"Zum, zum, dzejniek! Aivars Neibarts"
https://www.valtersunrapa.lv/lv/e-veikal...s-neibarts

Āžu bulvāra Donkihots – Aivaru Neibartu viņam veltītajā dzejolī dēvējis Pēters Brūveris. Grāmata “Zum, zum, dzejniek! Aivars Neibarts” (sast. Sarmīte Neibarte, red. Guntis Berelis) ir visai apjomīgs, vērtīgs, laikmetu ilustrējošs darbs, vismaz daļēji spētu aizpildīt nezināšanas un nesaprašanas robu, turklāt arī noplēst leģendām to glancēto virskārtiņu un parādīt reālo Aivaru Neibartu - gan kā dzejnieku, gan kā personību. Šo parādu īpašai personībai latviešu dzejas telpā sāka atdot teātris ar JRT izrādi “Dieviņš pillā”, bet galvenā parāda daļa, protams, attiecināma uz literatūru.
Grāmata par Aivaru Neibartu (dēvētu par Ņurbuli) papildina visai visai cienījamo grāmatu sēriju “Latvijas laikazīmes”, kurā jau izdotas Māra Čaklā, Gundegas Repšes, Noras Ikstenas, Vijas Artmanes un citu autoru grāmatas par Gunaru Birkertu, Leonīdu Vīgneru, Ojāru Vācieti, Vairu Vīķi-Freibergu, Māru Zālīti, Viju Artmani, Māri Villerušu.
Grāmata nav ierastais atmiņu apkopojums, kādi mēdz iznākt pēc attiecīgā autora nāves. Mazliet nosacīti, šos tekstus varētu iedalīt vairākās grupās. Vispirmām kārtām jāpiemin ļoti pamatīgais Māra Salēja apcerējums “Neibarta dzejestības dzīvestība” - būtībā vienīgais nopietnais mēģinājums analizēt Neibarta dzejas poētiku. Tālāk grāmatā - Neibarta draugu un laikabiedru atmiņas, no kurām krietna daļa iepriekš nav publicētas (daudzi atmiņu autori jau aizsaulē). Vēl arī jaunāko paaudžu autoru pieredzējumi, saskaroties ar tobrīd jau par mītisku tēlu tapušo Neibartu. Visubeidzot - poētiski un proziski veltījumi Aivaram Neibartam, tostarp, piemēram, Aivara Ozoliņa absurda luga “Dziesminieks uz nāras”. Tāpat krājumā lasāmi daži nelieli iepriekš nepublicēti Aivara Neibarta teksti un viena no nedaudzajām intervijām ar viņu, kurā tobrīd piecdesmitgadīgais dzejnieks atklājas kā ļoti kolorīta personība. Šajā grāmatā līdz ar tās autoriem un plaši izzīmēto kultūrvidi atklājas vesela laikmeta glezna, kurā Aivars Neibarts, dzeja, radīšanas brīnums, radošā bohēma ir tikai vadmotīvi. Jo šī grāmata ir īstena sava laika simfonija. Aivara Neibarta mūžs traģiski aprāvās 2001. gadā. Grāmata ir veltījums dzejniekam 80. jubilejā.
Dzejnieka jubilejas pasākums “Āžu bulvāra Donkihots” un grāmatas atvēršanas svētki paredzēti 26. oktobrī Latvijas Nacionālās bibliotēkas ātrijā, savukārt 7. decembrī dzejnieka jubilejas pasākums, pieskandinot Austras istabu, risināsies viņa dzimtajā Liepājā.
Domājot par Neibartu, es domāju arī par to mākslinieku paaudzi, kuri darbojās vēl manas bērnības laikā. 60., 70., daļēji arī 80. gados. Es saprotu, ka bija tā visa padomju cenzūra un terors. Bet daudzi bija iemantojuši iekšēju neatkarību no tā visa. Neibarts ir kā spilgtākais piemērs. Jo viņš bija tik ļoti neatkarīgs, ka viņu pat par disidentu neviens nesauktu. Viņš bija pāri tam visam. / Alvis Hermanis
Visiem zaļajiem un vispār katram, kas Ņurbulīti pazina, viņš bija tāds zaļais dieviņš. Bija un ir. Katrā kopienā ir kāds cilvēks, kurš iemieso kaut ko pārpasaulīgu – reizē mīļu un dievišķu. Un viņš tāds bija – ar visiem saviem trakumiem un jaukumiem. / Ieva Akurātere
Šellijs esot teicis: „Dzeja atbīda priekškaru, kas slēpis pasaules skaistumu, un pazīstamas lietas pārvērš nepazīstamās.” – Tas tak ir, ko vislaik darīja Aivars Neibarts: vērst pasaules lietas citādas, savādas – un viņš sāka no sevis paša un no savas valodas. Patiesībā jau no fonētikas līmeņa, izrunādams pastarpināti, paskarbināti, citreiz atmaidzinādams. / Uldis Bērziņš
Aivars Neibarts jau dzīves laikā pārtapa par ikonisku figūru, bezmaz mūžīgā nonkonformista simbolu. Viņš atļāvās dzejot, dzīvot un uzdzīvot, neraugoties ne uz kādām sociālajām normām un ļaujoties vien savām idejām, iecerēm un – visbiežāk - acumirklīgajām vēlmēm un kaprīzēm. Gan jāpiebilst, ka vispārpieņemtais priekšstats par Neibartu drīzāk ir mīts, ko vismaz daļēji radījis viņš pats. Taču bija arī pavisam cits Neibarts. Tāds, kurš nemitīgi rakstīja dzejoļus rūtiņu blociņos. Kurš mūka manierē reizumis mēdza aiziet no pasaules savā Āžu bulvāra namiņā. Par viņu – šajā grāmatā. / Guntis Berelis
Grāmatas izdošanu atbalstīja: Valsts Kultūrkapitāla fonds,Raimonds Indrāns, Aigars Runģis

https://www.blizzard.com/en-us/ ir jāizveido acconts, kas ļaus tev ielādēt battle,net aģentu, kur varēsi jau izvēlēties spēles, pēc kataloga ko var brīvi spēlēt.

To skaitā uz šo brīdi ir Starcraft un StarcraftII.

Latvijā patīk tikai Radio naba.

https://naba.lsm.lv/lv/naba/
rtsp://muste.radio.org.lv/shoutcast/mp4:naba.stream
mms://nabaw.latvijasradio.lv/ppnaba
http://muste.radio.org.lv:1935/shoutcast...ylist.m3u8
https://latvijasradio.lsm.lv/lv/tiesraid...&sub=video

Windows 10 uzstādīšanas laika piedāvā visu uzstādīt izmantojot M$ kontu, bet pamata lietotājs uz sava datora, pēc viņam vien zināmiem iemesliem, parasti grib izmantot vietējo kontu. Tad palīga nāk: https://support.microsoft.com/lv-lv/help...or-account

Sekošana iedomātiem ideāliem: Andreja Prigičeva izstāde «Vegāni uzbrūk nūdistiem»

Šodien, 8:15 | Autori: Baiga Kušķe (Latvijas Radio Ziņu dienesta korespondente)

Mākslinieks ar ļoti interesantu rokrakstu, viens no retajiem, kas savos darbos komentē mūsdienu problēmas – tā Latvijas Laikmetīgās mākslas centra vadītāja Solvita Krese saka par Andreju Prigičevu. Viņš ir liepājnieks, bet pēdējos gadus visai aktīvi izstādās Rīgā, un arī no otrdienas, 22. oktobra, Kalnciema kvartāla galerijā būs skatāma viņa personālizstāde "Vegāni uzbrūk nūdistiem”.

Izstādē mākslinieks dalās ar savu redzējumu par dažādām aktuālām mūsu dzīves parādībām, pie tam dara to gana ironiski, nebaidoties pasmaidīt arī pats par sevi.

Prigičeva izstādes teju vienmēr pievērš uzmanību ar savdabīgiem un nedaudz provokatīviem nosaukumiem. Piemēram, iepriekšējās izstādes Kalnciema kvartālā bija – "Lāči pīpē zāli” un "Seksīgie nelieši surikāti”. Jaunākās nosaukums savukārt ir "Vegāni uzbrūk nūdistiem”.

Citāts:Mākslinieks uzsver - tas nav intereses pievilināšanas triks, visi šie nosaukumi ļoti precīzi arī raksturo katru konkrēto izstādi.

Citāts:Ironija gan par sevi, gan dažādām mūsu sabiedrības parādībām,

Valts Ernštreits: Valodniecība ir tā pati matemātka, tikai ar lielāku mainīgo skaitu

Valodnieks, tulks un dzejnieks Valts Ernštreits ir Latvijas Universitātes Lībiešu institūta vadītājs kopš tā dibināšanas. Uz jautājumu, ar ko latvieši atšķiras no lībiešiem, pēc Valta domām, var atbildēt divējādi. Pirmais variants – atšķiras radikāli, jo tā ir cita valoda un cita kultūra. Otrais – neatšķiras ne ar ko, jo lībieši ir ieplūduši latviešos, un viņu kultūra ir latviešu kultūras sastāvdaļa.

https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/lr/122...igo-skaitu

Citāts:6. Likumprojekts Par nepilsoņa statusa piešķiršanas izbeigšanu bērniem (274/Lp13)
(3. lasījums) (4 priekšlikumi)
(Dok. Nr. 1442)Balsojums: par 60, pret 25, atturas 0   Likums
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija   (Referents: Artuss Kaimiņš)