ķīmisko aģentu līdz 1991. gadam. [Wikipedia](https://en.wikipedia.org/wiki/Muthana_St...ablishment)
- **Ārvalstu atbalsts:**
- Vācijas uzņēmumi piegādāja **laboratorijas, bunkurus, ražošanas iekārtas** un vairāk nekā **1000 tonnas** ķīmisko prekursoru. [Wikipedia](https://en.wikipedia.org/wiki/Muthana_St...ablishment)
- Starptautisks piegāžu tīkls nodrošināja izejvielas un tehnoloģijas, kas ļāva Irākai izveidot pilnu ķīmisko ieroču ražošanas ciklu. [GlobalSecurity.org](https://www.globalsecurity.org/wmd/libra..._cw-01.htm)
- **Kāpēc programma attīstījās:**
- Iran–Irākas kara laikā (1980–1988) ķīmiskie ieroči kļuva par stratēģisku instrumentu, un Irāka tos plaši izmantoja pret Irānas spēkiem un kurdu civiliedzīvotājiem (piem., Halabdžā). [GlobalSecurity.org](https://www.globalsecurity.org/wmd/libra..._cw-01.htm)

---

### 🦠 Bioloģisko ieroču izcelsme
- **Programmas sākums:** Bioloģisko ieroču programma sākās 1980. gadu sākumā, lai gan Irāka bija parakstījusi Bioloģisko ieroču konvenciju. [Wikipedia](https://en.wikipedia.org/wiki/Iraqi_biol...ns_program)
- **Galvenās vietas:**
- *Muthanna* – sākotnējā bioloģisko ieroču pētniecības vieta (1985–1987). [Wikipedia](https://en.wikipedia.org/wiki/Muthana_St...ablishment)
- *Daura* laboratorijas – izmantotas botulīna toksīna un citu bioloģisko vielu ražošanai Persijas līča kara laikā. [Science | AAAS](https://www.science.org/doi/pdf/10.1126/....5584.1110)
- **Ārvalstu piegādes:**
- Vācijas uzņēmumi piegādāja iekārtas botulīna un mikotoksīnu ražošanai. [Wikipedia](https://en.wikipedia.org/wiki/Iraqi_biol...ns_program)
- Francija piegādāja bioloģiskos paraugus. [Wikipedia](https://en.wikipedia.org/wiki/Iraqi_biol...ns_program)
- ASV organizācijas (CDC un American Type Culture Collection) līdz 1989. gadam piegādāja **antraksu, botulismu, Rietumnīlas vīrusu** un citus paraugus, oficiāli medicīnas pētniecībai, bet daļa nonāca militārajā programmā. [Wikipedia](https://en.wikipedia.org/wiki/Iraqi_biol...ns_program)
- **Kas tika izstrādāts:**
- Antrakss, botulīna toksīns, aflatoksīns – visi nonāca līdz ieroču stadijai. [Wikipedia](https://en.wikipedia.org/wiki/Iraqi_biol...ns_program)

---

### 🧭 Kopsavilkums: no kurienes tie radās?
**Ķīmiskie un bioloģiskie ieroči Irākā radās no:**
1. **Vietējām militārajām programmām**, kuras finansēja un vadīja Saddama Huseina režīms.
2. **Plaša starptautiska piegāžu tīkla**, kas nodrošināja:
- rūpnīcu būvniecību (īpaši Vācija),
- ķīmisko prekursoru tonnām,
- bioloģiskos paraugus un laboratorijas aprīkojumu (ASV, Francija),
- tehnoloģijas un zināšanas.
3. **Militārās vajadzības Iran–Irākas kara laikā**, kas paātrināja programmu attīstību.
4. **Slepenām ražotnēm**, piemēram, *Muthanna* un *Daura*, kur notika gan pētniecība, gan masveida ražošana.

---
Atbilde
#13
Kas notika ar Irākas bioloģiskajiem ieročiem pēc Sadama Huseina gāšanas?

Pēc 2003. gada iebrukuma Irākā ASV vadītā koalīcija veica plašas meklēšanas operācijas, lai atrastu masu iznīcināšanas ieročus, tostarp bioloģiskos ieročus. Tomēr netika atrasti pierādījumi, ka Irākai tobrīd būtu aktīva bioloģisko ieroču programma vai uzkrāti kaujai gatavi bioloģiskie ieroči.

Kas tika noskaidrots?
  • 1990. gados ANO inspektori bija likvidējuši lielāko daļu Irākas zināmo bioloģisko ieroču programmas.
  • Pēc 2003. gada izmeklēšanām tika secināts, ka Sadama Huseina režīms bija saglabājis zinātniskās zināšanas un potenciālu nākotnē atjaunot programmu, taču pirms iebrukuma aktīva ražošana nenotika.
  • 2004. gadā publicētais Iraq Survey Group (Duelfera ziņojums) secināja, ka Irāka nebija atsākusi bioloģisko ieroču ražošanu un tai nebija izvietojamu bioloģisko ieroču krājumu.

Vai kaut kas tomēr tika atrasts?

Tika atrasti daži veci, pirms 1991. gada izgatavoti ķīmisko ieroču lādiņi un cita militārā munīcija, taču tie nebija saistīti ar aktīvu bioloģisko ieroču programmu. Netika atrastas kaujai gatavas bioloģisko ieroču rezerves, piemēram, Sibīrijas mēra (anthrax) vai botulīna toksīna krājumi.

Kas notika ar bioloģisko ieroču infrastruktūru?

Pēc Sadama Huseina režīma krišanas:
  • laboratorijas un pētniecības objekti tika pārņemti Irākas varas iestāžu un koalīcijas kontrolē;
  • iekārtas tika pārbaudītas un daudzos gadījumos demontētas vai pārorientētas civilām vajadzībām;
  • zinātnieki, kas agrāk bija iesaistīti militārajās programmās, daļēji tika nodarbināti civilajos projektos, lai mazinātu risku, ka viņu zināšanas varētu tikt izmantotas masu iznīcināšanas ieroču izstrādei.

Kopsavilkums

Līdzšinējie starptautisko izmeklēšanu secinājumi liecina, ka pēc Sadama Huseina gāšanas netika atrasti aktīvi Irākas bioloģisko ieroču krājumi. Tiek uzskatīts, ka lielākā daļa programmas bija iznīcināta vai pārtraukta jau 1990. gados ANO inspekciju rezultātā, un 2003. gada iebrukuma laikā Irākai nebija funkcionējošas bioloģisko ieroču programmas.
(sagatavoja chatgtp ai)
"Kā cilvēks, kam trūkst pašcieņas, nav dīdzējs, bet nīcējs, tā arī tauta, kurai nav pašapziņas." K.Mīlenbahs
Atbilde
#14
Kas notika ar Lībijas bioloģisko ieroču krājumiem pēc Muamara Kadafi gāšanas?

Īsā atbilde ir tāda, ka pēc Muamara Kadafi režīma krišanas 2011. gadā netika atrasti pierādījumi par nozīmīgiem bioloģisko ieroču krājumiem. Starptautisko organizāciju un ārvalstu izlūkdienestu vērtējumi liecināja, ka Lībijai nebija aktīvas bioloģisko ieroču programmas ar kaujai gataviem ieročiem.

Vēsturiskais konteksts
  • 1970.–1990. gados Lībija pētīja iespējas attīstīt masu iznīcināšanas ieročus, tostarp bioloģiskos ieročus.
  • Tomēr nav publiski pieejamu pierādījumu, ka valstij būtu izdevies izveidot efektīvu un operatīvu bioloģisko ieroču arsenālu.
  • Daudz lielāka uzmanība tika pievērsta Lībijas ķīmisko ieroču un kodolprogrammai.

2003. gada atteikšanās no masu iznīcināšanas ieročiem

2003. gada decembrī Lībija paziņoja, ka brīvprātīgi atsakās no masu iznīcināšanas ieroču programmām un piekrita starptautiskām pārbaudēm.

Pēc tam:
  • starptautiskie inspektori pārbaudīja Lībijas objektus;
  • kodolprogramma tika demontēta;
  • ķīmisko ieroču krājumi tika deklarēti un vēlāk pakāpeniski iznīcināti;
  • netika konstatēti nozīmīgi bioloģisko ieroču krājumi.

Kas notika pēc Kadafi gāšanas 2011. gadā?

Pēc pilsoņu kara starptautiskās bažas galvenokārt bija saistītas ar:
  • ķīmisko ieroču krājumu drošību;
  • pretgaisa raķešu un citu parasto ieroču nonākšanu bruņotu grupējumu rokās;
  • radioaktīvo materiālu uzraudzību.

Netika ziņots par bioloģisko ieroču noliktavu vai kaujai gatavu bioloģisko aģentu atklāšanu.

Kas notika ar laboratorijām?

Dažas bioloģiskās pētniecības laboratorijas un medicīniskie centri turpināja darboties civilām vajadzībām. Starptautiskās organizācijas uzraudzīja bioloģiski bīstamo materiālu drošību, lai samazinātu risku, ka tie varētu nonākt neatļautu personu rīcībā.

Kopsavilkums

Līdzšinējie publiski pieejamie pierādījumi liecina, ka pēc Muamara Kadafi gāšanas netika atrasti nozīmīgi bioloģisko ieroču krājumi. Lībijas aktīvākās masu iznīcināšanas ieroču programmas bija saistītas ar ķīmiskajiem ieročiem un kodoltehnoloģijām, savukārt bioloģisko ieroču programma, cik zināms, nebija sasniegusi operatīvu vai plaša mēroga arsenāla līmeni.

(atbildi sagatavoja ChatGTP Ai)
"Kā cilvēks, kam trūkst pašcieņas, nav dīdzējs, bet nīcējs, tā arī tauta, kurai nav pašapziņas." K.Mīlenbahs
Atbilde
#15
ASV stratēģijas salīdzinājums Džordža V. Buša un Baraka Obamas laikā: Īrāka un Lībija

Vispārējā pieeja

Džordža V. Buša (2001–2009) administrācija īstenoja aktīvāku militāru intervences politiku, uzsverot preventīvu rīcību pret potenciāliem draudiem pēc 2001. gada 11. septembra teroraktiem.

Baraka Obamas (2009–2017) administrācija biežāk centās izmantot starptautiskas koalīcijas, ierobežotu militāro spēku un izvairīties no ilgstošas sauszemes karaspēka iesaistes.

Īrāka Buša laikā
  • 2003. gadā ASV vadīja iebrukumu Īrākā.
  • Par galvenajiem pamatojumiem tika minēti iespējamie masu iznīcināšanas ieroči, saikņu ar terorismu risks un režīma nomaiņa.
  • Pēc Sadama Huseina gāšanas ASV iesaistījās valsts pārvaldē un drošības spēku reorganizācijā.
  • Vēlāk izmeklēšanās tika secināts, ka aktīvi masu iznīcināšanas ieroču krājumi netika atrasti.

Lībija Obamas laikā
  • 2011. gadā ASV pievienojās NATO operācijai pret Muamara Kadafi spēkiem.
  • Operācijas juridiskais pamats bija ANO Drošības padomes Rezolūcija 1973.
  • ASV sākotnēji sniedza būtisku militāru ieguldījumu, bet vēlāk lielāku lomu uzņēmās Eiropas NATO sabiedrotie.
  • Pēc Kadafi režīma krišanas ASV neiesaistījās ilgstošā valsts okupācijā.

Galvenās atšķirības
  • Iebrukums pret ierobežotu intervenci – Buša administrācija īstenoja pilna mēroga iebrukumu Īrākā, savukārt Obamas administrācija Lībijā galvenokārt izmantoja gaisa spēkus un starptautisku koalīciju.
  • Pēckara politika – Īrākā ASV ilgstoši pārvaldīja drošības un valsts institūciju atjaunošanu, bet Lībijā pēc Kadafi krišanas šāda mēroga iesaiste nenotika.
  • Starptautiskā leģitimitāte – Lībijas operācijai bija ANO Drošības padomes mandāts, savukārt 2003. gada iebrukums Īrākā bija starptautiski daudz pretrunīgāks.

Līdzības
  • Abos gadījumos rezultāts bija autoritāra režīma krišana.
  • Abās valstīs pēc režīma maiņas izveidojās ilgstoša politiskā nestabilitāte un bruņoti konflikti.
  • Gan Īrākā, gan Lībijā ASV sadarbojās ar sabiedrotajiem, lai gan sadarbības apjoms un raksturs būtiski atšķīrās.

Kopsavilkums

Buša administrācijas politika Īrākā balstījās uz tiešu militāru iebrukumu, režīma nomaiņu un ilgstošu pēckara iesaisti. Savukārt Obamas administrācijas pieeja Lībijā bija ierobežotāka – tā koncentrējās uz ANO pilnvarotu NATO militāro operāciju, pēc kuras ASV neuzņēmās ilgstošu valsts pārvaldīšanu. Abos gadījumos režīmi tika gāzti, taču pēckonflikta nestabilitāte radīja ilgstošus drošības un politiskus izaicinājumus.

(atbildi sagatavoja ChatGTP Ai)
"Kā cilvēks, kam trūkst pašcieņas, nav dīdzējs, bet nīcējs, tā arī tauta, kurai nav pašapziņas." K.Mīlenbahs
Atbilde
« Vecāks | Jaunāks »


Pārlēkt uz:


Users browsing this thread: 1 Guest(s)