Eduards Veidenbaums (1867-1892)

[LvSnor]

Ir izlaists atkārtoti Eduarda Veidenbauma dzejoļu krājums ar kubele apgādībā.

Eduards Veidenbaums (dzimis 1867. gada 3. oktobrī, miris 1892. gada 24. maijā) bija latviešu dzejnieks un tulkotājs. Viņa dzejoļi sākotnēji izplatījās rokrakstos un tika publicēti tikai pēc viņa pāragrās nāves.

https://lv.wikipedia.org/wiki/Eduards_Veidenbaums

Vienlaikus apskatot internetā Veidenbauma tēmu, atradu kā vēl 2021 gadā ir pārdots izsolē "Ed. Veidenbaums, "Dzejas", sakopojis Paberžu Rūdolfs (1906); Kopoti raksti.II. Dzejas (1908); Kopoti raksti. III (1907), 1906-1908 g., P. Bērziņa grāmatu pārdotavas apgādība, P. Skrastiņš, Valmiera, Rīga - Tukums, 84, 100, 27 lpp., nenozīmīgi pasvītrojumi ar zīmuli, 20 x 14 cm"
https://www.vitber.com/lv/lot/62949

[LvSnor]

Ieva Lešinska
Veidenbaums

Kā daudzi, neko daudz ārpus ziņām no Ukrainas nespēju palasīt. Taču darbs tāds, ka bez lasīšanas gluži nevar, un autors, kuru pēdējā laikā lasu daudz, ir Eduards Veidenbaums. Man ir 1961. gadā, laikā, kad Hruščova atkušņa cerībās iznāca virkne latviešu klasiķu darbu, izdotais Veidenbauma divsējumnieks – 1. galīgi nobružāts, jo pastiprināti lietots skolas laikā (obligātā literatūra!), 2. turpretim gluži svaigs, jo Veidenbauma populārzinātniskie raksti nevienu ģimenē acīmredzot nav interesējuši. Taču tur ir arī vēstules, galvenokārt piederīgajiem, galvenokārt no Tērbatas un galvenokārt par to, ka “naudas lietas stāv plāni”, – ar tiešu vai netiešu mudinājumu no šīm likstām paglābt. Un vēl ir arī Kārļa Egles teicami sastādīta bibliogrāfija un komentāri. Komentāri dzejoļiem (un publicētajai prozai) gan rodami arī pirmajā sējumā un ļoti palīdz atdzejot. Taču atdzejošanu man nez kāpēc gribas veikt no pavisam cita izdevuma – tas iznācis Prometeja apgādā 1935. gadā Maskavā ar kāda P. Vintiņa “eevadu, redakciju un komentāriem”. Mazformāta grāmatiņas lapas ir pelēcīgi dzeltenas, raupjas, šrifts neizteiksmīgs, tumšzilais dermatīna vāks ar sīkiem pelējuma traipiem, taču grāmata, šķiet, kaut ko izgaro, nu labi, teiksim poētiskāk – tā elpo, un Veidenbaums stāsta vēl arī to, kas noticis daudzus gadus pēc viņa pāragrās nāves. Kaut kādā ziņā viņš tur ir ļoti dzīvs.
Raksts no Maijs 2022 žurnāla. https://www.rigaslaiks.lv/zurnals/maijs-2022

[LvSnor]

Veidenbaums. Vaidi un gaidi (2017)
by NABA MUSIC

https://nabamusic.bandcamp.com/album/vei...gaidi-2017

[LvSnor]

https://eduardsveidenbaumsblog.wordpress.com/
Eduards Veidenbaums 150
Vietne ko veidojis igaunis - urvaste@gmail.com, jo Veidenbaums mācījies Tartu (Terbatā)

[LvSnor]

Dzeja / Poems
Eduards Veidenbaums
2022. gadā tiek atzīmēta latviešu dzejas klasiķa Eduarda Veidenbauma 155. dzimšanas un 130. miršanas gadskārta. Jau vairāk nekā gadsimtu Veidenbaums ir bijis būtisks atskaites punkts un ietekmju avots visai tālākajai latviešu literatūras attīstībai. Tomēr ir pamats domāt, ka Veidenbauma allaž spraunā un dedzīgā dzeja spēs uzrunāt arī citu tautu pārstāvjus. Līdz šim angļu valodā bijis atdzejots tikai viens Eduarda Veidenbauma dzejolis, bet jaunajā izlasē Ievas Lešinskas tulkojumā lasāmi 52 speciāli šai izlasei gatavoti dzejoļu tulkojumi.

Veidenbauma sarakstītā ir tik maz, ka tas uzlūkojams kā vesels kopums, nevis daudzpusīgi attīstīts literārais mantojums, kur iezīmējas dažādu sociālpolitisku norišu aprises, stila un poētikas pārveidnes, tēmu variācijas. Tas ir spējīgs izvirdums, stingri noblietējies kultūrslānī, un, par spīti ierobežotajam vārdu skaitam korpusā, ar spēcīgām un tālejošām sekām. Viens var apgalvot, ka Veidenbaums ir gan mākslinieciski dzejā, gan intelektuāli publicistikā uztaustījis vēstures ietekmi uz latviešu nācijas mentalitāti, kļūdams par, šķiet, pašsaprotamāko dzejnieku, kāds rakstījis šai zemnieku valodā. Cits — dzejnieka tekstos ir tverta krietni plašāka cilvēces likumsakarību ķēde.

Dzeja / Poems
2022
Latviešu un angļu valodā
Autors Eduards Veidenbaums
Sastādītājs un priekšvārda autors Raimonds Ķirķis
Redaktore Baņuta Rubess. Korektore Juta Ance Ķirķis
Atdzejotāja Ieva Lešinska. Angļu teksta korektore Iveta Boiko
Dizains Anna Aizsilniece
144 lpp. elastīgais sējums ISBN 978-9934-601-52-1
Atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds, Eduarda Veidenbauma memoriālais muzejs “Kalāči”, Cēsu novada pašvaldība

---

Ir iznācis jauns uzdevums Eduarda Veidenbauma dzejām ar pārcēlumu angļu valodā, kas liek atminēties arī senākus Veidenbauma domas un gara uzturētājus, teiksim Liviju Volkovu, no Saulcerītes Vieses kompānijas.   

No 1955. līdz 1957. gadam par ķīmijas skolotāju strādāja Sabiles vidusskolā un no 1957. līdz 1965. gadam — Rīgas Raiņa 8. vakara vidusskolā. Vēlāk no 1966. līdz 1976. gadam strādāja Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzejā, no 1976. līdz 1978. gadam — Eduarda Veidenbauma muzejā „Kalāčos”, no 1976. līdz 1978. gadam Rūdolfa Blaumaņa muzejā „Brakos” un no 1978. līdz 1986. gadam — Andreja Upīša muzejā Skrīveros un Rīgā. Kopā ar muzeju kolēģiem Volkova veidojusi konceptuāli jaunas ekspozīcijas: Annas Brigaderes „Sprīdīšos”, Druvienas vecajā skolā, Emīla Dārziņa „Jāņskolā”, Rūdolfa Blaumaņa un Jaņa Rozentāla muzejā, kā arī publicējusi rakstus periodikā par muzeju metodoloģijas jautājumiem.

un strādājot "Kalāčos" izdeva grāmatu "Eduards Veidenbaums" (1979) un sarakstīja ievadu Eduarda Veidenbauma "Brīvības cēlajais gars" (1978). Tas gan bija pats sākums, bet kas labi sakās, tas lieliski turpinās! 2000. gadā ir saņēmusi Triju Zvaigžņu ordeni.