Pienvedēja Piedzīvojumi ir rokgrupa no Latvijas, kas dibināta 1994. gadā Sabilē. Grupas pamatsastāvs nav mainījies kopš tās dibināšanas. Māris Žigats (vokāls, bass), Aldis Lunde (ģitāra) un Pēteris Lunde (sitamie instrumenti).

Gads Nosaukums Izdevējkompānija
1995[/url] Gumijas līme autorizdevums
1996[/url] Cilvēks ar trepēm Mikrofons
1997[/url] Mazā meža zivs Mikrofona ieraksti
1998[/url] 4 gadu jubilejas albums Platforma Records
2002[/url] PP4 Pasadena Records
2004[/url] Pienvedēja Piedzīvojumi. 1994-2004 Mikrofona ieraksti
2007[/url] Rīga ir gatava Mikrofona ieraksti
2014 Tā mēs dzīvojam I Love You
2019 Nelaiks

Galvenā informācija
Izcelsmes vieta: Sabile, Latvija
Žanri Alternatīvais roks, postgrandžs
Darbības gadi 1994 - pašlaik

Šis forums ir vietnes kubele apakšnodaļa.
Bez forumā šeit ir arī "grāmatplaukts"
un "fotogalerija"

Visērtāk forumam sekot caur Kopsavilkumu. Vai arī meklēt, pirms rakstīt.

Principā šodien ir sākusies Lieldienu - 10-13 aprīlis mistērijas sākums. Šodien ir Pūpolsvētdiena! Būs vel zaļa ceturtdiena, un tad jau sāksies baznīcas un valsts pirmās, otrās un trešās Lieldienas ar ko oficiāli būs sācies pavasaris, pat neskatoties uz to ka pavasara ekvinokcija bija jau 20.martā 05:49 EET.

Citāts:Ar šo dienu aizsākas Klusā nedēļa, kas simbolizē Jēzus dzīves pēdējās septiņas dienas. Tiek lēsts, ka Kristus šajā dienā ieradies Jeruzalemē, kur ļaudis, viņu sagaidot, zem kājām kaisot palmu zarus, gavilēja. Tādēļ šī diena nodēvēta par Palmu svētdienu.

Tradīcijas ir novēlēt krietnu veselību pēc aukstās ziemas un straujā pavasara. "Apaļš kā pūpols, vesels kā sīpols  – slimība ārā, veselība iekšā!” utt   Lai jums ar šogad tā, it sevišķi Covid-19 laikā!

• Kāds laiks Pūpolsvētdienā, tāds būs arī pirmajās Lieldienās.
  
• Ar pūpoliem perot, jāizvairās no pēršanas pa kājām, jo tad tās paliekot resnas.
  
• Ja Pūpolsvētdienā neceļas agri, visu gadu būs lāča miegs.
  
• Pūpolsvētdienā nedrīkst nest kurināšanai apaļas malkas pagales, tad vasarā redzēs daudz čūsku.
  

• Pūpolsvētdienas rītā vajagot tam cilvēkam, kas  mājā pirmais pieceļoties, no rīta paņemt pūpolu  slotiņu un pērt vēl gulošos mājiniekus, skaitot  šādus vārdus: "Pūpolī, pūpolī, apaļš kā pūpols,  sarkans kā ābols, vesels kā ūdens, bagāts kā zeme!" Varot arī teikt: "Pūpolī, pūpolī. Slimība ārā,  veselība iekšā!" Tad šie nopūpoļotie esot visu gadu veseli, bagāti, apaļi un sarkani.  /A. Aizsils, Lubāna./
  

• (25185.) Pūpolu svētdienas rītā kūla ar pūpolu slotiņām  sevišķi bērnus, gultā gulošos, uzrunājot: "Audz,  apaļš kā pūpols! Veselība iekšā, neveselība ārā!"  Pūpolu slotiņas paglabāja, tās nesot svētību mājā. /Aizkrācnieks, Tirza./
  

• (25186.) Pūpoldienas rītā katrs cenšas agrāk piecelties un  ar pūpoliem tos, kas vēl gultā, piepērt, lai dabūtu no tiem par soda maksu Lieldienas rītā olas. Pie pēršanas dzied tā: "Virbu, varbu olas, olas, Olas  vidū, pūpols apkārt." /L. Vīgante, Jelgavas apr., Jaunpils./
  

• 25187. Pūpolu dienas rītā jāsalauž pūpoli un ar tiem jāper tas cilvēks, kam grib labu vēlēt, un jāsaka: "Esi  mīksts un apaļš kā pūpols!" /G. Pols, Baldone./

• 25188. Pūpolu svētdienas rītu, kamēr vēl citi guļ, manījās kāds agrāk piecelties un nopērt citus ar pūpoliem sacīdams: "Apaļš kā pūpols, apaļš kā pūpols!"  /J. Rubenis, Ērgļi./

• (25189.) Pūpolu svētdienā priekš saules jānogriež kārkli ar pūpoliem un jānoper guļošie cilvēki, teicot:  "Sveiks, vesels visu gadu, audz apaļš kā pūpols!"  tad tie būs veseli visu gadu.  /J. Apsalons, Sēļpils./
  

• (25190.) Pūpolu svētdienas rītā tas, kurš pirmais uzceļas,  dabon pūpolus un ņem tos pērt, kuri vēl guļ. Pie pēršanas skaita šādus vārdus: "Apaļš kā pūpols,  vesels kā pauts", kurus atkārto vairākas reizes.  /K. Corbiks, Sīpele./
  

• (25191.) Pūpolu svētdienā jāņem pūpolu zars, jāsit ar to  kādam un jāsaka: "Apaļš kā pūpols, lunkans kā  žagars!" Tad augot vesels un izveicīgs.  /K. Corbiks, Jelgava./
  

• (25192.) Pūpolu svētdienas rītu kādam no mājiniekiem jāpieceļas agrāki par citiem, jānoiet uz mežu,  jānolauž tur pūpolu rīkste no apses vai kārkliem, jāsteidzas uz mājām un gulētāji jāmodina ar pēršanu, pie kam jāsaka: "Apaļš kā pūpols! Ruņģītis ruņģots kā pūpols." Tas jādara tādēļ, lai viņi  nākošu vasaru visi būtu veseli un spirgti. [Ir  jāšaubās, vai ruņģis nav tīšām ielikts.]  /Alksnis-Zundulis, Dobele./
  

• (25193.) Pūpolu svētdienā bērni jāper ar pūpoliem, jo tad  tie aug apaļi kā pūpoli un ir rātni. /A. Užāne, Skujene./
  

• (25194.) Pūpolu svētdienā vajag priekš gaismas ar pūpoliem  pērt cilvēkus, tad tie labi mudīgi. /R. Bērziņš, Džūkste./
  
• (25195.) Pūpolu svētdienā jāceļas priekš saules un jānoper  cits ar pūpoliem, lai aug apaļš kā pūpols. /O. Līde, Rauna./
  
• (25196.) Pūpolu svētdienā agri no rīta, pirms saulītes  lēkšanas, jāper visi cilvēki un kustoņi ar pūpoliem, tad kustoņi un lopi paliekot brangāki, bet cilvēki - skaistāki. /K. Briežkalns, Dole./
  
• (25197.) Pūpolu svētdienas rītā jākuļas ar pūpoliem, lai augtu apaļš kā pūpols, lai veselība ietu iekšā un  slimība ārā un lai augtu mīksti zirņi, kādēļ arī  zirņi jāvāra un jāēd. /F. Heidene, Talsi./
  
• (25198.) Ja Pūpolu svētdienas rītā agri perot cilvēkus ar  pūpolainu vītolu zariem un sakot: "Slimība ārā,  veselība iekšā!" tad slimības nelīpot.  /J. Bitaks, Litene./
  
• (25199.) Ja Pūpolu svētdienā ar pūpoliem per cilvēkus, tad  tie ir mudīgi. /K. Lieljuks, Tērvete./
  
• (25200.) Pūpolsvētdienas rītā, kurš pirmais pieceļas, ir ar pūpoliem jāvirbā un jāsaka: "Slimība ārā, veselība iekšā." Senākos laikos gājuši pat uz otru māju  virbāt, pie kam par to virbātājam deva pūpolus.  /A. Skrūze, Saikava./
  
• (25201.) Ja pūpolu svētdienas rītu per ar pūpoliem gulētājus un perot saka: "Apaļš kā pūpols, apaļš kā pūpols,  sārts kā ābols, sārts kā ābols", tad tie, kas tiek nopērti, ir visu gadu apaļi kā pūpoli un sārti kā  āboli. /M. Macpāne, Alsunga./
  
• (25202.) Pūpolu svētdienā ap saules lēkšanu jāiet uz mežu  pēc pūpoliem, tad izaug apaļš kā pūpolis.  /E. Gaile, Trikāta un Rūjiena./
  
• (25203.) Pūpolu svētdienas rītā visi mājnieki jānoper ar pūpolu zariem, tad nopērtiem nākamā gadā nebūs  jāslimo. /V. Hāzena, Nītaure./
  
• (25204.) Ja Pūpolsvētdien netiek nopērts, tad visu gadu  slimos. /M. Šķipsna, Gulbene./
  
• (25205.) Pūpolu svētdienā bērni jāper ar pūpoliem un jāteic: "Audzi apaļš kā pūpols un sārts kā lēcoša saulīte!" Tad bērni izaug veseli un apaļi.  /A. Leimane, Mārsnēni./
  
• (25206.) Pūpolsvētdienā peras ar pūpoliem, lai būtu laba  veselība, un skaita šā: "Virbū, virbū! Apaļš kā pūpols, sarkans kā sīpols! Slimība ārā, veselība  iekšā! Virbū, virbū! Dosi olu, dosi olu? Virbū,  virbū!" /A. Zālīte, Bērzpils./
  
• (25207.) Ja pūpolsvētdien kāds slims, tas jānoper ar  pūpoliem, tad paliek vesels.  /E. Aizpurve, Lubāna./
  
• (25208.) Pūpolu svētdienā per ar pūpoliem un saka: "Erbo,  erbo, apaļš kā pūpols, sarkans kā sīpols, veselība  iekšā, slimība ārā." /A. Aizsils, Lubāna./
  
• (25209.) Ja kādam cilvēkam grib vēlēt labu, tad tas ir Pūpolu svētdienas rītā jānopūpulo skaitot: "Pūpulu, pūpulu, apaļš kā pūpols; veselība iekšā, slimība  lauka", tad tas cilvēks būs vesels un stiprs.  /Ā. Jugane, Beļava./
  
• (25210.) Pūpolu svētdienā puiši kūla meitas ar pūpoliem un  par to meitai bija Lieldienās puišam jādod ola.  /H. Skujiņš, Aumeisteri./
  
• (25211.) Pūpolu svētdienā per ar pūpoliem, lai blusas nekož. /A. Aizsils, Lubāna./
  
• (25212.) Ar pūpoliem pēruši cilvēkus un lopus, lai tiem labi klātos. Baznīcā svētītos pūpolus aizsprauž aiz  istabas spāres, lai pērkons neiesperot. Tos kūpinājuši arī ap slimiem cilvēkiem un lopiem. Vajagot norīt vienu pūpolu, tad vasarā nebūšot  bailes no pērkona. /B. Eriņa, Latgale./
  
• (25213.) Pūpolu svētdienā, kad nosvēta pūpolus, aizbāž tos aiz sijas un sargā, lai būtu ko bērnus pērt; saka, ka to gadu godīgi bērni. /J. Rupjais, Asūne./
  
• (25214.) Pūpolu svētdienā taisa pūpolu koka krustiņus,  kurus svētī baznīcā, lai pērkons mājā nespertu.  /P. Š., Preiļi./
  
• (25215.) Pūpolu svētdienā cilvēkam vajaga apēst trīs pūpolu pumpurus, tad tas nekad neslimos ar drudzi.  /R. Prikne, Asūne./
  
• (25216.) Pūpolu svētdienā jāapēd trīs pūpolas, tad pērkons  nespers. /J. Rečs, Silajāņi./
  
• (25217.) Pyupuļus, kurus nūsvētej Pyupuļu dīnā, vajag  īspraust kaut kur muojas jumtā, tad vosoru pārkyuns naspers. /T. Nagle, Varakļāni./
  
• (25218.) Lai nebūtu bailes no pērkona, tad Pūpoldienā jāapēd viens pumpuriņš no pūpola. /J. Zvaigzne, Rēzekne./
  
• (25219.) Kas Pyupoldīnā nūrein pyupola zīdu, tam nabyus bais pārkyuņa. /Jaunais Vords, 1932. III, 22./
  
• (25220.) Pūpolu svētdienā esot jābūt visu dienu mājās, tad  dzīve ejot visu gadu labi. /E. Aizpurve, Lubāna./
  
• (25221.) Pūpolu svētdienas rītā visi lopi jānokuļ ar  pūpoliem, tad lopi veseli. /P. Čakars, Ranka./( 
  
• (25222.) Pūpolsvētdienā arī lopi jāper ar pūpoliem, lai tie būtu veseli un apaļi kā pūpoli.  /E. Aizpurve, Lubāna./
  
• (25223.)Ja Pūpolu svētdienas rītā agri perot zirgus un  lopus ar pūpolainu vītolu zariem, tad lopi labi  barojoties. /J. Bitaks, Litene./
  
• (25224.) Pūpolu svētdienas rītā govis jāperot ar pūpoliem,  lai būtu brangas. /M. Priedīte, Meirāni./
  
• (25225.) Ja Pūpolu svētdienā govis noper ar pūpoliem, tad  labas govis. /K. Kristape, Olaine./
  
• (25226.) Ar pyupolom juokyupynoj gūv's, tad vilki naīt kluot. /A. Ancāna, Eglūna./
  
• (25227.) Pūpolu svētdienā lopi jāper ar pūpoliem, lai tie  būtu apaļi. /K. Lieljuks, Tērvete./
  
• (25228.) Pūpolu svētdienā per lopus ar pūpoliem, lai tie  būtu labi apaļi. /R. Bērziņš, Džūkste./
  
• (25229.) Pūpolu svētdienas rītā jāper ar pūpoliem jēri,  kumeļi, telēni un jāsaka: "Apaļš kā pūpols, dibens  kā sīpols!" Tad tie labāk padodoties.  /K. Strautiņš, Mēdzūla./
  
• (25230.) Pūpolu dienā priekš saules lēkta jāpiedzirda govis apaļas, tad viņas ir apaļas visu gadu kā pūpoli.  /V. Krieviņš, Daugmale./
  
• (25231.) Pūpolu svētdienā ļaudis baznīcā tīšām kāsē, lai  aitām būtu jēri pa pāriem. /K. Priknis, Asūne./
  
• (25232.) Pūpolu svētdienā saimnieces dod aitām pūpolu  pumpurus, lai tās pa vasaru turētos pie mājas. /K. Priknis, Asūne./
  
• (25233.) Pūpolu svētdienas rītā priekš saules ganiņam jānomazgājas tekošā strautiņā, tad ganos nenāks miegs. /J. Apsalons, Sērpils./
  
• (25234.) Lai vasaru nenodegtu, tad Pūpoldienas, Zaļās  ceturtdienas un Lielās piektdienas rītā bez saules jāiet uz upi mazgāties. /E. Laime, Tirza./
  
• (25235.) Ja Pūpolsvētdienas rītā, saulei lecot, mazgā muti upē, tad paliks skaists. /R. Svekre, Valka./
  
• (25236.) Dienās starp Pūpolsvētdienu un Zaļo ceturtdienu  jāiet pirms saules lēkta uz upi muti mazgāt, tad  kļūst skaists. /J. Pļaviņš, Skrīveri./
  
• (25237.) Ja Pūpolu svētdienā galvu sukā, utis aug kā pūpoli. /E. Bērziņa, Mārsnēni./
  
• (25238.) Kad Pūpolu svētdienā sukā galvu, tad ir utis kā  pūpoli. /J. Treimans, Bērze./
  
• (25239.) Pūpolu svētdienā nedrīkst galvu sukāt, jo tad augot tik lielas utis kā pūpoli. /K. Corbiks, Valgunde./
  
• (25240.) Pūpolu svētdienā nedrīkst matus sukāt, citādi galvā sametas utis tik lielas kā pūpoli.  /J. A. Jansons, Grenči./
  
• (25241.) Kad Pūpolu svētdienā sukā galvu, tad aug lielas  utis. /A. L.-Puškaitis. J. Steglavs, Jelgava./
  
• (25242.) Pūpolsvētdienā nedrīkst matus sukāt, sitādi utis  pieaugs kā pūpoli. /A. Zālīte, Bērzpils./
  
• (25243.) Ja Pūpolu svētdienā sukā galvu, tad utis aug kā  pūpoli. /A. Šneidere, Pampāļi./
  
• (25244.) Pūpolu svētdienas rītā nav jāsukā mati, jo tad  matos utis aug kā pūpoli. /A. Brāka, Meirāni./
  
• (25245.) Pūpolsvētdienā nedrīkst matus sukāt, citādi utis  augs kā pūpoli. /L. Reiteris, Lubāna./
  
• (25246.) Ja Pūpolu svētdienā sukā matus, tad aug utis pūpolu lielumā. /K. Lieljuks, Tērvete./
  
• (25247.) Pūpolu svētdienā nedrīkst ieskāt galvu, jo tad utis aug kā pūpoli. /E. Bokura, Vecauce./
  
• (25248.) Pūpolu svētdienā vāra pūpolu putru: biezu putru ar zirņiem. /K. Jansons, Vijciems./
  
• (25249.) Pūpolu svētdienā Zane allaž pupas un zirņus vārīja, jo tad tie tai gadā labi izdošoties.  /C. Fuchss, Zane, 1852, 12./
  
• (25250.) Pūpolu svētdienā jāvāra zirņu biezputra.  /M. Bērziņš, Vaidava./
  
• (25251.) Pūpolu svētdienā jāvāra zirņi, lai zirņi padodas  mīksti. /E. Aizpurve, Lubāna./
  

• (25252.) Pūpolnīcā ēd sausus novārītus zirņus un peras no  rīta ar pūpoliem. Kas no rīta agrāk pieceļas, tam  brīv citus izpērt pūpoliem, pie kam runā: "Ne es  peru, pūpols per!" /S. Novickis, Ilūkste. RKr. 11./
  

• (25253.) Pūpolu svētdienā vāra zirņu biezputru, lai nākamo  gadu laba raža ar aitām. /A. Bērziņa, Aloja./
  
• (25254.) Pūpolu sestdienā vāra cūkas galvu, tad cūkas  barojas labi. /M. Brīdaka, Jaunroze./
  
• (25255.) Pūpolu svētdienā vajag vārīt cūkas galvas kausu ar klimpām, lai sivēni aug tik apaļi kā pūpoli un tik gludi kā klimpas. /A. Bundža, Ķieģeļi./
  
• (25256.) Pūpolu svētdienā jānoķer kurmis, jāapglauda un tad ar to pašu roku jānoglauda zirgi, tad tie būs apaļi. /E. Aizpurve, Lubāna./
  
• (25257.) Kad Pūpolu svētdienā vai Zaļā ceturtdienā noķer  kurmi, to apglauda un ar to pašu roku apglauda  zirgus stallī, tad tie resni un brangi. /J. Steglavs, Jelgava./
  
• (25258.) Pūpolu svētkos jādod govīm ēst sautēti sīpoli, tad būs vairāk krējuma pie piena. /V. Līce, Līgatne./
  
• (25259.) Lai govis vasaru nebizotu, tad tām Pūpolu svētdien jānoberž mugura ar ledu. /J. Cinovskis, Snēpele./
  
• (25260.) Pūpolu sestdienas vakarā aiz kūts paspārnes rīkste jāaizbāž, lai vasaru govis nebaidās.  /K. Jansons, Pilda./
  
• (25261.) Pūpolu svētdienā kūti un stalli izpušķoja ar  pūpoliem, tad lopi labi padevās. /H. Skujiņš, Palsmane./
  
• (25262.) Lai kūtī mušas neaugtu, tad Pūpolsvētdienas, Zaļās ceturtdienas un Lielās piektdienas rītā bez saules jānoslauka kūts griesti. /E. Laime, Tirza./
  
• (25263.) Pūpolu svētdienas rītā, nevienam nezinot, jāiet uz kaimiņiem aitām vilnu cirpt, tad tam bites  neiznīkstot. /E. Aizpurve, Lubāna./
  
• (25264.) Pūpolu svētdienā nedrīkst neko no meža nest mājā,  citādi vasaru čūskas nāks mājās. /A. Gulbis, Nogale./
  
• (25265.) Ja Pūpolu svētdienā iet pēc pūpoliem, tad vasarā  redz daudz čūsku. /V. Holcmane, Vandzene./
  
• (25266.) Pūpolsvētdienā svētītie pūpoli jāmet ugunī, kad  pērkons tuvojas. No šiem dūmiem izšķirsies negaisa  mākoņi. /A. Zālīte, Bērzpils./
  
• (25267.) Pūpoļu svētdienā izgrābj pelnus no krāsns, kurus  tad vēlāku sēj kopā ar rāceņiem, lai tos tārpi  neēstu. /P. Š., Preiļi./
  
• (25268.( Kurš gans Pūpolu svētdienā agri no rīta pirmais  ienesīs istabā (kukņā) skaidas, tas vasarā atradīs  daudz putnu perekļu. /O. Darbiņš, Birži./
  
• (25269.) Kas Pūpolu svētdien dzird dzeguzi kūkojam, tam tai gadā jāmirst. /J. Cinovskis, Snēpele./
  

Wkiipedija
Youtube
Mājas lapa

Ko spēlēsim tālāk, kad pabeigsim aktuālo Liberation scenāriju? Kā lemsiet, tā būs

Piemēram, šo smagi modificēto "Liberation Chernarus": https://steamcommunity.com/sharedfiles/f...=914713860

Citāts:Valsti ir ļoti smagi skārusi Covid-19 pandēmija, kopumā fiksēti 39 637 saslimšanas gadījumi, no kuriem miruši 2696 cilvēki. Madridē vietējā ledus halle ir pārvērsta par pagaidu morgu.

Es pamatā lietoju Firefox. https://www.mozilla.org/en-US/firefox/al...op-release

Un Firefox pielāgošana notiek ar papildinājumiem. Un es izmantoju sekojošos papildinājumus.


https://addons.mozilla.org/lv/firefox/ad...src=search
Privacy Badgerby EFF Technologists

Citāts:Tiek ziņots, ka Koens nebija tik plaši pazīstams kā atombumbas un ūdeņraža bumbas izgudrotāji Roberts Openheimers un Edvards Tellers.
Neitronu bumbas koncepciju zinātnieks pirmo reizi piedāvājis 1958. gadā, kad strādājis Livermoras nacionālajā laboratorijā. Ieroča mērķis bija iznīcināt ienaidnieka karaspēku, neskarot infrastruktūru un nepiesārņojot vidi ar radiāciju. Pirmie bumbas izmēģinājumi notika 1963. gadā pazemes poligonā Nevadas štatā.
1978. gadā ASV prezidents Džimijs Kārters apturējis ieroču izstrādi, taču 1981. gadā projekts atjaunots.
Pašlaik ASV bruņojumā neitronu bumbu tomēr nav.
Neitronu ieroču izstrādi un izmēģinājumus veica arī Francija, Krievija un Ķīna.
Neitronu bumba ir līdzīga kodolbumbai. Tai ir nelielas jaudas kodollādiņš un papildu bloks ar nelielu deiterija un tritija daudzumu.
Pats Koens apgalvojis, ka neitronu bumba ir "adekvāts un humāns" ierocis. Pēc viņa teiktā, bumbas pielietošana ļautu iznīcināt tikai ienaidnieka karaspēku, neizpostot pilsētas un atstājot dzīvus mierīgos iedzīvotājus.

1975. gada 8. novembris — sacelšanās uz Padomju jūras kara flotes zemūdens kuģa “Storoževoi”
http://www.ezerzeme.lv/lv/zinas/noderigi...storozevoi

Citāts:1975. gada 8. novembris — sacelšanās uz Padomju jūras kara flotes zemūdens kuģa “Storoževoi”

• 08.11.2013 20:59
  
• 97 skatījumi
  

Zem svelmainās Spānijas saules putekļu mākonī traucas izkāmējis jātnieks tikpat izkāmējuša zirga mugurā… Tālumā ir vējdzirnavas. Attālums starp jātnieku un vējdzirnavām strauji samazinās. Tūlīt sāksies nevienlīdzīga kauja, kuras rezultāts jau ir paredzams… Dons Alonso Kihano… Šo jātnieku mēs pazīstam kā Donu Kihotu…
Valērijs Sabļins piedzima Ļeņingradā 1939.gadā jūras virsnieka, pirmā ranga kapteiņa Mihaila Sabļina ģimenē. Jautājums, ko darīt pēc skolas absolvēšanas, nepastāvēja. Jūrskolas kursants Sabļins ir jau Sabļinu dzimtas ceturtās paaudzes pārstāvis kara flotē. Kursantu vidū Valērijs Sabļins izcēlās ar tiešumu, principialitāti un stingru pārliecību. Skolas valdība nebija sajūsmā par šīm jūrnieka rakstura īpašībām, bet samierinājās ar to, jo līdzīgas rakstura iezīmes jūras virsniekos, bez šaubām, tiek augstu vērtētas. Savā kursā Valērijs bija izteikts līderis, tāpēc nevienam nebija pārsteigums, kad viņš tika ievēlēts komjauniešu komitejā. Vēl mācoties jūrskolā, Sabļins iestājās partijā. Viņu sagaidīja karjera…

Dienestu jaunais oficieris uzsāka Melnajā jūrā. To veica godam, pastāvīgi saņēma pateicības no komandieriem, bet… Amatā viņš netika paaugstināts. Tam pie vainas — jaunā komunista vēstule Hruščovam. Valērijs vēstulē izsaka savas domas par partijas biedru godīgumu un atbilstību, piedāvā izslēgt tos, kas bija saistīti ar represijām, kas parakstīja nošaušanai nolemto cilvēku sa- rakstus… Nevarēja iedomāties jaunais leitnants, ka zem vairākiem sarakstiem ir arī “kukurūzas fana” paraksts… Hruščovs “aizgāja” pensijā. Lēnām viss nokārtojās. Noskaidrojās, pateicoties nopietnai sarunai ar Melnās jūras flotes komandieri… Tad arī pirmo reizi izskanēja frāze: “Velna Dons Kihots!” Valērijs vairs vēstules uz Kremli nerakstīja…

1969. gadā “velna Dons Kihots” iestājās militāri politiskajā akadēmijā, ko teicami absolvēja. Viņa vārds zelta burtiem tika iegravēts akadēmijas marmora plāksnē labāko absolventu sarakstā. Bet tas Valēriju neiepriecināja …  Lieta tāda, ka viņš arvien biežāk sāka aizdomāties par to, ka skaisti vārdi par brīvību, vienlīdzību, taisnīgumu, kas regulāri tiek pieminēti nodarbībās, tā arī paliek skaisti vārdi, bet patiesā dzīve ir pārpildīta ar pavisam ko citu: korupciju, valsts ierēdņu augstprātību, netaisnīgu tiesu, izvēles trūkumu vēlēšanās, neglītu valsts politiku, izsekošanu un ar režīmu nesaskaņotu kontroli… Smagas domas…

34 gadus vecā politiskā darbinieka jaunais rīkojums — Ziemeļu flote. Dienesta vieta — zemūdens kuģis “Storoževoi”, amats — komandiera vietnieks politisko jautājumu jomā… Komisārs… Kuģa komanda uzreiz pamanīja, ka viņu “politiskais virsnieks” ir mazliet “dīvains”. Politisko nodarbību laikā runā cilvēku valodā, neizmanto ideoloģiskās frāzes, arī acīs nav redzama dzirkstelīte. Sarunās ar virsniekiem Valērijs nekad neslēpa savas domas par valsti, par tautas lomu tajā, pareizāk, ka tautai nav nekādas lomas… Virsnieki ieklausījās, izteica savas domas, uzticējās… Visi saprata, ka komisāram taisnība… Bija arī līdzīgi domājošie…

1975.gada novembra sākumā komanda saņēma rīkojumu — no Baltijas jūras, kur kuģis atradās remontā, nokļūt līdz Rīgai, lai piedalītos militārajā parādē, kas veltīta kārtējai Oktobra revolūcijas gadadienai…

Neviens nezina, kas lika Valērijam Sabļinam no domām pāriet uz aktīvu darbošanos. Tālāk precīzi uzskaitīsim faktus. 1975. gada 8. novembrī plkst. 19.00 kuģa “Storoževoi” komandiera vietnieks iegāja kapteiņa kajītē un… no iekšas to aizslēdza. Tad trešā ranga kapteinis Sabļins ienāca kuģa radiotelpā un komandai paziņoja: “Kopsapulce uz apakšējā klāja!” Pie klātesošajiem viņš vērsās ar runu. Viņš tieši un skaidri izklāstīja savu lēmumu: iet uz Ļeņingradu un valdībai lūgt iespēju uzstāties televīzijā. “Biedri, noklausieties tekstu, ko mēs plānojam runāt radio un televīzijā! Mūsu mērķis — celt patiesības vārdu… Mūsu tauta jau ir cietusi un joprojām cieš no politiskās beztiesības. Tikai pavisam nedaudziem ir zināms, cik ļaunuma ienes valsts un partijas orgānu brīvprātīgā iejaukšanās Bruņoto spēku un valsts ekonomikas attīstībā, nacionālo jautājumu risināšanā un jaunatnes audzināšanā… Tiek plānots, ka, pirmkārt, pašreizējā valsts iekārta būs pamatīgi “attīrīta”, bet dažās jomās — sagrauta un izmesta vēstures izgāztuvē, jo tā ir dziļi inficēta ar kukuļņemšanu, karjerismu un augstprātīgu attieksmi pret tautu. Otrkārt, izgāztuvē vieta ir arī vēlēšanu sistēmai, kas tautu padara par bezpersonisku pūli. Treškārt, jālikvidē visi apstākļi, kas pilnveido valsts un partiju visspēcību un nekontrolējamību no tautas puses."… Tiem, kas nepiekrita teiktajam, piedāvāja pamest kuģi ar laivu… Matrožu un apakšvirsnieku vidū tādu cilvēku nebija!

Bet… Tādu bija daudz virsnieku un oficieru vidū. Viņiem piedāvāja, korekti piedāvāja, iet uz izolētu telpu. Tie, kuri nepiekrita, tika arestēti. 9.novembra naktī kuģis “Storoževoi” sāka kustību jūras virzienā… Viens no “arestētajiem” mācēja tikt prom no kuģa un par visu ziņoja valdībai. Kad Sabļins to uzzināja, viņš pieņēma lēmumu teikt savu runu tieši no kuģa radio. Nobijies radists paziņojumu translēja tikai speciālos kanālos, ko dzirdēt var tikai militārie. Strādnieki, kam runa bija paredzēta, to arī nekad nedzirdēja. Kuģis “Storoževoi” šķērsoja Irbes jūras šaurumu, lai turpinātu ceļu uz Kronštati un tālāk uz Ļeņingradu. Kuģi pavadīja pierobežas kuteri, kas katru brīdi bija gatavi uzsākt apšaudi pa “nemierniekiem un nodevējiem” (Komandieri parūpējās par to, lai jūrnieki uzzinātu, ka “Storoževoi” dodas uz Šveici!). Sabļins vērsās pie robežsargiem ar skaļu, atklātu tekstu. Rezultātā robežsargu kuteru ekipāžas atteicās uzsākt “Storoževoi” apšaudi. Par incidentu jau tika informēts Brežņevs. Rīkojums: apstādināt vai nogremdēt! Pakaļdzīšanā tika iesaistītas dažas zemūdenes, gaisā pacelts spridzināšanas Aviācijas pulks. Sabļins PSRS Kara flotes komandierim nosūtīja telegrammu: “Storoževoi” nekad nav noniecinājis ne dzimtenes karogu, ne pašu dzimteni, pašlaik dodas uz Ļeņingradu, lai ar televīzijas starpniecību uzrunātu Ļeņingradas un visas valsts strādniekus, ka arī aicinātu piebiedroties valdības un CK pārstāvjus, lai kopā izveidotu programmu, kur tiktu pieprasīta taisnīga sociālās sabiedrības pārformēšana.” Nopietnas lietas… Lidotājiem nodots rīkojums — bombardēt! Tika nomestas bumbas… Dažas trāpīja Sabļina ku- ģim… Desmit matroži, kuri nobijās no bombardēšanas, no aresta atbrīvoja kuģa kapteini. Kapteinis uznāca uz tiltiņa un iešāva Sabļinam kājā... Sacelšanās apspiesta — tika ziņots priekšniecībai.

Lūk, tas arī viss… Tad notika tiesa Sabļinam, kurā viņš apgalvoja, ka nemiera organizētājs ir viņš viens pats, ka viņam nebija sabiedroto… Vēl sodīja tikai vienu matrozi. Trešā ranga kapteinim tika piespriests sods — nošaušana. Lēmums tika izpildīts Maskavā. Lēmumā par soda izpildīšanu bija parakstījušies Augstākās Tiesas priekšsēdētājs, Ģenerālais prokurors, Brežņevs, Suslovs, Pelše… Visi bija “PAR”… Kā trīsdesmitajos gados…

Sabļina pēdējās vēstulēs ir daži zīmējumi, kuros attēlots Dons Kihots, kas cīnās ar vējdzirnavām… Un citāts: “Mani nodomi vērsti uz labiem mērķiem: darīt visiem labu un nevienam neko sliktu!…”

Andrejs JAKUBOVSKIS

## Introduction
###############

The Debian Social Team maintains a variety of services under the
debian.social domain. These services aim to make it easier for Debian
contributors to share content and collaborate.
- https://wiki.debian.org/Teams/DebianSocial

Here are some examples of services that the Debian Social Team intend to run:

* Pleroma, a federated microblogging platform. Similar to Mastodon, Gnu Social
  and Statusnet.
* Peertube, a federated video publishing platform. Debian contributors can use
  this to share content like howtos, interviews, podcasts, etc. It will also
  be a friendly interface for browsing and viewing the DebConf videos and from
  other Debian meetings.
* Pixelfed, a federated image publishing platform. This is a friendly and
  modern site that makes it easier to share photos at Debian events where they
  can be easily found by other Debianites (as apposed to Signal, WhatsApp,
  Facebook, Instagram which has sadly become a norm for those).
* Jitsi meet, a web-based videoconferencing site (currently needs no
  authentication).

Federation means that these services can communicate with other instances on
the Internet. From a pleroma account, you can follow videos on peertube or
images on pixelfed, or other accounts anywhere in the fediverse and leave
comments on them. Not only can they interface with other instances of the same
software, but also with completely different software (if based on
ActivityPub.)

Here's a nice video that explains both Peertube and the Fediverse:
- https://peertube.debian.social/videos/wa...2039a1acc4


## How to get an account on debian.social services
##################################################

It's still early days for us and there's still a lot of work that needs to be
done. If you're a brave soul who doesn't mind occasional errors, crashes,
explosions and even (brace yourself...) spelling mistakes, then you can help us
test these services before we open then up for wider beta testing.

Long-term, we plan to authenticate these services against the salsa.debian.org
service. Some services are part of the way there, others may take some more
time and collaboration with upstream.

In the meantime, you can request an account for one or more of the services by
creating a ticket in salsa.debian.org:
- https://salsa.debian.org/debiansocial-te...issues/new
You need a salsa account in order to do this, your username on Debian
Social platforms will match your salsa account. We'll gradually add
accounts as we feel more confident in the service on a first come, first
serve basis.


## More information
###################

* For the most up-to-date information, see our wiki page:
  https://wiki.debian.org/Teams/DebianSocial
* If you need some help, try us on #debian-social (but please be patient,
  we're not always there and usually very busy)


## Current Known issues we aim to resolve before entering a proper beta phase
#############################################################################

* We're still working on moderation policies, CoC text on sites, etc.
  If you'd like to help with moderation, please join our IRC channel
  and tell us so!
* Server load is currently higher than normal, we're just about to
  finish importing all the last Debconf videos into the Peertube
  instance
* Pleroma has some suggestive images that we'd rather remove
* Peertube gives an internal server error when you upload an avatar
  that contains transparency
* We still need to figure out how to deal with some GDPR style requests
  better. For example, if a user requests a copy of all their data. For
  now we expect such requests to be few enough that we can deal with
  them manually.
* Various small CSS issues

We hope that some of our work might be useful to you,

- Debian Social Team