Sveicināts ciemiņs
Tev ir jāreģistrējas pirms vari ko šeit publicēt.

Username/Email:
  

Atslēgas vārds
  





Meklēt forumā

(Īpaša meklēšana)

Foruma statistika
» Biedri: 30
» Jaunākais biedrs: vum66346
» Foruma virtenes: 833
» Foruma ieraksti: 3'899

Pilna statistika

Lietotāji tiešsaistē
Šeit ir 32 lietotāji tiešsaistē.
» 0 biedrs(i) | 31 ciemiņš(i)
Google

Pēdējā virtene
Citāti ...
Forums: Grāmatas, literatūra un valoda
Pēdējā ziņa no: LvSnor
2025-12-11 19:32
» Pēdējās atbildes: 191
» Skati: 94'747
Informācijas avoti
Forums: Nieki
Pēdējā ziņa no: LvSnor
2025-12-09 3:48
» Pēdējās atbildes: 5
» Skati: 8'270
Latvija un NATO
Forums: Eiropas Savienība un NATO
Pēdējā ziņa no: LvSnor
2025-12-08 4:26
» Pēdējās atbildes: 1
» Skati: 212
Baltijas aizsardzības līn...
Forums: Eiropas Savienība un NATO
Pēdējā ziņa no: LvSnor
2025-12-08 4:04
» Pēdējās atbildes: 0
» Skati: 26
NATO aktivitātes
Forums: Eiropas Savienība un NATO
Pēdējā ziņa no: LvSnor
2025-12-08 3:00
» Pēdējās atbildes: 48
» Skati: 18'876
2026. gadā Milānā un Kort...
Forums: Sporta ziņas un jaunumi
Pēdējā ziņa no: LvSnor
2025-12-05 15:25
» Pēdējās atbildes: 3
» Skati: 426
Tautas sports
Forums: Sporta ziņas un jaunumi
Pēdējā ziņa no: LvSnor
2025-12-02 23:47
» Pēdējās atbildes: 0
» Skati: 39
Krišjānim Valdemāram 200
Forums: Latvijas pagatne
Pēdējā ziņa no: LvSnor
2025-11-30 21:35
» Pēdējās atbildes: 0
» Skati: 35
Venecuēla
Forums: Starptautiski notikumi
Pēdējā ziņa no: LvSnor
2025-11-30 21:09
» Pēdējās atbildes: 2
» Skati: 1'136
Debian ziņas
Forums: Datortehnika un programmatūra
Pēdējā ziņa no: LvSnor
2025-11-29 2:49
» Pēdējās atbildes: 11
» Skati: 34'979

 
  Ar tukšajām pudelēm varēs arī papildināt bankas kontu
Publicējis: LvSnor - 2024-07-07 19:52 - Forums: Latvijas ikdiena un notikumi - Nav atbilžu

Ar tukšajām pudelēm varēs arī papildināt bankas kontu

Biznesa nodaļa
Jauns.lv
“Swedbank” sadarbībā ar SIA “Depozīta iepakojuma operators” un digitālo aģentūru “TRY Dig Latvia” izveidojusi jaunu tukšās taras atmaksas pakalpojumu “dPays”.

Reģistrējoties vietnē DPays.eu, klienti varēs atmaksu par depozīta iepakojumu saņemt nevis papīra čeka vai skaidras naudas veidā, bet savā bankas kontā.
Šobrīd jaunais piedāvājums pieejams vasaras festivālu un pasākumu nodrošināšanai, arī sarunu festivālā “LAMPA” Cēsīs. Iespēju izmantot “dPays” taromātos plānots ieviest rudenī, kad šo pakalpojumu integrēs jaunā īpaši lielas jaudas iepakojumu pieņemšanas vietā, ko šobrīd attīsta “Depozīta iepakojuma operators”.

“Swedbank” Uzņēmumu pārvaldes vadītājs Jevgenijs Ivanovs skaidro, ka tieši uzņēmumiem līdz šim bija lielākās grūtības izmantot depozīta sistēmas pakalpojumus.
Piemēram, kafejnīcai vai pasākumu rīkotājam iepakojumu nodošana taromātos pret čeku neļāva šos līdzekļus atgriezt uzņēmuma bilancē. Ar “dPays” šī problēma ir atrisināta, jo nu uzņēmums ne tikai iegādājas preces, samaksājot par iepakojuma depozītu, bet var atgriezt šos līdzekļus arī bankas kontā, kad iepakojumu nodod.

Šis risinājums palīdzēs arī atgūt uzņēmuma līdzekļus, kas izmantoti, piemēram, darbinieku ballēs vai citos uzņēmuma rīkotos pasākumos, kur iegādāti dzērieni depozīta iepakojumā.
“Depozīta iepakojuma operatora” valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis atzīst, ka “dPays” ļaus dažādot un pilnveidot pudeļu un skārdeņu nodošanu taromātos. Lielākie viesmīlības nozares uzņēmumi ir noslēguši līgumu ar “Depozīta iepakojuma operatoru” par iepakojuma savākšanu firmas telpās, mazāki uzņēmumi izmanto nodošanas iespējas taromātos. Šā brīža situācija paredz depozīta maksu atgūt, saņemot papīra čeku, kuru var izmantot, iepērkoties veikalā, vai arī saņemt maksu atsevišķu veikalu lojalitātes profilos.


Es domāju ka šis ir Evikas piedāvātais risinājums, kā uzlabot ekonomiku.

Drukāt

  Anastasijas kustība
Publicējis: LvSnor - 2024-07-07 0:41 - Forums: Starptautiski notikumi - Atbildes (1)

Ekoloģiska dzīvesveida aizsegā – "garīgās Krievijas" propaganda un Rietumu noniecināšana
"Anastasijiešu" jeb Anastasijas kustība Lietuvā sāka darboties pirms vairākām desmitgadēm. Sākumā tie bija neformāli krievu rakstnieka Vladimira Megres grāmatu sērijas "Skanošais ciedrs" lasītāju klubi.
V. Megres grāmatās attēlotā galvenā varone – mistiska Sibīrijas iedzīvotāja Anastasija, kura pieder senajai "vēdrusu" rasei un kurai piemīt pārdabiskas spējas. V. Megre darbojas kā medijs: savās grāmatās viņš lasītajiem nodod Anastasijas mācību, pārliecina, ka viņa nav izdomāts personāžs, bet gan reāli eksistējoša sieviete, attiecībās ar kuru viņam ir dzimuši vairāki bērni. Tiesa, pats autors tiesas procesa par autortiesībām laikā atzina, ka Anastasija ir viņa radīts literārs tēls.
Anastasijas mācības, kuru V. Megre izstrādā savās grāmatās, pamats pēc būtības ir "Jaunā laikmeta" (angļu val. "New Age") filozofija un dažādu reliģisko doktrīnu un ezotērisko teoriju sajaukums. Krievu uzņēmējs savās grāmatās stāsta par nepieciešamību atgriezties pie savām saknēm, atpakaļ pie dabas, dzīvot harmonijā ar vidi un veicināt ekoloģijas idejas. Daudz uzmanības tiek veltīts arī ģimenes modelim, bērnu audzināšanai, tiek mudināts tos mācīt kopienās, tādējādi pasargājot viņus no mūsdienu sabiedrības kaitīgās ietekmes.
Viens no galvenajiem "anastasijiešu" dzīvesveida elementiem ir tā saucamā dzimtas sēta, no ekoloģiskiem materiāliem, parasti salmiem vai māla, būvētas ēkas, kas izvietotas 1 hektāra lielā zemesgabalā kopā ar citiem svarīgiem elementiem, piemēram, vieta dārzam, mežam, ūdenstilpne. Visi šie elementi, kā skaidro V. Megre, ir būtiski, lai atjaunotu dabisku ekosistēmu un nodrošinātu harmonisku dzīvi.
Dzimtas sētā norit ģimenes dzīve: dzimst bērni (liela daļa kustības pārstāvju propagandē dzemdības mājās), placenta tiek aprakta zem koka, zemesgabalā ir paredzēta arī atdusas vieta mirušajiem ģimenes locekļiem. Uzturā tiek mudināts lietot pašu izaudzēto ekoloģisko pārtiku. Dzimtas sētas pēc sava darbības modeļa atgādina naturālo saimniecību, nepieciešamie produkti vai izejvielas tiek iegūtas maiņas ceļā no citiem kopienas locekļiem.
Tas viss – "anastasijiešu" kustības redzamā puse. Tās biedri cenšas parādīt sevi kā pozitīvus, dabu mīlošus utopiskas sabiedrības veidotājus. Patiesībā par kustības guru sauktajam krievu rakstniekam V. Megre nav svešas atklāta antisemītisma, krieviskā nacisma – krievu pārākuma pār citām tautām – idejas, tā saucamā "krievu garīguma" propagandēšana, dažādas sazvērestības teorijas.
https://anastasija.wordpress.com/

Drukāt

  Ļuba Jakimčuka "Donbasa aprikozes"
Publicējis: LvSnor - 2024-07-06 22:20 - Forums: Grāmatas, literatūra un valoda - Nav atbilžu

Ļuba Jakimčuka (Любов Якимчук, 1985) ir ukraiņu dzejniece, divu dzejas krājumu autore. Par otro, Donbasa aprikozes (Абрикоси Донбасу, 2015) viņa saņēmusi gandrīz neskaitāmas balvas.

Valoda kara laikā – robeža un ierocis. Stāsta ukraiņu dzejniece Ļuba Jakimčuka

"Kara laikā valodai ir citas funkcijas nekā līdz šim. Valoda ir kā robeža šobrīd. Arī kā ierocis," Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" spriež ukraiņu dzejniece Ļuba Jakimčuka.

Ļuba Jakimčuka raidījumā runā savā dzimtajā – ukraiņu valodā. Tulko atdzejotāja un tulkotāja Māra Poļakova.
Ukraiņu dzejnieces Ļubas Jakimčukas dzīvi neatgriezeniski ir ietekmējis Krievijas izraisītais karš Ukrainā. Viņa ir no Luhanskas apgabala, un tur, kā dzejniece uzsver, karš ilgst jau desmit gadus. Jau 2014. gadā viņa bija spiesta doties projām no mājām okupētajā Luhanskas apgabalā, un šī pieredze ir klātesoša viņas radošajā darbībā. 

Citāts:"Šis nav kara trešais gads. Karš sākās 2014. gadā. Mana pilsēta ir okupēta kopš tā laika, un kopš 2015. gada manā mājā dzīvo krievu kaujinieks. Man ir pilnīgi skaidrs, ka šis karš iet 10. gadu," uzsver Jakimčuka.
Dzejniece joprojām dzīvo Ukrainā, bet ik pa laikam dodas ārpus tās, lai stāstītu par savu dzeju, un šajās dienās viesojas Latvijā. 
"Tagad es jau esmu pie tā pieradusi, bet, kad sākās pilna apmēra karš, tas man šķita diezgan savādi – it kā es no vienas pasaules pārvietotos un pārceltos uz kādu citu, pilnīgi paralēlu pasauli. Dzīvi, kuru mēs tagad dzīvojam Ukrainā, mēs esam sākuši saukt par "jauno normālo". Tas nozīmē, ka visas tās dīvainās lietas, kas notiek, teiksim, tas, ka nav elektrības, ka elektrība ir četras–sešas stundas diennaktī, vai tas, ka skan sirēnas, pie tā visa mēs esam pieraduši un zinām, kas mums ir jādara, kad tas notiek, un vienkārši to darām," stāsta Jakimčuka.

Vecā dzīve dzejniecei un daudziem citiem Ukrainas iedzīvotājiem šķiet kaut kas tāls, jo "jaunais normālais" dzīvesveids jau ir kļuvis tik pierasts. Jakimčuka atzīst, ka cilvēki citās valstīs nesaprot, kā Ukrainā rit ikdiena.
"Viņiem šķiet, ka mēs Ukrainā visu laiku esam bēdīgi, ka viss ir slēgts, ka nekas nenotiek. Patiesībā ir gandrīz vai otrādi. Darbojas grāmatnīcas, cilvēki ļoti daudz pērk un lasa grāmatas, darbojas restorāni, nav iespējams dabūt biļetes uz teātriem. Ir visvisāda liela aktivitāte," stāsta Jakimčuka.
Sevišķi pieaudzis pieprasījums pēc grāmatām un dzejas. Par spīti ekonomiskajām un cita veida grūtībām, atveras pat jaunas grāmatnīcas. Arvien spēcīgāk tiek izjusts savas valodas spēks un nozīme. 
Citāts:"Kara laikā valodai ir citas funkcijas nekā līdz šim. Valoda ir kā robeža šobrīd. Arī kā ierocis.
Kad karš sākās, karavīri blokposteņos kā pazīšanās zīmi izmantoja vārdu, kurš līdz tam bija zināms tikai filologiem – vārdu, kas apzīmē vienu konkrētu baltmaizes veidu. Karavīri blokposteņos lika izrunāt šo vārdu, un krievi no Krievijas šo vārdu nespēj izrunāt, kurpretī ukraiņi – gan tie, kas runā ukrainiski, gan tie, kas ir no rusofonām ģimenēm – to izrunā bez grūtībām. Tā ar vienu vārdu varēja saprast, vai cilvēks ir vai nav krievu diversants," stāsta dzejniece.
Tāpat līdz ar pilna mēroga kara sākumu Ukrainā sākās arī jauns vilnis pāriešanai no krievu valodas uz ukraiņu valodu. Līdz šim krieviski runājošie ukraiņi sadzīvē un citur sāka pāriet uz ukraiņu valodu. 
"Šī atbrīvošanās no krievu valodas notika ļoti lielā mērā, jo krievu valoda mums izraisīja fizisku nelabumu. Tā asociējas tikai ar ienaidniekiem un uzbrucējiem, tāpēc reāli fiziski bija nelabi, to dzirdot," atzīst Jakimčuka.
Atšķirībā no 2014. gada, kad karš ietekmēja četrus miljonus Donbasā dzīvojošo ukraiņu, šobrīd to, kas ir karš, zina pilnīgi katrs ukrainis, uzsver dzejniece. 
"Nav nevienas ģimenes, kurā nebūtu kāds cilvēks zaudēts – kritis vai armijā kāds no radiem vai no draugiem.
Citāts:Kara pieredze šobrīd ir visiem. Karš ir mainījis un turpina mainīt sabiedrību. Tā sāk sevi no jauna apzināties, apjēgt no jauna, un te milzīga nozīme ir kultūrai," norāda Jakimčuka. 
Tikmēr Rietumu pasaulē izpratne par to, ko patiesībā nozīmē karš, attīstās lēnāk, nekā ukraiņiem tas ir nepieciešams, bet Jakimčuka rietumniekus pie tā nevaino. 
"Mēs saprotam, ka cilvēkiem ir dažāda pieredze, un realitāti lielākoties var saprast tikai katrs caur savu pieredzi. Otra lieta ir tāda, ka vismaz pēdējos trīs gadsimtus ukraiņu stāstu ir stāstījuši krievi. Pasaule par Ukrainu zināja no krieviem. Tikai tagad ukraiņi pārstāj būt objekti šajā stāstā un kļūst par subjektiem – stāsta paši savu vēsturi, paši stāsta savu stāstu, iegūst balsi. Un tikai tagad viņus sāk uzklausīt. Protams, tas ir ilgs process – pasaules dekolonizēšana no Krievijas versijas par Ukrainu," viņa spriež.
Līdz ar to Jakimčuka uzsver, ka ukraiņu dzejniekiem un rakstniekiem ir jābūt atbildīgiem par to, ko viņi runā un rada – stāstos, ko viņi stāsta, ir jābūt cerībai. 
Citāts:"Nedrīkst runāt bezcerīgi. Nedrīkst neatstāt cilvēkiem cerību. Tā ir vienkārša drošības tehnika kara laikā. Pienākums netraumatizēt lasītājus gan Ukrainā, gan ārzemēs.
Ir vajadzīgs līdzsvars starp to, kas ir, un cerību. Cerībai vienmēr ir jāatstāj vieta. Jo patiesībā darbs, kas ir priekšā, būs liels – būs ne tikai jāuzvar karā, bet jāpārbūvē pasaule, visa Eiropas politika. Tādēļ tiešām ir vajadzīga cerība par to, ka būs citādi, būs labāk," pauž Jakimčuka. 
Svētdien, 7. jūlijā, pulksten 18.00 brīvdabas mākslas telpā "Savvaļa" notiks Ļubas Jakimčukas, mūziķes Latvītes Cirses un tulkotājas Māras Poļakovas literāri skanisks priekšnesums "Donbasa aprikozes Savvaļā", kuru papildinās mūziķa un dzejnieka Aleksandra Barona uzstāšanās.

https://www.lsm.lv/raksts/kultura/litera...a.a560463/
https://www.punctummagazine.lv/2024/07/0...aprikozes/


.pdf   punctummagazine.lv- Donbasa aprikozes.pdf (Size: 1,37 MB / Downloads: 160)

Drukāt

  Latvija kandidē uz ANO Drošības padomes nepastāvīgās locekles vietu
Publicējis: LvSnor - 2024-07-05 13:10 - Forums: Latvijas ikdiena un notikumi - Nav atbilžu

Latvijā piektdien darba vizītē ieradies Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Ģenerālās asamblejas 78. sesijas prezidents, Trinidādas un Tobāgo diplomāts Deniss Fransiss. Vizītes laikā gaidāmas vairākas tikšanās ar Latvijas amatpersonām, kuru laikā tiks apspriesti gan ģeopolitiskie izaicinājumi un Krievijas karš Ukrainā, gan ilgtspējas jautājumi un ANO reformas.

Citāts:Ģenerālās asamblejas amatpersonas vizīte ir iespēja Latvijai iepazīstināt Fransisu ar mūsu ekspertīzi un prioritātēm starptautiskajās organizācijās, jo Latvija kandidē uz ANO Drošības padomes nepastāvīgās locekles vietu.
Kā kopīgā preses konferencē atzīmēja ārlietu ministre Baiba Braže ("Jaunā Vienotība"), Latvijas darbs ANO šobrīd ir koncentrēts ne tikai uz Ukrainas pilnīgas teritoriālās integritātes un suverenitātes atjaunošanu un Krievijas agresijas izbeigšanu, bet arī vērsts uz jautājumiem, kas ir tikpat svarīgi citām valstīm un reģioniem, piemēram, klimata pārmaiņas.
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/...i.a560454/

Drukāt

  Darbu atskaņojumi
Publicējis: LvSnor - 2024-07-03 1:35 - Forums: Grāmatas, literatūra un valoda - Atbildes (1)



Drukāt

  Olimpiskās kvalifikācijas turnīrs basketbolā
Publicējis: LvSnor - 2024-07-02 17:12 - Forums: Sporta ziņas un jaunumi - Atbildes (5)

No 2. līdz 7. jūlijam sešas vīriešu valstsvienības - Latvija, Brazīlija, Melnkalne, Gruzija, Filipīnas un Kamerūna - cīnīsies par vienu ceļazīmi uz Parīzes olimpisko spēļu turnīru. Biļetes uz spēlēm varēs iegādāties no 6. marta.
Pirmajā posmā komandas sadalītas divās apakšgrupās. Latvijas valstsvienības pretinieki A apakšgrupas turnīrā Gruzijas un Filipīnas izlases. Divas labākās komandas iekļūs pusfinālā, kur 6. jūlijā sacentīsies ar labākajām komandām no otrā trijnieka - Brazīlija, Melnkalne, Kamerūna (A1-B2, B1-A2).
Pusfināla spēļu uzvarētāji 7.jūlijā finālspēlē cīnīsies par ceļazīmi uz olimpisko turnīru
Rīgas grupas spēļu grafiks:
2. jūlijā: Latvija – Gruzija, Brazīlija – Melnkalne
3. jūlijā: Latvija – Filipīnas, Melnkalne – Kamerūna
4. jūlija: Filipīnas – Gruzija, Kamerūna – Brazīlija
6. jūlijā: A1-B2, B1-A2
7. jūlijā: finālspēle
Vēl trīs turnīri notiks Grieķijā (Pirejā), Puertoriko (Sanhuanā) un Spānijā (Valensijā). Visu turnīru uzvarētāji saņems pēdējās četras ceļazīmes uz Parīzes olimpiskajām spēlēm.
Tiesības spēlēt olimpiskajā turnīrā jau ir rīkotājvalsts Francijas komandai, kā arī septiņām komandām, kuras ceļazīmes ieguva Pasaules kausa izcīņā: Vācijai, Serbijai (abas – Eiropas kvota), Kanādai, ASV (abas – Amerikas kvota), Austrālijai (Okeānija), Japānai (Āzija) un Dienvidsudānai (Āfrika). Olimpiskais turnīrs Parīzē notiks no 27. jūlija līdz 10. augustam.

Drukāt

  Taras polārā stacija
Publicējis: LvSnor - 2024-07-02 17:01 - Forums: Cita māksla un kultūra - Nav atbilžu

Taras polārā stacija: Zinātnieki pētīs jūras dzīvi Ziemeļpolā



Francijas Tara Ocean fonds ir uzsācis pārsteidzošas polārās zinātniskās stacijas celtniecību. Taras polārās stacijas atklāšana ir plānota gada beigās, pēc tam tā uzsāks virkni zinātnisku misiju nākamo divu desmitgažu laikā. Laiva, kas pēc izskata atgādina kosmosa staciju, kalpos kā laboratorija, kurā zinātnieki varēs pētīt jūras dzīvi Arktikā. Savā Zinātnes segmentā mēs runājām ar Tara Ocean Foundation direktoru Romainu Troublē.

Drukāt

  tirgus
Publicējis: LvSnor - 2024-07-02 14:41 - Forums: Nieki - Nav atbilžu

Brīvdabas muzejs @brivdabasmuzejs
❗️Uzmanību amatniekiem, pārtikas mājražotājiem un ēdinātājiem. Ir sākusies pieteikšanās uz Mūsdienu amatniecības tirgu -7. , 8. septembrī. http://brivdabasmuzejs.lv/zinas/pieteiks...9-julijam/

Drukāt

  RunA (Rainis un Aspazija)
Publicējis: LvSnor - 2024-07-01 20:03 - Forums: Grāmatas, literatūra un valoda - Atbildes (3)

Atradu RunA (Rainis un Aspazija) https://runa.lnb.lv/ 

Par kolekciju

Kolekcija “Rainis un Aspazija” (RunA) atklāj abu dzejnieku atstātā mantojuma daudzveidību. Tā piedāvā jaunas, līdz šim Latvijā neizmantotas iespējas atmiņas institūciju un privātās kolekcijās uzkrātu bagātību atklāšanā un eksponēšanā tīmeklī savstarpēji saistītas informācijas veidā.
Kolekcija ietver visu Raiņa un Aspazijas darbu pirmizdevumus ar mūsdienīgām anotācijām, kā arī citus teksta materiālus — nelielu sarakstes daļu ar zinātniskajiem komentāriem, arhīva dokumentus. Tajā skatāmas fotogrāfijas, plakāti; audio — runas, darbu fragmenti; video — kinohroniku fragmenti u.c. materiāli, parādot gan šo mantojuma objektu savstarpējo saistību, gan vēsturisko fonu un saistību ar ārējiem objektiem — personām, institūcijām, vietām, notikumiem. Raiņa un Aspazijas kolekcija iekļauj arī tādus mantojuma objektus, kas iepriekš nav bijuši publicēti, piemēram, materiālus par Raiņa studiju laiku Pēterburgas universitātē, līdz šim nepublicētas fotogrāfijas.
Kolekcija radīta ar mērķi attīstīt to kā resursu humanitāro zinātņu pētniekiem un studentiem, kā arī visiem Raiņa un Aspazijas interesentiem Latvijā un ārpus tās.


Steidzīgi jāizlaupa kamēr krievi nav atnākuši Wink p.s un man ļoti patīk izlaupīt, kur citam skadi nedara Wink

Drukāt

  Artūrs Šilovs un citi vārtsargi
Publicējis: LvSnor - 2024-07-01 10:13 - Forums: Sporta ziņas un jaunumi - Atbildes (3)

Vankūveras «Canucks» būs pirmpirkuma tiesības uz hokejista Šilova nākamo līgumu

Šodien, 9:51 Hokejs LETA
Nacionālās hokeja līgas (NHL) komanda Vankūveras "Canucks" izteikusi kvalifikācijas līguma piedāvājumu latviešu vārtsargam Artūram Šilovam, informē klubs.
Piedāvājumu izteikšana uzreiz nenozīmē līguma slēgšanu, bet gan to, ka komandām tiek dotas pirmpirkuma tiesības vai drafta izvēles kompensācija, ja spēlētājs paraksta vienošanos ar citu komandu.
Šilovam pēc šīs sezonas ir ierobežoti brīvā aģenta statuss.
23 gadus vecais latviešu vārtsargs šogad Stenlija kausa izcīņā desmit mačos svinēja piecas uzvaras, vidēji ielaida 2,9 ripas un atvairīja 89,8% metienu, komandai aizcīnoties līdz otrajai kārtai. Pamatturnīrā viņš piedalījās četrās spēlēs, izcīnīja trīs uzvaras, caurmērā ielaida 2,5 ripas un atvairīja 88,1% metienu.
Lielāko daļu sezonas Šilovs pavadīja Amerikas Hokeja līgā (AHL), kur 34 cīņās svinēja 16 uzvaras, vidēji ielaida 2,7 ripas un neitralizēja 90,7% metienu. Ziemeļamerikas profesionālajā hokejā latvietis aizvadījis četras sezonas, pēdējās divās no tām tiekot arī pie iespējas spēlēt NHL.


Artūra Šilova seja sāk atgadinat Krišjāni Kariņu - Amerikas iespaids? Wink

Drukāt