Sveicināts ciemiņs
Tev ir jāreģistrējas pirms vari ko šeit publicēt.

Username/Email:
  

Atslēgas vārds
  





Meklēt forumā

(Īpaša meklēšana)

Foruma statistika
» Biedri: 23
» Jaunākais biedrs: Janis NARAim
» Foruma virtenes: 792
» Foruma ieraksti: 3'694

Pilna statistika

Lietotāji tiešsaistē
Šeit ir 65 lietotāji tiešsaistē.
» 0 biedrs(i) | 64 ciemiņš(i)
Google

Pēdējā virtene
Evikas laikmets JV
Forums: Latvijas ikdiena un notikumi
Pēdējā ziņa no: LvSnor
3 stundas ago
» Pēdējās atbildes: 24
» Skati: 5'709
Par Forumu
Forums: Par forumu
Pēdējā ziņa no: Vietuieraditajs
4 stundas ago
» Pēdējās atbildes: 32
» Skati: 18'570
Autortiesību “pirātu” fil...
Forums: Nieki
Pēdējā ziņa no: LvSnor
5 stundas ago
» Pēdējās atbildes: 4
» Skati: 16
Grenlande
Forums: Starptautiski notikumi
Pēdējā ziņa no: LvSnor
8 stundas ago
» Pēdējās atbildes: 0
» Skati: 3
Baltkrievija
Forums: Starptautiski notikumi
Pēdējā ziņa no: LvSnor
3:25
» Pēdējās atbildes: 28
» Skati: 9'713
Plēsīgie putni (un kādas ...
Forums: Filmas
Pēdējā ziņa no: LvSnor
2025-08-30 17:56
» Pēdējās atbildes: 1
» Skati: 7
NATO aktivitātes
Forums: Eiropas Savienība un NATO
Pēdējā ziņa no: LvSnor
2025-08-29 12:06
» Pēdējās atbildes: 45
» Skati: 15'156
Krievijas federācijas īpa...
Forums: Starptautiski notikumi
Pēdējā ziņa no: LvSnor
2025-08-28 21:01
» Pēdējās atbildes: 37
» Skati: 7'972
Somija
Forums: Eiropas Savienība un NATO
Pēdējā ziņa no: LvSnor
2025-08-28 16:55
» Pēdējās atbildes: 0
» Skati: 10
Sarunu forums elvē
Forums: Nieki
Pēdējā ziņa no: LvSnor
2025-08-28 15:39
» Pēdējās atbildes: 82
» Skati: 35'908

 
  Krievijas federācijas īpatnības
Publicējis: LvSnor - 2024-05-30 2:48 - Forums: Starptautiski notikumi - Atbildes (37)

Citāts:2024. gada maijā KF Bruņoto spēku Galvenā militāri politiskā direkcija (GVPU) laida klajā žurnāla “Politruk” pirmo numuru (to var lasīt šeit). “Ar saviem sirsnīgajiem vārdiem un pašaizliedzīgās kalpošanas piemēru Tēvzemei politiskie komisāri cementē militāros kolektīvus,” savā ievadrakstā paziņo aizsardzības ministra vietnieks, Galvenās militārās direkcijas vadītājs ģenerālpulkvedis Viktors Goremikins.

Un februārī kļuva zināms, ka Vladimirs Putins ar slēgtu dekrētu valdības departamentos ieviesa sociālpolitiskā darba vadītāja vietnieka amatu - faktiski to pašu politisko instruktoru. Pēc Kremļa domām, šiem deputātiem būtu "jāstiprina ierēdņu patriotisms" un "jāsniedz dziļa izpratne par valsts oficiālo politiku".

https://milportal.ru/wp-content/uploads/....05.24.pdf

Kas tas ir? Mūsdienu kapitālistiski pareizticīgā krievu sādža?

Drukāt

  Nopirkt sev lietošanai kara kuģi
Publicējis: LvSnor - 2024-05-28 12:57 - Forums: Latvijas ikdiena un notikumi - Atbildes (3)

Ka teiktu bijušais Latvijas Bankas vadītājs Repše, daži Latvijas iedzīvotāji var "atsperties" un nopirkt sev lietošanai kara kuģi:

Citāts:VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) pārdos izsolē Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Mācību vadības pavēlniecības patruļkuģi "P-01 Zibens", kas reiz tika izmantots Jūras spēku mācību centra kursantu apmācībām, bet sliktā tehniskā stāvokļa dēļ vairs netiek lietots, otrdien, 28. maijā, lēmusi valdība.


Jūrniecības tiesības ir ļoti amzanata lieta, jo atklātā jūra kuģis skaitās suverens, kapteiņa pārvaldībā. Wink

Drukāt

  Frīdrihs Vesmanis
Publicējis: LvSnor - 2024-05-26 16:58 - Forums: Latvijas pagatne - Nav atbilžu



Frīdrihs Vesmanis

Frīdrihs Vesmanis (1875. gada 15. aprīlis — 1941. gada 7. decembris) bija latviešu jurists un politiķis (LSDSP), pirmais Saeimas priekšsēdētājs.
Dzīvesgājums
Dzimis 1875. gada 15. aprīlī Rundāles pagasta “Kraukļos”, zemnieku Kārļa Vesmaņa un Elizabetes Vesmanes (dzimušas Straumanes) ģimenē.[1] Mācījās Jelgavas ģimnāzijā.[2] Pēc jaunstrāvnieku arestiem 1897. gadā viņš emigrēja uz Angliju, kur kopš 1899. gada izdeva laikrakstus "Sociāldemokrāts" un "Latviešu Strādnieks".[2] 1903. gadā nelegāli atgriezās Latvijā, kur viņu apcietināja un nometināja Šauļos.[1] 1909. gadā viņš pabeidza tieslietu studijas Pēterburgas universitāti, bija advokāts Jelgavā. Pirmā pasaules kara laikā devās bēgļu gaitās uz Krieviju, kur strādāja par advokātu Pēterburgā, darbojās Latviešu bēgļu apgādāšanas centrālkomitejā un žurnālistikā.
Pēc Brestļitovskas miera līguma noslēgšanas 1918. gada aprīlī viņš atgriezās Latvijā. Latvijas brīvības cīņu laikā no 1919. gada jūlija līdz augustam Vesmanis bija Tautas padomes loceklis.[1] No 1920. gada februāra līdz maijam viņš bija Jelgavas pilsētas galva, bet vēlāk darbojās Satversmes sapulcē.[1][2] 1922. gadā, dibinot Centrālo vēlēšanu komisiju, Vesmanis bija viens no astoņiem tās sākotnējiem locekļiem.[3] No LSDSP Vesmani ievēlēja par 1. Saeimas deputātu un viņš bija pirmais Saeimas priekšsēdētājs.
No 1925. gada februāra līdz 1932. gada martam Vesmanis bija Latvijas sūtnis Apvienotajā Karalistē.[1] 1927. gadā pēc Jāņa Čakstes nāves bija viens no kandidātiem uz Valsts prezidenta amatu.[4] 1937. gadā pensionējās.[1]
Pēc Latvijas okupācijas Vesmani 1941. gada 14. jūnijā NKVD apcietināja un notiesāja par to, ka viņš "bijis sociāldemokrātu galēji labējā novirziena līderis". Aizsūtīts uz Soļikamskas soda nometnēm, miris 7. decembrī Usoļjes soda nometnes Surmogas punktā.[1]

Drukāt

  Elvīra Baldiņa
Publicējis: LvSnor - 2024-05-26 15:26 - Forums: Grāmatas, literatūra un valoda - Atbildes (1)

Elvīra Baldiņa (dzimusi Elvīra Maiga Hortenzija Baldiņa 1919. gada 11. augustā) ir latviešu teātra un kino aktrise.
Biogrāfija
Elvīra Maiga Hortenzija Baldiņa piedzima 1919. gada 11. augustā Madonas apriņķa Kraukļu pagasta "Kalna Jostpāpenos". Māte — mājsaimniece, laukstrādniece Anna Baldiņa, tēvs — piensaimnieks Jānis Baldiņš. Brālis — Ēriks Baldiņš. Mācījusies Kārklu četrgadīgajā un Kraukļu sešgadīgajā pamatskolā, 1938. gadā pabeigusi Valsts ģimnāziju Cesvainē. Pēc pārvākšanās uz Rīgu mācījās Latvju Aktieru arodbiedrības teātra skolā. Pēc skolas likvidācijas turpināja apgūt aktiermeistarību Latvju drāmas ansambļa studijā, piedaloties studijas teatrālajos uzvedumos (1941—1944). Pēc kara beigām sāka strādāt Latvijas Jaunatnes teātrī (1945—1976). Pēc aiziešanas pensijā turpināja strādāt teātrī kā ārštata darbiniece līdz pat teātra slēgšanai 1992. gadā.
Piedalījusies daudzos radio teātra uzvedumos un televīzijas iestudējumos, kas paredzēti bērniem. Nodarbojusies ar sabiedrisko darbību, bijusi rajona padomes deputāte. Apbalvota ar ordeni "Goda zīme". Latvijas kultūras fonda stipendiāte.
2009. gadā Elvīra Baldiņa pievienojās Teātra zelta fondam.
Vīrs — diriģents un vijolnieks Leonhards Ostrovskis (1922—1984), dēls — Madis Ostrovskis, mazdēls — pianists Toms Ostrovskis.

Drukāt

  Partiju sistēma Latvijā
Publicējis: LvSnor - 2024-05-24 16:48 - Forums: Latvijas ikdiena un notikumi - Nav atbilžu

Tagad es jau esmu gatavs E.Repšes demagoģijai, par velēšanu sistēmas maiņu. Skaitītāju kartība nemaina summu! Bet piekritu, ka ir jāsakārto partiju sistēma, lai tās nebūtu vienu vēlēšanu projekti. Un uzņēmējiem, kas nodarbina bezpartejiskos jāuzliek papildus nodoklis! Smile Tā sakot, jāuzsāk cīņa pret vienaldzību!

Drukāt

  Latvieši
Publicējis: LvSnor - 2024-05-24 0:39 - Forums: Grāmatas, literatūra un valoda - Nav atbilžu

Es ar varu piedāvāt variantu - Latviešus izdomāja Garlībs Merķelis. Wink

Drukāt

  Open Meeting
Publicējis: LvSnor - 2024-05-23 15:50 - Forums: Datortehnika un programmatūra - Nav atbilžu

https://openmeetings.apache.org/

Apache OpenMeetings - Features and overview
Openmeetings provides video conferencing, instant messaging, white board, collaborative document editing and other groupware tools. It uses API functions of Media Server for Remoting and Streaming Kurento.
OpenMeetings is a project of The Apache Software Foundation, the old project website at GoogleCode will receive no updates anymore. The website at Apache is the only place that receives updates.



Attached File(s)
.pdf   Installation OpenMeetings 6.1.0 on Debian 11.pdf (Size: 760,65 KB / Downloads: 445)
Drukāt

  Elektribas cena
Publicējis: LvSnor - 2024-05-23 14:08 - Forums: Nieki - Nav atbilžu

Izvēlētajam produktam no 2024. gada 1. jūlija samazināsies elektroenerģijas cena. Izmaiņas stāsies spēkā automātiski atbilstoši līguma nosacījumiem.
Izvēlētajam produktam Elektrum Ekonomiskais no 2024. gada 1. jūlija samazināsies elektroenerģijas cena. Izmaiņas stāsies spēkā automātiski atbilstoši līguma nosacījumiem.


Elektroenerģijas cena
Cena līdz 30.06.2024.
Cena no 01.07.2024.

Cena par kWh (ar PVN)
0.20050 EUR/kWh
0.14649 EUR/kWh


Es tagad domāju, vai neizslēgt serveri līdz 1.07 Wink

Drukāt

  Krievu izcelsmes latvietis
Publicējis: LvSnor - 2024-05-21 21:16 - Forums: Latvijas ikdiena un notikumi - Atbildes (6)

https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-f...u.a554230/

Krievu izcelsmes latvietis – izvēlējos precīzāko identitātes raksturojumu. Saruna ar kinorežisoru Staņislavu Tokalovu

18. maijs, 15:39
Ekrāns
Autori: LSM.lv Kultūras redakcija, "Viens pret vienu" (Latvijas Televīzijas raidījums)
Sākoties Krievijas plaša mēroga iebrukumam Ukrainā, kinorežisors Staņislavs Tokalovs piedzīvoja lielu neskaidrību par savu identitāti un to, kā vērtēt savu izcelsmi. Viņš nonāca pie secinājuma, ka ir krievu izcelsmes latvietis – viņš nenoliedz savas saknes, bet uzskata sevi par latvieti. Šajā laikā tapa arī viņa dokumentālā filma "Viss būs labi", Tokalovs stāstīja Latvijas Televīzijas raidījumā "Viens pret vienu".
Es redzu, no kā man ir bail, un eju uz turieni, jo tā, visticamāk, ir vieta, kas jāizpēta visvairāk – teicis kinorežisors Staņislavs Tokalovs. Šī gada nacionālās kino balvas "Lielais Kristaps" nomināciju sarakstos 17 reizes lasāmi Tokalova kino darbu nosaukumi – arī pēdējā laikā lielu popularitāti sabiedrības vidū iemantojušais seriāls "Padomju džinsi".

Cerības meklējumi
Tokalovs atklāja, ka seriālu "Padomju džinsi" veidojis kā traģikomēdiju jeb "dramedy", jo vēlējies rast cerību. Seriāla scenārija rakstīšana sākās vēl pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā, bet sakrita ar Covid-19 pandēmijas laiku, kā arī momentu, kad Krievijas opozicionārs Aleksejs Navaļnijs atgriezās Krievijā un tika apcietināts.
"Tikko beidzās kovids, kas, kā mēs visi zinām, diezgan smagi ietekmēja emocionālo stāvokli, tad vēl Navaļnijs atgriezās un tika ielikts uzreiz cietumā un tiesāts… Tā kā tā cerība vēl mazāka uz to brīdi palika, un gribējās kaut kādu cerību.
Mēs izlēmām, ka gribas cerību, ka negribas drūmu stāstu par to, cik ir un bija slikti, bet gribas, ka tomēr beigās vai caur tiem varoņiem parādās cerība, ka būs arī citi laiki," pauda Tokalovs.

Tad pienāca 24. februāris
Tad pienāca 2022. gada 24. februāris, kad Krievija sāka pilna mēroga karu Ukrainā. Tokalovs atklāja, ka gluži tāpat kā citi tajā mirklī bijis pārsteigts, nobijies un izjuta ļoti lielu neskaidrību.
"Man neskaidrība bija saistīta ar savu krievu izcelsmi un kā to vērtēt. No sākuma man bija sajūta, ka tas ir kaut kāds pārpratums un tas viss ir labojams. Es domāju, ka tā man bija tīri subjektīvi tāda personiska aizsargreakcija. Es atceros, ka pirmās dienas vakarā es jau sāku zvanīt cilvēkiem, ko pazīstu, ko es uzskatīju par tuviem draugiem Krievijā, ar piedāvājumu, ja viņi nesāks pretoties, viņiem steidzīgi jābrauc ārā, ka es varu piedāvāt viņiem, kur palikt," stāstīja Tokalovs.
Vēl pirms tam viņš bija sazvanījis savu tēvu Odesā, kurš sākumā bija nolēmis Ukrainā palikt, bet pēc nedēļas, kad Krievijas uzlidojumi kļuva arvien biežāki, pārdomāja un pieņēma dēla palīdzību. Vairāki draugi gan režisoru pārsteiguši ar savu nostāju.
"Dabūjis atbildi no ļoti tuviem draugiem Krievijā, ka "viss nav tik viennozīmīgi", es sapratu, ka diez vai ar tiem cilvēkiem pie viena galda es sēdīšos vairāk.
Tad bija diezgan ilgs un sāpīgs pašrefleksijas process par krievu nācijas drosmi. Es sapratu, ka nekādas drosmes nav,"
atzina Tokalovs.
Šis laiks režisoram bijis sāpīgs, bet daudz palīdzējusi dokumentālās filmas "Viss būs labi" veidošana, kurš ir personīgs stāsts, kas seko trīs dažādu paaudžu sieviešu likteņiem Tokalova ģimenē, un visas sarunas, kas notika filmas tapšanas laikā.
"Izvēlējos to, kas visprecīzāk raksturo, kas es esmu"
"Es priekš sevis sapratu, ka esmu krievu izcelsmes latvietis. Es vienkārši izvēlējos to, jo tas visprecīzāk raksturo, kas es esmu. Es neesmu gatavs atteikties no savas krievu izcelsmes, tas arī neliekas kā kaut kas, ko es varētu ietekmēt. Es varu saprast, ka būdams savienībā ar latvieti, mani bērni būs latvieši, bet es esmu krievu izcelsmes latvietis. Es neesmu krievs, es esmu latvietis," pauda Tokalovs.
Viņš skaidroja, ka viņa vectēvs patiesībā nāk no Latgales, bet vecmāmiņa no Kurskas Krievijā, un ģimenes vēsture aizvirzījusies tā, ka krievu valoda bija pamata valoda, kas tika izmantota ģimenē, līdz ar to arī krievu kultūra. Tāpēc "krievu izcelsmes latvietis" ir visprecīzākais apzīmējums, kā aprakstīt savu identitāti, skaidroja Tokalovs, kurš pats piedzimis un uzaudzis Purvciemā.
"Latviešu valodu pirmo reizi es dzirdēju sešos, septiņos gados.
Biju diezgan pārsteigts, domāju, vai kādi tūristi atbraukuši vai kas. Mēs braucām uz centru, tāpēc es dzirdēju trolejbusā [latviešu valodu], un tad es pajautāju mammai – kas tā par valodu? Mamma pateica – tā ir latviešu valoda," stāstīja Tokalovs.
Viņš norādīja, ka savas tuvākās Purvciema apkārtnes rajonā latviešu ģimenes sāka parādīties un dzīvot tikai pēc 90. gadiem, bet līdz tam viņš dzīvojis sava veida krievu kultūras burbulī. "Tas ir burbulis, kurā mēs dzīvojām, tāpēc arī tik novēloti kaut kāda informācija sāka pie manis pienākt," atzina Tokalovs.
"Viss būs labi"
Savā filmā "Viss būs labi" režisors atklāj, kā dzīvo krievu izcelsmes ģimene Latvijā – viņa ģimene. Tokalova vecmāmiņa ir Otrā pasaules kara veterāne, kura 1955. gadā ieradās Latvijā labākas dzīves meklējumos, māte strādā par pasniedzēju Transporta un sakaru institūtā, bet 18 gadus vecā māsa ir jaunā māksliniece.
Filmā režisors šķetina paaudžu atšķirības un cenšas izprast, vai šai ģimenei ir izdevies atrast savu vietu Latvijas sabiedrībā 30 neatkarības gadu laikā.

"Viens draugs, kas noskatījās filmu, pateica: es saprotu, kāpēc jūs ar māsu neesat tik daudz mājās, kāpēc māsa brauc prom, un tu arī esi mājās minimāli, tāpēc, ka, ja jūs gribat dzīvot tālāk, jums kaut kā citādāk ir jādzīvo, nevar tā dzīvot. Mums ir jādzīvo kā neatņemamai daļai no latviešu sabiedrības, ja mēs uzskatām Latviju par vietu, kur gribam turpināt savu dzīvi. Tas sevī ietver valodas zināšanu, iesaistīšanos sociālos procesos," pauda Tokalovs.
Tokalovs atzina, ka ir daļa cilvēku no krievu kopienas Latvijā, kas domā pretēji un ir noskaņoti radikāli, bet viņš vērtēja, ka tie ir 10–15%. Viņaprāt, ja Krievija kādreiz iebruktu Latvijā, uz šiem cilvēkiem paļauties nevarētu. 
"Man liekas, tas ir ļoti sarežģīts jautājums, kā saprast, kas ir tie cilvēki. Es neesmu pārliecināts, ka visus var atrast, piemēram, ar likumu par valodas zināšanām. Bet tie ir 15%, un 10–15% radikāli noskaņotu pilsoņu ir norma, tā nav kaut kāda galējība, kas mums šeit ir īpaša. Tāpat ir nenormāli radikāli noskaņoti latvieši pretējā pusē, kuri arī izraisa daudz jautājumu man kā krievu izcelsmes cilvēkam," pauda Tokalovs. 
Režisors vērtēja, ka arī šāda attieksme situāciju un savstarpējo komunikāciju starp latviešu un krievvalodīgo kopienām neuzlabo.

Citāts:Vienlaikus viņš atzina, ka krievu kopienai Latvijā integrēties traucē tā saucamais imperiālistiskais gars, kas ļoti pretojas jebkādām izmaiņām.
"Es domāju, ka tā ir daļa krievu identitātes, 100% tas ir arī manī iekšā, un dažreiz es varu to identificēt, dažreiz ne, tas izpaužas tajā, kā es komunicēju, cik esmu aktīvs. Tas ir neizbēgami, tas daļēji esmu es," atzina Tokalovs.
Diemžēl ir cilvēki, kurus tas pārņēmis pilnībā, kuri netic Latvijai, kuri ir pilnīgi iestrēguši kaut kādās senās teorijās par mūsu reģionu, stāstīja režisors, norādot, ka ir ļoti sāpīgi un skumji uz to noskatīties.
Vienlaikus Tokalovs uzsvēra, ka, viņaprāt, tā ir mazākā kopienas daļa, lielākais vairums tomēr ir vidusslānis – cilvēki bez spēcīga viedokļa.
Citāts:"Viņi iet pakaļ viedokļiem, spēcīgiem viedokļiem, un tie var būt dažādi. Man liekas, ka tiem viedokļiem jānāk no latviešiem, tiem jābūt skaidriem, precīziem un virzītiem uz mijiedarbību un sadarbību.
Tie nevar eksistēt tikai padomju refleksijas kontekstā. Es "Lielajā Kristapā" jau pateicu, ka mums nav tik liela valsts un tik daudz cilvēku, lai mētātos ar viņiem, un cilvēki, kuri grib turpināt savu dzīvi Latvijā, kuri ir gatavi to darīt, ar kuriem mums ir kopīgas vērtības, mums ir svarīgi. Tāpēc ir jāatrod tā kopīgā valoda," uzsvēra Tokalovs.

Drukāt

  Indija
Publicējis: LvSnor - 2024-05-19 19:46 - Forums: Starptautiski notikumi - Nav atbilžu

Citāts: It has been dubbed ‘Modinomics’ and, at first glance, Indian Prime Minister Narendra Modi’s economic policy appears to be paying dividends. India's GDP is rising and the country is on track to boast the world’s third-largest economy by 2027. However, as India’s super-rich see their wealth sharply rise, critics say the country’s poorest are being left behind. A recent report suggests there is more inequality in the country today than there was under the colonial British Raj period.
https://www.france24.com/en/video/202405...get-poorer

Tā ir nodēvēta par "Modinomiku", un, no pirmā acu uzmetiena, šķiet, ka Indijas premjerministra Narendra Modi ekonomikas politika dod dividendes. Indijas IKP pieaug, un valsts ir ceļā uz to, lai līdz 2027. gadam varētu lepoties ar trešo lielāko ekonomiku pasaulē. Tomēr, tā kā Indijas īpaši bagāto iedzīvotāju bagātība strauji pieaug, kritiķi saka, ka valsts nabadzīgākie tiek atstāti novārtā. Nesenais ziņojums liecina, ka šodien valstī ir lielāka nevienlīdzība nekā koloniālā britu Raj perioda laikā. 


Un Rīgā indiešu izcelsmes cilvēku ir uzradušies daudz. Un zinot Latvijas neveiksmes ar integrāciju, liekas ka turpinās naudas izzagšana no nekāds darbs netiek veikts.

Drukāt