Eduards Veidenbaums (1867-1892)

[LvSnor]

Ir atkārtoti izlaists Eduarda Veidenbauma dzejoļu krājums arī kubele apgādībā.

Eduards Veidenbaums (dzimis 1867. gada 3. oktobrī, miris 1892. gada 24. maijā) bija latviešu dzejnieks un tulkotājs. Viņa dzejoļi sākotnēji izplatījās rokrakstos un tika publicēti tikai pēc viņa pāragrās nāves.

https://lv.wikipedia.org/wiki/Eduards_Veidenbaums

Vienlaikus apskatot internetā Veidenbauma tēmu, atradu kā vēl 2021 gadā ir pārdots izsolē "Ed. Veidenbaums, "Dzejas", sakopojis Paberžu Rūdolfs (1906); Kopoti raksti.II. Dzejas (1908); Kopoti raksti. III (1907), 1906-1908 g., P. Bērziņa grāmatu pārdotavas apgādība, P. Skrastiņš, Valmiera, Rīga - Tukums, 84, 100, 27 lpp., nenozīmīgi pasvītrojumi ar zīmuli, 20 x 14 cm"
https://www.vitber.com/lv/lot/62949

[LvSnor]

Ieva Lešinska
Veidenbaums

Kā daudzi, neko daudz ārpus ziņām no Ukrainas nespēju palasīt. Taču darbs tāds, ka bez lasīšanas gluži nevar, un autors, kuru pēdējā laikā lasu daudz, ir Eduards Veidenbaums. Man ir 1961. gadā, laikā, kad Hruščova atkušņa cerībās iznāca virkne latviešu klasiķu darbu, izdotais Veidenbauma divsējumnieks – 1. galīgi nobružāts, jo pastiprināti lietots skolas laikā (obligātā literatūra!), 2. turpretim gluži svaigs, jo Veidenbauma populārzinātniskie raksti nevienu ģimenē acīmredzot nav interesējuši. Taču tur ir arī vēstules, galvenokārt piederīgajiem, galvenokārt no Tērbatas un galvenokārt par to, ka “naudas lietas stāv plāni”, – ar tiešu vai netiešu mudinājumu no šīm likstām paglābt. Un vēl ir arī Kārļa Egles teicami sastādīta bibliogrāfija un komentāri. Komentāri dzejoļiem (un publicētajai prozai) gan rodami arī pirmajā sējumā un ļoti palīdz atdzejot. Taču atdzejošanu man nez kāpēc gribas veikt no pavisam cita izdevuma – tas iznācis Prometeja apgādā 1935. gadā Maskavā ar kāda P. Vintiņa “eevadu, redakciju un komentāriem”. Mazformāta grāmatiņas lapas ir pelēcīgi dzeltenas, raupjas, šrifts neizteiksmīgs, tumšzilais dermatīna vāks ar sīkiem pelējuma traipiem, taču grāmata, šķiet, kaut ko izgaro, nu labi, teiksim poētiskāk – tā elpo, un Veidenbaums stāsta vēl arī to, kas noticis daudzus gadus pēc viņa pāragrās nāves. Kaut kādā ziņā viņš tur ir ļoti dzīvs.
Raksts no Maijs 2022 žurnāla. https://www.rigaslaiks.lv/zurnals/maijs-2022

[LvSnor]

Veidenbaums. Vaidi un gaidi (2017)
by NABA MUSIC

https://nabamusic.bandcamp.com/album/vei...gaidi-2017

[LvSnor]

https://eduardsveidenbaumsblog.wordpress.com/
Eduards Veidenbaums 150
Vietne ko veidojis igaunis - urvaste@gmail.com, jo Veidenbaums mācījies Tartu (Terbatā)

[LvSnor]

Dzeja / Poems
Eduards Veidenbaums
2022. gadā tiek atzīmēta latviešu dzejas klasiķa Eduarda Veidenbauma 155. dzimšanas un 130. miršanas gadskārta. Jau vairāk nekā gadsimtu Veidenbaums ir bijis būtisks atskaites punkts un ietekmju avots visai tālākajai latviešu literatūras attīstībai. Tomēr ir pamats domāt, ka Veidenbauma allaž spraunā un dedzīgā dzeja spēs uzrunāt arī citu tautu pārstāvjus. Līdz šim angļu valodā bijis atdzejots tikai viens Eduarda Veidenbauma dzejolis, bet jaunajā izlasē Ievas Lešinskas tulkojumā lasāmi 52 speciāli šai izlasei gatavoti dzejoļu tulkojumi.

Veidenbauma sarakstītā ir tik maz, ka tas uzlūkojams kā vesels kopums, nevis daudzpusīgi attīstīts literārais mantojums, kur iezīmējas dažādu sociālpolitisku norišu aprises, stila un poētikas pārveidnes, tēmu variācijas. Tas ir spējīgs izvirdums, stingri noblietējies kultūrslānī, un, par spīti ierobežotajam vārdu skaitam korpusā, ar spēcīgām un tālejošām sekām. Viens var apgalvot, ka Veidenbaums ir gan mākslinieciski dzejā, gan intelektuāli publicistikā uztaustījis vēstures ietekmi uz latviešu nācijas mentalitāti, kļūdams par, šķiet, pašsaprotamāko dzejnieku, kāds rakstījis šai zemnieku valodā. Cits — dzejnieka tekstos ir tverta krietni plašāka cilvēces likumsakarību ķēde.

Dzeja / Poems
2022
Latviešu un angļu valodā
Autors Eduards Veidenbaums
Sastādītājs un priekšvārda autors Raimonds Ķirķis
Redaktore Baņuta Rubess. Korektore Juta Ance Ķirķis
Atdzejotāja Ieva Lešinska. Angļu teksta korektore Iveta Boiko
Dizains Anna Aizsilniece
144 lpp. elastīgais sējums ISBN 978-9934-601-52-1
Atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds, Eduarda Veidenbauma memoriālais muzejs “Kalāči”, Cēsu novada pašvaldība

---

Ir iznācis jauns uzdevums Eduarda Veidenbauma dzejām ar pārcēlumu angļu valodā, kas liek atminēties arī senākus Veidenbauma domas un gara uzturētājus, teiksim Liviju Volkovu, no Saulcerītes Vieses kompānijas.   

No 1955. līdz 1957. gadam par ķīmijas skolotāju strādāja Sabiles vidusskolā un no 1957. līdz 1965. gadam — Rīgas Raiņa 8. vakara vidusskolā. Vēlāk no 1966. līdz 1976. gadam strādāja Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzejā, no 1976. līdz 1978. gadam — Eduarda Veidenbauma muzejā „Kalāčos”, no 1976. līdz 1978. gadam Rūdolfa Blaumaņa muzejā „Brakos” un no 1978. līdz 1986. gadam — Andreja Upīša muzejā Skrīveros un Rīgā. Kopā ar muzeju kolēģiem Volkova veidojusi konceptuāli jaunas ekspozīcijas: Annas Brigaderes „Sprīdīšos”, Druvienas vecajā skolā, Emīla Dārziņa „Jāņskolā”, Rūdolfa Blaumaņa un Jaņa Rozentāla muzejā, kā arī publicējusi rakstus periodikā par muzeju metodoloģijas jautājumiem.

un strādājot "Kalāčos" izdeva grāmatu "Eduards Veidenbaums" (1979) un sarakstīja ievadu Eduarda Veidenbauma "Brīvības cēlajais gars" (1978). Tas gan bija pats sākums, bet kas labi sakās, tas lieliski turpinās! 2000. gadā ir saņēmusi Triju Zvaigžņu ordeni.

[LvSnor]

Literatūrvēsturniece Līvija Volkova

Liega Piešiņa 15. aprīlis 2018, 12:00

LALIGABAs laureāte Līvija Volkova: Pats svarīgākais ir detaļas
27. aprīlī tika pasniegta Latvijas Literatūras gada balva un par mūža ieguldījumu to saņēma literatūrzinātniece, Rūdolfa Blaumaņa daiļrades pētniece Līvija Volkova. Viņa strādājusi Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzejā un E. Veidenbauma muzejā “Kalāčos”, R. Blaumaņa muzejā “Brakos”, A. Upīša muzejā Skrīveros un Rīgā, darakstījusi grāmatu “Eduards Veidenbaums” (1979), kā arī pētījumus par Rūdolfu Blaumani “Tapšana” (1988) un “Pilnbriedā” (Rūdolfa Blaumaņa Kopoti raksti, 9, 1999), “Blaumaņa zelts” (2008) un “Rūdolfa Blaumaņa pašatklāsme” (2017). Līvija Volkova organizējusi gadagrāmatas "Varavīksne" izdošanu (1980-1990), sakārtojusi un rakstījusi priekšvārdus grāmatām - Jāņa Grestes "... kā dzeņa vēders" (1977) un "Krist un celties" (1990), Eduarda Veidenbauma "Brīvības cēlajais gars" (1978), Rūdolfa Blaumaņa "Sijājot, skalojot zeltu" (1981), Jāņa Purapuķes "Ķibele aiz ķibeles" (1989).

https://klasika.lsm.lv/lv/raksts/makslin...a.a102469/
https://web.archive.org/web/202506242240...a.a102469/

Kā liecina Līvija Volkova liecina, ka ar Veidenbauma laikabiedri Aleksandrs Dauge un Kārlis Kasparsons padomju laikā bija apejami,jo bija bijuši neatkarīgās Latvijas izglītības ministri.

[LvSnor]

Arī  Bluesky  aplikācijā https://bsky.app/ ir ielikts paziņojums: https://bsky.app/profile/lvsnor.bsky.soc...hmhnzuv22y

Eduards Veidenbaums. Dzejas. Kubele.lv ® 2024 https://kubele.lv/html/veidenbaums/Veide..._Dzeja.pdf  https://kubele.lv/html/veidenbaums/01_pratojumi.html https://kubele.lv/html/veidenbaums/02_ironija.html https://kubele.lv/html/veidenbaums/03_tekam.html https://kubele.lv/html/veidenbaums/04_biedru.html https://kubele.lv/html/veidenbaums/05_melanholija.html

[LvSnor]

Diemžēl mūs pametusi Līvija Volkova. " Trešdien, 10. septembrī, mūžībā devusies literatūrzinātniece, Eduarda Veidenbauma un Rūdolfa Blaumaņa pētniece Līvija Volkova" https://www.lsm.lv/raksts/kultura/litera...a.a613984/

Šeit īss pārskats par literatūrzinātnieces Līviju Volkovu, kā arī biogrāfijas un citāti par Eduardu Veidenbaumu un Rūdolfu Blaumani.

---

Līvija Volkova (1931-2025)
Biogrāfija:

• Dzimusi 1931. gada 9. jūnijā Rīgā advokāta ģimenē. Tēvs Jānis Volkovs, māte Erīna Volkova (vēlāk Marija Lagzdiņa) (Literatūra).
  
• Izglītība: 1955 absolvēja Rīgas Pedagoģiskā institūta Dabaszinātņu un ķīmijas fakultāti, 1971 – Latvijas Valsts universitātes Filoloģijas fakultāti, latviešu valodas un literatūras nodaļu (neklātienē) (Literatūra).
  
• Darbavieta: sākotnēji skolotāja (Sabiles vidusskolā, Rīgas vakara skolā), pēc tam – muzejā: Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzejā (1966–76), vēlāk strādājusi Veidenbauma muzejā “Kalāčos”, Blaumaņa muzejā “Braki”, Upīša memoriālajos muzejos Skrīveros un Rīgā (Literatūra).
  
• Zinātniskā specializācija: rakstnieku arhīvu dokumentu izpēte, literārās psiho­loģijas elementi, padomju ideoloģijas sagrozījumu atklāšana, Blaumaņa saistības ar Rietumeiropas kultūru un Viktoru fon Andrejanovu reabilitācija (Literatūra).
  
• Galvenie darbi: Eduards Veidenbaums (1979), Tapšana (1988), Pilnbriedā (novērtējums / raksti Blaumaņa Kopotos rakstos, 1999), Blaumaņa zelts (2008), Rūdolfa Blaumaņa pašatklāsme (2017) (LALIGABA).
  
• Apbalvojumi: Triju Zvaigžņu ordeņa IV šķira (2000), Latvijas Literatūras gada balva “Blaumaņa zelts” (2008), Mūža balva Latvijas literatūrā (2018) (Literatūra).
  

Citāti / atziņas par Līviju Volkovu:

“Gadu gaitā radies iespaids, ka Līvija Volkova, pētot Blaumani ... ikreiz saliek punktus uz ‘i’ … viņa arvien nāk un nāk klajā ar kārtējo akurāti dziļo un, kas nav mazsvarīgi, interesanto pētījumu.” – Ieva Kolmane (Literatūra)

“Bezgala apbrīnojama ir viņas spēja cita laikmeta notikumus, cilvēkus un literatūru savā skatījumā sakausēt kopā jaunā veidolā … Tomēr vēl pārsteidzošāka ir viņas acīmredzamā kaislība un mīlestība pret pētītajiem autoriem …” – Henriks Eliass Zēgners (LALIGABA)

---

Eduards Veidenbaums
Biogrāfija:

• Dzimis 1867. gada 3. oktobrī Priekuļu pagastā, Glāzniekos, tagadējā Cēsu novadā (Glāzniekos) (literature.lv).
  
• 1872 pārcēlās uz Kalāčiem, kas vēlāk kļuva par nozīmīgu vietu viņa dzīvē un pētniecībā (literature.lv).
  
• 1886 beidzis Rīgas guberņas ģimnāziju, 1887 uzsāk juridiskās studijas Tērbatas Universitātē (literature.lv).
  
• Intereses: vēsture, ekonomika, literatūra; piedalījies studentu biedrībā “Pīpkalonija” (literature.lv).
  
• Mirst 1892. gada 24. maijā Mūrmuižas pagastā no tuberkulozes; viņa dzeja lielākoties tika publicēta pēc nāves (literature.lv).
  

Raksturs un nozīme:

• Bijis viens no latviešu literatūras ceļa­rādītājiem, kas runāja par indivīda iekšējo konfliktu – dzīves un nāves izpratni, ideālu meklējumiem, sabiedrības un morāles jautājumiem (Literatūra).
  

Rūdolfs Blaumanis
Biogrāfija:

• Dzimis 1863. gada 1. janvārī (kalendārajā stilā) Ērgļu muižā, Vidzemē, muižas pavāra un istabeni bērns. Vecāki Matīss un Karlīne Šūberga (vēlāk Blaumaņa māte) (Braki).
  
• Agrīnā izglītība vācu privātskolās, pēc tam Rīgas tirdzniecības skolā (1875–81) (Veliks).
  
• Literāra darbība sākas ar rakstiem vācu valodā; vēlāk pievēršas latviešu valodai, prozai, dramaturģijai. Pēc tēva nāves daļu laika pavadīja Brakos, bet vēlāk strādāja arī Rīgā, Pēterburgas avīzēs. (Veliks).
  
• Miris 1908. gada 4. septembrī sanatorijā Punkaharju (Somija), kur devās ārstēties no tuberkulozes (Vikipēdija).
  

Darbi un stils:

• Rakstīja īsprozu (noveles), lugas, žurnālistikas žanra darbus; viņa īpatsvars realpsiholoģiskajā prozā, aprakstos no laukiem, dabas, cilvēku dzīves niansēm ir ievērojams (literature.lv).
  

Citāti:

“Nevis tas, vai tu rozi vai mēslu gubu apraksti, ir tas svarīgākais, bet gan tas, kā tu to dari.” – Rakstnieka domas formulējums par māksliniecisko izpildījumu svarīgumu (literature.lv)

«Rūdolfs Blaumanis savas dzīves laikā neesot bijis tik atzīts un ievērojams autors, kā mēs par viņu varētu teikt šodien.» – Benedikts Kalnačs, literatūrzinātnieks, par Blaumaņa popularitātes un atzinības izmaiņām laika gaitā (LSM)