Bez vai vai gribas jautāt, cik jūs esat izlasījuši

https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kultur...u.a508671/

Šai raidījumā viedokli paust ļauj tikai autortiesību maksājuma iekasēšanas aizstāvjiem. Savulaik, jau bija programmatūras "pirātu" izskaušanai, panākumi bija, ka juridiskās personas pārstāja izmantot "pirātisku" programmatūru. No otras puses, bija slavenā NEO prāva, kur vara (policija, prokuratūra, tiesa ...) nodemonstrēja absolūtu nespēju izvērtēt nodarījumu objektīvi un taisnīgi.

No otras puses,  ...
ir tā ka īsti nav brīvpieejas grāmatu krātuve ar to es domāju darbu bibliotēka par darbiem, kam beigušās autortiesības. Tilde.lv ir reti murgaina vietne, kas kaut ko parāda, kaut ko nē ... un tā ir NA KM vaina un nolaidība! It kā pie šī procesa strādā https://lndb.lv/ bet tur darbs ir pašā sākumā.

Par autortiesību izdevumiem, ir https://www.3td.lv/, bet ar ierobežotu klāstu.
Un jauno egrāmatu piedāvājums vispār trūcīgs.

Galu galā, ir sabiedrības veidota egramatas.com, kur ir tās trūkstošie, slāpstošā latvju lasītāja vajadzībām domātie izdevumi, kas pat nav gramatiski koriģēti un sakopti, bet tāda priekšskatījuma līmenī ... un visa latviski lasošā sabiedrība skatās uz Kilbokas kundzes, ko viņa piedāvās attīstībai nevis latviešu valodas aizliegšanai!

https://egramatas.com/autortiesibas-nele...a-timekli/

Citāts:Autortiesības. „Nelegālā” failu izplatīšana tīmeklī
Šobrīd Latvijā notikuši divi kriminālprocesi par nelikumīgu grāmatu elektronisko versiju izplatīšanu internetā. 2011.gada 9. decembrī LETA publicēja interesantu rakstu par šo tēmu, kurā bija šis citāts: „Nelikumīga grāmatu izplatīšana internetā izdevniecībām rada būtisku kaitējumu, piemēram, par sešām nelikumīgi izplatītām grāmatām vienas izdevniecības zaudējums ir 17 000 latu apmērā, aprēķinājusi biedrība „Latvijas Grāmatnieku ģilde””. Problēma šajā visā ir tas, ka šie aprēķini ir ne tikai, maigi izsakoties, ļoti neprecīzi, bet pat absurdi. Tā kā par šo tēmu latviešu valodā (kā jau vienmēr) trūkst objektīvas un argumentētas informācijas, tad pacentīšos uzrakstīt par patiesajiem „zaudējumiem”, ko autortiesību īpašnieki gūst no brīvas failu pieejas internetā.

Šoreiz ies runa par palīgpaneli ziņas rediģēšanas laukā:

 1 --------------------------------------------------2----3---4---5---6---7----8--9----10--11--12-13--14--15--16

No 1 līdz 2 pogai visas attiecas teksta formatēšanu, izvietojumu, burtu lielumu, krāsu
q w e rt yu i o  
3 ir horizontāla līnija

Mazliet par terminālu

Tiek gatavota jauna nodokļu reforma; jau šonedēļ tiks skatīti iespējamie scenāriji

leta

Šonedēļ darba grupā tiks skatīti konkrēti scenāriji potenciālajai nodokļu reformai, pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču aģentūrai LETA pauda finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).
Ministrs uzsvēra, ka tikšanās laikā ar prezidentu pārrunāta nodokļu reforma. Finanšu ministrs atgādināja, ka, veidojot valdību, tika panākta vienošanās, ka nodokļu politiku pārskata reizi četros gados. Darba grupa, ko veido gan sociālie, gan arī koalīcijas partneri ir pietuvojusies tam, lai trešdien, 2.augustā, sāktu skatīt konkrētus scenārijus. Savukārt augusta vidū ar ziņojumu ir jāiepazīstina valdība, kādā veidā nodokļu reforma tiks veikta.
Ašeradens akcentēja, ka galvenās prioritātes ir trīs - drošības sistēmas finansējums, kā arī finansējums izglītībai un veselības aprūpei. Finanšu ministrs skaidroja, ka Latvijai labi klājas ar finansējumu ārējai drošībai, mazāk ar finansējumu iekšējai drošībai. Turklāt valsts virzās arīdzan uz to, lai aizsardzībai atvēlētu 3% no iekšzemes kopprodukta.
"Jāņem vērā, ka, piemēram, darba samaksas piedāvājums armijā ir daudz konkurētspējīgāks, nekā iekšlietu dienestos. Runājot par iekšlietām, liela uzmanība ir pievērsta robežai. Mēs ar iekšlietu ministru apsekojām Baltkrievijas un Krievijas robežu. Sapratām, ka mums daudz ātrāk ir jāiet uz priekšu gan ar robežas izbūvi, gan ar tehnoloģijām, lai robežu novērotu. Iekšējai robežai būs jāpievērš pietiekami liela uzmanība. Protams ir vēl divi lieli jautājumi, kas ir jāfinansē. Tā ir veselības aizsardzība un izglītība," sacīja finanšu ministrs.
Viņš klāstīja, ka tie visi ir sarežģīti jautājumi, jo vienlaikus ir jāveido ekonomikas izaugsmei draudzīga politika. Tikšanās laikā ar prezidentu tika aplūkoti nodokļu risinājumi, lai atbalstītu izglītību, inovācijas un veselības aprūpi. Ašeradens akcentēja, ka valsts katru gadu zaudē no 4000 līdz 5000 cilvēku veselības aprūpes sistēmas nepilnību dēļ, kas nav pieņemami. Finanšu ministrs atzina, ka izaicinājumu ir daudz.
Kā aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta kancelejas Mediju centra komunikācijas speciāliste Elīna Kresa, Rinkēvičs ar Ašeradenu pārrunāja arī Finanšu ministrijas (FM) skatījumu attiecībā uz kreditēšanas situāciju Latvijā, darbu pie 2024.gada valsts budžeta sagatavošanas, ēnu ekonomikas apkarošanu, ministrijas iecerēto nodokļu reformu kopsakarā ar valdības plānotajām reformām veselības un izglītības nozarēs.

Citāts:Valsts prezidents uzsvēra, ka no FM un Latvijas Bankas sagaida konkrētus priekšlikumus un rīcību attiecībā uz Latvijas komercbanku kreditēšanas nosacījumiem gan pret tiem banku klientiem, kuriem kā privātpersonām vai kuru uzņēmumiem ir esošas kredītu saistības, gan nākotnes klientiem.

Lai arī šobrīd iet karsti Ukrainā, es ceru, ka būs tā, kā parasti ir bijis. Valsts "404" kārtējo reizi parādīs, pie kā noved korupcija visos līmeņos. Taisnību sakot, LV arī nav tālu no "404". Bet varbūt jau ir?

Citāts:Līdz nākamā gada 31. janvārim pašvaldībām sadarbībā ar IZM, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības un Satiksmes ministriju būs jāizveido izglītības iestāžu tīkla karte pašvaldībā, kā arī jākoordinē un jāsaskaņo skolēnu mobilitātes iespējas, jāvienojas par pašvaldības savstarpējo norēķinu kārtību.
Gadījumā, ja uzņemošo skolu mācību telpu maksimālā kapacitāte ir pilnībā sasniegta, tad reorganizējamā izglītības iestāde saglabājas līdz brīdim, kad ir atrisināts kapacitātes jautājums, piemēram, izbūvējot uzņemošās skolas piebūvi.
IZM atklāja, ka sarunās ar pašvaldību pārstāvjiem secināts, ka infrastruktūras paplašināšanas un jaunu izglītības iestāžu ēku būvniecības vajadzības pamatā ir mazpilsētās un pilsētās. Pierīgas pašvaldībās - Ādažos, Siguldā, Mārupē, Ķekavā, Valmierā un Ogrē - nepieciešama jaunu skolas ēku izbūve, jo esošo skolas ēku piepildījums pārsniedz paredzēto.
Savukārt, lai administratīvo centru izglītības iestādēs nodrošinātu iespēju uzņemt skolēnus no pašvaldības teritorijā reorganizētajām izglītības iestādēm, vairākās pašvaldībās, piemēram, Smiltenē, Cēsīs, Madonā, Saulkrastos un Bauskā, nepieciešams paplašināt esošo izglītības infrastruktūru, uzbūvējot piebūves. Pēc pašvaldību aplēsēm, nepieciešams uzbūvēt desmit jaunas izglītības iestādes, bet desmit izglītības iestādēm nepieciešams paplašināt telpu kapacitāti, uzbūvējot piebūves.
Apkopojot datus par iepriekšējos gados veiktajām izglītības infrastruktūras būvniecības un aprīkojuma izmaksām Ādažos, Ogrē, Siguldā, Rīgā, Berģos, Baložos, Saldū un Dobelē, IZM secinājusi, ka vienas jaunas izglītības iestādes izbūves un aprīkošanas izmaksas ir indikatīvi 15,7 miljoni eiro. Šajās izmaksās iekļauti izdevumi projektēšanai, mācību korpusa izbūvei, aprīkojumam, IKT un labiekārtošanai. Turpretī piebūves celtniecības un aprīkošanas izmaksas noteiktas indikatīvi 8,6 miljonu eiro apmērā.

Nigēras prezidents gāzts militārā apvērsumā

Nigēras armijas karavīri ceturtdien paziņoja, ka ir gāzuši valsts prezidentu Mohamedu Bazumu, pēc tam, kad viņu aizturēja elitārās Prezidenta apsardzes locekļi. 
Neapmierināti Prezidenta apsardzes locekļi trešdien bloķēja piekļuvi prezidenta rezidencei un birojiem galvaspilsētā Niamejā un pēc sarunu izjukšanas "atteicās atbrīvot prezidentu", sacīja ziņu avots prezidenta administrācijā.
"Mēs, aizsardzības un drošības spēki, (..) esam nolēmuši izbeigt [prezidenta Bazuma] režīmu," televīzijas uzrunā paziņoja pulkvežmajors Amadu Abdramans, kuram apkārt bija deviņi citi karavīri uniformās.

Starptautiskā ledus hokeja federācija (IIHF) oficiāli piešķīrusi tiesības Latvijas Hokeja federācijai (LHF) nākamā gada augusta beigās rīkot 2026. gada Milānas un Kortīnas d'Ampeco Olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīra fināla kārtu.
IIHF Pasaules rangā Latvijas hokeja izlase 3610 punktiem ieņemt 10. vietu. 
Latvija šobrīd izsēta vienā apakšgrupā ar Franciju, Austriju un vienu no priekšatlases grupas uzvarētāju. 
Par ceļazīmi uz Milānas un Kortīnas d'Ampeco olimpiskajām spēlēm Rīgas apakšgrupas komandas cīnīsies 2024. gadā no 29. augusta līdz 1. septembrim. 
“Esam ļoti pagodināti uzņemt olimpiskās atlases fināla turnīru,” sacīja Latvijas Hokeja federācijas prezidents Aigars Kalvītis. “Šāda mēroga sacensībās likmes ir augstas. Mūsu izlases mērķis ir tikai viens – kvalificēties četrgades lielākajam ziemas sporta forumam. Ar nepacietību gaidām nākamā gada augustu - ļoti ceram iepriecināt un atalgot mūsu kaislīgos līdzjutējus!”
Latvijas nacionālā hokeja valstsvienība olimpiskajās spēlēs kopumā piedalījusies sešas reizes. 
2026. gada Milānas un Kortīnas d'Ampeco olimpiskās spēles notiks no 6. līdz 22. februārim.

Es ceru, ka nevajag stāstīt par nu jau jaunās sievietes aktivitātēm.

Zviedrijas prokuratūras paziņojumā teikts, ka "prokurors ir izvirzījis apsūdzību jaunai sievietei, kura šā gada 19. jūnijā piedalījās klimata demonstrācijā, kas, pēc prokuratūras domām, izraisīja satiksmes traucējumus pilsētā".
Paziņojumā arī norādīts, ka sieviete "atteicās klausīt policijas pavēlei atstāt demonstrācijas norises vietu". 
Tūnbergai par nepakļaušanos zviedru policijai draud sešu mēnešu cietumsods vai naudas sods.

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/...a.a517443/

Bankas Latvijā – nedraudzīgas. Intervija ar LU profesori Innu Šteinbuku

Komercbankas Latvijā – nedraudzīgas
Ārvalstu investīciju apjoms pērn Latvijā sarucis. Kā jūs vērtētu – kāpēc ir mazāk, kas ir galvenās problēmas? Kas jādara, lai ārvalstu investorus vairāk vilinātu uz Latviju?
Ir vairāki iemesli. Viens no tiem, kas ir kopīgs visām Baltijas valstīm – Krievijas tuvums. Mums blakus ir neprognozējams kaimiņš, un ārvalstu kapitāls ir piesardzīgs, kur investēt.
Latvijā ir laba nodokļu sistēma un arī salīdzinoši laba uzņēmējdarbības vide, tomēr šie faktori nespēj kompensēt ģeopolitiskos draudus, nezināmo un neparedzamo nākotni. Vienīgais, ko varam darīt, – efektīvi izmantot ES struktūrfondus un kāpināt valsts investīcijas.
Otrs iemesls – darbaspēka trūkums. Katrs uzņēmējs izvērtē, vai, uzceļot kādu ražotni, varēs piesaistīt vietējo darbaspēku vai arī vajadzēs ievest no ārvalstīm, kas pie mūsu sarežģītajiem imigrācijas nosacījumiem nav viegli. Darbaspēka, tai skaitā izglītota darbaspēka, nepietiekošā pieejamība ir viens no privātinvestīciju šķēršļiem.
Visbeidzot – uzskatu, ka mums tomēr nav īpaši draudzīga komercbanku sistēma. Zinu, ka daudzi uzņēmēji nevar vai nu kontu atvērt, vai nu kredītu saņemt, viņi nāk pie secinājuma, ka ir daudz vieglāk sākt biznesu Polijā, Lietuvā vai Igaunijā, tādējādi mēs faktiski zaudējam savus uzņēmējus.
Kādā veidā mēs tomēr varētu ieinteresēt privātos investorus? Ar ambicioziem projektiem, bet mums to trūkst.
Vienmēr saku, kāpēc mēs neizmantojam izdevību ražot, piemēram, pusvadītājus. ES pavisam nesen izsludināja jauno direktīvu, saskaņā ar ko valsts var pretendēt uz līdzfinansējumu. Kā es saprotu, mums nav speciālistu, lai šādu ražošanu attīstītu. Vajag laiku, lai izglītotu atbilstošus speciālistus, bet ir liela varbūtība, ka vēlāk niša jau būs aizņemta. Liela iespēja ir militārā produkcija – to ražojam, bet varētu daudz vairāk.
Kas tieši, jūsuprāt, nav labi komercbanku darbībā? Arī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs neilgi pēc stāšanās amatā pauda neapmierinātību ar banku darbību Latvijā.
Latvijas bankas nav draudzīgas attiecībā uz saviem klientiem kreditēšanas ziņā. Nelabprāt izsniedz kredītus vai arī izsniedz kredītus ar diezgan augstām likmēm. (..) Bankas negrib riskēt. Domāju, ka tas tā joprojām ir pēc finanšu krīzes [2008. gadā]. Pirms tās bankas savā starpā konkurēja, kas izsniegs vairāk kredītu ar ļoti zemām likmēm. Tagad ir citādi – bankām ir ļoti, ļoti piesardzīga taktika. Varbūt pietrūkst konkurences starp bankām.
Pēc tam, ka premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") pakratīja ar pirkstu, "piedraudot" ar virspeļņas nodokli, bankas sāka paaugstināt depozītu likmes un samazināt kredītu likmes.
Personīgi es vairāk redzu negatīvos aspektus banku virspeļņas nodoklim bankām. Jā, šobrīd, ar pieaugošajām procentu likmēm komercbankām klājās labāk, bet tās arī ilgstoši strādāja pie zemām procentu likmēm. Ja apliekam bankas ar virspeļņas nodokli, tad jau arī jāapliek citas nozares ar lielāku peļņu, piemēram IT uzņēmumi. Galu galā, ja jau šeit bankām būtu tāda peļņas paradīze, laikam arī citas bankas steigtos atvērt filiāles Latvijā, bet tas nenotiek un konkurence bankas sektorā ir nepietiekoša.
Tas var negatīvi atspoguļoties arī banku pakalpojumu cenās. Tu viņus apliksi ar virspeļņas nodokli, viņi vēl ko uzskrūvēs, lai kompensētu nosacītus zaudējumus.
Drīzāk vajag paaugstināt konkurenci banku sektorā, ja kāds liels, uzticams spēlētājs ienāktu mūsu banku tirgū.
Arī finanšu sistēmas "kapitālais remonts" nospēlēja savu lomu. Latvijā pēc "remonta" tika ieviesta diezgan stingra regulēšana, un bankas negrib vienkāršot prasības vai nākt pretim klientam, izstrādājot kādu individuālo pieeju. Banku darbiniekiem ir daudz vieglāk sekot visstingrākiem regulējuma noteikumiem un gulēt mierīgi.
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomik...u.a516765/